Alķīmija – tā ir garīgā ķīmija. Tā ir slepena mācība
par cilvēka pilnību, aizplīvurota ar ķīmiskiem terminiem, alegorijām, līdzībām
un simboliem. Ļoti bieži simboli slēpj principus, kuri atrodas aiz mūsu, tā
sauktās, normālas fiziskās uztveres robežām.
Garīgas reālijas parāda neaprakstītus bezformas noslēpumus, kurus nevar izprast, ja neietērpj taustāmos tēlos.
Tādējādi alegorija kļūst par zināšanu nodošanas līdzekli. Lai kaut kas varētu šķērsot tukšumu, kurš šķir dažādu cilvēku prātus, tam jāatrodas speciālā konteinerā. Budisti savos svētajos rakstos tos dēvē par „groziem, vācelītēm”.
Kad tu esi uztvēris ideju un padarījis par sevis daļu, tad vari izmest šo „grozu, vācelīti”.
Viena no cilvēces traģēdijām, ka vidēja līmeņa cilvēks saglabā „vācelīti” un izmet tās saturu vai arī „vācelīti” pieņem par saturu, to pielūdz un uzskata sevi par ticīgo tikai tāpēc, ka viņam pieder ideja, kaut gan viņš to nesaprot.
Piedāvājam fragmentu no Menlija P. Holla grāmatas „Pašatklāsme - Iekšējās uztveres attīstība un atbrīvošana. Praktiskas instrukcijas disciplinētas domāšanas un jušanas filozofijā.”. Ļoti labs piemērs, kā kļūst saprotams simbols, ja to pareizi nolasa.
„… Kā piemēru ņemsim vienradža alķīmisko simbolu. No sirmas senatnes līdz mūsdienām saglabājušās teikas par šo dīvaino būtni, kura atšķiras no citiem cilvēkam pazīstamiem dzīvniekiem. Vienradža ķermenis atgādina zirgu, taču tas ir pārnadzis. Galvu tam rotā viens garš, tievs, uzliekts zelta rags. Vienradža aste atgādina lauvas asti, bet krēpes tam pītas no sudraba. Leģenda vēsta, ka vienradzis dzīvo tālu kalnos, turklāt vienā laikā var dzīvot tikai viens vienradzis. Tā turpinās daudzus gadsimtus, bet laiku pa laikam vienradzis parādās cilvēkam. Eiropeiskā misticisma vienradzis ķīniešu tradīcijā tiek saukts par Czi-liņ – zirgs–lauva ar vienu ragu, leģendārs zvērs, kurš pavēstīja par Konfūcija piedzimšanu.
Kā tas iespējams, ka divas tautas, kuras dzīvo pretējās zemeslodes pusēs, tic vienai un tai pašai mitoloģiskai būtnei?
Cik lieliski stāsts par vienradzi pilda funkciju, kuru tajā ielikuši senie pravieši, kuri to izdomāja! Viduslaiku zoologi nereti to ierakstīja reālu dzīvnieku sarakstos, pierakstot tam tik tālas un neaizsniedzamas dzīves vietas kā Sahāras tuksnesis. Eiropas muzejos var redzēt dzērienu kausus, kuri piederēja viduslaiku feodāļiem, un, kā apstiprinājās, tie bijuši izgatavoti kā vienradža raga forma. Cilvēki gribēja, lai teika par šo neparasto dzīvnieku atbilst realitātei, un tāpēc viņiem tā patiešām atbilda realitātei.
Vairumam vienradzis nelikās noslēpumains. Tas bija vienkārši rets dzīvnieks, kura attēlus varēja sastapt gan nāciju, gan augstdzimušu cilvēku heraldikā. Viņu ģerboņos bija attēlots vienradzis, bet viņi nekad neiedziļinājās tā nozīmē.
Mūsdienās fantastiskā dzīvnieka eksistenci sāka apšaubīt. Viena mūsdienu skola apgalvo, ka par vienradzi agrāk saukts svētais degunradzis, kurš nācis pasaulē ar vienu ragu un tas kļuvis par iemeslu neizglītotiem ļautiņiem sacerēt vēl vienu leģendu. Un, kaut gan nav skaidrs, kā tā saglabājusies līdz mūsdienām, mūsdienu zinātnieks jutās apmierināts, ka uzminējis mīklu.
Lambspringa alķīmiskais apraksts atšifrē patieso simbola nozīmi. Vientulībā mītošais vienradzis ar savu vienīgo zelta ragu – tā ir cilvēka dvēseles alegorija, kura mīt tālu necaurejamā sajūtu uztveres mežā, kuras elementi ir daudzi pašas animas aspekti.
Baltais zirgs ar ragu ir lielisks meditācijas simbols. Analfabētiem tā noslēpumu neizstāstīt nekādiem vārdiem, un tajā pašā laikā to nav iespējams noslēpt no dziļdomīga vērotāja. Neviens nespēj aprakstīt dvēseli vienkāršos un saprotamos vārdos, jo te būtu jārunā par subjektīvu pārdzīvojumu.
Taču katrs var iegūt zināmu priekšstatu par dvēseli, meditējot par šī neparastā rāmā dzīvnieka raksturu un tēlu, par kuru Vasilijs Valentīns teica, ka tas ir tik tramīgs, ka aizbēg, pirms mednieks tam tuvojas, un tik gudrs, ka nevienā cilvēka izdomātā tīklā to nav iespējams noķert.
Dvēseles simbolam tāpat jākļūst par dvēseles spēju simbolu. Zelta rags, ar kuru nekad neviens dzīvnieks nav ievainots, bet ap kuru klejojošs bruņinieks apsēja zīda šalli, simbolizē nevienu neaizskarošu Patiesības spēku, kā arī spēju koncentrēties un visu dvēseles spēku vēršanu vienā virzienā. Bet vai to var izskaidrot cilvēkam, kurš par vienradža ragu priecājas kā par vīna kausu? Lai kas bija tas juvelieris, kurš pirmais izgatavoja vīna kausu kā vienradža ragu, skaidrs, ka viņš zināja šī dzīvnieka noslēpumu.
Ja var iztēloties trauku, kurā glabājas mistisks vīns Kānas svētkiem (kāzām), tad tas var būt tikai vienradža rags.
Tā sakuplo noslēpums, visas tā daļas saistās viena ar otru, katrs aspekts vedina uz pārdzīvojumu, kurš pieejams vienīgi tad, kad alegorijas burtiskā nozīme klusē.
Tāpat kā dvēseli var redzēt vienīgi vissvarīgākajās un noslēpumainākajās mūsu dzīves parādībās, Patiesību var atklāt vienīgi iedziļinoties simbolu noslēpumainajā būtībā.
Simboli ir sens, pārbaudīts ziņu nodošanas veids.
Visums – tas ir viens simbols, cilvēks – otrs, bet Patiesība – tā ir paslēpta realitāte aiz to abu robežām.
Piezīme: Menlijs Palmers Holls „Self-Unfoldment”(Pašatklāsme), pirmizdevums Los Angeles, Ca, 1942.
http://www.amorc.lv
Garīgas reālijas parāda neaprakstītus bezformas noslēpumus, kurus nevar izprast, ja neietērpj taustāmos tēlos.
Tādējādi alegorija kļūst par zināšanu nodošanas līdzekli. Lai kaut kas varētu šķērsot tukšumu, kurš šķir dažādu cilvēku prātus, tam jāatrodas speciālā konteinerā. Budisti savos svētajos rakstos tos dēvē par „groziem, vācelītēm”.
Kad tu esi uztvēris ideju un padarījis par sevis daļu, tad vari izmest šo „grozu, vācelīti”.
Viena no cilvēces traģēdijām, ka vidēja līmeņa cilvēks saglabā „vācelīti” un izmet tās saturu vai arī „vācelīti” pieņem par saturu, to pielūdz un uzskata sevi par ticīgo tikai tāpēc, ka viņam pieder ideja, kaut gan viņš to nesaprot.
Piedāvājam fragmentu no Menlija P. Holla grāmatas „Pašatklāsme - Iekšējās uztveres attīstība un atbrīvošana. Praktiskas instrukcijas disciplinētas domāšanas un jušanas filozofijā.”. Ļoti labs piemērs, kā kļūst saprotams simbols, ja to pareizi nolasa.
„… Kā piemēru ņemsim vienradža alķīmisko simbolu. No sirmas senatnes līdz mūsdienām saglabājušās teikas par šo dīvaino būtni, kura atšķiras no citiem cilvēkam pazīstamiem dzīvniekiem. Vienradža ķermenis atgādina zirgu, taču tas ir pārnadzis. Galvu tam rotā viens garš, tievs, uzliekts zelta rags. Vienradža aste atgādina lauvas asti, bet krēpes tam pītas no sudraba. Leģenda vēsta, ka vienradzis dzīvo tālu kalnos, turklāt vienā laikā var dzīvot tikai viens vienradzis. Tā turpinās daudzus gadsimtus, bet laiku pa laikam vienradzis parādās cilvēkam. Eiropeiskā misticisma vienradzis ķīniešu tradīcijā tiek saukts par Czi-liņ – zirgs–lauva ar vienu ragu, leģendārs zvērs, kurš pavēstīja par Konfūcija piedzimšanu.
Kā tas iespējams, ka divas tautas, kuras dzīvo pretējās zemeslodes pusēs, tic vienai un tai pašai mitoloģiskai būtnei?
Cik lieliski stāsts par vienradzi pilda funkciju, kuru tajā ielikuši senie pravieši, kuri to izdomāja! Viduslaiku zoologi nereti to ierakstīja reālu dzīvnieku sarakstos, pierakstot tam tik tālas un neaizsniedzamas dzīves vietas kā Sahāras tuksnesis. Eiropas muzejos var redzēt dzērienu kausus, kuri piederēja viduslaiku feodāļiem, un, kā apstiprinājās, tie bijuši izgatavoti kā vienradža raga forma. Cilvēki gribēja, lai teika par šo neparasto dzīvnieku atbilst realitātei, un tāpēc viņiem tā patiešām atbilda realitātei.
Vairumam vienradzis nelikās noslēpumains. Tas bija vienkārši rets dzīvnieks, kura attēlus varēja sastapt gan nāciju, gan augstdzimušu cilvēku heraldikā. Viņu ģerboņos bija attēlots vienradzis, bet viņi nekad neiedziļinājās tā nozīmē.
Mūsdienās fantastiskā dzīvnieka eksistenci sāka apšaubīt. Viena mūsdienu skola apgalvo, ka par vienradzi agrāk saukts svētais degunradzis, kurš nācis pasaulē ar vienu ragu un tas kļuvis par iemeslu neizglītotiem ļautiņiem sacerēt vēl vienu leģendu. Un, kaut gan nav skaidrs, kā tā saglabājusies līdz mūsdienām, mūsdienu zinātnieks jutās apmierināts, ka uzminējis mīklu.
Lambspringa alķīmiskais apraksts atšifrē patieso simbola nozīmi. Vientulībā mītošais vienradzis ar savu vienīgo zelta ragu – tā ir cilvēka dvēseles alegorija, kura mīt tālu necaurejamā sajūtu uztveres mežā, kuras elementi ir daudzi pašas animas aspekti.
Baltais zirgs ar ragu ir lielisks meditācijas simbols. Analfabētiem tā noslēpumu neizstāstīt nekādiem vārdiem, un tajā pašā laikā to nav iespējams noslēpt no dziļdomīga vērotāja. Neviens nespēj aprakstīt dvēseli vienkāršos un saprotamos vārdos, jo te būtu jārunā par subjektīvu pārdzīvojumu.
Taču katrs var iegūt zināmu priekšstatu par dvēseli, meditējot par šī neparastā rāmā dzīvnieka raksturu un tēlu, par kuru Vasilijs Valentīns teica, ka tas ir tik tramīgs, ka aizbēg, pirms mednieks tam tuvojas, un tik gudrs, ka nevienā cilvēka izdomātā tīklā to nav iespējams noķert.
Dvēseles simbolam tāpat jākļūst par dvēseles spēju simbolu. Zelta rags, ar kuru nekad neviens dzīvnieks nav ievainots, bet ap kuru klejojošs bruņinieks apsēja zīda šalli, simbolizē nevienu neaizskarošu Patiesības spēku, kā arī spēju koncentrēties un visu dvēseles spēku vēršanu vienā virzienā. Bet vai to var izskaidrot cilvēkam, kurš par vienradža ragu priecājas kā par vīna kausu? Lai kas bija tas juvelieris, kurš pirmais izgatavoja vīna kausu kā vienradža ragu, skaidrs, ka viņš zināja šī dzīvnieka noslēpumu.
Ja var iztēloties trauku, kurā glabājas mistisks vīns Kānas svētkiem (kāzām), tad tas var būt tikai vienradža rags.
Tā sakuplo noslēpums, visas tā daļas saistās viena ar otru, katrs aspekts vedina uz pārdzīvojumu, kurš pieejams vienīgi tad, kad alegorijas burtiskā nozīme klusē.
Tāpat kā dvēseli var redzēt vienīgi vissvarīgākajās un noslēpumainākajās mūsu dzīves parādībās, Patiesību var atklāt vienīgi iedziļinoties simbolu noslēpumainajā būtībā.
Simboli ir sens, pārbaudīts ziņu nodošanas veids.
Visums – tas ir viens simbols, cilvēks – otrs, bet Patiesība – tā ir paslēpta realitāte aiz to abu robežām.
Piezīme: Menlijs Palmers Holls „Self-Unfoldment”(Pašatklāsme), pirmizdevums Los Angeles, Ca, 1942.
http://www.amorc.lv
http://www.draugiem.lv/user/869797/blog/?p=6265153
