pirmdiena, 2013. gada 22. aprīlis

Psiholoģiskā operācija "NAUDA"



 
Marks Govēns
 
Psiholoģiskā operācija "NAUDA"
Kā maldu mācība par naudu ir aizvietojusi patiesu izpratni par vērtībām
 
Maldu mācības par naudu primitīvi tautoloģiskā* uzbūve
 
1. Solis. Radīt cilvēkiem ticējumu sistēmu, saskaņā ar kuru pakalpojumu un preču vērtība var tikt pārvērsta patvaļīgi izraudzītos objektos vai pat tikai simbolos, no kuriem darījuma laikā pircējs atsakās un pārdevējs pieņem tā, it kā starp abiem būtu notikusi reālas vērtības apmaiņa, kaut patiesībā noticis tikai darījuma pieraksts (grāmatojums) bankas vai citā kontā. Ticējumu sistēmas nolūks ir radīt šķietamību, ka naudas simbols ir vērtība pati par sevi, kaut arī visa vērtība joprojām ir preces un pakalpojumi. Lai ilūziju nostiprinātu vēl vairāk, uzmanība tiek novērsta no fakta, ka pagātnē VISIEM pircējiem bija pirmkārt jāatsakās no reālām vērtībām, lai iegūtu naudu, un tā vietā nauda tiek pasniegta kā balva, kā maģisks objekts, kurš sniedz neaprakstāmas bagātības. Balva ir guvums, kas pārsniedz ieguldījumu, taču nauda labākajā gadījumā ir solījums saņemt to, kas iepriekš atdots.
 
2. solis. Izveidot naudas tirgu. Kad cilvēki ir pieradināti pie maldiem, ka nauda "ir" vērtība pati par sevi, tad pieņemamas kļūst arī aizņemšanās, īres, naudas pārdošanas un pirkšanas koncepcijas, kā arī tas, ka naudai "jāapgrozās" neatkarīgi no vērtībām un bez samērības ar tām. Tas ir, cilvēki izveido naudas tirgus.
 
3. Solis. Racionāli attaisnot procentu maksāšanu. Tas rada neizsmeļamu pieprasījumu pēc naudas, kas nav atkarīgs no pieprasījuma pēc mantiskajām vērtībām, un izveido parādu koncentrācijas mehānismu, kad vairākums ir parādā mazākumam.
 
4. Solis. Piespiest valsti akceptēt naudu kā pašu galveno preci. Piespiest valsti akceptēt naudu kā likumīgo maksāšanas līdzekli, ar likuma spēku padarot to par visu parādu, jo īpaši jau valsts parāda, nomaksas līdzekli.
 
Psiholoģiskās operācijas shematisks kopsavilkums
 
Veselīgā parādzīmju sistēmā materiālo vērtību nosacītā vērtība tiek mērīta ar abstraktu mērvienību. Sistēma tiek sagrozīta, iztēlojot, ka naudas uzkrāšana ir pašmērķis un nauda ir vērtība pati par sevi. Patiesībā nauda ir vienkārši parādzīme par vērtībām, kuras iepriekš atdotas. Ilūziju vēl vairāk nostiprina "naudas tirgus" ar "naudas cirkulāciju"; patiesībā nauda nav nekas vairāk kā tikai vērtības apzīmējums. Procentu likmes nodrošina naudas pieprasījumu, kas ir neatkarīgs un nav samērojams ar nepieciešamību pēc precēm, un veido sistēmu, kurā vairākums ir parādā mazākumam. Visbeidzot, dižo ilūziju iemūžina valsts, ieceļot naudu par likumīgo maksāšanas līdzekli visu veidu parādiem un tā iztēlojot par visu preču preci.
 
Procentu likmes - viltus naudas ilūzijas vājais punkts
 
Procentu likmju loma naudas ilūzijā ir skaidra: procentu likmju dēļ naudas daudzums apgrozībā ir ierobežots, un tāpēc nauda ir ierobežoti pieejama. Vēl vienkāršāk nevar izteikties. Ja procentu sistēmas likumīgums tiek atmaskots, visa ilūzija izgaist.
 
Matemātiskais pierādījums procentu likmju sistēmas nestabilitātei noved pie pierādījuma, ka uz procentiem balstīti darījumi noteikti un sistemātiski mainīs naudas vienības izmaksu attiecībā pret preču vērtību neierobežota pieauguma virzienā, tādējādi tiek sistemātiski grauta arī vienīgā loģiski sakarīgā naudas funkcija, vērtības mēra funkcija.
 
Pēdējais trieciens naudas ilūzijai ir apskaidrība, ka nauda nevar "BŪT" par vērtību kaut vai tāpēc vien, ka naudai nepiemīt preču un pakalpojumu fiziskās īpašības. Viena lieta ir apzīmēt kaut ko, bet pavisam cita ir būt pašai apzīmētajai lietai. Tādējādi, nauda var pildīt tikai vienu loģiski pamatojamu funkciju, proti - kalpot par vērtības mēru un grāmatojumu. Tāpēc naudas definīcijai ir jāpieturas pie mērījumu un stabilitātes matemātikas, kas savukārt loģiski izslēdz procentu likmju pielietošanu.
 
Ja naudai ir loģiska jēga tikai kā vērtības grāmatojumam, tad tā nevar būt ierobežoti pieejama un tāpēc naudas pirkšanai, pārdošanai un aizdošanai nav nekādas jēgas un šīs koncepcijas var pastāvēt tikai naudas ilūzijas ietvaros, kura, kā jau mēs zinām, nevar būt nepatiesa.
 
* tautoloģija -as, s.; parasti vsk.; loģ. 1. Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piemēram, ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem). (Avots: http://www.tezaurs.lv/sv/?w=tautolo%C4%A…
 
http://www.draugiem.lv/blogs/?p=9664308