Uzticēšanās. Bļaušana. Agresija.

Uzticēšanās. Bļaušana. Agresija. (īss ieskats). Es visur un vienmēr esmu pārliecinājos un pārliecinos, ka Uzticēšanās ir galvenais kontaktos. Bet uzticēšanās nenozīmē izstāstīt savus noslēpumu, ka pēc tam jānožēlo, ka uzticējās un tagad.... Bet uzticēšanās ir būt atklātam, tīram attiecībā pret otru. Ja es aizgāju pie zobārsta, es pilnīgi uzticu sevi viņam, ka viņš izdarīs vislabāk. Aizeju pie ārsta un uzticu, ka viņš man būs atsaucīgs. (Pat, ja ārsts ir it kā vienaldzīgs, tad tas ir saprotams, ka ārsts negrib (neapzināti to dara) , lai es būtu šajā slimības Egregorā, lai es piesaistītu sev žēlošanas, slimību būtnes un vēl visādas negācijas.) Uzticēšanās ir arī atvērtība, kad otrs cilvēks var brīvāk izteikt savu sakāmo. Lai, vai tas ir labs, vai slikts, viņš tomēr brīvāk var parunāt. Starp citu- par to necenzēto runāšanu. Ir ļoti daudzi cilvēki, kuri vienkārši savādāk neprot runāt. Viņiem nav citu vārdu un viņi ne jau tāpēc ar vārdiem Aizskar citus, bet gan tāpēc, ka CITĀDI NEPROT! Un ja , klausās, ka vēl bļauj, tad arī FAKTS IR TĀDS, ka cilvēku TIK ILGI NAV DZIRDĒJUŠI, ka viņš ir pārgājis uz bļaušanu/ kliegšanu. Un nebļauj tāpēc, ka ir agresīvs, bet tāpēc, ka grib, lai viņu kāds SADZIRD. Sadzird un sāk saprast CITĀDI, nekā standartā. Un tad, pirmām kārtām Domās, tam cilvēkam jādod iespēja atrast citus vārdus, pat pateikt priekšā, kādi tie varētu būt. Bļaušanas vietā jāstaro no sevis, ka Ar Tevi var runāt daudz klusāk, mierīgāk, ka Tu uzklausīsi un uzklausi. KA TAGAD ESI GATAVA SADZIRDĒT un SAPRAST ko īsti vēlas tas otrs cilvēks. Pēc tam var arī ar vārdiem precizēt, kas tam otram būtu kā paraugs viņa izpausmes maiņai. Vai sagādājot paraugus, informāciju dažādībai. Agresija kā tāda ir CILVĒKA neapmierinātība ar ESOŠO. Un kad viņā tas viss ir tik ļoti sakoncentrējies, tad viņš KĀ VULKĀNS mutuļo un vārās. Tāpēc, lai agresija mazinātos, TAD NAV JĀPIEMET KURINĀMAIS, bet šis kurināmais pakāpeniski ir jāsamazina ar Laipnu un Saprotošu attieksmi. Līdz ar to VULKĀNS arvien vairāk samazināsies un tad būs reāla iespēja mierīgā garā komunicēt un sadarboties. Un viens būs uzklausīts, otrs saprasts un visiem labāk, nekā bija sākumā. Sākumā ir pagrūti savu pieradumu pamainīt uz citādu, bet tas attiecas arī uz to otru, jo arī viņam grūti no iesāktā pāriet uz citādu. TĀPĒC vien ir vērts Eksperimentēt ar savām attieksmēm, ar citādu reaģēšanu, kamēr reakcijas vietā iestājas mierīgums, un katrs izsaka savu, un VIENS OTRU UZKLAUSA. Zināšanās dalās: Velta Br.   http://www.draugiem.lv/blogs/#/blogs/?p=9623163