Neērtā vēsture 3/3

Neērtā vēsture 3.   „Lepns kā templietis” – templiešu raksturīgākā īpašība bija neaprakstāma lepnība. Viņi labi apzinājās, ka ir pirmklasīgi cīnītāji – labākie no labākajiem. Viņi bija pārāki par laicīgajiem bruņiniekiem, jo cīnījās disciplinēti plecu pie pleca un viņu intereses – tās bija ordeņa intereses. „Kalpošana augstāk par visu!” Kalpošana ordenim tika stādīta augstāk par karaļu un baznīcas interesēm. Ordeņa dzīlēs bija sākusi veidoties pašiem sava ideoloģija visai atšķirīga no tās, kura tika ņemta par pamatu ordeņa pirmsākumos. Protams, ka šim faktam bija jāpaliek stingrā slepenībā no visiem, kuri nepiederēja pie ordeņa. Saliksim tagad kopā visu par ko minēju augstāk – personīgo, no citām organizācijām atšķirīgu, prioritāšu radīšana; augstprātīgs nicinājums pret visiem – izņemot ordeņa brāļus; kristīgo ideālu noliegšana (!); nežēlība līdz atklātai asinskārei; personīgā spēka un neatkarības apziņa.   Ar to ir pietiekami, lai ordeņa dzīlēs izveidotos pašiem sava reliģija, kura tam piederīgos pašu acīs pacēla pāri visiem atlikušajiem. Tā arī notika. Augsne bija sagatavota vajadzēja tikai sēklu. Par šo sēklu kļuva Templiešu tikšanās ar šeihu Hasanuas- Sabahu un viņa asasīniem. Nebūtu pareizi uzskatīt viņus par musulmāņiem, tāpat kā nav pareizi uzskatīt Templiešus par kristiešiem. Kā vienus, tā otrus iedvesmoja pavisam citas idejas...   Ir zināms ka daži asasīni, sava vadoņa uzdevumā pieņēma kristietību, lai iefiltrētos franku valsts struktūrās Tuvajos Austrumos. Templiešu rezidencē bieži varēja dzirdēt arābu un persiešu valodu, redzēt viņu melnīgsnējās sejas. Tie bija vakarējie musulmāņi, kas pieņēmuši kristietību. Daudzi no viņiem sasniedza augstus amatus ordeņa hirarhijā un viens pat kļuva par Lielmaģistru. Vēsturniekus vienmēr pārsteigusi Templiešu un asasīnu organizātoriskā līdzība. Vai Templieši kļuva par asasīnu kopiju vai vienkārši par filiāli? Par ko liek aizdomāties dažas detaļas parādes formā? Asasīni svinīgos brīžos tērpās baltās drēbēs un apjozās ar sarkanu jostu. Templieši nēsāja baltus apmetņus, sarkanas jostas un sarkanu krustu apmetņa kreisā pusē uz krūtīm. Šādas tiesības viņiem piešķīra pāvests Jevgenijs III1147. gadā.Starp citu vai Latvijas vēsturniekiem šī forma neko neatgādina? – Pareizi! Zobenbrāļu ordeni! Zobenbrāļu ordenis pēc dažām ziņām ir bijis tieši saistīts ar Templiešiem. Vieni saka – ordeņa filiāle. – Otri saka – elitārā vienība, kura Latvijā meklējusi kaut ko tādu, ko nav spējusi atrast Jeruzalemes Zālamana tempļa drupās... Fašisma teorētiķis un artefaktu mednieks Rozenbergs Kurzemē meklēja sv. Grālu... Vilksim paralēles ar tagad populāro grāmatu „Davinči kods”, kurā ne visi fakti ir rakstnieka fantāzijas augļi... Un atgriežamioes pie Templiešiem! Tie paši asasīni, kuri nevienam nepakļāvās un nevienam nemaksāja nodevas nodeva Templiešiem ievērojamas naudas summas. Interesanti kāpēc?   Ticamu ziņu par Templiešu ticību un rituāliem ir ļoti maz. Daži fragmenti no aculiecinieku stāstījuma. Dati kas iegūti inkvizīcijas moku kambaros pēc ordeņa sagrāves par objektīviem diez vai ir nosaucami. Šo to var restaurēt pēc paralēlēm ar citām slepenajām organizācijām. Jo šķiet uz Templiešiem savu iespaidu varēja atstāt dažas Eiropas vai Āzijas slepenās biedrības. Vispirms – tas ir skaitlis 7 . – 7 iesvētības pakāpes tāpat kā senajā Ēģiptē, Bābelē, Persijas Mitraismam un asasīniem. 7 – Templiešiem, masoniem, rozenkreiceriem. Iesvētīšana slepenajā biedrībā vienmēr ietvēra neofīta simbolisku nāvi. Nāvi un atdzimšanu jaunā kvalitātē. Dionisa un Ozirisa mistērijas. Afrikas slepenajas brālībās, Spartā un Hitlera laikā Vācijā – tika piekopts rituālā slepkavība. Kandidātam bija jānogalina cilvēks. Atsevišķos gadījumos cilvēku aizstāja ar lelli vai upurdzīvnieku. Un visbeidzot divu patiesību – ārējās un iekšējās doktrīna. Viena patiesība priekš neiesvētītajiem, otra – priekš iesvētītajiem. Piemēram asasīni priekš apkārtējiem bijamusulmāņi – ismailīti. Kā tādi viņi pieturējās pie islama ticības un šeriata tradicionālajām normām, dalīja visus cilvēkus musulmāņos un neticīgajos. Taču tā bija patiesība tikai tiem, kuri atradās uz organizācijas zemākajām pakāpēm – profāniem. Paceļoties augstākā pakāpē viņiem paskaidroja, ka visas reliģijas ir vienādi melīgas, to dogmām var sekot, ja ir tāda vēlme vai aizmirst tās uz visiem laikiem. Nav nozīmes kas ir kristietis, jūds vai musulmānis. Cilvēkus šķirot pēc ticības ir muļķīgi. Nav atšķirības starp labo un ļauno. Jeb kurā slepenajā biedrībā ir tikai divas patiesi svarīgas lietas – klausīt herarhijai un neizpaust noslēpumu. Indiešu dievietes Kali sekotājiem nācās apgūt sarežģītus psihofiziskus komleksus,iemācīties pareizi upurēt cilvēkus šai bargajai un nežēlīgajai dievietei, lai sava ceļa galā uzzinātu ka dievietes Kali nemaz nav – ar šo vārdu tiek apzīmēta noteikta veida enerģija... Templieši uz āru bija īstena kristieša ideāls – dievbijīgi, askētiski, paklausīgi. Apmeklēja baznīcas un skaitīja lūgšanas, gāja pie Dievgalda un nožēloja grēkus, bet priekš iesvētītajiem eksistēja citi rituāli... 1307. gada 13. oktobrī – piektdienā pēc Francijas karaļa Filipa IV ( saukta Skaistais) pavēles tika arestēti visi templieši viņa karalistes robežās. Visi viņu īpašumi konfiscēti. Sākās tiesas prāvas, kurās ar spīdzināšanu piespieda Templiešus atzīties, ka viņi novērsušies no Kristus ticības un piekopj elkdievību. 1312. 2. maijā pāvests Kliments V paraksta bullu par Templiešu ordeņa likvidāciju. 1314. gadā uz sārta tiek sadedzināts pēdējais ( oficiālais)pēc skaita 23. Templiešu ordeņa lielmaģistrs Žaks de Molē. Ordeņa filiāle Anglījā tiek iznīcināta, attaisnotas un pašlikvidējās filiāles Vācijā, Spānijā, Kiprā. Portugāles Templieši apvienojās Kristus ordenī, Skotijā – paslēpās kā Ērkšķu ( nav skaidrs vai domāts ērkšķu kronis vai Skotijas simbols dadzis) ordenī. Tā vai citādi- bet Templiešu ordenis oficiāli pasaules vēstures arēnu bija pametis.   Bet neoficiāli? Varam tikai minēt vai starp tā saucamā „Bernu krusta kara” iedvesmotājiem nav bijuši templieši? Pēc šī kara Eiropas pagāniskās kustības bagātinās ar kabalistisko tradīciju un plašiem aizguvumiem no katoļu rituāliem. Pie kam skaidri redzams, ka šos „melnās maģijas” rituālus izstrādājuši cilvēki, kuri labi pārzin katoļu rituālu un tīši to parodē. Tāsv. Antonija mesas pārtop „Melnajā mesā”. Arī simtgadu karš nav nejaušība – ekonomiski atpalikusī Anglija pēkšņi tiek pie lieliem finansiāliem līdzekļiem, lai apmācītu unnoalgotu spēcīgu armiju, kas atļauj tai uzbrukt ekonomiski un militāri daudz stiprākai Francijai. Tiesa Francijai trūkst vienotības. Vai tas nav tas pats Templiešu zelts, kuru nedabūja Filips Skaistais? Šveicē pēkšņi parādās attīstīta banku sistēma. – Varbūt izmantojot Templiešu pieredzi? Kāpēc pēc izrakumiem Zālamana tempļa drupās Templiešu/ Zobenbrāļu ordeņa trieciens pavērsās pret Latviju? Kāpēc tai pašā laikā no Austrumiem cauri Krievijai uz Latviju laužas hans Batijs? Kāpēc Batija un Zobenbrāļu karogi ir tik aizdomīgi līdzīgi? Kādus noslēpumus glabā Latvijas zeme? Vai Krievija kā valsts vispār nav tikusi radīta tikai (!?!) lai pasargātu Latviju no austrumu iebrukuma?   Rozenkreiceri.   Rozes un krusta brālība. Par tās dibinātāju dēvē gan franču filozofu un mistiķi Luiju Klodu Sanmartēnu, gan Frensisu Bēkonu – filozofu no miglainās Albas salas ( Britānijas). Atšķirībā no masonu ložām, kuras savā dziļākajā būtībā ir tikai elitāri politiski klubi ar nelielām pretenzījām uz mistiskām zināšanām – tikai augstākajās masonu aprindās, rozenkreiceru mācības pamatā ir misticisms. Viņi meklē Lucifera Zaļo Akmeni - svēto Grālu. Viens noredzamākajiem rozenkreiciešudarboņiem bija Nikolais Rērihs. Viņa Tibetas ekspedīcijas un Cariskās krievijas kara flotes brauciens uz Dienvidpolu ar kuģiem „Vastok” un „Mirnij”, kura rezultātā gan netika atrasta „alā pie paša Dienvidu pola noslēptā patiesā Mozus esības grāmata”, bet „tikai” atklāts jauns kontinents – Antarktīda, pierāda rozenkreiceru lielo ietekmi uz Cariskās Krievijas valdošajām aprindām. Pēc grūti pārbaudāmām ziņām, arī pašreizējā Latvijas valdībā augstu amatu ieņem pietiekamu augsta ranga roze un krusta brālības pārstāvis. Taču Grāla meklētāju piedzīvojumi ar to vēl nav galā. Meklēt to dodas gan Rozenbergs no Tules brālības – fašistiskajā Vācijā , gan Aleksandrs Barčenko – „Vienotās Darbaļaužu Brālības” – analoģiskas mistiskās biedrības , kura uzplauka Čekas paspārnē. Rozenbergs neatradis GrāluTibetā sāk to meklēt...Kurzemē. Divas slepenās - brālības fašistu un komunistu ļoti atgādina Templiešu un Hospitaljēruordeņus. Ārēji tik dažādi, bet patiesībā kalpo vienam saimniekam... Pēc Muldaševa ziņām Grāls esot noslēpts Tibetā. Tieši uz Tibetu devās gan Tules, gan Vienotās Darbaļaužu Brālības pārstāvji, lai iegūtu noslēpumaino Tibetas spēku svētību. Tikai kādam nolūkam?   Māris Pelēkais   http://www.draugiem.lv/blogs/#/blogs/?p=9696684