Visuma likumi, kas palīdzēs personisko
problēmu cēloņu meklējumos
Mandalu Pasaule
Katrs cilvēks pats rada savu
pasauli!
To apzināties ir ļoti svarīgi. Mēs radām savu pasauli ar savām domām, jūtām un emocijām. Tas ir
mūsu ķermenis, garīgais un fiziskais stāvoklis, attiecības ģimenē, attiecības ar
citiem cilvēkiem un apkārtējo pasauli - tas viss ir mūsu domu,
jūtu un emociju ārējais atspoguļojums.
Ārējais atspoguļo
iekšējo!
Iemācieties šo likumu izmantot savā dzīvē. Ja jau mēs
paši radām savu pasauli, tad varam to arī mainīt. Ja jūs gribat mainīt apkārtējo
pasauli vai apkārtējos cilvēkus, tad atceraties, ka viss, kas
ir ap jums, ir jūsu pašu atspoguļojums. Tāpēc sāciet ar sevi. Kad jūs
izmainīsieties, izmainīsies arī apkārtējie cilvēki un pasaule ap jums.
Šis likums nodrošina diženu kārtību un harmoniju,
taisnīgumu un Visuma tīrību. Mēs dzīvojam taisnīgā un tīrā
pasaulē, kurā katram tiek dots pēc viņa domām! Mūsu darbība nesākas
ne ar vārdu, ne ar kustību, bet ar mūsu domu un
emociju. Doma ir universāla enerģijas forma. Mūsu
domas un jūtas materializējas.
Ja jūsu dzīvē kaut kā trūkst vai
pastāv kāda netaisnība, tad cēlonis slēpjas tikai jūsos, nevis apkārtējā pasaulē
vai tā saucamajos ārējos apstākļos.
Doma kā enerģijas forma, radusies mūsu dvēselē, nekur
nepazūd. Šeit darbojas Enerģijas nezūdamības
likums. Ikviena doma, kas iesūtīta ārējā pasaulē, veido noteiktus
notikumus mūsu dzīvē. Tādējādi šī enerģija tādā vai citādā veidā atgriežas pie
mums. Līdzīgs pievelk līdzīgu! Ja mūsu doma ir
agresīva, tad arī notikumi veidojas nepatīkami un sāpīgi. Ja domas ir radošas un
nes sevī atvērtību un mīlestību, tad tās izpaužas realitātē, kas raisa tikai
patīkamus pārdzīvojumus.
Starp pašu realitāti un to pasaules
modeli, kurā mēs dzīvojam pastāv milzīga atšķirība. Mūsu
zemapziņas saprāts rada pasaules modeli, izmantojot Realitātes informāciju un
enerģiju, un nodod šo modeli mūsu apziņai. Citiem vārdiem sakot, mūsu apziņa ir
to notikumu, ko mums piegādā zemapziņas saprāts, vērotāja un vērtētāja.
Pasaules modeļi, kurus mēs katrs radām, ir atšķirīgi.
Citiem vārdiem, katrs cilvēks dzīvo savā pasaulē!,
kas atšķiras no jebkuras citas.
Ikvienam no mums jāuzņemas
atbildība par savu pasauli! Likuma par atbildību - tas ir
noteicošais darbā ar sevi. Šo domu daudziem ir grūti pieņemt, jo viņi jauc atbildības jēdzienu ar vainas izjūtu.
Uzņemties atbildību par savu dzīvi nozīmē pilnīgi
atteikties no apkārtējo un sevis vainošanas, atbrīvoties no žēluma un nožēlas,
no kritizēšanas, nosodījuma un naida. Ja jūs uzņematies
atbildību, tad varat sākt dzīvot pilnīgu un spēcīgu dzīvi. Un nekas vairs
nevarēs likt jums ciest, nekādi "noskaudumi" un "ļaunās acis" uz jums
neiedarbosies. Jūs paši izkārtosiet savas dzīves notikumus, kā vēlēsieties. Jūs
radīsiet ap sevi īpašu lauku, kas palīdzēs mainīties apkārtējiem
cilvēkiem.
Sāciet uzmanīgi vērot visu, kas notiek jūsu dzīvē.
Uztveriet dažādas savas dzīves situācijas kā mācībstundas.
Ja jums kaut kas nepatīk citos
cilvēkos, tas noteikti ir jūsu zemapziņā (ja kaut kas patīk, arī tas tur
ir). Atsakieties no vēlēšanās mainīt apkārtējo pasauli,
cilvēkus, savus tuviniekus. Pieņemiet viņus tādus, kādi viņi ir. Mainieties paši
- mainīsies pasaule. Ja jūs no kaut kā vairāties, tad aiz tā
slēpjas kādas bailes vai kādas sāpes, t.i., caur ko jums jāiziet un
jāiegūst kāda svarīga un pozitīva mācībstunda. Kad cilvēks
uzņemas atbildību par savu pasauli, savu dzīvi, viņam rodas izvēles
brīvība. Viņš pats var brīvi izvēlēties, kādas
domas izmantot.
Viengabalainības likums.
Tā kā cilvēks ir Visuma daļa, tad kā daļa no veselā
viņš tiecas uz šo veselo. Ņūtons atklāja materiālo ķermeņu gravitācijas likumu.
Bet šis likums darbojas arī uz dzīviem ķermeņiem - informatīvi enerģētiskām
struktūrām. Neviena dzīva būtne jau sākotnēji nav viengabalaina, tai skaitā arī
cilvēks, jo ir atrauta no Realitātes, no Dieva. Un tāpēc cilvēks visu savu mūžu
neapzināti tiecas iegūt šo viengabalainību, t.i., tiecas pie Dieva. Šī tiekšanās
apvieno pilnīgi visus cilvēkus. Un ne tikai cilvēkus, bet visu šajā pasaulē
esošo. Iznāk, ka galamērķis visiem ir viens, tikai ceļi uz to
- dažādi.
Daļa tiecas pie veselā, dvēsele
tiecas pie Dieva. Katram cilvēkam visu mūžu nedod mieru šī
atrautība no pirmavota. Viņš intuitīvi sajūt to un tiecas pie tā. Mūsu dzīvē tas
izpaužas kā dvēseles miera, laimes, baudas meklējumi. Cilvēks pievēršas kaut
kādām zemes lietām, cerībā atrast šo mūžīgo svētlaimi. Viņš mēģina
aizmirsties ar naudas, ēdiena, mantas, izklaides, seksa, attiecību
palīdzību. Bet ar laiku viņš izjūt visa tā zaudējuma sāpes. Un uz vecumu
rodas smeldzoša sajūta, ka dzīvē ir palaists garām galvenais - tas, kā dēļ dzīve
bija dota.
Dievs dod cilvēkam dzīvi un
apzināšanos tā dēļ, lai viņš bagātinātu šo apzināšanos pašā dzīves procesā un
dotu savu unikālo ieguldījumu Visuma evolūcijas procesā. Šeit
arī ir atbilde uz mūžseno jautājumu: Kāda ir dzīves jēga un
misija?
Pozitīva nolūka likums.
Visa mūsu dzīve - ir ne uz mirkli nerimstošs mūsu
neapzināto un apzināto nolūku īstenošanas process. Katram cilvēkam ir savs
unikāls dzīves ceļš, un tas tiek noteikts zemapziņā. Ir ļoti svarīgi aptvert, ka
mūsu zemapziņas saprāts vienmēr mūsu labā īsteno noteiktus pozitīvus nolūkus.
Cilvēks ir ļoti sarežģīta būtne un tāpēc ar viņu nekas nenotiek tāpat vien.. Vēl
vairāk - jebkurai cilvēka uzvedībai (tai skaitā slimībai) noteiktā kontekstā ir
kāda pozitīva funkcija. Tāpēc atklāt saslimšanas cēloni - tas nozīmē atrast to
pozitīvo nolūku, ko zemapziņa mēģina īstenot uz slimības rēķina. Lai ko mēs
nedarītu, lai kādas situācijas neradītu dzīvē, lai ar kādām slimībām neslimotu -
tie visi ir tikai paņēmieni, lai īstenotu mūsu pozitīvos nolūkus.
Cilvēks nevar atteikties no nolūku īstenošanas. Tas
nav iespējams. Tāpēc nevajag cīnīties pašam ar sevi - vajag
mainīt savas domas un uzvedības veidus. Un pilnīgi reāli apzināties
savus nolūkus, radīt jaunus un mainīt to īstenošanas veidus. Šādas zināšanas
padara dzīvi spēcīgu un apzinīgu.
Visas cilvēku problēmas (slimības, stresi) - rada
apzināto vēlēšanos un to īstenošanas paņēmienu nesakritību ar zemapziņas
nolūkiem. Lietas būtība ir tāda, ka mūsu zemapziņas saprāts par mums pašiem un
mūsu svarīgajiem nolūkiem zina daudz vairāk. Turklāt zemapziņa ir saistīta ar
pašu Realitāti, Dievu. Tāpēc ir svarīgi netraucēt zemapziņai, bet palīdzēt tai
ar savu apzināto darbību. Nepieciešams apvienot apzināto ar neapzināto savā
dzīvē un tādējādi iegūt viengabalainību.
Zemapzinā glabājas informācija par
ikvienu notikumu Visumā.
Iedomājieties organisma šūniņu. Tā nevar redzēt visu
organismu. Bet tajā glabājas informācija par to. Iekodēta ģenētiskā līmenī.
Cilvēks ir tāda pati Visuma šūniņa. Viņa zemapziņā glabājas visa informācija par
Visuma pagātni, tagadni un pat par Visuma nākotni. Ar šo likumu izskaidrojami
daudzi fenomeni: gaišredzība, pareģošana, domu lasīšana un to pārraide no
attāluma. Jebkurš cilvēks var sevī attīstīt visas šīs spējas un pat vēl vairāk.
Nepieciešama tikai nodomu tīrība.
Jo tīrāki ir cilvēka nodomi, jo
vairāk spēju viņam ir, jo daudzveidīgākas Visuma zināšanas viņam ir
pieejamas.
To var pateikt vienkāršāk: jo mazāk agresijas jūsu
dvēselē, jūsu zemapziņā, jo patīkamāka un interesantāka ir jūsu dzīve un jo
labāka būs jūsu veselība un lielākas būs jūsu spējas.
Mainīt sevi - tas nozīmē pirmām kārtām
tikt vaļā no agresīvām domām un emocijām, kas saistītas ar
lepnību.
Un noslēgumā - Visumā nav tāda spēka,
ko nevarētu izmantot pozitīvi!
