http://www.urantija.lv/lv/dienasd/
6. aprīlis
Lai varētu dzīvot uz Zemes, tev ir
vajadzīgs ego. Ja tu esi īstenojis Dieva identitāti sevī, tu dzīvo vairs tikai
21 dienu, jo neturpini pietiekami rūpēties par savu ķermeni.
Rāmakrišna Paramahansa savu Dieva
identitātes apjēgsmi pārdzīvoja tikai tādēļ, ka viņa brāļadēls par viņu
pašaizliedzīgi rūpējās.
Tātad ego ir nepieciešams ķermeņa
uzturēšanai. Tanī pašā laikā tas ir viņa vislielākais ienaidnieks. Cik daudzas
dvēseles zaudējušas savu ķermeni sava ego dēļ! Tikai reizi padomā par
neskaitāmajiem idiotiskajiem dueļiem, kuri notikuši tā saucamās "goda
aizskaršanas" dēļ. Vai padomā par kariem un par citām lietām, kas bija un
ir, lai nostiprinātu ego varu.
Ego bīstamība pastāv faktā, ka tas
pirmām kārtām rūpējas pats par sevi, un tikai tad, kad tas ir saskaņā ar viņa
interesēm, iesaista arī ķermeni.
Bet, tā kā tas tāpat kā ķermenis nāvē
iet bojā, tas pūlas - tāpat kā ķermenis - izvairīties no nāves un dzīvi uz
Zemes paildzināt, cik vien iespējams.
Bez tam ego ir arī šķērslis Dieva
atklāsmei sevī. Jo ES un ego mērķi ir radikāli atšķirīgi.
ES grib īstenot Dieva identitāti sevī un
Zemes dzīvi ierobežot līdz minimumam.
Turpretī ego ir nodomājis pazust maijā.
Tādēļ tas rada visvisādus karmiskus sarežģījumus, lai būtu cieši piesaistīts
Zemes dzīvei.
Kad sarežģījumi ir kļuvuši neatrisināmi,
parādās liels svētais vai avatārs, norāda ceļu, atraisa saistības, atbrīvo no
karmas.
Tas ir acumirklis, kad ES pieņemas spēkā
un alkatīgi pievēršas Dievam.
Vientulība, ko ES pārdzīvoja ķermenī,
izplūst asarās. Tāpēc cilvēki raud, kad Dievs viņiem pieskaras. Asaras ir ES
atgriešanās pie dzīvības.
7. aprīlis
Ir tikai viena izvēle: Dievs vai
pasaule. Neliels stāstiņš. Kāda sieviete gribēja Mani apmeklēt Putapartī (Sai
Babas dzimšanas un galvenā dzīves vieta). Viņai bija bailes uzturoties Indijā
saslimt ar kādu smagu slimību.
Viņa Man lūdza vadību. ES viņai teicu
sapnī, ka viņa būs pasargāta, ja uz ciematu ies ne vairāk kā trīs,
visaugstākais - četras reizes. (Ciemats ir blakus Āšramam, taču par spīti
tuvumam, tam piemīt pavisam cita enerģija. Āšramā cieņā ir garīgās vērtības,
turpretī ciematā - nauda.)
Enerģija ciematā var izkliedēt smalkās,
pozitīvās vibrācijas, kas rodas Manā tuvumā. Tāpēc ES aizvien uzsveru - uz
ciematu iet tik maz, cik iespējams.
Sievietei, par kuru ir runa, patika būt
ciematā. Viņa bija iepazinusies ar dažiem tirgotājiem, ar kuriem labprāt pļāpāja
un pie kuriem ieguva skaistas lietas - kas, protams, draudzību no tirgotāju
puses ļoti padziļināja!
Viņa jau četras reizes bija bijusi
ciematā, kad ieraudzīja kādu ķēdi, kas viņai sevišķi iepatikās. Bet viņai
nebija līdzi pietiekami daudz naudas, lai to tūlīt nopirktu.
Tāpēc viņa vēlreiz atgriezās Āšramā,
paņēma vajadzīgo naudu un gāja vēlreiz uz ciematu.
Bija jau vēls un viņai vajadzēja
steigties, lai kaut ko vēl dabūtu kantīnē. Tāpēc viņai vairs nebija laika
nomazgāt rokas ar ziepēm un tādējādi reizē ar ēdienu viņas ķermenī iekļuva
baktērijas.
Otrā dienā viņa bija slima un slimoja
veselu nedēļu.
Viņa bija šeit ieradusies, lai redzētu
Mani. Vēlme iegūt ķēdi noveda pie tā, ka no 19 dienām septiņas viņa Mani
neredzēja. Viss vienas ķēdes dēļ!
Taču šinī nedēļā viņa daudz ko
iemācījās, kas viņai bija jauns.
Tā bija Mana žēlastība, kas nāca pār
viņu, tāpēc viņa saprata, ap ko lieta grozījās un kāpēc cilvēki pie Manis nāk:
ir tikai viena alternatīva - Dievs vai pasaule.
