Ceturtdiena, 2013. gada 21.
marts
RSUPsihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras
vadītājas profesores Guntas Ancānes viedoklis par psihosomatiskās pieejas
nākotni veselības aprūpē Latvijā.
«Veselība tiek definēta kā trīs veidu labsajūta -
fiziska, sociāla un emocionāla. Emocionālo vai psihisko veselību Pasaules
Veselības organizācija (PVO) definē kā tādu labsajūtas stāvokli, kas cilvēkam
ļauj labāk īstenot savu potenciālu, tikt galā ar stresa situācijām, produktīvāk
strādāt, būt veiksmīgākam kā bērnu vecākam un veiksmīgākam attiecībās kopumā. No
šīs PVO definīcijas izriet, ka psihiskā veselība paaugstina cilvēka dzīves
kvalitāti visdažādākajos aspektos, tai skaitā uzlabojot fizisko veselību.
Ārstiem ir svarīgi šo psihiskās un fiziskās veselības mijiedarbību izprast,
atzīt un ieviest veselības aprūpes praksē.
Šajā ziņā Latvija ir viena no piemēra valstīm Eiropā,
kur līdzīgi kā Vācijā, psihosomatiskā medicīna un psihoterapija ir atsevišķa
ārstu specialitāte. Tāpat RSU Psihosomatiskās medicīnas un
psihoterapijas katedrā 20 gadu laikā ir izveidotas apmācību programmas
psihosomatiskajā medicīnā studentiem, rezidentiem un ārstiem.
Emocionālās jeb psihiskās veselības trūkuma vai
pārlieku lielas spriedzes gadījumā fiziskā veselība pasliktinās. Psihosomatiskā
medicīna ir veselības nozare - kura pēta emocionālo faktoru nozīmi fizisko
slimību novēršanā jeb profilaksē, diagnostikā un ārstēšanā. Psihosomatiskās
medicīnas speciālists, ārsts psihoterapeits ārstē cilvēku kā vienotu veselumu,
pievērš uzmanību ne tikai sūdzībām par ķermeņa simptomiem, bet arī emocionālā
stāvokļa sūdzībām. Psihosomatiskās pieejas jautājumu iekļaušanai tik augsta
līmeņa sanāksmē kā EFMA (Eiropas medicīnas asociāciju foruma) organizētā
konference, kas notiek Rīgā, šā gada 21.martā un 22.martā, apstiprina jautājumu
aktualitāti, nepieciešamību pacientu veselības aprūpes uzlabošanā un sola labas
perspektīvas pacientiem.
Problēma ir tā, ka psihisko traucējumu skaits pasaulē
pieaug. Psihisko traucējumu biežums Eiropā šobrīd sasniedz 38%
populācijā.
Psihosomatiskā medicīna iet kopsolī ar moderniem
veselības aprūpes konceptiem - tādiem kā personalizēta medicīna, uz pacientu
centrēta medicīniskā aprūpe. Šie jaunie koncepti ir pretēji līdzšinējai uz
slimību vērstajai pieejai, kas, ignorējot pacienta personību, fokusējās tikai uz
atsevišķu orgānu funkciju uzlabošanu. Saprotams, ka šāda pieeja ilgtermiņā nevar
būt ne profesionāli veiksmīga, ne pacientus apmierinoša.»
Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās
medicīnas un psihoterapijas katedras klīnikas vadītāja, asociētā profesore Gunta
Ancāne
