Slimības – Astmas cēloņi
Fragments no topošās Elvitas
Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas
mācība”.
Astma medicīnas
skatījumā
Astma
(Latīņu
val.: asthma
bronchiale) ir alerģiska slimība ar recidivējošu lēkmjveida
aizdusu, ko izraisa sīko un vidējo bronhu spazmas, kā arī to gļotādas pietūkums
un pastiprināta gļotdziedzeru sekrēcija. Bronhiālo astmu
ierosina dažādi infekciozas un neinfekciozas dabas alergēni. 80—90% gadījumu
konstatē infekciozus faktorus — dažādas baktērijas, vīrusus, patogēnās sēnes,
helmintus un vienšūņus. Neinfekciozie bronhiālās astmas izraisītāji var būt ļoti
dažādi: ziedputekšņi (sevišķi timotiņa un auzenes), uztura alergēni – zemenes,
tomāti, apelsīni, citroni, zivis, olas, liesa gaļa, svaigs piens, kviešu maize,
vīns, alus, konjaks, kafija, tēja, kakao, medus, šokolāde, rieksti, soja,
sadzīves alergēni (mājas putekļi u.c.), epidermālie alergēni (dažādu dzīvnieku
spalvas), medikamentozie alergēni. Bronhiālās astmas attīstību var veicināt
slikti klimatiskie apstākļi (mitrums, aukstums, vējš), nervu
sistēmas novājināšanās, kā arī iedzimta nosliece. Alergēniem atkārtoti nokļūstot
organismā, rodas pastiprināts jutīgums, kura izpausme ir bronhiālās
astmas lēkmes. Lēkmes visbiežāk iestājas piepeši, bet daži slimnieki jūt to
tuvošanos — iepriekš sākas klepus, sāpes aiz krūšu kaula, šķaudīšana, vēdera
uzpūšanās. Parasti lēkmes rodas naktī vai agri no rīta.
Astma garīgajā
skatījumā
Astma ir mokoša slimība, kuras gadījumā cilvēks
nevar izelpot. Nosmakšanas sajūta liek kampt gaisu, un cilvēks viegli piepilda
plaušas, bet ārā gaiss nenāk, lai gan bronhi nav ciet. Kāpēc? Jo diafragma ir
plēšas, kas kustina plaušas, un, ja uz Dvēseles ir tik smaga nasta, tad nekam
vairs nav vietas, un plēšas nevar strādāt.
Astma rodas no naida pret
naidu. Kad vecāki
šausmīgi neieredz visu slikto, bet bērnam nav tiesību paust savu naidu, kurš aug
uz vecāku naida augsnes, kuru dēvē par ļoti lielu mīlestību, tad bērns saslimst
ar astmu. Lai to labāk izprastu, jāsaprot vēsturiskās personas Hitlera rīcība –
viņš nogalināja psihiski slimos, invalīdus, lai izveidotu tīru (no sliktā brīvu)
rasi, nesaprotot, ka Visumā darbojas polaritātes likums. Tāpat arī slimības
astmas gadījumā vecāki cīnās ar slikto, radot naidu pretējā pusē, kas savukārt
rada slimību astma.
Astma ir alerģiska slimība. Ja kāds, piesargādamies
izdarīt kaut ko aplamu vai aiz piesardzības izrādīties vainīgajos, aiz bailēm
nomāc sevī dusmas, kas viņu sauc cīņā par brīvību, jo baidās no sliktas
attieksmes pret sevi, tas saslimst ar astmu. Tā ir saspiestu dusmu
slimība. Pat dusmām ir vajadzīga
brīvība. Ja jums sākas astmas lēkme, tīši aizturiet elpu un padomājiet, kas jūs
šobrīd sadusmojis un kādu baiļu dēļ jūs neļāvāt aiziet šīm dusmām. Pirmā doma
būs atbilde, un astmas lēkme pāries, pirms jūs jutīsiet nepieciešamību nākamreiz
ieelpot. Nekādu astmas lēkmju, tikai viena ieelpa, kas māca cilvēkam rūpību un
saprātu!
Astma bērniem rodas, ja
ģimenē tiek nomāktas mīlestības jūtas, apspiestas
raudas, bērns baidās
no dzīves un negrib ilgāk dzīvot. Kad bērns jūt ļoti spēcīgas bailes „mani
nemīl”, viņš apklust un neprotestē – „paibērnus” taču mīl vairāk – un bērns tiek
pie nomākta stresa izraisītas slimības – astmas.
Autore: Elvita Rudzāte
http://domatajs.lv/slimibas-astmas-celoni/
