Dārgais Ješua, es gribu sveikt tevi un
izteikt prieku un to saviļņojumu, kuru jūtu no sazināšanās ar tevi! Mani
satrauc jautājums par to, ko es redzu dzīvē un, sazinoties ar jaunatni. Kad es
lasu viņu atsauksmes par savām attiecībām ar vecākiem, par to, ka nav
saprašanās starp vecāko paaudzi un jauno. Problēma nav jauna. Taču arī laiks
tagad ir cits. Tiek skarti jautājumi par ļoti daudzām tēmām, taču ne par
vecākās paaudzes un jaunatnes attiecību tēmu. Saprotams, ka katrai paaudzei ir
savi uzdevumi. Taču kāpēc jaunās paaudzes cilvēki nepadomā, ka varbūt viņu
uzdevums ir tāds, lai palīdzētu viņu vecākiem tieši tagad atrast sevi šajā
nevienkāršajā, taču tādā interesantā laikā! Savā vairumā vecākā paaudze,
iegrimusi materiālās rūpēs, bet dažreiz vienkārši par dienišķo maizi, nedomā
par “maizi” Garam. Bet daudzas problēmas taču notiek tieši tā dēļ. Dvēselei,
tāpat kā ķermenim, ir nepieciešama barība! Un jaunatne, tie, kuriem tagad ir
20, vienkārši zina to. Pateicoties savam dēlam, kuram tagad ir 22, es pirms
gada sāku interesēties un lasīt ezotērisku literatūru. Viņš atklāja man šo
pasauli. Pareizāk sakot, tā atvērās man pilnīgi no negaidītās puses! Tad, lūk,
jautājums man nesaprotams, kāpēc bērni tā neuzticas saviem vecākiem, kāpēc
negrib runāt ar viņiem par jauno laiku? Vai viņi var iepriekš zināt, kā viņu
vārdi atsauksies viņu vecāku dvēselē? Bet varbūt viņu uzdevums tieši arī ir
tagad tāds, lai palīdzētu tai paaudzei, kurai piederu arī es, ieraudzīt to, kas
tagad notiek uz mūsu Zemes? Ticu tam, ka starp mums visiem ir beznosacījuma
mīlestība. Tikai vajag visiem to apzināties. Paldies, ka uzklausīju mani. Ar
mīlestību, J.
Es sveicinu tevi, dārgā! Ļoti pateicos tev
par jautājumu, jo šis jautājums patiešām ir ļoti svarīgs. Tas ir svarīgs no
visiem redzes viedokļiem, svarīgs gan no personības pozīcijām, no kurām to
vērtējat jūs, gan, kā vērtē tu, konkrēti. Es tev pateicos par ļoti skaistiem
vārdiem un to analīzi, kuru tu izdarīji savā jautājumā. Jautājums ir svarīgs
arī no apzināšanās procesu masveidības redzes viedokļa, kurus ir nepieciešams
sasniegt uz šīs planētas, lai nodrošinātu visplūstošāko un viskomfortablāko
pāreju uz jauno apziņas stāvokli.
Tas, ka jums visiem stāv priekšā mainīties
– nav nekādu šaubu. Un skaidrs, ka neviens neietekmēs dvēseļu izvēli, arī, ja
kāds no cilvēkiem negribēs mainīt savu uztveri un nepievērsīs uzmanību skaidri
notiekošajām pārmaiņām sabiedrības apziņā, tās struktūrā un vispār tās
fiziskajā stāvoklī. Ja viņiem negribēsies pievērst tam uzmanību, viņus neviens
nespēs piespiest to izdarīt.
No otras puses, tajā ātri mainīgajā pasaulē, kurā
jūs atrodaties, notiek procesi, kurus var noraksturot sekojošā veidā: tiek
traucēta stabilitāte pierastajām mentālajām konstrukcijām, psihoemocionālā
stāvokļa konstrukcijām, konstrukcijām, uz kurām uzcelta visa jūsu sabiedrība.
Sākas to bāzes pamatu pakļaušana šaubām un sabrukums, uz kuriem tās turējās,
sāk notikt vētrains lūzums pašas sabiedrības stāvoklī, struktūrā. Tā ir tā
krīze, kuru jūs novērojat, krīze, kura tiek novērota visās jūsu dzīves sfērās,
sākot ar ekonomiku, finansēm un beidzot ar garīgo krīzi, kura ir sabiedrībā.
Tādā stāvoklī jebkura sistēma nevar ilgi atrasties, taču sabrukšanas procesam
vienkārši ir jātiek pavadītam ar jaunā rašanos, jo pasaule necieš tukšumu.
Tu pilnīgi pareizi atzīmēji, ka jaunie
bērni, kuri ir atnākuši šurp iemiesojumā, – viņu klātbūtne jau ir ļoti
pamanāma, un tā ir diezgan liela. Šie bērni attiecas mierīgi un ar prieku pret
to, kas notiek, tāpēc ka tas atbilst viņu iekšējam stāvoklim, viņi sen iekšēji
nepieņem tos bāzes principus, uz kuriem veidotas savstarpējās attiecības
sabiedrībā, un pašu sabiedrības struktūru. Un šajā gadījumā viņi apsveic to,
ka, beidzot, notiek vecā sagrūšana. Viņi pakāpeniski atbrīvojas, un viņiem ir pilnīgi
jāatbrīvojas no nosodījuma, kurš pavadīja viņu klātbūtni uz šīs planētas un
kurš izraisīja ļoti daudz problēmu viņiem pašiem un, tai skaitā, atrada
atspoguļojumu arī pasaulē.
Viņiem ir jāatbrīvojas no šī nosodījuma, un
viņiem apzināti jāizpauž sevī tās programmas pilnīgu jaunu savstarpējo
attiecību, pilnīgi jaunas sabiedrības celtniecībā, kuras viņi ir atnesuši sev
līdzi. Un, samērā ar viņu apzinātības pieaugšanu, samērā ar viņu apziņas
pamošanos, samērā ar to, kā viņu sirdīs un galvās izpaudīsies pilnīgi jaunas
radošas idejas un sevis realizācijas veidi apstākļos, kad grūst vecā un tiek
celta jauna sabiedrība un jauna pasaule, jaunas savstarpējās attiecības, samērā
ar to izpaudīsies viņu patiesā dievišķā būtība. Viņi to apzināsies, un tad viņi
līdzcietīgi attieksies pret to paaudzi vai tām cilvēku paaudzēm, kuras tik
neveiksmīgi, no viņu redzes viedokļa, uzbūvēja veco pasauli, kura tagad sabrūk.
Un viņiem gribēsies pastiept palīdzības roku un parādīt jaunu ceļu, ar
mīlestību un sapratni parādīt pilnīgi jaunus sevis realizācijas ceļus, pilnīgi
jaunus ceļus pie šejienes dzīves eksistences komforta un pašrealizācijas laimes
sajūtas.
Jūsu bērni ļoti labi redzēja, ka tā dzīve,
kuru jūs vadāt, neatnesa jums apmierinājumu un neatnesa jums laimi. Starp
vecākās paaudzes cilvēkiem uz planētas ir tie, kuri sen jau ir sapratuši, ka
bez garīgās komponentes savā dzīvē viņi nespēs pat tuvoties tai laimes,
apmierinātības ar dzīvi sajūtai, kurai dabiskā veidā ir jāpavada katrs. Tā
nebija viņu dzīvē, un daudzu paaudžu dzīve agrāk pastāvīgi sadūrās ar to, ka
burtiski katra paaudze pārdzīvoja kaut kādas kataklizmas, kuras izsauca
individuālā un kolektīvā apziņa. Es runāju par daudzajām nelaimēm un kariem,
kurus nācās pārdzīvot katrai paaudzei. Un visas šī nelaimes un kataklizmas
uzdīga pašas sabiedrības iekšienē pie lieliem sašķiebumiem attīstības un esības
dievišķo likumu izpildē. Cilvēki paši ar savām smagajām domām radīja to, kas
bruka viņiem virsū pēc tam.
Jaunatne nevēlas tā dzīvot un nevēlas
atkārtot savu vecāku pieredzi, un tas ir likumsakarīgi. Vēl vairāk, viņi ir
atnesuši šurp pilnīgu jaunu zināšanu, un viņi zina, kas nepieciešams tam, lai
uzceltu pilnīgi jaunu sabiedrību uz pilnīgi jauniem principiem, kuri atnesīs
cilvēcei apmierinājumu un bagātīgu, laimīgu dzīvi. Daudzi no viņiem tagad vēl
neapzinās pilnā apmērā, kas tad viņiem jādara un kā jādzīvo, taču viņu apziņas
pamošanās process, viņu savu programmu apzināšanās process jau ir sācies, un
tas vētraini notiks tuvākajā laikā.
Es pilnīgi piekrītu tev, jaunu cilvēku
atbalsts tām dvēselēm, kuras sen dzīvo uz šīs planētas un sen ir iekritušas
pašu prāta un to mentālo konstrukciju, kuras parādījās kolektīvajā apziņā,
slazdos, un viņām ir pietiekami smagi no tiem iziet, ir ļoti svarīgs. Taču veco
programmu sabrukums, vecās apziņas paradigmas sabrukums, piespiedīs viņas
vērsties pie citiem patiesās zināšanas avotiem, un par šo avotu kļūs tieši
jaunie cilvēki, kuri atklās šo iekšējo zināšanu sevī un pēc tam nodos to.
Man jāsaka, ka vecās dvēseles, vecākā
paaudze, kura pārdzīvo tagad šos sarežģītos pārmaiņu laikus, tā arī pati spēj
daudz saprast un pieņemt savu pašas atjaunināšanu caur sevi iekšienē. Un,
pateicoties tam, ka šīs dvēseles ir ļoti pieredzējušas un ir sevī dziļu zināšanu
nesošas, viņas ir spējīgas uz daudz ko. Es runāju ne tikai par to dzīves
pieredzi un zināšanu, kuru viņas ieguva šajā dzīvē, es runāju par tām daudzajām
pieredzēm, kuras viņas ieguva ļoti daudzajās dzīvēs, kuras viņas nodzīvoja
šeit, – uz šīs planētas. Daudzi jaunie cilvēki ir jau pieredzējušas dvēseles no
augstākiem apziņas līmeņiem, un viņi piedzima šeit, lai palīdzētu atdzimšanai
un atjaunināšanai. Viņu pieredze ļoti noderēs visiem, jo viņi ir atnesuši
garīgās atdzimšanas programmas un zināšanas, tai skaitā arī tehniskas
zināšanas, lai uzceltu pilnīgi jaunu sabiedrību, balstītu uz pilnīgi citiem
principiem – Kristus-apziņas principiem. Garīgās zināšanas, kuras viņi ir
atnesuši, saliekot kopā ar to dzīvošanas uz šīs planētas pieredzi, kura piemīt
vecajām dvēselēm – tam visam ir jādod ļoti labs to mijiedarbības efekts.
Nav sadalījuma starp vecajām dvēselēm,
kuras daudz reižu reinkarnējās uz šīs planētas, un tām dvēselēm, kuras
pirmoreiz parādījušās šeit vai ir parādījušās ne tik sen iemiesojumos uz šīs planētas.
Visas dvēseles ir dievišķas, visas sākotnēji ir tīras un brīnišķīgas, un viss,
kas viņas atšķir – tā ir starpība pieredzē un tajos apstākļos, kuros šī
pieredze tiek sastrādāta. Nav sadalījuma, ir tikai dažāda pieredze. Jums ir
nepieciešams apvienot šo pieredzi, un jums ir savstarpēji jābagātina citam
cits, jābagātina ar labumu priekš visiem, tā kā jebkuru pieredžu salikšana un
visa pieredzes kompleksa izmantošana var dot pilnīgi apbrīnojamu efektu un dot
vislabākos jaunās sabiedrības attīstības variantus un ātrumu, ar kuru tiks
sastrādāts un atvērsies visu šīs planētas iedzīvotāju apzinātības līmenis.
Nav nekādu šaubu, man jums jāatgādina, ka
nav nekādas nejaušības tajā, ka viens vai otrs bērns ir dzimis vieniem vai
otriem vecākiem. Katra puse ir noslēgusi sava veida vienošanos, kas katrai no
dvēselēm ir jāiemācās vienai no otras, kādai savstarpējai ietekmei un garīgai
bagātināšanai ir jānotiek pie tā, kāda pieredze ir jānodod, kādas lomas jums
jānospēlē vienam otra attīstībai. Uz savstarpējas garīgas bagātināšanās bāzes,
uz savstarpējas saprašanās bāzes ir jāveido pilnīgi jaunas savstarpējās
attiecības un apmācība. Jūs vienojāties par to laikus, un tagad jūs vienkārši
esat aizmirsuši par to. Es ar to domāju ģimenes, kurās dažādas paaudzes atrodas
sprieduma un konfrontācijas stāvoklī. Un tāpēc es gribu atgādināt visām pusēm,
kuras tagad konfliktē: tas neatbilst jūsu patiesajām vēlmēm un jūsu patiesajām
programmām, pacentieties apstāties šajā nosodījuma procesā un paskatīties uz
problēmu pilnīgi no citas puses. Tie vecāki un tie bērni, kuri jau ir paspējuši
apstāties un ieskatīties savā sirdī, viņi ieraudzīja tur lielu mīlestību vienam
pret otru, un, neskatoties uz ārējām agresīvām izpausmēm, viņi spēja pārvarēt
šo iekšējo agresivitāti un vienam otra nepieņemšanu un caur pieņemšanu ar sirdi
spēja atrast vienam otra sapratnes elementus, un spēja atbalstīt viens otru.
Esiet viedi un atbilstiet tam iekšējam
dievišķajam skaistumam, kurš sākotnēji ir ielikts iekšienē katram no jums.
Atrodiet sevī šo skaistumu, un tad jūs spēsiet ieraudzīt šo skaistumu tajos
cilvēkos, kuri ir jums apkārt, aiz tām bieži ļoti izturīgajām bruņām, kuras ir
uzbūvējis viņu prāts, lai aizvērtu savu patieso dievišķību un savu skaistumu.
Tikai savstarpēja mīlestība, pieņemšana un sapratne spēs sagraut šīs daudzās,
cilvēku apkārt savai patiesajai dabai uzceltās sienas, daudzās slēdzenes un
dažādas sarežģītākās aizsardzības formas, kuras ir mākslīgas un radītas no
prāta tam, lai eksistētu tās sabiedrības un tās kolektīvās apziņas apstākļos,
kuras ir viņu pašu arī uzbūvētas.
Tagad, apstākļos, kad vecais sabrūk, bet
jaunais vēl tikai tiek celts un nav izpausts pietiekami skaidri, ir ļoti
svarīgi, lai jūs atbalstītu viens otru. Palīdzētu viens otram izvairīties no
daudziem iekšējiem konfliktiem un sarežģījumiem, palīdzētu izvairīties no
daudzajām kļūdām, no kurām, bez jebkādām šaubām, nav pasargāts neviens. Jums ir
jāpalīdz viens otram izvairīties no tās negatīvās un smagās pieredzes, kura
jums var būt. Mīliet viens otru, paudiet mīlestību un līdzcietību vienam pret
otru, un tas ir tas, kas palīdzēs jums pienācīgi jūsu patiesajai dabai iziet
cauri tiem smagajiem, ļoti globālu pārmaiņu laikiem, pārmaiņu, kuras tagad
notiek uz planētas. Protiet atbalstīt viens otru, būt līdzcietīgam vienam pret
otru, protiet mīlēt viens otru.
Es jums vēlu atrast iespēju paust sapratni
un mīlestību vienam pret otru, atrast iespēju ieskatīties acīs viens otram bez
nosodījuma un bez kaut kādām pretenzijām. Vienkārši paskatieties viens otram
acīs ar mīlestību un cienību. Piedodiet viens otram par to, varbūt neveiksmīgo
pieredzi, kura bija jums savstarpējās attiecībās pēdējos gados, šīs
iemiesošanās periodā. Paskatieties acīs viens otram ar cieņu un atzīšanu, ka
katram no jums ir tiesības būt ar saviem priekšstatiem un savu redzes viedokli
uz visu, paskatieties acīs viens otram, kā skatās dvēselē viens otram. Tur jūs
visi, bez kādām šaubām, esat lieliski un skaisti, tur jūs esat patiesi un
neliekuļoti, tur jūs esat apbrīnojami mirdzoši radījumi. Pacentieties saskatīt
to aiz tām daudzajām aizsardzības redutēm, kuras esat izlikuši jūs, jūsu prāts
un kolektīvā apziņa, pacentieties spert patiesu soli pretim viens otram.
Pārtrauciet to nosodījumu, kurš gadu no gada ir krājies vienai paaudzei pret
otru.
Jūs visi esat mīlestības cienīgi, un jūs
visi esat godināšanas cienīgi, un katras dvēseles pieredze patiesi ir unikāla
un var, un tai ir jātiek izmantotai to izmaiņu labā, kuras notiek tagad. Es
ļoti priecājos, dārgā, ka tās savstarpējās attiecības ar tavu dēlu, par kuru tu
runā, tās ir atvērušas tev pilnīgu jaunu dzīves pusi, ka jūs spējāt veikt šo
soli pretim viens otram, mīlestības, pieņemšanas un cieņas soli. Es vēlreiz
pateicos tev par šo tēmu, kuru tu pacēli, tā kā šī tēma patiešām ir ļoti
svarīga un sen prasīja apspriešanu gan jūsu sabiedrībā, gan no mūsu puses.
Ar
mīlestību, patiesu cieņu un godbijību,
ES ESMU JEŠUA