ceturtdiena, 2013. gada 18. aprīlis

Dienas doma


http://www.urantija.lv/lv/dienasd/

6. aprīlis
Lai varētu dzīvot uz Zemes, tev ir vajadzīgs ego. Ja tu esi īstenojis Dieva identitāti sevī, tu dzīvo vairs tikai 21 dienu, jo neturpini pietiekami rūpēties par savu ķermeni.
Rāmakrišna Paramahansa savu Dieva identitātes apjēgsmi pārdzīvoja tikai tādēļ, ka viņa brāļadēls par viņu pašaizliedzīgi rūpējās.
Tātad ego ir nepieciešams ķermeņa uzturēšanai. Tanī pašā laikā tas ir viņa vislielākais ienaidnieks. Cik daudzas dvēseles zaudējušas savu ķermeni sava ego dēļ! Tikai reizi padomā par neskaitāmajiem idiotiskajiem dueļiem, kuri notikuši tā saucamās "goda aizskaršanas" dēļ. Vai padomā par kariem un par citām lietām, kas bija un ir, lai nostiprinātu ego varu.
Ego bīstamība pastāv faktā, ka tas pirmām kārtām rūpējas pats par sevi, un tikai tad, kad tas ir saskaņā ar viņa interesēm, iesaista arī ķermeni.
Bet, tā kā tas tāpat kā ķermenis nāvē iet bojā, tas pūlas - tāpat kā ķermenis - izvairīties no nāves un dzīvi uz Zemes paildzināt, cik vien iespējams.
Bez tam ego ir arī šķērslis Dieva atklāsmei sevī. Jo ES un ego mērķi ir radikāli atšķirīgi.
ES grib īstenot Dieva identitāti sevī un Zemes dzīvi ierobežot līdz minimumam.
Turpretī ego ir nodomājis pazust maijā. Tādēļ tas rada visvisādus karmiskus sarežģījumus, lai būtu cieši piesaistīts Zemes dzīvei.
Kad sarežģījumi ir kļuvuši neatrisināmi, parādās liels svētais vai avatārs, norāda ceļu, atraisa saistības, atbrīvo no karmas.
Tas ir acumirklis, kad ES pieņemas spēkā un alkatīgi pievēršas Dievam.
Vientulība, ko ES pārdzīvoja ķermenī, izplūst asarās. Tāpēc cilvēki raud, kad Dievs viņiem pieskaras. Asaras ir ES atgriešanās pie dzīvības.

7. aprīlis
Ir tikai viena izvēle: Dievs vai pasaule. Neliels stāstiņš. Kāda sieviete gribēja Mani apmeklēt Putapartī (Sai Babas dzimšanas un galvenā dzīves vieta). Viņai bija bailes uzturoties Indijā saslimt ar kādu smagu slimību.
Viņa Man lūdza vadību. ES viņai teicu sapnī, ka viņa būs pasargāta, ja uz ciematu ies ne vairāk kā trīs, visaugstākais - četras reizes. (Ciemats ir blakus Āšramam, taču par spīti tuvumam, tam piemīt pavisam cita enerģija. Āšramā cieņā ir garīgās vērtības, turpretī ciematā - nauda.)
Enerģija ciematā var izkliedēt smalkās, pozitīvās vibrācijas, kas rodas Manā tuvumā. Tāpēc ES aizvien uzsveru - uz ciematu iet tik maz, cik iespējams.
Sievietei, par kuru ir runa, patika būt ciematā. Viņa bija iepazinusies ar dažiem tirgotājiem, ar kuriem labprāt pļāpāja un pie kuriem ieguva skaistas lietas - kas, protams, draudzību no tirgotāju puses ļoti padziļināja!
Viņa jau četras reizes bija bijusi ciematā, kad ieraudzīja kādu ķēdi, kas viņai sevišķi iepatikās. Bet viņai nebija līdzi pietiekami daudz naudas, lai to tūlīt nopirktu.
Tāpēc viņa vēlreiz atgriezās Āšramā, paņēma vajadzīgo naudu un gāja vēlreiz uz ciematu.
Bija jau vēls un viņai vajadzēja steigties, lai kaut ko vēl dabūtu kantīnē. Tāpēc viņai vairs nebija laika nomazgāt rokas ar ziepēm un tādējādi reizē ar ēdienu viņas ķermenī iekļuva baktērijas.
Otrā dienā viņa bija slima un slimoja veselu nedēļu.
Viņa bija šeit ieradusies, lai redzētu Mani. Vēlme iegūt ķēdi noveda pie tā, ka no 19 dienām septiņas viņa Mani neredzēja. Viss vienas ķēdes dēļ!
Taču šinī nedēļā viņa daudz ko iemācījās, kas viņai bija jauns.
Tā bija Mana žēlastība, kas nāca pār viņu, tāpēc viņa saprata, ap ko lieta grozījās un kāpēc cilvēki pie Manis nāk: ir tikai viena alternatīva - Dievs vai pasaule.