Došanas-ņemšanas likums
nosaka, ja esi kaut ko saņēmis, vajag arī
dot. Turklāt dot,
nevis, lai saņemtu pretī, bet dot, lai dotu. Tad
saņemšana iespējama pati par sevi.
Ja cilvēks neprot dot, tad arī neko nesaņems.
Došanai vienmēr jāiet pa priekšu ņemšanai. Cilvēks vispirms
kļūst garīgi bagātāks, tikai pēc tam – arī materiāli bagāts.
Iedzīvošanās kāres pārņemtais neredz
cilvēciskās esamības pamatnepieciešamību – dot. Ja es protu dot, iekšēji to
nenožēlodams, un negaidu, lai citi pamanītu manu cēlo žestu, kā arī negaidu ne
mazāko pateicību, pat ne mutisku „paldies” par pareizo rīcību, tad esmu
iemācījies dot no sirds.
Savā praksē esmu ievērojusi, ka gandrīz visi, kas
slimo ar depresiju, neizprot Došanas-ņemšanas likumu. Konsultāciju laikā esmu
dzirdējusi daudz dažādu stāstu par to, kā cilvēks no sirds ir devis mīlestību,
palīdzību vai naudu, bet pretī nav saņēmis pat „pliku paldies”. Šie cilvēki
jūtas ļoti neapmierināti par to, ka viņu labestība netiek pamanīta un novērtēta.
Viņi jūtas tik nelaimīgi, ka nesaņem no tuviniekiem mīlestību vai no darba
devēja atzinību. Kad skaidroju viņiem Došanas-ņemšanas likumu, tad acīs saskatu
neizpratni, jo viņiem ir grūti noticēt, ka viņi saņems atpakaļ dubultā, ja
pratīs dot no sirds, negaidot pateicību. Došanas-ņemšanas
likums attiecas gan uz materiālo pasauli, gan uz attiecībām. Ar
depresiju vairāk mokās tie cilvēki, kuri neprot mīlēt bez nosacījumiem savu
partneri, gaida no partnera vairāk, nekā partneris spēj dot. Tie, kuri neprot
bez aprēķina dot materiālās lietas, ar depresiju saslimst retāk, tomēr
ekonomiskā krīze ir veicinājusi ar depresiju saslimušo skaita pieaugumu.
Cilvēki, kuru dzīves jēga pamatā ir naudas pelnīšana un
materiālās dzīves uzlabošana, daudz smagāk pārdzīvo materiālos zaudējumus nekā
citi, tāpēc šiem cilvēkiem pastāv risks saslimt ar depresiju.
Patiess
gadījums
Pusmūža sievietei bija sākusies
depresija, jo viņa jutās visu tuvinieku pamesta. Viņa dzīvoja kopā ar vīru, māti
un citiem radiniekiem, bet jutās neviena nemīlēta un nevienam nevajadzīga.
Sieviete žēlojās, ka visu savu dzīvi ir veltījusi saviem tuviniekiem,
atbalstījusi finansiāli, bet kā pateicību par viņas labo sirdi saņēmusi
izstumšanu no radinieku kopīgām aktivitātēm. Kad izvaicāju sievieti par viņas
dzīvi, sapratu, ka sievietē ir milzīgas bailes „mani
nemīl”, ka tieši tāpēc viņa ar labiem darbiem cenšas nopirkt
tuvinieku mīlestību, taču tuvinieki labos darbus nepamana.
Kāpēc?
Ja cilvēks kaut ko dara aiz
aprēķina, kaut vai, lai nopelnītu mīlestību vai atzinību, viņš sev priekšā
izveido neredzamu enerģētisko sienu, caur kuru nespēj caurplūst mīlestība vai
pateicība. Sievietes gadījumā
tas nozīmē to, ka tuvinieki viņas dāsnumu uztvēra kā pašsaprotamu dzīves normu
un nepiešķīra tam vērtību, jo mīlestību viņi nesajuta. Viņi redzēja tikai
materiālas lietas, ko nespēja novērtēt, jo pie materiāliem labumiem cilvēks ātri
pierod. Es mācīju sievietei atbrīvot stresu – bailes „mani
nemīl” un dot mīlestību un materiālos labumus no sirds. Rezultāts
bija pozitīvs, tuvinieki ievēroja sievietē pozitīvās pārmaiņas un izrādīja
pretmīlestību.
Autore: Elvita Rudzāte
http://domatajs.lv/dieviskais-dosanas-nemsanas-likums/
