(Īru leģendas un pasakas”, izdevniecība
”LIESMA”, R.,1969.)
Kad sen pagājušajā laikmetā avīzes mūs cienāja ar jocīgiem
nostāstiem par karaļiem, kas laimīgi novadījuši galā savu valdīšanas laiku, es
ikreiz domās atgriezos pie karaļa Kormaka un pie patiesīgajām senajām hronikām,
kas man vēstīja gan par viņu, gan par to tālo laiku.
- Ai Kormak,
Konala mazdēl, - Koibre jautāja, - kādas bija tavas paražas jaunības dienās?
- Nav grūti
pateikt, - Kormaks atbildēja. –
Es klausījos mežu,
es raudzījos zvaigznēs,
es vairījos no noslēpumiem,
es klusēju pūlī,
es runāju ar cilvēkiem,
es biju lēnīgs dzīrēs,
es biju dedzīgs cīņā,
es biju maigs draudzībā,
es biju augstsirdīgs pret vājiem,
es biju nelokāms pret stiprajiem.
……………………………………….
Es nebiju augstprātīgs, kaut biju stiprs;
es nekā nesolīju, kaut biju bagāts;
es ne ar ko nelielījos, kaut pratu daudz
ko;
es nerunāju ļaunu par to, kurš nebija
klāt;
es nepulgoju, bet uzslavēju;
es nelūdzu, bet devu,
jo tikai šīs paražas padara jaunekli par
vīru un īstu karotāju.
- Ai Kormak,
Konala mazdēl, - jautāja Koibre, - bet pie kādām paražām turēties man?
- Nav grūti
pateikt, - atbildēja Kormaks, - ja seko mācībai:
Nesmejies par veco, ja esi jauns;
un par nabago, ja esi bagāts;
un par klibo, ja esi veikls;
un par aklo, ja esi redzīgs
un par vārgo, ja esi vesels;
un par vientiesi, ja esi atjautīgs;
un par muļķi, ja esi gudrs.
………………………………
Neesi pārāk gudrs un neesi pārāk muļķis;
neesi pārāk pašpaļāvīgs un neesi pārāk
kautrs;
neesi pārāk lepns un neesi pārāk
pazemīgs;
neesi pārāk valodīgs un neesi pārāk
nerunīgs;
neesi pārāk bargs un neesi pārāk
labsirdīgs.
Ja tu būsi pārāk gudrs, no tevis prasīs
pārāk daudz;
ja tu būsi pārāk pašpaļāvīgs, no tevis
vairīsies;
ja tu būsi pārāk pazemīgs, tevi necienīs;
ja tu būsi pārāk pļāpīgs, tevī
neklausīsies;
ja tu būsi pārāk nerunīgs, ar tevi
nerēķināsies;
ja tu būsi pārāk bargs, no tevis
atrausies;
ja tu būsi pārāk labsirdīgs, tevi samīs.
- Ai Kormak,
Konala mazdēl, - jautāja Koibre, - bet kādas paražas noder karalim?
- Nav grūti
pateikt, - Kormaks atbildēja. – Viņam vislabāk piederas:
stingrība bez dusmām, neatlaidība bez strīda, pieklājība bez uzpūtības; lai
viņš sarga senās zinātnes, spriež taisnu tiesu, sludina patiesību, ciena
dzejniekus, pielūdz visaugsto dievu.
Viņam vajag prasīt padomu gudrajam, sekot senatnes mācībām,
ievērot likumus, būt godīgam pret draugiem, būt drosmīgam pret ienaidniekiem,
studēt mākslas, apgūt valodas, klausīt vecākus cilvēkus, palikt kurlam pret
apmelojumiem. Lai viņš ir maigs, lai viņš ir bargs, lai viņš ir dedzīgs, lai
viņš ir žēlsirdīgs, lai viņš ir taisnīgs, lai viņš ir pacietīgs, lai viņš ir
neatlaidīgs, lai nīst melus, lai mīl patiesību, lai nepiemin ļaunu, lai
neaizmirst labo., lai pie viņa galda ir daudz cilvēku, bet slepenā padomē –
maz, lai viņa līgumi
ir nelaužami, lai viņa nodokļi ir viegli, lai viņa spriedumi un lēmumi ir ātri
un skaidri. Jo tieši pēc šīm īpašībām pazīst īstus karaļus.
Materiālu sagatavoja Irēna Saprovska
