Garīgā prakse: “Stresa – bailes “mani nemīl” atbrīvošana”

Stresa – bailes “mani nemīl” atbrīvošanas metodika:

1) Sarunājieties ar stresu kā ar savu vislabāko draugu. Pasakiet stresam paldies par to, ka tas ir atnācis celt jūsu garīgās attīstības līmeni. Lūdziet tam piedošanu, ka tik ilgi esat stresu ieslodzījuši savā cietumā, lūdziet, lai tas iet projām. Iztēlojieties, kā stress no jums aiziet.

2) Lūdziet piedošanu savam ķermenim, ka ar savu stresu esat tam nodarījuši pāri.

3) Lūdziet piedošanu visiem tiem, kam ar savu stresu esat nodarījis pāri (vēlams lūgt piedošanu katram atsevišķi par konkrētiem notikumiem).

4) Piedodiet tiem, kas jūsos ir šo stresu radījuši (vēlams piedot katram atsevišķi par konkrētiem notikumiem).

5) Vēlams piedot visiem pārējiem, kas dzīves laikā jūsos šo stresu ir pastiprinājuši (vēlams piedot katram atsevišķi par konkrētiem notikumiem).

6) Piedodiet paši sev savas kļūdas. Mīliet sevi!

Piezīme: Nav tik svarīgi, ko un kādā secībā jūs runājat. Pats svarīgākais ir to darīt no visas sirds.

Stresa – bailes „mani nemīl” atbrīvošanas piemērs

1)Mīļās bailes „mani nemīl”, paldies, ka pie manis atnācāt, lai celtu manu garīgo attīstības līmeni. Piedodiet, ka es jūs piesaistīju, bet citādi es nebūtu kļuvis gudrāks, es nebūtu sācis interesēties par garīgo pasauli, apguvis Piedošanas mācību. Paldies, ka esat mani vedušas pie prāta. Šodien ir tā diena, kad es jūs atbrīvošu no sevis. Lūdzu, piedodiet man, ka es jūs tik ilgi turēju savā cietumā un nelaidu laukā. Diemžēl es līdz šim nesapratu, ka manī ir bailes „mani nemīl”. Jūs savu darbu esat izdarījušas, tādēļ tagad varat būt brīvas un iet savu ceļu. Es jūs atbrīvoju no sevis. Lūdzu, ejiet savu ceļu tur, kur jums ir jāiet. (Mēģiniet domās redzēt, kā bailes „mani nemīl” aiziet projām.)

2)Mīļais ķermeni, lūdzu, piedod man, ka es tev ar savām bailēm „mani nemīl” nodarīju pāri. Piedod man, ka tev nācās ciest tikai tāpēc, lai es kļūtu gudrāks.

3)Lūdzu, piedodiet man visi, kam es ar savām bailēm „mani nemīl” esmu nodarījis pāri (vēlams lūgt piedošanu katram atsevišķi par konkrētiem notikumiem).

4)Mīļie vecāki, es piedodu jums, ka jūs manī radījāt bailes „mani nemīl”. Es zinu, ka jūs bijāt tikai mani skolotāji un apzināti nevēlējāties manī radīt bailes „mani nemīl”. Es jums no visas sirds piedodu jūsu kļūdas (vēlams piedot katru situāciju atsevišķi, kura jūs ir sāpinājusi no vecāku puses, domājot par konkrētiem notikumiem, kuri joprojām saglabājušies atmiņā un laiku pa laikam atgādina par sevi; nevajag atmiņu piepūlēt par notikumiem, kuri ir aizmirsti).

5)(Piedodiet visiem pārējiem (skolotājiem, draugiem, partneriem, kolēģiem u.c.), kas dzīves laikā pastiprinājuši bailes „mani nemīl” - vēlams piedot katru situāciju atsevišķi, kura jūs ir sāpinājusi no apkārtējo puses, domājot par konkrētiem notikumiem, kuri joprojām saglabājušies atmiņā un laiku pa laikam atgādina par sevi; nevajag atmiņu piepūlēt par notikumiem, kuri ir aizmirsti). Mīļais draugs, es piedodu tev, ka tu mani sāpināji (nosauciet konkrētu situāciju). Es tikai tagad sapratu, ka šīs sāpes man bija nepieciešamas, lai es kļūtu dzīves gudrāks. Piedod man, ka es tevi izprovocēju sāpināt mani, lai vestu mani pie prāta.

6)Es piedodu pats sev, ka esmu tāds, kāds esmu. Es tikai mācos. Es piedodu sev visas savas pieļautās kļūdas. Es sevi ļoti mīlu – tādu, kāds es esmu (vēlams piedot katru situāciju atsevišķi, kura jūs atceraties kā savu pieļauto kļūdu, domājot par konkrētiem notikumiem, kuri joprojām saglabājušies atmiņā un laiku pa laikam atgādina par sevi; nevajag atmiņu piepūlēt par notikumiem, kuri ir aizmirsti).

Autore: Elvita Rudzāte

http://domatajs.lv/gariga-prakse-stresa-bailes-mani-nemil-atbrivosana/