Neērtā vēsture.1. (turpinājums
sekos)
Māris Pelēkais
Neērtā vēsture vai ...
Neērtā vēsture vai ...
Ievads.
Kad es uzsāku savus pētījumus, kas ir šīs grāmatas pamatā, man ne prātā nebija nācis par to kaut ko rakstīt. Es vienkārši meklēju atbildes uz 3 jautājumiem:
1. Ja latviešu valoda mums pazīstamajā formā radās ap 18.gs. sākumu, tad kā
Latvju Dainās var būt aprakstīti astronomiskie notikumi, kuri notika pirms 65 000 gadiem?
2.Vai pirms mūsu civilizācijas uz mūsu Zemes vēl ir bijusi kāda augsti attīstīta
civilizācija?
3. Kāpēc visi, kas meklē svēto Grālu agri vai vēlu pievērš savu uzmanību Latvijai?
Un pēkšņi šie 3 jautājumi kļuva par vienu. – Vai patiešām mūsu dzīslās rit pašu dievu asinis? Vai mēs esam Baltās Dievietes – Inanas – Saulesmeitas – Māras – Austras tiešie pēcteči? Šī hipotēze šķita tik neprātīgi traka ka... var izrādīties arī patiesa. Katrā ziņā dažus simbolus uz pašreizējā Latvijas ģerboņa tā ļauj ieraudzīt pavisam citā gaismā.
Anunaki – zvaigžņu kuģu komandieri pie dzīvības koka.
Latvijas ģerbonis.
Par ko tad ir šī grāmata? Par dažiem mūsdienu
zinātnei „neērtiem” faktiem. Es
nepretendēju uz to, ka šos faktus esmu izklāstījis detalizēti – drīzāk tikai izlicis ceļa rādītājus, kur meklēt manuprāt interesantu informāciju. Patīk mums tas vai nepatīk, bet liekas ka uz Zemes pirms mums ir bijusi vēl kāda civilizācija, kuras attīstības līmenis nav zemāks par mūsējo! Vai tas ir bijis citplanētiešu iebrukums, kā to uzskata Denikens un Zaharijs Sitčins? Varbūt seno Atlantu vai lemūru civilizācijas kā uzskata Muldaševs? Kas to lai zin, taču daudzām, šķietami primitīvām tautām un ciltīm piemīt zināšanas, kādas mūsu „augsti attīstītā” zinātne spēja iegūt tikai 20.gs. beigās. Pieņemsim, ka šamaņi tās ņēmuši no kopējā energo informatīvā lauka, bet kur viņi var izmantot precīzu dienu skaitu Venēras gadā, ja paši dzīvo palmu lapu būdiņā un gana savus vēršus?
nepretendēju uz to, ka šos faktus esmu izklāstījis detalizēti – drīzāk tikai izlicis ceļa rādītājus, kur meklēt manuprāt interesantu informāciju. Patīk mums tas vai nepatīk, bet liekas ka uz Zemes pirms mums ir bijusi vēl kāda civilizācija, kuras attīstības līmenis nav zemāks par mūsējo! Vai tas ir bijis citplanētiešu iebrukums, kā to uzskata Denikens un Zaharijs Sitčins? Varbūt seno Atlantu vai lemūru civilizācijas kā uzskata Muldaševs? Kas to lai zin, taču daudzām, šķietami primitīvām tautām un ciltīm piemīt zināšanas, kādas mūsu „augsti attīstītā” zinātne spēja iegūt tikai 20.gs. beigās. Pieņemsim, ka šamaņi tās ņēmuši no kopējā energo informatīvā lauka, bet kur viņi var izmantot precīzu dienu skaitu Venēras gadā, ja paši dzīvo palmu lapu būdiņā un gana savus vēršus?
Es tīšām izlaižu ķīniešu mītu par dzelzs laivu, kas lidoja pa debesīm un par zēnu un meiteni -Nuivu un Fusi, kas izglābās pēdējā brīdī, laivai krītot, iekāpjot „ķirbī”...
Un daudziem citiem, ne mazāk dīvainiem faktiem.
Sākotne meklējama Sietiņa zvaigznājā?
Ar Amerikā dzīvojošo Barbaru Marcinku 1988. g. esot sazinājušies sūtņi no
Sietiņa zvaigznāja. Pret informāciju, kuru Barbarai pavēstīja šie sūtņi varētu
protams izturēties, kā pret jeb kuru citu „šķīvīšu ķērāju” apšaubāmo tekstu, taču ja šajā tekstā parādās paralēles ar citiem tekstiem, kuri radušies citā laikā un nāk no citiem avotiem. Salīdzinot tālāk minētā informācija vairs nešķiet tik fantastiska.
Ar Amerikā dzīvojošo Barbaru Marcinku 1988. g. esot sazinājušies sūtņi no
Sietiņa zvaigznāja. Pret informāciju, kuru Barbarai pavēstīja šie sūtņi varētu
protams izturēties, kā pret jeb kuru citu „šķīvīšu ķērāju” apšaubāmo tekstu, taču ja šajā tekstā parādās paralēles ar citiem tekstiem, kuri radušies citā laikā un nāk no citiem avotiem. Salīdzinot tālāk minētā informācija vairs nešķiet tik fantastiska.
Apmēram pirms 500 000 gadiem Zemi ir apdzīvojusi civilizācija ar ļoti augstu
attīstības līmeni – šķiet citos avotos tos dēvē par „lemūriem”. Apmēram pirms 300000 gadiem šajā civilizācijā sākās kaut kādas problēmas. Okultajā literatūrā tas pazīstams, kā periods, kad Dievus- radītājus nomainīja Dievi – karotāji. Visos šajos faktos ir viena mulsinoša detaļa – vēsturnieki šo laika periodu ( pirms ledus laikmeta – ja tāds ir bijis, jo dažas hipotēzes apstrīd pat šo faktu) attiecina uz mezolītu – tātad uz senāko akmens laikmetu un nekādas lielas civilizācijas paliekas no tiem laikiem šķiet vēl nav atrastas.
Vienīgā vieta kur kaut kas līdzīgs ir rakstīts – ir Ernesta Muldaševa grāmatās – atskaitēs par Tibetas ekspedīcijas rezultātiem.
Muldaševa atradumi ļauj mūsdienu zinātnieku viedokli salīdzināt ar H. Blavackas un N. Reriha darbos izklāstītajiem faktiem.
Jāsalīdzina arī ar Grigorija Grabavoja pētījumiem un torsiona lauka teoriju (
Akimova un Šipova pētījumi).
Savu artavu iegulda arī Seržs Kahili Kings –
Polinēzijas šamaņu vadītājs. Lūk viņa 7 maģijas pamatlikumi (it kā aizgūti
vēl no seno lemūru civilizācijas) izteikti mūsdienu zinātnes
terminoloģijā:
7 maģijas principi.
1. Pasaule ir tāda kādu Tu to iedomājies. Viss ir tikai sapnis un visi sapņi ir
līdztiesīgi. Visuma pastāvēšanai nepieciešams, lai noteiktā posmā tanī rastos novērotāji. Jeb kurš objekts materiālajā Pasaulē sastāv no kvantiem. Visi kvantu objekti atrodas iespējamo stāvokļu pozīcijā un tikai novērotāja apziņa liek šiem objektiem pāriet noteiktā, konkrētā stāvoklī.
1. Pasaule ir tāda kādu Tu to iedomājies. Viss ir tikai sapnis un visi sapņi ir
līdztiesīgi. Visuma pastāvēšanai nepieciešams, lai noteiktā posmā tanī rastos novērotāji. Jeb kurš objekts materiālajā Pasaulē sastāv no kvantiem. Visi kvantu objekti atrodas iespējamo stāvokļu pozīcijā un tikai novērotāja apziņa liek šiem objektiem pāriet noteiktā, konkrētā stāvoklī.
2. Robežu nav – jebkuras robežas ir ērta ilūzija. Visums kā faktoriālu telpa –
faktoriāls ir veidojums, kuram katra tā daļa atkārto veselo, tikai mazākos mērogos.
Piemēram – zars ir koka faktoriāls. Pēc faktoriālu principa būvēta ir cilvēku
asinsrites sistēma ( un lielākā daļa citu orgānu). Visumu veido energo lauku
hirarhija. – Tas ir kā matrjoška. Viss ir savstarpēji saistīts ar enerģētiskajām
saitēm dažādos līmeņos. Šī realitātes „zirnekļu tīkla ” lomu Visumā izpilda
torsionu lauks, kas nodrošina acumirklīgus sakarus starp dažādiem visuma
slāņiem. Piemēram – cilvēku savstarpējās nesaskaņas rada plankumus uz
Saules, kuri, savukārt izsauc zemestrīces un vētras. Zemestrīce vienā
Zemeslodes pusē var izsaukt vētru otrā. Šajā Pasaulē viss ir iespējams. Daudzas negatīvas situācijas pievelk cilvēku bailes, tāpēc brīvība no bailēm ir vislabākā aizsardzība.
3. Enerģija seko uzmanībai (un uzmanība seko skatienam). Viss ir enerģija!
Apziņai iedarbojoties, piemēram, uz gaismu, kura arī ir enerģija var likt gaismai kondensēties par matēriju. – Tā notiek materializācija. Patiesā realitāte nav matērijas, bet gan apziņas Pasaulē. Koncentrētība ir iedarbība!!! Ikvienam objektam ir fiziskā un enerģētiskā struktūra. Enerģētiskā struktūra satur sevī organisma attīstības programmu. Šo programmu var izmainīt ar domu palīdzību...
Šādi radot ģenētiskas mutācijas. Dzīvojot agresīvā un garīgi neveselā vidē cilvēks projicē uz saviem pēcnācējiem ģenētiskās izmaiņas, saskaņā ar apkārtējās vides uzspiesto domāšanas veidu.
4. Tagad ir spēka
moments! Viss ir relatīvs – pagātne un nākotne. Pagātne ir jau pagājusi un
izmainot to mēs varam nejauši iznīcināt savu nākotni, bet nākotne – tā ir
tikai mūsu izdarīto izvēļu summa. Izvēli mēs varam izdarīt tikai tagadnē.
Tātad, tikai dzīvojot tagadnē mums piemīt spēja veidot jeb kuru , sev vēlamo
nākotni!
5. Mīlēt – nozīmē būt laimīgiem kopā. Viss šajā Pasaulē spēj sajust un reaģēt, tāpēc mēs varam teikt ka viss ir dzīvs un ik viena būtne vai lieta spēj mīlēt! Tā kā viss ir savstarpēji saistīts mēs varam apgalvot ka: „Viss ir viens un viens ir viss!”
Jebkuram ļaunumam piemīt pašiznīcinošas tieksmes. Pie mīlestības
instrumentiem pieder komplimenti un uzslavas. Uzslavai avansā – ir īpašs
nosaukums – „svētība”. Dusmas nosodījums un kritika sagrauj mīlestību. Tātad lāstu var uzskatīt par „nosodījumu avansā.”
6. Spēks nāk no iekšienes. Spēks tā ir spēja varēt. Visam piemīt spēks. Mācīt
nozīmē dot (cilvēkam) jaunas iespējas, dāvāt viņam spēku. Iekšējā spēka avoti ir ticība- zināšanas – pārliecība. Tāpēc vārdi jāizrunā autoritatīvā tonī!
7. Efektivitāte veidojas no taisnīguma izjūtas. Mācies būt elastīgs, vienmēr meklē citu, jaunu pieeju. Vienmēr var atrast apkārt ceļu. Uztver dzīvi kā satraucošu un patīkamu piedzīvojumu, bet sevi... kā vērotāju!
Tātad Apmēram pirms 300 000 gadiem ... Dievi - (ie)karotāji pārtiek no naida un bailēm tos visādi vairojot, piemēram, piespiežot cilvēci karot. Cīņa kura esot notikusi pirms 300 000 gadiem esot notikusi par vienu no lielākajiem enerģiju portāliem („Zvaigžņu vārtiem”, „Laika lūkām” ), kuri atrodas virs senās Divupes (tagadējās Irakas teritorijā). Kā mēs varam atcerēties no vēstures – tieši šī vieta irvairāku pasaulē plaši izplatītu reliģiju šūpulis.
Ir pienācis laiks, kad dievi - (ie)karotāji slēpjoties aiz dažādām maskām ir
uzsākuši cīņu par varu/barību un vienlaicīgi dievi – radītāji ir izvēlējušies šo brīdi lai atgrieztos.
Senajā Divupē dievu– (ie)karotāju vadonis sevi dēvēja par ENIKI un viņa palīgi saucās ANUNAKI – atnācēji no debesīm (vēl tie tiek dēvēti par milžiem,
gigantiem, jotuniem, rakšausiem arī par enģeļiem un dēmoniem. Tie bija prasmīgi magi un ģenētiķi. Uzdodoties par cilvēces glābējiem, tie meklēja arvien jaunus veidus kā cilvēkus paverdzināt. Un solītā Zelta laikmeta vietā katrs jauns laikmets nesa tikai vēl izsmalcinātākas ciešanas.
Cilvēcei tika atņemtas senās zināšanas. Taču ne uz visiem laikiem.
Viens no
vispieejamākajiem veidiem, kā atvērt pieeju Kosmiskajai informācijai ir ... orgasms vai seksuālā ekstāze. Orgasma laikā notiek saplūsme ar kosmiskās informācijas krātuvi un uz mirkli cilvēkam kļūst pieejamas visas Kosmosā esošās zināšanas.
No mūsdienu cilvēka viedokļa absurda situācija, bet ja šo sistēmu kuru
aprakstījuši alķīmiķi un tantristi, slavinājuši trubadūri attīstīs .Sistēma par kuru es runāju ir mistiskais sekss.
Pieredze ir domu atspulgs un nevis otrādi! Jūsu domas visu laiku veido jūsu
Pasauli. Jo Viss ir tikai sapnis un visi sapņi ir līdztiesīgi. Līdzīgs pievelk līdzīgu
upuris – citus upurus, bet uzvarētājs – citus uzvarētājus. - Tātad pie kā noved
upurēšana Dievam? Un kāds būs „Dievs” kuru var pielabināt ar upurēšanu.
Visi, kas nelīdzinās mūsu domāšanas stilam „izkrīt ” no mūsu Pasaules, jo kamēr mēs kaut ko uzskatam par grūtu vai sarežģītu tas tāds arī ir. Mūsu ir tilts uz izmainītas apziņas stāvokļiem kuru palīdzību var ieskatīties citās dimensijās. Ja pietiekoši daudz cilvēku censtos radīt vienotu, jaunu realitāti un darītu to apzināti, tie var radīt jaunu Pasauli. Jautājums ir tikai cik liels grūdiens, lai izmainītu cilvēces apziņu.
Viņu „realitāte” var pārlekt uz citu laika vektoru, kurā būs cita Zeme. Varbūt ka tieši tā ir aizgājuši cilvēki no seno maiju pilsētām, kuras plauka un zēla 3 – 4 tūkstošus gadu un pēkšņi vienā dienā tika pamestas. Protams tam var atrast daudz ticamāku izskaidrojumu – seno cīņu paliekas džungļi aprij ātri un uz visiem laikiem un tomēr...
Namtara –Erškigallas pirmā burvja un uguns priestera grāmata saukta arī par
„Septiņu dēmonu grāmatu”.
Tad zini viņš teica – Jauno dievu (anunaku vai dievu (ie)karotāju) spēks ir burvība un atceries ka senie dievi (dievi – radītāji) vienmēr tevi kārdinās atkāpties no varenības ceļa un tu sajutīsi spēka plūsmu, kas nāks no tava ķermeņa. Tie nāk no Tiamatas ( Baltā Dieviete, Māte – radītāja, Pasaules Čūska/Pūķis, šai vārdā senie šumēri vai haldejieši sauca arī planētu Fajetonu burtiskā nozīme – „Tā kura dod dzīvību”) un Kingu (viņas vīrišķais aspekts vai laulātais draugs) asinīm – no seno dievu asinīm, kas rit tavās dzīslās. Kas ļaujas šai balsij nostājas Haosa pusē...
vispieejamākajiem veidiem, kā atvērt pieeju Kosmiskajai informācijai ir ... orgasms vai seksuālā ekstāze. Orgasma laikā notiek saplūsme ar kosmiskās informācijas krātuvi un uz mirkli cilvēkam kļūst pieejamas visas Kosmosā esošās zināšanas.
No mūsdienu cilvēka viedokļa absurda situācija, bet ja šo sistēmu kuru
aprakstījuši alķīmiķi un tantristi, slavinājuši trubadūri attīstīs .Sistēma par kuru es runāju ir mistiskais sekss.
Pieredze ir domu atspulgs un nevis otrādi! Jūsu domas visu laiku veido jūsu
Pasauli. Jo Viss ir tikai sapnis un visi sapņi ir līdztiesīgi. Līdzīgs pievelk līdzīgu
upuris – citus upurus, bet uzvarētājs – citus uzvarētājus. - Tātad pie kā noved
upurēšana Dievam? Un kāds būs „Dievs” kuru var pielabināt ar upurēšanu.
Visi, kas nelīdzinās mūsu domāšanas stilam „izkrīt ” no mūsu Pasaules, jo kamēr mēs kaut ko uzskatam par grūtu vai sarežģītu tas tāds arī ir. Mūsu ir tilts uz izmainītas apziņas stāvokļiem kuru palīdzību var ieskatīties citās dimensijās. Ja pietiekoši daudz cilvēku censtos radīt vienotu, jaunu realitāti un darītu to apzināti, tie var radīt jaunu Pasauli. Jautājums ir tikai cik liels grūdiens, lai izmainītu cilvēces apziņu.
Viņu „realitāte” var pārlekt uz citu laika vektoru, kurā būs cita Zeme. Varbūt ka tieši tā ir aizgājuši cilvēki no seno maiju pilsētām, kuras plauka un zēla 3 – 4 tūkstošus gadu un pēkšņi vienā dienā tika pamestas. Protams tam var atrast daudz ticamāku izskaidrojumu – seno cīņu paliekas džungļi aprij ātri un uz visiem laikiem un tomēr...
Namtara –Erškigallas pirmā burvja un uguns priestera grāmata saukta arī par
„Septiņu dēmonu grāmatu”.
Tad zini viņš teica – Jauno dievu (anunaku vai dievu (ie)karotāju) spēks ir burvība un atceries ka senie dievi (dievi – radītāji) vienmēr tevi kārdinās atkāpties no varenības ceļa un tu sajutīsi spēka plūsmu, kas nāks no tava ķermeņa. Tie nāk no Tiamatas ( Baltā Dieviete, Māte – radītāja, Pasaules Čūska/Pūķis, šai vārdā senie šumēri vai haldejieši sauca arī planētu Fajetonu burtiskā nozīme – „Tā kura dod dzīvību”) un Kingu (viņas vīrišķais aspekts vai laulātais draugs) asinīm – no seno dievu asinīm, kas rit tavās dzīslās. Kas ļaujas šai balsij nostājas Haosa pusē...
Tad zini viņš teica – Tiamatas kalpi
ir visur. Viņi izskatās kā cilvēki, bet viņos ir zvēra zīmogs, tāpēc viņi
viegli pieņem zvēru formas. Tos atpazīst pēc smakas no viņiem ož pēc zvēra un
aizliegtām kvēpināmām zālēm. Un viņu Grāmata ir haosa grāmata – kapeņu un ēnu
grāmata. Ar to var satricināt Zemi un pārplēst Debesis, pavēlēt ugunij un
ūdenim. Ar šo grāmatu var uzmodināt Maskimu karapulkus vai Guļošos un
Gaidošos....
Viņi ir septiņi, septiņi (Plejādes vai Sietiņa zvaigznāju arī šumēri dēvēja par
„Septiņiem” un ziņas par karu pirms 300 000 gadiem nāk no grāmatas, kuru
piedēvē Sietiņiešiem
viņi ir tie ir dzimuši kalnos, tos izsauca burvis.
Pazemes kambaros viņi mīt.
Dievi (anunaki) par viņiem nezina neko;
viņiem nav vārdu ne Debesīs, ne uz Zemes (vārda zināšana deva varu pār vārda īpašnieku).
Pār stikla kalnu viņi auļo un rītausmā viņi raud.
Nekur viņus nepazīst – ne Debesīs, ne uz Zemes,
jo šai pasaulē viņiem nav vietas.
Starp četrām debesu pusēm (citā dimensijā?) viņi guļ,
lai uzbruktu pēkšņi kā lietus no debesīm krītot,
kā migla no Zemes paceļoties.
Durvis nespēj tos apturēt.
Kā čūskas cauri durvīm, kā vēji caur logiem.
Viņi ir septiņi, septiņi viņi ir.
Viņu mājas ir tur kur cilvēks nav spēris savu kāju!...
Vai šos fragmentus var uzskatīt par vienu no senākajiem vilkaču pieminējumiem rakstu avotos (konkrēti Ninēves māla bibliotēkā atrastās plāksnītes)?
Par seno dievu – radītāju (matriarhālo dievību ) pretiniekiem dieviem –
(ie)karotājiem (patriarhālajiem dieviem) amerikāņu izcelsmes orientālists Zekērija Sitčins apgalvo ka anunaki, debesu zvaigžņu pazinēji (viņu zināšanas par zvaigžņotajām debesīm nav mazākas kā mūsu civilizācijai 20. gs. sākumā.) esot atnācēji no kādas tālas zvaigznes. Šķiet E. Muldašovs savā grāmatā „Dievu pilsētas meklējumos” šo teoriju nenoliedz.
Pārtulkosim pirmo anunaku uzcelto pilsētu nosaukumus:
Eridū – „Tālu no dzimtenes uzceltais nams”,
Badtibira –„gaišā vieta” (metalurģijas centrs),
Laraku – „Tālu redzamais spožums” (bāka?),
Viņi ir septiņi, septiņi (Plejādes vai Sietiņa zvaigznāju arī šumēri dēvēja par
„Septiņiem” un ziņas par karu pirms 300 000 gadiem nāk no grāmatas, kuru
piedēvē Sietiņiešiem
viņi ir tie ir dzimuši kalnos, tos izsauca burvis.
Pazemes kambaros viņi mīt.
Dievi (anunaki) par viņiem nezina neko;
viņiem nav vārdu ne Debesīs, ne uz Zemes (vārda zināšana deva varu pār vārda īpašnieku).
Pār stikla kalnu viņi auļo un rītausmā viņi raud.
Nekur viņus nepazīst – ne Debesīs, ne uz Zemes,
jo šai pasaulē viņiem nav vietas.
Starp četrām debesu pusēm (citā dimensijā?) viņi guļ,
lai uzbruktu pēkšņi kā lietus no debesīm krītot,
kā migla no Zemes paceļoties.
Durvis nespēj tos apturēt.
Kā čūskas cauri durvīm, kā vēji caur logiem.
Viņi ir septiņi, septiņi viņi ir.
Viņu mājas ir tur kur cilvēks nav spēris savu kāju!...
Vai šos fragmentus var uzskatīt par vienu no senākajiem vilkaču pieminējumiem rakstu avotos (konkrēti Ninēves māla bibliotēkā atrastās plāksnītes)?
Par seno dievu – radītāju (matriarhālo dievību ) pretiniekiem dieviem –
(ie)karotājiem (patriarhālajiem dieviem) amerikāņu izcelsmes orientālists Zekērija Sitčins apgalvo ka anunaki, debesu zvaigžņu pazinēji (viņu zināšanas par zvaigžņotajām debesīm nav mazākas kā mūsu civilizācijai 20. gs. sākumā.) esot atnācēji no kādas tālas zvaigznes. Šķiet E. Muldašovs savā grāmatā „Dievu pilsētas meklējumos” šo teoriju nenoliedz.
Pārtulkosim pirmo anunaku uzcelto pilsētu nosaukumus:
Eridū – „Tālu no dzimtenes uzceltais nams”,
Badtibira –„gaišā vieta” (metalurģijas centrs),
Laraku – „Tālu redzamais spožums” (bāka?),
Sipara – „Putnu pilsēta”(kosmodroms?),
Šurupaka – „Augstākās labsajūtas vieta”(medicīnas aprūpes centrs?).
Tā vai citādi ir bijusi cīņa starp divām civilizācijām matriarhālo un patriarhālo vai tā ir bijusi pirms 300 000 gadiem vai, kā māca pašreizējā zinātne pirms 7000 gadiem ? Atbildes vēl nav, bet šķiet ka kultūra kas radīja vilkačus vismaz sākotnēji piederējusi pie matriarhālo kultūru grupas.
Zu leģenda.
Galvenais avots no kura ņemta šī leģenda ir Mesopotāmijas eposs „Inanna un
Eniki” , kurā rakstīts, ka civilizāciju veido 100 elementu, un katra tā funkcionēšanu nodrošina savs „Me”, kā
Piemēri minēti me sekojošām funkcijām: ķēniņa varai, priesteru dienestam,
gudrībai, mieram, pareģošanai, tiesnešu amatam, mākslai, mūzikas
instrumentiem, ieročiem un pilsētu iznīcināšanai... ( kā te neatcerēties Muldāševa aprakstītās harati zelta plāksnītes.) „Mītā par Zū” Zu tiek minēts kā Eniki kalpotājs, tā paša Eniki, kam Enils uzticēja me glabāšanai. Zu kādas galma revolūcijas laikā cenšās iegūt kontroli pār „Likteņa akmeņiem” vai „likteņa plāksnītēm” – me, kuras (Dievs) Enils atstājis bez uzraudzības. Taču rūpīgāk papētot un salīdzinot ar senās Grieķijas mītiem kur 3 brāļi Aids (vecākais) , Poseidons un Zevs savā starpā sadalīja Pasauli.- Salīdzinām Debesu dieva Anu ,– Enlils – Zemes valdnieks un trešis lielais šumēru dieva Ea vai Eniki- ūdeņu pavēlnieks. Paliek vēl Nanna (Nannar- mirdzošais) Anu pirmdzimtais, kas valda arī pār saprātu un Mēnesi. Tātad viņa personifikācija ir arī Mēness dievs Sīns (SU– EN vai cityā versijā ZU – EN , bet EN – ZU tulkojas kā Zu kungs.), kura bērni –dvīņi ir Inanna un vīņas brālis Utu (planēta Venēra un zvaigzne Siruss, kurus mūsu senči dēvēja par Saules meitu un Ausekli). Viņam pienākās tituls „gudrais”- šumēru valodā tas skan – Zu. Un tieši Zu, lai atgūtu savu likumīgo daļu, sagrābj vienu no šīm likteņa plāksnītēm. Tas vismaz uz brīdi nodrošina viņam kontroli pār anunakiem ( „debesu enģeļiem”) un visu cilvēci. Precīzi tulkojot no šumēru valodas me nozīmē „vārds” un sasaucās ar analogu jēdzienu kristīgajā pasaules uzskatā.
Šurupaka – „Augstākās labsajūtas vieta”(medicīnas aprūpes centrs?).
Tā vai citādi ir bijusi cīņa starp divām civilizācijām matriarhālo un patriarhālo vai tā ir bijusi pirms 300 000 gadiem vai, kā māca pašreizējā zinātne pirms 7000 gadiem ? Atbildes vēl nav, bet šķiet ka kultūra kas radīja vilkačus vismaz sākotnēji piederējusi pie matriarhālo kultūru grupas.
Zu leģenda.
Galvenais avots no kura ņemta šī leģenda ir Mesopotāmijas eposs „Inanna un
Eniki” , kurā rakstīts, ka civilizāciju veido 100 elementu, un katra tā funkcionēšanu nodrošina savs „Me”, kā
Piemēri minēti me sekojošām funkcijām: ķēniņa varai, priesteru dienestam,
gudrībai, mieram, pareģošanai, tiesnešu amatam, mākslai, mūzikas
instrumentiem, ieročiem un pilsētu iznīcināšanai... ( kā te neatcerēties Muldāševa aprakstītās harati zelta plāksnītes.) „Mītā par Zū” Zu tiek minēts kā Eniki kalpotājs, tā paša Eniki, kam Enils uzticēja me glabāšanai. Zu kādas galma revolūcijas laikā cenšās iegūt kontroli pār „Likteņa akmeņiem” vai „likteņa plāksnītēm” – me, kuras (Dievs) Enils atstājis bez uzraudzības. Taču rūpīgāk papētot un salīdzinot ar senās Grieķijas mītiem kur 3 brāļi Aids (vecākais) , Poseidons un Zevs savā starpā sadalīja Pasauli.- Salīdzinām Debesu dieva Anu ,– Enlils – Zemes valdnieks un trešis lielais šumēru dieva Ea vai Eniki- ūdeņu pavēlnieks. Paliek vēl Nanna (Nannar- mirdzošais) Anu pirmdzimtais, kas valda arī pār saprātu un Mēnesi. Tātad viņa personifikācija ir arī Mēness dievs Sīns (SU– EN vai cityā versijā ZU – EN , bet EN – ZU tulkojas kā Zu kungs.), kura bērni –dvīņi ir Inanna un vīņas brālis Utu (planēta Venēra un zvaigzne Siruss, kurus mūsu senči dēvēja par Saules meitu un Ausekli). Viņam pienākās tituls „gudrais”- šumēru valodā tas skan – Zu. Un tieši Zu, lai atgūtu savu likumīgo daļu, sagrābj vienu no šīm likteņa plāksnītēm. Tas vismaz uz brīdi nodrošina viņam kontroli pār anunakiem ( „debesu enģeļiem”) un visu cilvēci. Precīzi tulkojot no šumēru valodas me nozīmē „vārds” un sasaucās ar analogu jēdzienu kristīgajā pasaules uzskatā.
Taču šumērirm tam bija vēl cita nozīme
un funkcijas – kā mūsdienu datorčipiem vai mobīlajiem
telefoniem.
Senās Šumēras pilsētas.
Bet varbūt šādi? – Kosmisko kuģu nosēšanās sektors, kādu to redz Zahārījs
Sitčins.
Enils sargāt Ekūru, savu „diženo namu” ( templi) Nibruki (Nipūra) pilsētā uzdeva nevis „vienkāršam kalpotājam”, bet savam vecākajam brālim no dieva Anu dēlam, jo tur atradās noslēpumaina telpa, Dirga. Taču Zū nespēja pārvarēt kārdinājumu, jo dienu no dienas viņam bija jānoraugās uz „Duranki dieva varas instrumentiem”.
Nanna ir bagādās Ūras pilsētas valdnieks. Ūras iedzīvotāji Nanu no visas sirds, jo visas viņa valdīšanas laikā pilsētas iedzīvotāji nebija zinājuši, kas ir trūkums. Un tā Kādu dienu Zū paņēma „zaļo akmeni” – smaragdu kausa formā. Šī varenā artefakta tēls Eiropas tautu mitoloģijā cieši sasaistījies ar svētā Grālu. Tieši šo akmeni meklē Templieši. Bet Zū ? – Ar vārdu Zū viņš vēl satiekams ķīniešu mitoloģijā, kā cilvēces aizstāvis pret ļauniem dēmoniem, kā Prometeju viņu pazina Grieķijā, kristieši viņu dēvē par Luciferu kritušo Dieva (gaismas) eņģeli. Viņa piekritēja pēdas var atrast Venēcijā Sanmartino salā un drūmo asins alķīmijas piekritēju – Drakona ordeņa sekotāju vidū. Ēģiptiešu mitoloģijā viņu var sazīmēt kā Setu... Spriežot pēc visa – runa ir par vēsturisku personību.
Inanna kā Jāņu māte ar paceltiem brunčiem apstaigā druvas, lai veicinātu to
auglību.
Pēc Nanna Zu bēgšanas Ūrsa ekonomika strauji sabrūk, bet uzplaukst pilsēta uz kuru viņš tiek izraidīts – Harrana. Kuru viņš pameta pēc daudziem gadsimtiem.
Atliek tikai pieminēt faktu, ka valdnieks Ašurbanapals bija liels Sīna piekritējs, bet viņa pēctecis Nabunaids, kuram pie varas nākt palīdzējis pats Sīns, pasludina Sīnu par savas valsts galveno dievību.
Senās Šumēras pilsētas.
Bet varbūt šādi? – Kosmisko kuģu nosēšanās sektors, kādu to redz Zahārījs
Sitčins.
Enils sargāt Ekūru, savu „diženo namu” ( templi) Nibruki (Nipūra) pilsētā uzdeva nevis „vienkāršam kalpotājam”, bet savam vecākajam brālim no dieva Anu dēlam, jo tur atradās noslēpumaina telpa, Dirga. Taču Zū nespēja pārvarēt kārdinājumu, jo dienu no dienas viņam bija jānoraugās uz „Duranki dieva varas instrumentiem”.
Nanna ir bagādās Ūras pilsētas valdnieks. Ūras iedzīvotāji Nanu no visas sirds, jo visas viņa valdīšanas laikā pilsētas iedzīvotāji nebija zinājuši, kas ir trūkums. Un tā Kādu dienu Zū paņēma „zaļo akmeni” – smaragdu kausa formā. Šī varenā artefakta tēls Eiropas tautu mitoloģijā cieši sasaistījies ar svētā Grālu. Tieši šo akmeni meklē Templieši. Bet Zū ? – Ar vārdu Zū viņš vēl satiekams ķīniešu mitoloģijā, kā cilvēces aizstāvis pret ļauniem dēmoniem, kā Prometeju viņu pazina Grieķijā, kristieši viņu dēvē par Luciferu kritušo Dieva (gaismas) eņģeli. Viņa piekritēja pēdas var atrast Venēcijā Sanmartino salā un drūmo asins alķīmijas piekritēju – Drakona ordeņa sekotāju vidū. Ēģiptiešu mitoloģijā viņu var sazīmēt kā Setu... Spriežot pēc visa – runa ir par vēsturisku personību.
Inanna kā Jāņu māte ar paceltiem brunčiem apstaigā druvas, lai veicinātu to
auglību.
Pēc Nanna Zu bēgšanas Ūrsa ekonomika strauji sabrūk, bet uzplaukst pilsēta uz kuru viņš tiek izraidīts – Harrana. Kuru viņš pameta pēc daudziem gadsimtiem.
Atliek tikai pieminēt faktu, ka valdnieks Ašurbanapals bija liels Sīna piekritējs, bet viņa pēctecis Nabunaids, kuram pie varas nākt palīdzējis pats Sīns, pasludina Sīnu par savas valsts galveno dievību.
Kur palika atlikušie 99 me? – Tos paņēma Inanna –
Rīta Zvaigzne pavedinot visu vareno Enilu ar tīri sievišķīgiem līdzekļiem.
„Tajās dienās Eniki namā Eridū ienāca jaunā Inanna: svētā Inanna viena
pati.Tajās dienās to zināja viens gudrais, kurš pazina Debesu un Zemes me,
kurš no savas dzīves vietas pazina dievu sirdis, ka nāk Inanna uz viņa templi
Eridū.” Eniki skaistajai apmeklētājai sagatavoja peldi vēsā ūdenī, tad
piedāvāja viņai sviesta kūkas un alu: „Eniki un Inanna abi kopā dzēra alu,
baudīja vīnu, lika plūst pāri bronzas traukiem.” Kad Eniki beidzot
bija savaldzināts, kā viņa to vēlējās, viņa gribēja iegūt mē. Eniki
vieglprātīgi un ar plašu žestu tos viņai dāvina: „Savas varas vārdā es nododu
svētajai Inannai, savai meitai me, pret ko neviens nedrīkst iebilst...”
„Svētā Inanna paņēma visus šos me, iekrāva savā laivā un aizbrauca ar savu
debesu laivu.” Atmodies no skurbuma Eniki trakoja, taču bija jau par vēlu. Ne
50 Jahumas briesmoņi (šķiet nevis kaut kādi mistiski nezvēri, bet anunaku
specvienība, jo anunaku kuģos esot bijušas tieši 50 vietas), ne „Arakas
sardze”, kuras sūtīja viņai pakaļ nespēja Innanas debesu laivu apturēt. Viņa
laimīgi piezemējās Arakā (Urukā), kur viņu apsveic
laimīgā tauta un priesteri. Uruka kļūst par šumēru galveno pilsētu.
Nemazāk interesants ir stāsts par viņas dvīņu brāli Utu – pazīstams cituviet kā Oziris/Usirs vai Auseklis. Šumēru Dievs – likumu glabātājs Šamaš, kļūdaini
uzskatīts par Saules dievu. Interesanti ka Kalna sprediķis Jaunajā derībā ļoti
līdzinās Utu kodeksam vai Utu gudrības plāksnītei. Kalna sprediķī ir minēti visi tiepaši principi, kuri jāievēro, lai iegūtu Utu labvēlību.
Čeroki leģenda.
Čeroki kādreiz bija skaitliski lielākā cilts ASV Dienvidos – Dienvidaustrumos. Paši sevi viņi dēvē par „Ani Junvijja” – kas nozīmē galvenie ļaudis. Pēc viņu leģendām viņu senči nākuši no „citas zemes”. Kaimiņu ciltis sauc viņus par „čeroki” – kas nozīmē „cilvēki, kas runā dīvainā mēlē” . Vai viņi būtu anunaku pēcteči?
No citām indiāņu cilšu valodām čeroki valoda ievērojami atšķirās. Augšup un lejup plūstošas skaņas intonācijas tiek izrunātas ar tikko jaušamām lūpu kustībām kā indiešu mantras vai skandināvu ram rūnas. Čeroki valodā jēdzieni „runāt” un „dzīvot” tiek apzīmēts ar vienu un to pašu vārdu.
laimīgā tauta un priesteri. Uruka kļūst par šumēru galveno pilsētu.
Nemazāk interesants ir stāsts par viņas dvīņu brāli Utu – pazīstams cituviet kā Oziris/Usirs vai Auseklis. Šumēru Dievs – likumu glabātājs Šamaš, kļūdaini
uzskatīts par Saules dievu. Interesanti ka Kalna sprediķis Jaunajā derībā ļoti
līdzinās Utu kodeksam vai Utu gudrības plāksnītei. Kalna sprediķī ir minēti visi tiepaši principi, kuri jāievēro, lai iegūtu Utu labvēlību.
Čeroki leģenda.
Čeroki kādreiz bija skaitliski lielākā cilts ASV Dienvidos – Dienvidaustrumos. Paši sevi viņi dēvē par „Ani Junvijja” – kas nozīmē galvenie ļaudis. Pēc viņu leģendām viņu senči nākuši no „citas zemes”. Kaimiņu ciltis sauc viņus par „čeroki” – kas nozīmē „cilvēki, kas runā dīvainā mēlē” . Vai viņi būtu anunaku pēcteči?
No citām indiāņu cilšu valodām čeroki valoda ievērojami atšķirās. Augšup un lejup plūstošas skaņas intonācijas tiek izrunātas ar tikko jaušamām lūpu kustībām kā indiešu mantras vai skandināvu ram rūnas. Čeroki valodā jēdzieni „runāt” un „dzīvot” tiek apzīmēts ar vienu un to pašu vārdu.
Čeroki leģendas vēsta, ka viņu senči atnākuši uz Zemes no Sietiņa
zvaigznāja
pirms 250 000 gadiem. Šo zvaigznāju čeroki valodā sauc par „senčiem”, bet
planētu Zemi dēvē par „bērnu planētu”. Čeroki šamaņi pārsteidzoši prot strādāt ar kalnu kristāliem. (Atcerēsimies - me arī bija akmeņi.) Kristāli viņiem ir svēti.
Ar šo kristālu palīdzību viņi prot dziedināt. Zižļu garums ir 15 – 20 cm. Šamaņi
prot vadīt šajos kristālos uzkrāto enerģiju un noturēt to stabilā līdzsvarā.
Čeroki leģendās ir minēti 12 galvaskausi no kalnu kristāla. Tie esot precīzi cilvēka galvaskausa lieluma kopijas pat ar kustīgiem žokļiem un tie esot pratuši runāt un dziedāt.
Harlijs Ātrais Briedis – čeroki šamanis zināja stāstīt, ka 12 galvaskausi esot
novietoti aplī ap trīspadsmito - galvas kausu no ametista, vēl šī maģiskā apļa
iekšienē esot bijuši 8 cilindri, no kalnu kristāla, ar kuriem atzīmētas debespuses.
Galvas kausi sevī glabā noslēpumus – kā radies cilvēks, kā tas uzbūvēts un kāpēc cilvēki radušies. Un pienāks diena, kad no jauna tiks savākti kopā visi galvaskausi, lai no jauna tie runātu ar cilvēci.
Kosmosā esot 12 cilvēku apdzīvotas planētas un katrai no tām atbilstot viens
galvaskauss.
Pirmo no galvaskausiem atrada 1927. gadā Karību jūras krastā starp Meksiku un Hondurasu izdarot izrakumus maju pilsētas Labuanatuma drupās. Izrakumus izdarīja Frederiks Mitčels – Hedžs ( 1882. – 1959.). Labuanatuma pilsēta aizņēma 6 kvadrātjūdzes un tās centrā atradās milzīgs templis. Ekspedīcija vēl atrada piramīdas un amfiteātri 10 000 skatītājiem.
Galvaskauss tika atrasts centrālajā templī. Galvas kausa izmēri: 124mm plats 147mm augsts un 197mm garš un sver 11mārciņas, 7 unces. (apmēram 5kg). Uz doto brīdi ir atrasti jau 2 galvaskausi. Veicot pētījumus ar galvaskausiem tika konstatēts ka noteiktos apstākļos ap to veidojas īpaša aura un atskan skaņa, kura atgādina klusu daudzbalsīgu kora dziedāšanu. Sīkāk par to var izlasīt Ričarda M. Garvina grāmatā „Kristāla galvaskauss” (latviešu valodā nav tulkota).
1970.g. kristalografiskajā ekspertīzē, kas tika veikta firmas „Hjulett - Pekkard”
pirms 250 000 gadiem. Šo zvaigznāju čeroki valodā sauc par „senčiem”, bet
planētu Zemi dēvē par „bērnu planētu”. Čeroki šamaņi pārsteidzoši prot strādāt ar kalnu kristāliem. (Atcerēsimies - me arī bija akmeņi.) Kristāli viņiem ir svēti.
Ar šo kristālu palīdzību viņi prot dziedināt. Zižļu garums ir 15 – 20 cm. Šamaņi
prot vadīt šajos kristālos uzkrāto enerģiju un noturēt to stabilā līdzsvarā.
Čeroki leģendās ir minēti 12 galvaskausi no kalnu kristāla. Tie esot precīzi cilvēka galvaskausa lieluma kopijas pat ar kustīgiem žokļiem un tie esot pratuši runāt un dziedāt.
Harlijs Ātrais Briedis – čeroki šamanis zināja stāstīt, ka 12 galvaskausi esot
novietoti aplī ap trīspadsmito - galvas kausu no ametista, vēl šī maģiskā apļa
iekšienē esot bijuši 8 cilindri, no kalnu kristāla, ar kuriem atzīmētas debespuses.
Galvas kausi sevī glabā noslēpumus – kā radies cilvēks, kā tas uzbūvēts un kāpēc cilvēki radušies. Un pienāks diena, kad no jauna tiks savākti kopā visi galvaskausi, lai no jauna tie runātu ar cilvēci.
Kosmosā esot 12 cilvēku apdzīvotas planētas un katrai no tām atbilstot viens
galvaskauss.
Pirmo no galvaskausiem atrada 1927. gadā Karību jūras krastā starp Meksiku un Hondurasu izdarot izrakumus maju pilsētas Labuanatuma drupās. Izrakumus izdarīja Frederiks Mitčels – Hedžs ( 1882. – 1959.). Labuanatuma pilsēta aizņēma 6 kvadrātjūdzes un tās centrā atradās milzīgs templis. Ekspedīcija vēl atrada piramīdas un amfiteātri 10 000 skatītājiem.
Galvaskauss tika atrasts centrālajā templī. Galvas kausa izmēri: 124mm plats 147mm augsts un 197mm garš un sver 11mārciņas, 7 unces. (apmēram 5kg). Uz doto brīdi ir atrasti jau 2 galvaskausi. Veicot pētījumus ar galvaskausiem tika konstatēts ka noteiktos apstākļos ap to veidojas īpaša aura un atskan skaņa, kura atgādina klusu daudzbalsīgu kora dziedāšanu. Sīkāk par to var izlasīt Ričarda M. Garvina grāmatā „Kristāla galvaskauss” (latviešu valodā nav tulkota).
1970.g. kristalografiskajā ekspertīzē, kas tika veikta firmas „Hjulett - Pekkard”
elektronikas laboratorijā Santa Klāras pilsētā
Kalifornijā konstatēja, ka
galvaskauss, kas pagatavots no kalnu kristāla, kopē sievietes galvaskausa formu, galvas kauss un tā kustīgais žoklis izslīpēts no viena kalnu kristāla monokristāla nelietojot akmeņkaļa instrumentus. Tā kā kalnu kristāls ir tikai mazliet mīkstāks par dimantu pat mūsdienu tehnoloģijas nespētu izgatavot šādu priekšmetu ar tik lielu precizitāti. Taču tas vēl nav viss! Laborotorijas pētījumi pierādīja, ka cilvēku domu starojums spēj ierosināt kristāla galvaskausā atbildes procesus un galvaskauss sāk izstarot vēl nezināmu (1970. gads un viena no ASV vadošo elektronikas firmu laborotorijām) starojuma veidu, kurš cilvēkam izraisa vīzijas.
Grēku plūdi.
Pirms 6000 g. bija grēku plūdi. 1929.g. Leonards Vēlijs angļu arheologs. Plūdu
nogulšņu slānis bija vairāk nekā 3 m biezumā. Visdrīzākais tik biezs nogulu slānis
nevarēja rasties lokālu plūdu rezultātāBritu muzeja līdzstrādnieks Džordžs Smits
1876.g.Ninēves ķīļrakstu bibliotēkā atklāja ķīļraksta plāksnītes no valdnieka
Ašurbanapala laikiem. Šajās plāksnītēs bija teksts, kurā aprakstīti grēku plūdi.
Mums Ašurbanapals pazīstams kā apgaismots valdnieks, kam paticis lasīt pirms
plūdu literatūru un ... valdnieks, kas padzina mūsu senčus kimēriešus no Divupes.
Starp citu somu zinātnieki pētot cilvēces gēnus arī citu apliecinājumu šim stāstam
– ir gēns kurš raksturīgs tikai divupes iedzīvotājiem un ... baltu tautām.
Šajās plāksnītēs bija stāsts par Šumēru varoni Zišudru, akādiešu tekstos viņš
minēts kā Utnapišti, bet no Bībeles mēs viņu pazīstam kā Noasu. Plāksnītes
stāsta kā Enils sadusmots par to ka cilvēki sākuši vairoties ātrāk nekā bijis
plānots, ka anunaki „ar cilvēku meitām dzemdinājuši dēlus un meitas”, kuriem
anunaku maģijas zintis tikušas nodotas daudz pirms tām atvēlētā laika, un sūtījis
plūdus. Taču Mēness dievs Nanns, un kā mēs zinām, viņš arī Zu centās paglābt
cilvēci iepriekš brīdinot Zisudru un liekot tam būvēt šķirstu.”300 elkoņus garu, 50
elkoņus platu un 30 elkoņus augstu...” – katram , kas kaut mazliet ir pazīstams ar
kuģu būves principiem uzreiz top skaidrs – tas nevar būt kravas kuģis! Pēc
proporcijām Noasa „šķirsts” ir trauksmaina un strauja kara fregate vai kreiseris.
. Leģendas par plūdiem sastopami visā pasaulē. Japānā, Indijā, Ķīnā un starp
Amerikas indiāņiem – visi stāsta vienu to pašu – par grēka plūdiem un
galvaskauss, kas pagatavots no kalnu kristāla, kopē sievietes galvaskausa formu, galvas kauss un tā kustīgais žoklis izslīpēts no viena kalnu kristāla monokristāla nelietojot akmeņkaļa instrumentus. Tā kā kalnu kristāls ir tikai mazliet mīkstāks par dimantu pat mūsdienu tehnoloģijas nespētu izgatavot šādu priekšmetu ar tik lielu precizitāti. Taču tas vēl nav viss! Laborotorijas pētījumi pierādīja, ka cilvēku domu starojums spēj ierosināt kristāla galvaskausā atbildes procesus un galvaskauss sāk izstarot vēl nezināmu (1970. gads un viena no ASV vadošo elektronikas firmu laborotorijām) starojuma veidu, kurš cilvēkam izraisa vīzijas.
Grēku plūdi.
Pirms 6000 g. bija grēku plūdi. 1929.g. Leonards Vēlijs angļu arheologs. Plūdu
nogulšņu slānis bija vairāk nekā 3 m biezumā. Visdrīzākais tik biezs nogulu slānis
nevarēja rasties lokālu plūdu rezultātāBritu muzeja līdzstrādnieks Džordžs Smits
1876.g.Ninēves ķīļrakstu bibliotēkā atklāja ķīļraksta plāksnītes no valdnieka
Ašurbanapala laikiem. Šajās plāksnītēs bija teksts, kurā aprakstīti grēku plūdi.
Mums Ašurbanapals pazīstams kā apgaismots valdnieks, kam paticis lasīt pirms
plūdu literatūru un ... valdnieks, kas padzina mūsu senčus kimēriešus no Divupes.
Starp citu somu zinātnieki pētot cilvēces gēnus arī citu apliecinājumu šim stāstam
– ir gēns kurš raksturīgs tikai divupes iedzīvotājiem un ... baltu tautām.
Šajās plāksnītēs bija stāsts par Šumēru varoni Zišudru, akādiešu tekstos viņš
minēts kā Utnapišti, bet no Bībeles mēs viņu pazīstam kā Noasu. Plāksnītes
stāsta kā Enils sadusmots par to ka cilvēki sākuši vairoties ātrāk nekā bijis
plānots, ka anunaki „ar cilvēku meitām dzemdinājuši dēlus un meitas”, kuriem
anunaku maģijas zintis tikušas nodotas daudz pirms tām atvēlētā laika, un sūtījis
plūdus. Taču Mēness dievs Nanns, un kā mēs zinām, viņš arī Zu centās paglābt
cilvēci iepriekš brīdinot Zisudru un liekot tam būvēt šķirstu.”300 elkoņus garu, 50
elkoņus platu un 30 elkoņus augstu...” – katram , kas kaut mazliet ir pazīstams ar
kuģu būves principiem uzreiz top skaidrs – tas nevar būt kravas kuģis! Pēc
proporcijām Noasa „šķirsts” ir trauksmaina un strauja kara fregate vai kreiseris.
. Leģendas par plūdiem sastopami visā pasaulē. Japānā, Indijā, Ķīnā un starp
Amerikas indiāņiem – visi stāsta vienu to pašu – par grēka plūdiem un
progresoriem- cilvēkiem, kuri drīz pēc grēku plūdiem
ieradās dažādās zemeslodes
vietās un mācīja cilvēkus. Tie varēja būt izdzīvojušie Atlantīdas priesteri. Varēja...
Muldaševs ir izteicis hipotēzi ka paralēli strādājušas divas komandas Atlantu /
Lemūru progresoru grupa un anunaku progresori.
Pirms grēku plūdiem šumēri dzīvoja akmens laikmetā, bet pēc plūdiem „ķēniņa
valsts nokāpa no debesīm... ” Anunaki – atnācēji no debesīm pēc plūdiem
šumēriem pazīstamo pasauli sadalīja 4 daļās. Eridū, kas līdz tam bija dievu
kolonija, tika cilvēkiem. Vēl cilvēki saņēma Indiju un Ēģipti. Tikai 4. apgabals –
palika dieviem. Tur Libānas kalnos Balbekū pilsētā tapa jaunais kosmodroms. Par
celtniecības vērienu var liecināt apmēram 2000 tonu smagais „Dienvidu akmens” –
23m garš, 5m augsts un 4m plats. – Vēl šodien nav tāda ceļamkrāna, kas spētu
šādu akmeni pārvietot. Šis akmens palicis no slavenās Balbeku terases būves.
Zem šīs terases ir 2 perpendikulāras ejas Ziemeļu – Dienvidu un Austrumu –
Rietumu virzienos. 1962.g. padomju fiziķis m. Agrests šo celtni klasificēja kā
kosmodromu. Kanaāniešu tekstos teikts, ka šo terasi būvējis Enila dēls Baals,
šeit tikuši uzglabāti 5 no tiem me, kuri vēl saglabājušies. – Šķiet ka me bija tik
varenas ierīces ka anunaki nav pratuši tos atjaunot. Ar šo me palīdzību tika
uzturēti sakari ar „debesīm”.
Taču arī mirstīgo valdnieks Šennu – Kin(s), kurš slavens ar to ka ielaidies mīlas
dēkās ar pašu Inannu, steidz būvēt pats savu kosmodromu. – Bābeles torni. Nav
izskaidrojamas anunaku dusmas par to ka tika būvēts Lielais Zikurāts, ja tas būtu
tikai „templis dievu godam”, bet ja tas ir jauns kosmodroms, kurš ļauj pašiem
sasniegt debesis un pielīdzināties dieviem...
Šennu – Kin(s) vēl ir ievērojams ar to ka izveidoja pirmo profesionālo armiju 600
000 vīru sastāvā. Ar tās palīdzību viņš iekaroja visu Divupi izņemot Sinaja pussalu.
Acīm redzot dievu teritorijā ieiet viņš tomēr neuzdrīkstējās.
Akādas valdnieks Naramsins ( 2254. – 2218. gads pirms Kristus) iet tālāk.
Pasludinot sevi par dzīvu Dievu uzliek sev galvā „anunaku ragaino kroni un izrotā
sevi ar zvaigznes zīmi”. Šķiet ka valdnieku kroņus pirmais būs ieviesis viņš.
Naramsīns 360 000 vīru lielas armījas priekš galā iebrūk Balbekā un noposta to.
Vēlāk viņš lielās: „Dievi bēga kā iztramdīti sikspārņi...” Tikai – dievu vai vienkārši
vietās un mācīja cilvēkus. Tie varēja būt izdzīvojušie Atlantīdas priesteri. Varēja...
Muldaševs ir izteicis hipotēzi ka paralēli strādājušas divas komandas Atlantu /
Lemūru progresoru grupa un anunaku progresori.
Pirms grēku plūdiem šumēri dzīvoja akmens laikmetā, bet pēc plūdiem „ķēniņa
valsts nokāpa no debesīm... ” Anunaki – atnācēji no debesīm pēc plūdiem
šumēriem pazīstamo pasauli sadalīja 4 daļās. Eridū, kas līdz tam bija dievu
kolonija, tika cilvēkiem. Vēl cilvēki saņēma Indiju un Ēģipti. Tikai 4. apgabals –
palika dieviem. Tur Libānas kalnos Balbekū pilsētā tapa jaunais kosmodroms. Par
celtniecības vērienu var liecināt apmēram 2000 tonu smagais „Dienvidu akmens” –
23m garš, 5m augsts un 4m plats. – Vēl šodien nav tāda ceļamkrāna, kas spētu
šādu akmeni pārvietot. Šis akmens palicis no slavenās Balbeku terases būves.
Zem šīs terases ir 2 perpendikulāras ejas Ziemeļu – Dienvidu un Austrumu –
Rietumu virzienos. 1962.g. padomju fiziķis m. Agrests šo celtni klasificēja kā
kosmodromu. Kanaāniešu tekstos teikts, ka šo terasi būvējis Enila dēls Baals,
šeit tikuši uzglabāti 5 no tiem me, kuri vēl saglabājušies. – Šķiet ka me bija tik
varenas ierīces ka anunaki nav pratuši tos atjaunot. Ar šo me palīdzību tika
uzturēti sakari ar „debesīm”.
Taču arī mirstīgo valdnieks Šennu – Kin(s), kurš slavens ar to ka ielaidies mīlas
dēkās ar pašu Inannu, steidz būvēt pats savu kosmodromu. – Bābeles torni. Nav
izskaidrojamas anunaku dusmas par to ka tika būvēts Lielais Zikurāts, ja tas būtu
tikai „templis dievu godam”, bet ja tas ir jauns kosmodroms, kurš ļauj pašiem
sasniegt debesis un pielīdzināties dieviem...
Šennu – Kin(s) vēl ir ievērojams ar to ka izveidoja pirmo profesionālo armiju 600
000 vīru sastāvā. Ar tās palīdzību viņš iekaroja visu Divupi izņemot Sinaja pussalu.
Acīm redzot dievu teritorijā ieiet viņš tomēr neuzdrīkstējās.
Akādas valdnieks Naramsins ( 2254. – 2218. gads pirms Kristus) iet tālāk.
Pasludinot sevi par dzīvu Dievu uzliek sev galvā „anunaku ragaino kroni un izrotā
sevi ar zvaigznes zīmi”. Šķiet ka valdnieku kroņus pirmais būs ieviesis viņš.
Naramsīns 360 000 vīru lielas armījas priekš galā iebrūk Balbekā un noposta to.
Vēlāk viņš lielās: „Dievi bēga kā iztramdīti sikspārņi...” Tikai – dievu vai vienkārši
anunaku atriebība seko ātri – anunaki nolīdzina
Akādas pilsētu līdz ar zemi – tik
pamatīgi, ka vēljoprojām nav atrastas tās drupas.
Akiti projekts.
Par Akiti projektu tiek dēvēts anunaku Zemes kolonizācijas projekts. Visvairāk
faktu par to var uzzināt no Enoha grāmatas. Par to ka nefelīni ( tie paši anunaki)
ņēmuši par sievām cilvēku meitas un mācījuši šīm sievietēm aizliegtās mākslas –
maģiju, medicīnu, dziedniecību, farmacētiku . Nebija jau tā, ka Enils šīs zināšanas
būtu aizliedzis nodot cilvēkiem, tikai tās tika nodotas priekšlaicīgi. Cilvēku rokās
pat nonākuši daži no me – debesu noslēpumu akmeņiem. Zinot ka Zemei tuvojas
kārtējā lielā katastrofa un lai saglabātu šīs zināšanas, Mēness Dievs Sīns
izraugās starp cilvēkiem taisnāko, kura pēcteči pārdzīvos plūdus un kurš ir cienīgs
mācīt anunaku zintis jaunajai cilvēcei. Šo cilvēku mēs pazīstam kā Bībeles pravieti
Enohu. Viņam tad anunaki uzticēja visas me gudrības. Tā Enohs kļuva par „visu
zināšanu tēvu”. Ar kādiem vārdiem vēl mēs viņu varam atpazīt cilvēces vēsturē?
Korānā viņš ir minēts kā Idris, Ēģiptieši pazīst kā dievu Totu un dēvē par Hermesu
Trismegistu. Tots esot sarakstījis 42 grāmatās, no kurām 36 ietver visu cilvēces
zināšanu vēsturi, bet atlikušās 6 medicīnu.”Viņš sadalīja dienu 12 stundās,
sastādīja 1. kalendāru, mācīja cilvēkus rēķināt, rakstīt un mērīt zemi.” Lai viņa
zināšanas plūdos neietu bojā viņš tās pierakstīja uz diviem stabiem. Par Hermeja
stabiem sauc Lielās Gizas piramīdas. Tās esot celtas 300 gadus pirms grēka
plūdiem. Hermesam/ Enoham esot piederējusi slavenā smaragda plāksnīte –
akmens , kas glabā visu Pasaules noslēpumu atslēgu. Grāls?
Šumēri Enohu sauc citā vārdā Enmeduranki – Mē valdnieks, kas savieno debesis
ar zemi. En meduranki ir putnu pilsētas Siparas valdnieks. Enohs – 7. Bībeles
patriarhs, bet Enmeduranki – 7. ķēniņš pirmsplūdu Šumerā. Salīdzināsim:
pamatīgi, ka vēljoprojām nav atrastas tās drupas.
Akiti projekts.
Par Akiti projektu tiek dēvēts anunaku Zemes kolonizācijas projekts. Visvairāk
faktu par to var uzzināt no Enoha grāmatas. Par to ka nefelīni ( tie paši anunaki)
ņēmuši par sievām cilvēku meitas un mācījuši šīm sievietēm aizliegtās mākslas –
maģiju, medicīnu, dziedniecību, farmacētiku . Nebija jau tā, ka Enils šīs zināšanas
būtu aizliedzis nodot cilvēkiem, tikai tās tika nodotas priekšlaicīgi. Cilvēku rokās
pat nonākuši daži no me – debesu noslēpumu akmeņiem. Zinot ka Zemei tuvojas
kārtējā lielā katastrofa un lai saglabātu šīs zināšanas, Mēness Dievs Sīns
izraugās starp cilvēkiem taisnāko, kura pēcteči pārdzīvos plūdus un kurš ir cienīgs
mācīt anunaku zintis jaunajai cilvēcei. Šo cilvēku mēs pazīstam kā Bībeles pravieti
Enohu. Viņam tad anunaki uzticēja visas me gudrības. Tā Enohs kļuva par „visu
zināšanu tēvu”. Ar kādiem vārdiem vēl mēs viņu varam atpazīt cilvēces vēsturē?
Korānā viņš ir minēts kā Idris, Ēģiptieši pazīst kā dievu Totu un dēvē par Hermesu
Trismegistu. Tots esot sarakstījis 42 grāmatās, no kurām 36 ietver visu cilvēces
zināšanu vēsturi, bet atlikušās 6 medicīnu.”Viņš sadalīja dienu 12 stundās,
sastādīja 1. kalendāru, mācīja cilvēkus rēķināt, rakstīt un mērīt zemi.” Lai viņa
zināšanas plūdos neietu bojā viņš tās pierakstīja uz diviem stabiem. Par Hermeja
stabiem sauc Lielās Gizas piramīdas. Tās esot celtas 300 gadus pirms grēka
plūdiem. Hermesam/ Enoham esot piederējusi slavenā smaragda plāksnīte –
akmens , kas glabā visu Pasaules noslēpumu atslēgu. Grāls?
Šumēri Enohu sauc citā vārdā Enmeduranki – Mē valdnieks, kas savieno debesis
ar zemi. En meduranki ir putnu pilsētas Siparas valdnieks. Enohs – 7. Bībeles
patriarhs, bet Enmeduranki – 7. ķēniņš pirmsplūdu Šumerā. Salīdzināsim:
Bībele. Šumēru ķēniņu saraksts.
Ādams Alulims
Sets Alagars
Enošs En me luanns
Kanaāns En me galanss
Mahalaleēls Dumazi
Iarēds En sipaziani
Enohs En me duranki.
Enmeduranki vārds pirmo reiz minēts 5000 gadus vecā ķīļraksta plāksnītē. –
Tātad Enoha grāmatas sākotnējai versījai ir vismaz 5000 gadu. No Enoha
aizsākās Bābeles patriarhu līnīja – me glabātāji. Ievērojamākie no tiem Enohs ,
Noass, Ābrams, Mozus. Interesantas pārdomas rosina fakts ka krievi par
neaptverami seniem laikiem saka ka tas esot bijis vēl cara zirņa laikā „Pri care –
Garohe” – šim caram ir arī vārds „Anoha” – Enohs? Un kā paliek ar Antiņu, kurš
jāja stikla kalnā?
Senās Eiropas mistēriju kultūra.
No psiholoģijas viedokļa eksistē tikai 2veidu reliģijas – mistiskās nu masveida t.i
plaši izplatītās konfesiojas. Šķiet tieši to būs domājis apustulis Pāvels runājot par
šauro un plato ceļu. Mistiskais ceļš kurš ved pie Dieva un platais ceļš... kurš uz
elli bruģēts.
Šīs dažādās pieejas reliģijai balstās uz dažādu smadzeņu pusložu darbību. Labā
puslode atbild par emocijonalajām un fiziskajām piecu maņu orgānu sajūtām un
sesto sajūtu – intuīciju.
Bet kreisā puslode par valodu , attēliem. Tātad var teikt ka misticisms ir reliģija,
kas balstās uz labās puslodes jutekliskās apziņas, bet masveida reliģijas – uz
kreisās puslodes verbālajām konstrukcijas. Tā ir būtiskākā atšķirību starp divu
reliģiju veidiem. Psihoterapeite Anita Serma laikrakstā „Burtnieks” 23/24. rakstā
„Mūsu smadzeņu noslēpumi” piemin interesantu faktu. – „Skatiena novirze pa
labi kādas garīgas darbības laikā, liecina, ka aktivizējusies kreisā smadzeņu
puslode, bet skatiena novirze pa kreisi rāda, ka darbojās labā smadzeņu
puslode... Ir konstatēts, ka slimiem ar šizofrēniju dominē acu kustības pa labi, bet
Ādams Alulims
Sets Alagars
Enošs En me luanns
Kanaāns En me galanss
Mahalaleēls Dumazi
Iarēds En sipaziani
Enohs En me duranki.
Enmeduranki vārds pirmo reiz minēts 5000 gadus vecā ķīļraksta plāksnītē. –
Tātad Enoha grāmatas sākotnējai versījai ir vismaz 5000 gadu. No Enoha
aizsākās Bābeles patriarhu līnīja – me glabātāji. Ievērojamākie no tiem Enohs ,
Noass, Ābrams, Mozus. Interesantas pārdomas rosina fakts ka krievi par
neaptverami seniem laikiem saka ka tas esot bijis vēl cara zirņa laikā „Pri care –
Garohe” – šim caram ir arī vārds „Anoha” – Enohs? Un kā paliek ar Antiņu, kurš
jāja stikla kalnā?
Senās Eiropas mistēriju kultūra.
No psiholoģijas viedokļa eksistē tikai 2veidu reliģijas – mistiskās nu masveida t.i
plaši izplatītās konfesiojas. Šķiet tieši to būs domājis apustulis Pāvels runājot par
šauro un plato ceļu. Mistiskais ceļš kurš ved pie Dieva un platais ceļš... kurš uz
elli bruģēts.
Šīs dažādās pieejas reliģijai balstās uz dažādu smadzeņu pusložu darbību. Labā
puslode atbild par emocijonalajām un fiziskajām piecu maņu orgānu sajūtām un
sesto sajūtu – intuīciju.
Bet kreisā puslode par valodu , attēliem. Tātad var teikt ka misticisms ir reliģija,
kas balstās uz labās puslodes jutekliskās apziņas, bet masveida reliģijas – uz
kreisās puslodes verbālajām konstrukcijas. Tā ir būtiskākā atšķirību starp divu
reliģiju veidiem. Psihoterapeite Anita Serma laikrakstā „Burtnieks” 23/24. rakstā
„Mūsu smadzeņu noslēpumi” piemin interesantu faktu. – „Skatiena novirze pa
labi kādas garīgas darbības laikā, liecina, ka aktivizējusies kreisā smadzeņu
puslode, bet skatiena novirze pa kreisi rāda, ka darbojās labā smadzeņu
puslode... Ir konstatēts, ka slimiem ar šizofrēniju dominē acu kustības pa labi, bet
veseliem cilvēkiem – pa kreisi. Secinājums –
šizofrēnijas slimniekiem ir
paaugstināta kreisās smadzeņu puslodes darbība.” – Reklāmas, iespaidojot
cilvēka brīvo, gribu bloķē labās puslodes darbību. Visa mūsu civilizācija virzās uz
šizofrēniju?
Misticisms atbalsta visu veidu juteklisko pieredzi, bet masu konfesijas – apspiež
jutekliskumu.
No masveida reliģiju viedokļa garīgā Pasaule ir iedomāta pasaule, abstrakta kurā
dzīvo vienradži, fejas, Santa Klaus, raganas, velni, dievi, dievietes dzīvo paši savā
visai elastīgā realitātē. Šāda pasaule ir konceptuāla, lai pēc iespējas lai pēc
iespējas vairāk cilvēku dzīvotu šajā iztēlotajā pasaulē. Masveida reliģijas cenšas
noliegt labās puslodes jutekliskās saites ar fizisko pasauli. Tāpēc šo reliģiju
konfesijas metodiski noliedz seksu, bet garīgais sekss viņu izpratnē vispār nav
sekss. Visu kas saistīts ar mistisko seksu šīs konfesijas uzlūko no paranoidāla
naidīguma viedokļa un tiek paciests tikai tāpēc ka neviens to vairs neuzņem
nopietni. Seksuālā atturēšanās, kuru propogandē masveida reliģiskās konfesijas,
ja tā padomā ir diezgan ekscentriska savas seksualitātes izteikšanas forma.
Tad kāpēc masu reliģijas ir tik apsēstas ar seksu? Vai tas ir paņēmiens ar kuru
kontrolēt masu? Kontrolēt dzimstību, atpūtu, baudu, cilvēku vērtību skalu un
mīlestību? Cilvēku dzimumdzīves kontrole ir kā riņķis vērsim degunā ar kura
palīdzību var vadīt lielas ļaužu masas sev vēlamajā virzienā. Ja kā teicis Kārlis
Marks (pilns citāts): „Reliģija ir zāles pasaulei un opijs tautai”, tad sekss ir viena
no aktīvākajām šīs narkotikas sastāvdaļām.
Kas ir garīgā pasaule no mistiķu viedokļa? – Tas ir fiziskais visums – reāla
enerģijas un matērijas pasaule, kuru mēs varam sajust tieši ar sajūtu un intuīcijas
palīdzību. Misticisms uztur mūsu kopības sajūtu ar Dabu. Mīlētāju vienotība
seksa laikā - mistiķu iemīļots paņēmiens, lai aprakstītu vienotības sajūtu ar
Visumu. Tā paša iemesla dēļ, kura masveida reliģijas aizliedz seksu mistiķi to
atbalsta.
Pie mistiskās tradīcijas tādas reliģijas kā daoisms Ķīnā, tantrisms Indijā, bet
senajā Grieķijā mistēriju tradīcija, bet vēlāk gnosticisms, kas evolucijoneja par
alķīmiju un bruņniecību.
paaugstināta kreisās smadzeņu puslodes darbība.” – Reklāmas, iespaidojot
cilvēka brīvo, gribu bloķē labās puslodes darbību. Visa mūsu civilizācija virzās uz
šizofrēniju?
Misticisms atbalsta visu veidu juteklisko pieredzi, bet masu konfesijas – apspiež
jutekliskumu.
No masveida reliģiju viedokļa garīgā Pasaule ir iedomāta pasaule, abstrakta kurā
dzīvo vienradži, fejas, Santa Klaus, raganas, velni, dievi, dievietes dzīvo paši savā
visai elastīgā realitātē. Šāda pasaule ir konceptuāla, lai pēc iespējas lai pēc
iespējas vairāk cilvēku dzīvotu šajā iztēlotajā pasaulē. Masveida reliģijas cenšas
noliegt labās puslodes jutekliskās saites ar fizisko pasauli. Tāpēc šo reliģiju
konfesijas metodiski noliedz seksu, bet garīgais sekss viņu izpratnē vispār nav
sekss. Visu kas saistīts ar mistisko seksu šīs konfesijas uzlūko no paranoidāla
naidīguma viedokļa un tiek paciests tikai tāpēc ka neviens to vairs neuzņem
nopietni. Seksuālā atturēšanās, kuru propogandē masveida reliģiskās konfesijas,
ja tā padomā ir diezgan ekscentriska savas seksualitātes izteikšanas forma.
Tad kāpēc masu reliģijas ir tik apsēstas ar seksu? Vai tas ir paņēmiens ar kuru
kontrolēt masu? Kontrolēt dzimstību, atpūtu, baudu, cilvēku vērtību skalu un
mīlestību? Cilvēku dzimumdzīves kontrole ir kā riņķis vērsim degunā ar kura
palīdzību var vadīt lielas ļaužu masas sev vēlamajā virzienā. Ja kā teicis Kārlis
Marks (pilns citāts): „Reliģija ir zāles pasaulei un opijs tautai”, tad sekss ir viena
no aktīvākajām šīs narkotikas sastāvdaļām.
Kas ir garīgā pasaule no mistiķu viedokļa? – Tas ir fiziskais visums – reāla
enerģijas un matērijas pasaule, kuru mēs varam sajust tieši ar sajūtu un intuīcijas
palīdzību. Misticisms uztur mūsu kopības sajūtu ar Dabu. Mīlētāju vienotība
seksa laikā - mistiķu iemīļots paņēmiens, lai aprakstītu vienotības sajūtu ar
Visumu. Tā paša iemesla dēļ, kura masveida reliģijas aizliedz seksu mistiķi to
atbalsta.
Pie mistiskās tradīcijas tādas reliģijas kā daoisms Ķīnā, tantrisms Indijā, bet
senajā Grieķijā mistēriju tradīcija, bet vēlāk gnosticisms, kas evolucijoneja par
alķīmiju un bruņniecību.
Mistiskās reliģijas iesaka seksu, kā dabīgu formu ,
kas ļauj sajust vienotību ar
Visumu (ar to kas „nav es”. Un ne tikai seksu, bet arī citus izmainītās apziņas
pieredzes formas: dejas, alkohols, mūzika – visu kas tieši saistīts ar jutekliskām
jutekliskās jaunrades sajūtām. Mistiskajā tradīcijā neeksistē svēto rakstu,
neeksistē priesteru kārta kā tāda – katrs var kļūt par reliģisku autoritāti, katrs kurš
balstās uz personīgo pieredzi. Balstoties uz iepriekš sacīto var apgalvot, ka visa
zinātniskā, pieredze, viss zinātnes progress... sakņojas misticismā. Lielākie
uzplaukumi kultūras un mākslas dzīvē saistīti ar mistiski erotisko renesansi. Visa
veida jaunrade- ir jutekliska funkcija, kura raksturīga labās puslodes domāšanai.
Senākās zemes civilizācijas bija mistiskas t.i. labās smadzeņu puslodes
orientētas uz labās smadzeņu puslodes darbību, šīs civilizācijas sagrāva
patriarhālās vai kreisās puslodes domāšanas civilizācijas – āriešu un semītu
ciltis. Labās puslodes vai matriarhālās civilizācijas Eiropas Āfrikas teritoriju. No
laika posma kā minimums 5000. gadus pirms Kristus un šī civilizāciju sasniegusi
ievērojumu progresu – lauksaimniecībā, metalurģijā, astronomiju, matemātikā. Ja
pavisam godīgi viņu sasniegumus mēs sākām pārspēt tikai pārspēt tikai 19. g.s.
beigās. Šo gadu tūkstošu laikā – šī civilizācija izplatījās pa jūras ceļiem apdzīvojot
visas lielākās salas un visas kaut cik nozīmīgu upju grīvas ( Britānija, Malta, Kipra,
Japānas arhipelāgs, Indas, Tigras un Eifratas, Janczi un Huanhē piekrastes).
Tautas, kas veidoja šo civilizāciju nebija līdzīgas, bet tām bija daudz kopēju
iezīmju. – Labi attīstīta lopkopība un zemkopība, sarežģīta sarunu valoda,
hiroglīfiskā rakstība un matemātika (Ķīnā un Ēģiptē) tika izmantota, lai izteiktu
sarežģītus vispārinātus principus. Plaši izplatīta bija izsmalcināta metālliešanas
un apstrādes prakse. Gan apstrādājot varu, sudrabu, zeltu, alvu, svinu, cinku u.c.
Parādās megalītiskie akmeņu veidojumi – Lieldienu salas, ciklopiskās būves
Indijā, Āfrikā Vidus jūras zemēs : Stounheidžs Britānijā , piramīdas Ēģiptē un
Dienvidamerikā, Korejā. Daudzi matemātiskie noslēpumi, kas attiecas uz šiem
veidojumiem tikuši atšifrēti tikai pēdējos gadu desmitos. Var teikt ka šai kultūrai
bijusi kopēja reliģija tā kuru mēs tagad dēvējam par „pagānismu” un kas kalpoja
par bāzi visai mistiskajai tradīcijai. Šīs reliģijas piekritēji nepielūdza Dievu kā
augstāku būtni tādā nozīmē, kādu mēs šiem vārdiem piešķiram mūsdienās. Šī
reliģija ietvēra sevī mīlestību pret Dabu un tās principu izzināšanu, kurus ērtības
labad personificēja.
Visumu (ar to kas „nav es”. Un ne tikai seksu, bet arī citus izmainītās apziņas
pieredzes formas: dejas, alkohols, mūzika – visu kas tieši saistīts ar jutekliskām
jutekliskās jaunrades sajūtām. Mistiskajā tradīcijā neeksistē svēto rakstu,
neeksistē priesteru kārta kā tāda – katrs var kļūt par reliģisku autoritāti, katrs kurš
balstās uz personīgo pieredzi. Balstoties uz iepriekš sacīto var apgalvot, ka visa
zinātniskā, pieredze, viss zinātnes progress... sakņojas misticismā. Lielākie
uzplaukumi kultūras un mākslas dzīvē saistīti ar mistiski erotisko renesansi. Visa
veida jaunrade- ir jutekliska funkcija, kura raksturīga labās puslodes domāšanai.
Senākās zemes civilizācijas bija mistiskas t.i. labās smadzeņu puslodes
orientētas uz labās smadzeņu puslodes darbību, šīs civilizācijas sagrāva
patriarhālās vai kreisās puslodes domāšanas civilizācijas – āriešu un semītu
ciltis. Labās puslodes vai matriarhālās civilizācijas Eiropas Āfrikas teritoriju. No
laika posma kā minimums 5000. gadus pirms Kristus un šī civilizāciju sasniegusi
ievērojumu progresu – lauksaimniecībā, metalurģijā, astronomiju, matemātikā. Ja
pavisam godīgi viņu sasniegumus mēs sākām pārspēt tikai pārspēt tikai 19. g.s.
beigās. Šo gadu tūkstošu laikā – šī civilizācija izplatījās pa jūras ceļiem apdzīvojot
visas lielākās salas un visas kaut cik nozīmīgu upju grīvas ( Britānija, Malta, Kipra,
Japānas arhipelāgs, Indas, Tigras un Eifratas, Janczi un Huanhē piekrastes).
Tautas, kas veidoja šo civilizāciju nebija līdzīgas, bet tām bija daudz kopēju
iezīmju. – Labi attīstīta lopkopība un zemkopība, sarežģīta sarunu valoda,
hiroglīfiskā rakstība un matemātika (Ķīnā un Ēģiptē) tika izmantota, lai izteiktu
sarežģītus vispārinātus principus. Plaši izplatīta bija izsmalcināta metālliešanas
un apstrādes prakse. Gan apstrādājot varu, sudrabu, zeltu, alvu, svinu, cinku u.c.
Parādās megalītiskie akmeņu veidojumi – Lieldienu salas, ciklopiskās būves
Indijā, Āfrikā Vidus jūras zemēs : Stounheidžs Britānijā , piramīdas Ēģiptē un
Dienvidamerikā, Korejā. Daudzi matemātiskie noslēpumi, kas attiecas uz šiem
veidojumiem tikuši atšifrēti tikai pēdējos gadu desmitos. Var teikt ka šai kultūrai
bijusi kopēja reliģija tā kuru mēs tagad dēvējam par „pagānismu” un kas kalpoja
par bāzi visai mistiskajai tradīcijai. Šīs reliģijas piekritēji nepielūdza Dievu kā
augstāku būtni tādā nozīmē, kādu mēs šiem vārdiem piešķiram mūsdienās. Šī
reliģija ietvēra sevī mīlestību pret Dabu un tās principu izzināšanu, kurus ērtības
labad personificēja.
Trīs principi uz kuriem balstījās
pagānisms:
Rituālie svētki – lai sasniegtu izmainītu apziņas stāvokli tika izmantota mūzika,
dziesmas, dejas, maskotie gājieni, ēšana un dzeršana kas sniedza prieku. Dejas
notika grupās bez noteikta partnera. Šie svētki varēja pieņemt erotisku rotaļu un
mistiskā seksa formu, jo sekss ir ne tikai veids kā turpināties pēctečos, ne tikai
veids kā gūt baudu, bet arī veids kā transcedentāli saprasties ar mīļoto šādi
sasniedzot izmainītās apziņas stāvokli. Un šie rituāli sniedzās daudz tālāk par
vienkāršiem auglības rituāliem.
Cenšanās iegūt Dievu labvēlību ar rituālu, lūgšanu un upurēšanas palīdzību ir
raksturīga masveida reliģijām, bet pilnīgi sveša misticismam. – Mistēriju būtība bija
izjust, pārdzīvot izmainītu apziņas stāvokli un Dabas godināšana fiziski ar to
saplūstot.
Bruņniecība – vēl joprojām romantiskajā literatūrā bruņniecība simbolizē mīlestību
un pielūgsmi ko vīrietis izjūt pret sievieti. (Pat patriarhālās sabiedrības kontekstā).
Bruņinieki atzīst nedalāmu savstarpēji līdztiesīgu nepieciešamību vīrietim pēc
sievietes un sievietei pēc vīrieša. Tas ka senajās kultūrās sievietēm bija vienādas
tiesības ar vīriešiem patriarhālo iebrucēju acīm raugoties šķita ka sievietēm šai
sabiedrībā pieder noteicošā loma. Tāpēc šādas kultūras vēsturiski ir pieņemts
uzskatīt par matriarhālām.
Sievišķais princips ir saistīts ar labās puslodes domāšanu – ir intuitīvais, radošais,
slēptais, tumšais, apvienojošais, jutekliskais, spontānais.
Vīrišķais princips vai kreisās puslodes domāšanu tiek raksturots kā : loģiskais,
teorētiskais, likumīgais, noteikumiem sekojošais, uz konkrētu misiju un
sacensībām orientētais.
Atšķirība starp dažādu pusložu domāšanas veidiem nerodas piedzimstot, bet
attīstās dzīves laikā. Bērnībā mēs visi dzīvojam labās puslodes režīmā. Un viens
no misticisma mērķiem ir šādu stāvokli atjaunot. Tas arī tiek domāts ar vārdiem :
„atrast sevī bērnu” vai „iemīlēt savu iekšējo bērnu”.
Rituālie svētki – lai sasniegtu izmainītu apziņas stāvokli tika izmantota mūzika,
dziesmas, dejas, maskotie gājieni, ēšana un dzeršana kas sniedza prieku. Dejas
notika grupās bez noteikta partnera. Šie svētki varēja pieņemt erotisku rotaļu un
mistiskā seksa formu, jo sekss ir ne tikai veids kā turpināties pēctečos, ne tikai
veids kā gūt baudu, bet arī veids kā transcedentāli saprasties ar mīļoto šādi
sasniedzot izmainītās apziņas stāvokli. Un šie rituāli sniedzās daudz tālāk par
vienkāršiem auglības rituāliem.
Cenšanās iegūt Dievu labvēlību ar rituālu, lūgšanu un upurēšanas palīdzību ir
raksturīga masveida reliģijām, bet pilnīgi sveša misticismam. – Mistēriju būtība bija
izjust, pārdzīvot izmainītu apziņas stāvokli un Dabas godināšana fiziski ar to
saplūstot.
Bruņniecība – vēl joprojām romantiskajā literatūrā bruņniecība simbolizē mīlestību
un pielūgsmi ko vīrietis izjūt pret sievieti. (Pat patriarhālās sabiedrības kontekstā).
Bruņinieki atzīst nedalāmu savstarpēji līdztiesīgu nepieciešamību vīrietim pēc
sievietes un sievietei pēc vīrieša. Tas ka senajās kultūrās sievietēm bija vienādas
tiesības ar vīriešiem patriarhālo iebrucēju acīm raugoties šķita ka sievietēm šai
sabiedrībā pieder noteicošā loma. Tāpēc šādas kultūras vēsturiski ir pieņemts
uzskatīt par matriarhālām.
Sievišķais princips ir saistīts ar labās puslodes domāšanu – ir intuitīvais, radošais,
slēptais, tumšais, apvienojošais, jutekliskais, spontānais.
Vīrišķais princips vai kreisās puslodes domāšanu tiek raksturots kā : loģiskais,
teorētiskais, likumīgais, noteikumiem sekojošais, uz konkrētu misiju un
sacensībām orientētais.
Atšķirība starp dažādu pusložu domāšanas veidiem nerodas piedzimstot, bet
attīstās dzīves laikā. Bērnībā mēs visi dzīvojam labās puslodes režīmā. Un viens
no misticisma mērķiem ir šādu stāvokli atjaunot. Tas arī tiek domāts ar vārdiem :
„atrast sevī bērnu” vai „iemīlēt savu iekšējo bērnu”.
Jaunrade –Tā zinātne, kādu mēs to tagad pazīstam ir
radusies uz Bakhaistisko
mistēriju bāzes. Lietu uztvere nepastarpināti ar maņu orgānu palīdzību.
Neļaušanās aizspriedumiem – tas ir tieši tas, ko mēs uzskatam par empīrisku,
zinātnisku objektivitāti. Un zinātnieki to neslēpj – gluži pretēji, viņi paši reklamē
faktu ka viņi pieturas tieši pie šādiem principiem.
No otras puses – vienkārši analizējot akmeņu izvietojumu megalītiskajās celtnēs
mēs varam secināt, ka matriarhāta laika kultūra, kura tos radījusi ir pazinusi
sarežģītu , augsti attīstītu matemātiku, ģeometriju un astronomiju. Savās būvēs
viņi plaši pielietojuši gan skaitli „pi”, gan zelta griezumu.
Mākslai un matemātikai tuvinoties un attīstoties glezniecībā parādījās mācība par
perspektīvi un kompozīciju, bet mūzikā – skaitļu kodi. Lai arī oktāvu un harmoniju
pamatā ir matemātikas likumi tai pašā laikā skaņa nav aprakstāma ar vārdiem – to
var tikai dzirdēt.
Matriarhālās civilizācijas noriets.
Ap 2800. – 1800.g. pirms Kristus. Šī civilizācija tika pakļauta patriarhālo cilšu
iekarotāju iebrukumam - no Ziemeļiem ienāca āriešu, bet no Dienvidiem –
Dienvidaustrumiem semītu ciltis. Indoeiropiešu ciltis bija - heti, indoirāņi , grieķi,
latīņi, ķelti. Šīs ciltis veda klejotāju lopkopju dzīves veidu un pielūdza patriarhālos
dievus. Sabiedrība viņiem dalījās pēc kastu principa, viņu valodas bija cēlusies no
kopējas indoeiropiešu valodu saimes. Mums zināmie rakstu avoti, kuri slavē
indoeiropiešu iebrukumu ir Mahabharata un Iliāda.
Semītu ciltis bija: asīrieši, babilonieši, feniķieši, jūdi, aramieši u.c. . Tie runāja pie
Afroaziātu valodas saimes piederošās valodās. Mums zināmie rakstu avoti, kuri
slavē semītu cilšu iekarojumus ir Hamurapi likumu kodekss un Bībele.
Iebrucēji centās aizgūt no iekarotajām tautām ko vien varēja. Pirmām kārtām –
tehnoloģiskās zināšanas – rakstību un metalurģiju.
Reliģijā – rituālajiem svētkiem (mistērijām), bruņniecībai un jaunradei zinātnē un
mākslā patriarhālā kultūra pretstatīja jūtu apspiešanu, askētismu, kastu sistēmu,
sieviešu apspiešanu un reliģijas izmantošanu politiskos mērķos. Visādi tika
mistēriju bāzes. Lietu uztvere nepastarpināti ar maņu orgānu palīdzību.
Neļaušanās aizspriedumiem – tas ir tieši tas, ko mēs uzskatam par empīrisku,
zinātnisku objektivitāti. Un zinātnieki to neslēpj – gluži pretēji, viņi paši reklamē
faktu ka viņi pieturas tieši pie šādiem principiem.
No otras puses – vienkārši analizējot akmeņu izvietojumu megalītiskajās celtnēs
mēs varam secināt, ka matriarhāta laika kultūra, kura tos radījusi ir pazinusi
sarežģītu , augsti attīstītu matemātiku, ģeometriju un astronomiju. Savās būvēs
viņi plaši pielietojuši gan skaitli „pi”, gan zelta griezumu.
Mākslai un matemātikai tuvinoties un attīstoties glezniecībā parādījās mācība par
perspektīvi un kompozīciju, bet mūzikā – skaitļu kodi. Lai arī oktāvu un harmoniju
pamatā ir matemātikas likumi tai pašā laikā skaņa nav aprakstāma ar vārdiem – to
var tikai dzirdēt.
Matriarhālās civilizācijas noriets.
Ap 2800. – 1800.g. pirms Kristus. Šī civilizācija tika pakļauta patriarhālo cilšu
iekarotāju iebrukumam - no Ziemeļiem ienāca āriešu, bet no Dienvidiem –
Dienvidaustrumiem semītu ciltis. Indoeiropiešu ciltis bija - heti, indoirāņi , grieķi,
latīņi, ķelti. Šīs ciltis veda klejotāju lopkopju dzīves veidu un pielūdza patriarhālos
dievus. Sabiedrība viņiem dalījās pēc kastu principa, viņu valodas bija cēlusies no
kopējas indoeiropiešu valodu saimes. Mums zināmie rakstu avoti, kuri slavē
indoeiropiešu iebrukumu ir Mahabharata un Iliāda.
Semītu ciltis bija: asīrieši, babilonieši, feniķieši, jūdi, aramieši u.c. . Tie runāja pie
Afroaziātu valodas saimes piederošās valodās. Mums zināmie rakstu avoti, kuri
slavē semītu cilšu iekarojumus ir Hamurapi likumu kodekss un Bībele.
Iebrucēji centās aizgūt no iekarotajām tautām ko vien varēja. Pirmām kārtām –
tehnoloģiskās zināšanas – rakstību un metalurģiju.
Reliģijā – rituālajiem svētkiem (mistērijām), bruņniecībai un jaunradei zinātnē un
mākslā patriarhālā kultūra pretstatīja jūtu apspiešanu, askētismu, kastu sistēmu,
sieviešu apspiešanu un reliģijas izmantošanu politiskos mērķos. Visādi tika
nosodītas izmainīto apziņas stāvokļu praktizēšana.
Tika aizliegts alkohols, dejas,
dziesmas, mūzika un it īpaši sekss – izņemot dzimtas turpināšanas vajadzībām.
(Vai esat ievērojuši ka dažādu tautu folkloras dziesmas tika iekļautas baznīcas
dziedājumos, lai ar no iekšpuses pakļautu tautas garu. Tā vasaras Saulstāvju
dziesma „Zaļās lapas” kļuva par ziemas Saulstāvjiem atbilstošo Ziemas svētku
korāli „Kas ir šis bērns”. Ko mēs šeit novērojam? Dziesmai vieta gada enerģiju
cirkulācijas ciklā tiek nomainīta uz pretējo , lai nedod Dievs vecās ticības –
druīdisma dievībām neatlektu kāda kripatiņa enerģijas un šī zagtā – sauksim lietas
īstajos vārdos- enerģija tiek novirzīta pa taisno uz iekarotāju egregora enerģijas
krātuvi. Bet kā mēs varam novērot Latvijā – mūsu tautai netika atļauts pat tas.
Dūdas kas Livonijas laikos vēl bija izplatīts mūzikas instruments, bet Skotijā vēl
tagad tā pat kā skotu kilti ir kaut kas līdzīgs nacionālai vizītkartei, pie mums
Latvijā tika aizliegtas kā velna instruments. Par iespējām ieiet baznīcā tautas
tērpā , vai dziedāt tur Latviešu tautas dziesmas – lai man piedod normālie
kristiešu mācītāji, bet starp viņu kolēģiem bija tādi kas no šīs domas vien vēl
pēdējās atmodas laikā krita gar zemi un vārtījās putas pa muti laižot kā velna
apsēsti. Kā latviešu „bauri ” iedrošinās ienākt kristiešu Dieva namā un uzskatīt
savu tautu par kaut ko vairāk nekā par vergiem!? Nu tā tāda „liriska atkāpe” mazliet
sabiezinātos toņos. Un tomēr – kāpēc?)
Patriarhālajā sistēmā sievietes tika pielīdzinātas vergiem t.i. kustāmajam
īpašumam. (Skat Veco Derību). Kara (un miera) laikā vardarbība pret sievieti tika
uzskatīta par pašsaprotamu parādību , sievietei nebija tiesību ņemt dalību
politiskajos un reliģiskajos pasākumos. Sievietes gods tika viennozīmīgi saistīts ar
viņas paklausību savam īpašniekam (sauksim lietas savos vārdos). Jeb kuras
vardarbības gadījumā pret sievieti – vainīga protams bija ... tikai un vienīgi pati
sieviete. Piemēram vēl mūsdienās izplatītā krievu tautas paraža – vīram sist sievu,
kas to nezin – varu pateikt sakņojas verdzības psiholoģijā. „Saimnieks ir labs, viņš
vergu nepadzen, bet māca- tātad viņš mīl savu vergu un grib to padarīt labāku”
salīdzināsim ar krievu teicienu : „ja sit , tātad mīl”. Uz citu tautu piemēra mums šīs
parādības ir vieglāk atsekot to absurdumu, bet baļķi savā acī...
dziesmas, mūzika un it īpaši sekss – izņemot dzimtas turpināšanas vajadzībām.
(Vai esat ievērojuši ka dažādu tautu folkloras dziesmas tika iekļautas baznīcas
dziedājumos, lai ar no iekšpuses pakļautu tautas garu. Tā vasaras Saulstāvju
dziesma „Zaļās lapas” kļuva par ziemas Saulstāvjiem atbilstošo Ziemas svētku
korāli „Kas ir šis bērns”. Ko mēs šeit novērojam? Dziesmai vieta gada enerģiju
cirkulācijas ciklā tiek nomainīta uz pretējo , lai nedod Dievs vecās ticības –
druīdisma dievībām neatlektu kāda kripatiņa enerģijas un šī zagtā – sauksim lietas
īstajos vārdos- enerģija tiek novirzīta pa taisno uz iekarotāju egregora enerģijas
krātuvi. Bet kā mēs varam novērot Latvijā – mūsu tautai netika atļauts pat tas.
Dūdas kas Livonijas laikos vēl bija izplatīts mūzikas instruments, bet Skotijā vēl
tagad tā pat kā skotu kilti ir kaut kas līdzīgs nacionālai vizītkartei, pie mums
Latvijā tika aizliegtas kā velna instruments. Par iespējām ieiet baznīcā tautas
tērpā , vai dziedāt tur Latviešu tautas dziesmas – lai man piedod normālie
kristiešu mācītāji, bet starp viņu kolēģiem bija tādi kas no šīs domas vien vēl
pēdējās atmodas laikā krita gar zemi un vārtījās putas pa muti laižot kā velna
apsēsti. Kā latviešu „bauri ” iedrošinās ienākt kristiešu Dieva namā un uzskatīt
savu tautu par kaut ko vairāk nekā par vergiem!? Nu tā tāda „liriska atkāpe” mazliet
sabiezinātos toņos. Un tomēr – kāpēc?)
Patriarhālajā sistēmā sievietes tika pielīdzinātas vergiem t.i. kustāmajam
īpašumam. (Skat Veco Derību). Kara (un miera) laikā vardarbība pret sievieti tika
uzskatīta par pašsaprotamu parādību , sievietei nebija tiesību ņemt dalību
politiskajos un reliģiskajos pasākumos. Sievietes gods tika viennozīmīgi saistīts ar
viņas paklausību savam īpašniekam (sauksim lietas savos vārdos). Jeb kuras
vardarbības gadījumā pret sievieti – vainīga protams bija ... tikai un vienīgi pati
sieviete. Piemēram vēl mūsdienās izplatītā krievu tautas paraža – vīram sist sievu,
kas to nezin – varu pateikt sakņojas verdzības psiholoģijā. „Saimnieks ir labs, viņš
vergu nepadzen, bet māca- tātad viņš mīl savu vergu un grib to padarīt labāku”
salīdzināsim ar krievu teicienu : „ja sit , tātad mīl”. Uz citu tautu piemēra mums šīs
parādības ir vieglāk atsekot to absurdumu, bet baļķi savā acī...
Cilvēks kā Visuma centrs un Radības Kronis. Seno
patriarhālo dievu pantenoni
atspoguļuja sabiedrisko iekārtu uz Zemes. Matriarhāta vīrišķā dievība Šiva (Indijā)
kļuva par iznīcības un nāves dievu, Dioniss – viņa grieķu analogs kļuva par Dievu –
neprāti un alkoholiķi. Viņi abi ir „mazo tautu” t.i. rūķu vai elfu valdnieki. No tā mēs
varam izdarīt secinājumu ka viņu latviskais analogs būs Ūsiņš/ Puškaitis –
bārzduku pavēlnieks.
Rangu zemāk par patriarhālajiem dieviem atradās varoņi – Dieva dēli – Herākls,
Krišna, Buda, Kuhulins. Šie varoņi savas dzīves laikā pulcēja ap sevi piekritējus,
bet pēc savas nāves bieži tika pasludināti par dieviem.
Tā kā patriarhāts bija pārņēmis varu daudzi matriarhāta kultūras glabātāji bija
spiesti noiet pagrīdē – tā sāka veidoties slepenās biedrības. Šajās biedrībās tad
arī sakņojās tādas mācības kā tantrisms Indijā, Daoisms – Ķīnā, mistērijas –
senajā Grieķijā. Lai piekļūtu šo biedrību slepenajām zināšanām nācās izpildīt
virkni iesvētīšanas procedūru vai vingrinājumu, kurus Eiropā dēvēja par mistērijām
un no kurām tad radies pats vārds „misticisms”. Ja ņem vērā ka šīs biedrības
sludināja patriarhālai sabiedrībai nepieņemamu seksuālo brīvību – skaidrs no
kurienes varēja rasties nostāsti par masonu ložu iesvētīšanas rituālu
homoseksuālo dabu.
Ap 500 gadu pirms Kristus sākās matriarhālās kultūras renesanse, kas savu
augstāko virsotni sasniedza Maķedonijas Aleksandra valdīšanas laikā ( ap 300. g
pirms Kristus). Ar Maķedonijas Aleksandra nāvi patriarhālā kultūra sāka atgūt
savas pozīcijas. Ap 200. g p.k . Ķīnā masveidā tiek dedzinātas grāmatas. Eiropā
parādās Ptolemaja „karte” kurā attēlota plakana Zeme. Kaut arī tā laika izglītotie
cilvēki jau sen zināja, ka Zeme ir apaļa. Bet patriarhālās reliģijas ideologi gatavojas
laist apgrozībā jaunu ideju. Briest jauna super varonīga masu reliģija, kuras elks ir
brīnumdaris, pusdievs (Dieva dēls), glābējs un aizstāvis. Vesela slāņa profesionālu
garīdznieku vadībā tiek pārstrādāta virkne reliģiozu tekstu un iedvesta doma ka
cilvēka dzīves mērķis ir ticēt, ciest un PAKĻAUTIES! Par šāda kulta centrālo
personu tiek izvēlēts kāds no vietējo kultūru varoņiem ( Herākls, Krišna, Mitra),
kurš miris pirms gadu desmitiem, vai labāk pirms gadu simtiem, bet kuram vēl
joprojām ir daudz ir daudz piekritēju. Tā Ķīnā tiek izveidots konfuciānisms, Indijā –
budisms un Krišnaītisms, Romā – Mitraisms, bet tuvajos Austrumos – Islams.
atspoguļuja sabiedrisko iekārtu uz Zemes. Matriarhāta vīrišķā dievība Šiva (Indijā)
kļuva par iznīcības un nāves dievu, Dioniss – viņa grieķu analogs kļuva par Dievu –
neprāti un alkoholiķi. Viņi abi ir „mazo tautu” t.i. rūķu vai elfu valdnieki. No tā mēs
varam izdarīt secinājumu ka viņu latviskais analogs būs Ūsiņš/ Puškaitis –
bārzduku pavēlnieks.
Rangu zemāk par patriarhālajiem dieviem atradās varoņi – Dieva dēli – Herākls,
Krišna, Buda, Kuhulins. Šie varoņi savas dzīves laikā pulcēja ap sevi piekritējus,
bet pēc savas nāves bieži tika pasludināti par dieviem.
Tā kā patriarhāts bija pārņēmis varu daudzi matriarhāta kultūras glabātāji bija
spiesti noiet pagrīdē – tā sāka veidoties slepenās biedrības. Šajās biedrībās tad
arī sakņojās tādas mācības kā tantrisms Indijā, Daoisms – Ķīnā, mistērijas –
senajā Grieķijā. Lai piekļūtu šo biedrību slepenajām zināšanām nācās izpildīt
virkni iesvētīšanas procedūru vai vingrinājumu, kurus Eiropā dēvēja par mistērijām
un no kurām tad radies pats vārds „misticisms”. Ja ņem vērā ka šīs biedrības
sludināja patriarhālai sabiedrībai nepieņemamu seksuālo brīvību – skaidrs no
kurienes varēja rasties nostāsti par masonu ložu iesvētīšanas rituālu
homoseksuālo dabu.
Ap 500 gadu pirms Kristus sākās matriarhālās kultūras renesanse, kas savu
augstāko virsotni sasniedza Maķedonijas Aleksandra valdīšanas laikā ( ap 300. g
pirms Kristus). Ar Maķedonijas Aleksandra nāvi patriarhālā kultūra sāka atgūt
savas pozīcijas. Ap 200. g p.k . Ķīnā masveidā tiek dedzinātas grāmatas. Eiropā
parādās Ptolemaja „karte” kurā attēlota plakana Zeme. Kaut arī tā laika izglītotie
cilvēki jau sen zināja, ka Zeme ir apaļa. Bet patriarhālās reliģijas ideologi gatavojas
laist apgrozībā jaunu ideju. Briest jauna super varonīga masu reliģija, kuras elks ir
brīnumdaris, pusdievs (Dieva dēls), glābējs un aizstāvis. Vesela slāņa profesionālu
garīdznieku vadībā tiek pārstrādāta virkne reliģiozu tekstu un iedvesta doma ka
cilvēka dzīves mērķis ir ticēt, ciest un PAKĻAUTIES! Par šāda kulta centrālo
personu tiek izvēlēts kāds no vietējo kultūru varoņiem ( Herākls, Krišna, Mitra),
kurš miris pirms gadu desmitiem, vai labāk pirms gadu simtiem, bet kuram vēl
joprojām ir daudz ir daudz piekritēju. Tā Ķīnā tiek izveidots konfuciānisms, Indijā –
budisms un Krišnaītisms, Romā – Mitraisms, bet tuvajos Austrumos – Islams.
Šo reliģiju pirmsākumi liek uzbangot tautu masām un
kā katra viļņošanās, kas
skar lielas tautu masas – virspusē kā putas tiek uznesti daudzi netīrumi. Kas
noved pie tā ka nākošie gadsimti kļūst par pagrimuma, sociālās izdzimšanas,
māņticības un personīgās brīvības zaudēšanas laiki kurus Eiropas vēsturē iegājuši
ar nosaukumu „Tumšie gadsimti”, kas Eiropā turpinājās līdz 1000. gadam pēc
Kristus, kad uzplauka jauni matriarhālās kultūras nesēji kā bruņniecība, alķīmija,
kabala. Uz vēstures skatuves iznāk Templieši, Rozenkreiceri, Sionas priorija un
Trubadūru ordenis. Žēl , tikai ka laiks kas visur citur Eiropā ievadīja kultūras
atdzimšanu mums nesa vienu vienīgu postu.
Latviskā tantra?
Tantrisms meklē harmoniju starp garu un matēriju, fizisko realitāti un iekšējo
pasauli. Vārds „tantrisms” cēlies no sanskrita vārda „tan”- paplašināt saknes. Tas
ir cilvēka apziņas tālākas attīstības ceļš, kurš atmodina cilvēkā snaudošos garīgos
spēkus un ļauj tos izmantot praktisku uzdevumu risināšanai. Skandināvi par
taniem sauca savus kara kungus – zemju paplašinātājus. Viens no variantiem kā
tika saukts skandināvu dievs Odins ir vārds Votans ( VO- TANS).
Tantrisma prakse cenšas savienot garu ar matēriju, kur vīrišķais spēks darbojas
statiski, bet sievišķais- kā kinētiskā enerģija radīšanas impulss no kura rodas un
attīstās jūtu pasaule. Sāk mazliet atgādināt mūsu sistēmu Ozols – Liepa? Tantrisma mērķis ir integrāli savienot šīs polaritātes. Atcerēsimies Senās Grieķijas dievus un dievietes - viņu mūžīgās mīlas dēkas, kas simboliski ataino to kā Pasaule visā savā krāšņumā rodas apvienojot vīrišķo principu ar sievišķo. Sakārto Pasauli apvienojot garu ar matēriju. Tantrā šos principu pilnībā realizē kundalini enerģija – kosmisks spēks kas snauž cilvēka ķermeņa lejas daļā, bet pat snaudošs tas nosaka visu cilvēka psihofizisko būtību. Šo spēku pamodina ar rituālām darbībām, kas pazīstamas zem nosaukumiem : „mistiskais sekss”, „Platoniskā mīla”, „aizkavētais dzimumakts”. Kundalini ceļas pa ķermeni augšup no apakšas uz augšu, līdz augstākās apziņas slāņiem, ļaujot cilvēka iespējām pilnībā atvērties un fiziski realizēties. Tā spēcīgi sapurinot visas snaudošās smadzeņu zonas. Šīs enerģijas pacelšana notiek īpašā jogas asanā (pozā), kurā vīrietis savienojas ar sievieti. – Tā grieķu dievu pārspīlētās mīlas dēkas pārvēršas... garīgās pilnveides ceļā., kas spēj attīstīt visas viņu spējas. Kundalini enerģiju simbolizē čūska ( latviešu pasakās odze un zalktis). Kurš no grieķu dieviem nēsāja čūsku simbolus? – Atēna, Dēmetra, Dioniss, Zevs, Asklēpijs, Pifija, Kirke... Iesākumam pietiks. Salīdzināsim ar to cik bieži čūskas simboli parādās latviešu ornomentos un rotās.Roberts fon Ranke – Graves ir izteicis hipotēzi ka pirms klasiskā laikmeta Grieķijā visi vīrišķie dievi bijuši pakļauti galvenajai Dievietei, kuras mīļākais bijis viņas pašas dēls, kurš attēlots gan kā čūska, gan kā ...dzīvības zvaigzne. (Atcerēsimies par mūsu Ausekli – Debesu līgavaini). Actekiem –
skar lielas tautu masas – virspusē kā putas tiek uznesti daudzi netīrumi. Kas
noved pie tā ka nākošie gadsimti kļūst par pagrimuma, sociālās izdzimšanas,
māņticības un personīgās brīvības zaudēšanas laiki kurus Eiropas vēsturē iegājuši
ar nosaukumu „Tumšie gadsimti”, kas Eiropā turpinājās līdz 1000. gadam pēc
Kristus, kad uzplauka jauni matriarhālās kultūras nesēji kā bruņniecība, alķīmija,
kabala. Uz vēstures skatuves iznāk Templieši, Rozenkreiceri, Sionas priorija un
Trubadūru ordenis. Žēl , tikai ka laiks kas visur citur Eiropā ievadīja kultūras
atdzimšanu mums nesa vienu vienīgu postu.
Latviskā tantra?
Tantrisms meklē harmoniju starp garu un matēriju, fizisko realitāti un iekšējo
pasauli. Vārds „tantrisms” cēlies no sanskrita vārda „tan”- paplašināt saknes. Tas
ir cilvēka apziņas tālākas attīstības ceļš, kurš atmodina cilvēkā snaudošos garīgos
spēkus un ļauj tos izmantot praktisku uzdevumu risināšanai. Skandināvi par
taniem sauca savus kara kungus – zemju paplašinātājus. Viens no variantiem kā
tika saukts skandināvu dievs Odins ir vārds Votans ( VO- TANS).
Tantrisma prakse cenšas savienot garu ar matēriju, kur vīrišķais spēks darbojas
statiski, bet sievišķais- kā kinētiskā enerģija radīšanas impulss no kura rodas un
attīstās jūtu pasaule. Sāk mazliet atgādināt mūsu sistēmu Ozols – Liepa? Tantrisma mērķis ir integrāli savienot šīs polaritātes. Atcerēsimies Senās Grieķijas dievus un dievietes - viņu mūžīgās mīlas dēkas, kas simboliski ataino to kā Pasaule visā savā krāšņumā rodas apvienojot vīrišķo principu ar sievišķo. Sakārto Pasauli apvienojot garu ar matēriju. Tantrā šos principu pilnībā realizē kundalini enerģija – kosmisks spēks kas snauž cilvēka ķermeņa lejas daļā, bet pat snaudošs tas nosaka visu cilvēka psihofizisko būtību. Šo spēku pamodina ar rituālām darbībām, kas pazīstamas zem nosaukumiem : „mistiskais sekss”, „Platoniskā mīla”, „aizkavētais dzimumakts”. Kundalini ceļas pa ķermeni augšup no apakšas uz augšu, līdz augstākās apziņas slāņiem, ļaujot cilvēka iespējām pilnībā atvērties un fiziski realizēties. Tā spēcīgi sapurinot visas snaudošās smadzeņu zonas. Šīs enerģijas pacelšana notiek īpašā jogas asanā (pozā), kurā vīrietis savienojas ar sievieti. – Tā grieķu dievu pārspīlētās mīlas dēkas pārvēršas... garīgās pilnveides ceļā., kas spēj attīstīt visas viņu spējas. Kundalini enerģiju simbolizē čūska ( latviešu pasakās odze un zalktis). Kurš no grieķu dieviem nēsāja čūsku simbolus? – Atēna, Dēmetra, Dioniss, Zevs, Asklēpijs, Pifija, Kirke... Iesākumam pietiks. Salīdzināsim ar to cik bieži čūskas simboli parādās latviešu ornomentos un rotās.Roberts fon Ranke – Graves ir izteicis hipotēzi ka pirms klasiskā laikmeta Grieķijā visi vīrišķie dievi bijuši pakļauti galvenajai Dievietei, kuras mīļākais bijis viņas pašas dēls, kurš attēlots gan kā čūska, gan kā ...dzīvības zvaigzne. (Atcerēsimies par mūsu Ausekli – Debesu līgavaini). Actekiem –
Kacalkoatls – spalvainā čūska. Arī čūska farona
galvas segā var simbolizēt kundalini enerģiju. ( Analogi farona čūskai ir arī
latviešu zīme ...)Tantristi savos rituālos izmantoja arī apziņu paplašinošās
vielas (somu un bharingu), kā arī ierīvējušies ar sadedzinātu narkotisko augu
sodrējiem – mazliet atgādina raganu smēres. Ir arī tāda hipotēze ka satīri un
kentauri savu gaišredzību un pārdabisko seksuālo potenci ieguvuši kožļājot
mušmires vai kādas īpašas sēnes , kuras audzētas uz govju mēsliem un kuras augot
tikai vietā, kurā zibens iespēris.Dionisa čūsku kronis rotā indiāņu sēņu
dievības Tlaloka galvu un arī krīvu krīva ģērbonī mēs redzam... līdzīgas čūskas.
Visur mītos blakus tiek minēta erotika un reibinošas dziras. Mīts ir tie diegi
no kuriem dvēsele auž mūsu sapņus un tam kas grib izprast cilvēka dvēseli
laatmin mītos apslēptās mīklas. Var teikt ka mitoloģija ir kolektīvā
psiholoģija. Otra sižetu līnija, kuru varam vērot Pasaules mītos ir patriarhālo
dievu (ie)karotāju cīņa ar matriarhālajiem dieviem – radītājiem. Kura no sižetu
līnijām ir galvenā erotiskā vai karš starp dieviem ? Patiesībā tā ir viena un tā
pati sižeta līnija tikai no dažādiem skatu leņķiem.Kur lai meklē ziņas par
latvisko tantras variantu – protams dainās. Nerātnajās?! – Nekā – drīzāk
kosmoloģiskajās vai kā tās vēl sauc – par mitoloģiskajām. Tikai tur šīs
zināšanas ierakstītas simbolu valodā.
Mēness Dēli.
Šķir ,Dieviņi manu ceļuRaisi manu valodiņu,Es iesāku maz puisītisTumšā naktī ceļu iet.
Turpinot stāstu par dainās slēpto simbolu atšifrēšanu un latvisko tantru, latvisko pasaules uzskatu un dievestību, lūk ko man izdevās uziet:LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu profesors Vasilijs Sinaiskis „Latvju tautas dainu ” 1928. gada izdevuma 1. sējums izd. ”Literatūra” Rīgā izsaka orģinālu hipotēzi par latvisko pasaules uzskatu un dievestību. Ar šodien zināmajiem materiāliem un mūsdienu uzskatiem var atrast argumentus gan par , gan pret V.Sinaiska hipotēzi, tāpēc es vienkārši nolēmu ņemt dažus, interesantākos citātus no viņa raksta un pievienot savus komentārus ļaujot lasītājam secinājumus izdarīt pašam... (Mani secinājumi turpmāk pievienoti kursīvā.)
Mēness Dēli.
Šķir ,Dieviņi manu ceļuRaisi manu valodiņu,Es iesāku maz puisītisTumšā naktī ceļu iet.
Turpinot stāstu par dainās slēpto simbolu atšifrēšanu un latvisko tantru, latvisko pasaules uzskatu un dievestību, lūk ko man izdevās uziet:LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu profesors Vasilijs Sinaiskis „Latvju tautas dainu ” 1928. gada izdevuma 1. sējums izd. ”Literatūra” Rīgā izsaka orģinālu hipotēzi par latvisko pasaules uzskatu un dievestību. Ar šodien zināmajiem materiāliem un mūsdienu uzskatiem var atrast argumentus gan par , gan pret V.Sinaiska hipotēzi, tāpēc es vienkārši nolēmu ņemt dažus, interesantākos citātus no viņa raksta un pievienot savus komentārus ļaujot lasītājam secinājumus izdarīt pašam... (Mani secinājumi turpmāk pievienoti kursīvā.)
Tautas dziesmās daudzināt daudzina Sauli, Mēnesi un zvaigznes. Netrūkst arī vērojumu par Pasaules iekārtu. Tomēr visu sakāmo par šo lielisko materiālu zinātnieki vēl nav pasacījuši. Liels kavēklis bija tas , ka latviešu tauta bijusi bez politiskas patstāvības.... Bet ir vel otrs kavēklis, kas traucējis tautas dziesmu pētītājiem atminēt daudzu dziesmu noslēpumu. Šis kavēklis ir aizraušanās ar socioloģiskajiem un vispārmateriālistiskiem uzskatiem, kas tik raksturīgi pagājušā gadsimteņa otrajai pusei un šī gadsimteņa pirmajam ceturksnim (rakstīts 20. gs divdesmitajos gados) Nereti tautas tradīcijas rauga saprast vai vienīgi pēc sadzīves, praktiskās dzīves faktoriem un tīri nacionālā rakstura, pavisam aizmirstot cilvēcīgās kultūras vienību un cilvēka dvēseli, kas unversālos motīvus pārdarina par nacionālajiem. Cilvēka dvēselē vienmēr ir divi motīvi: viens visiem kopīgs un otrs katram cilvēkam īpatnējs. Tā jau arī saprotama neapjaušāmi bagātās cilvēces kultūras dažādība, ka vispārējie motīvi sazarojas atsevišķajos indivīdos. Tautas dziesmas un sakas (teikas) pāriet no vienas zemes otrā/ .../ Bet tāda tradīciju ceļošana un tautu tuvināšanās nenotiek tikai tamdēļ, ka te runa ir par skaistiem mākslas
darbiem, kas interesē dažādu zemju ļaudis. Saku
klejošana klejošanu no vienas tautas pie otras var izskaidrot arī tā , šo saku
satura galvenie momenti ir visām tautām kopīgi /.../ Mongoļi, šumēri , semīti,
babilonieši, krētieši, ēģiptieši, indieši /.../ dzīvoja un dzīvo zem vienas
debess, un tālab tad arī universālie motīvi, kas saistāmi ar debesīm ir tik tuvi
mūsu zemes cilvēkiem /../ Kosmiskās pasaules vienība ir paraugs psiholoģiskās
pasaules vienībai. Astrālā (šeit ar nozīmi „zvaigžņu” ) pasaule kļūst par
cilvēka psihisko pasauli. Bet tāpat kā viena un tā pati melodija, uz dažādiem
instrumentiem spēlēta, iegūst raugoties pēc instrumenta, katru reizi savu,
īpatnēju skanējumu, tā arī kosmisko parādību un psihisko pārdzīvojumu pasaulei
ir nacionālās un induviduālās izpausmes.Tad arī latviešu tautasdziesmu
pētītājiem būtu pirmām kārtām jānošķir universālie momenti- kosmoloģiskie un
psiholoģiskie/.../ no nacionālajiem momentiem. Še ir tikai neliels raudzījums
pieiet šādam uzdevumam kaut cik tuvāk./.../Vispirms , nemaz nepārspīlējot,
jāsaka – latviešu kosmiskā dziesma lielāko tiesu ir Saules dziesma. Saules
dziesmu būs tuvu ap 2327, Mēness dziesmu 27 ( 1928.gada dati) bet zvaigznes
pieminētas 61 dziesmā.
http://www.draugiem.lv/#/blogs/?p=9695565
