Aileh
Sveiki, draugi, Nika un Ješua. Vai labāk
teikt – sveicināti!
Lūk, tādas interesantas domas. Visi te
runā par Ego un personības izaugsmi, un karmu, un tamlīdzīgi. Un, lūk, vajagot
cīnīties ar savām pašreizējām izpausmēm. Bet priekš kam vispār bija jāpieļauj
līdz tādai nesakārtotībai visas šīs zemākās izpausmes?!?!?! Jo cilvēks taču,
tāpat kā cita dzīvnieku radība, ir tikai biorobots. Ko bērnībā un turpmākajā
dzīvē cilvēks redz un dzird, tas viņš arī ir. Bērni, dzīvnieku uzaudzināti, arī
kļūst dzīvnieki. Kamēr nebija mobilo telefonu, kamēr nebija izvirtības un
vardarbības, terorisma un citu draņķu reklāmas, cilvēki bija tīri nodomos. Un
pasaule tāpēc bija tīrāka. Smadzeņu skalošana atrisinās 99% no visām fiziskajām
un garīgajām problēmām uz Zemes. Jūs sakāt – brīvā griba. Bet, kur ir šī griba,
ja mani programmē. Ja visi cilvēki, izņemot apgaismotos (bet labāk teikt,
daļēji apgaismotos), atrodas zem masu hipnozes. Kur gan ir tā izvēles brīvība,
ja nohipnotizētais dara to, kas viņam tika iepriekš ierakstīts domās. Iznāk,
laimes un savdabīguma (saplūšana ar savu Es) alkstošie nemeklē sevi un necīnās
ar saviem netikumiem, bet mēģina iznīcināt ļaunprātīgās programmas, ar varu
ieborētas viņiem apziņā vēl no bērnu dienām. Jautājums Ješua: Kāda mārrutka dēļ
Jūs, cienījamie gaišākie aizmugurē sēdošie, nodarbojaties ar tukšvārdību un
enerģētiskām ieliešanām tā vietā, lai iemiesotos ne kā nenozīmīgs sludinātājs,
bet kā pasaules līmeņa vadītājs? Kāda mārrutka dēļ neviens no Jums nav iemiesojies
par oligarhu, lai ielietu savus līdzekļus to tehnoloģiju attīstībā, kas zināmas
vēl no otrā pasaules kara? Kāpēc jūs neradāt tikumības un apzinības masu
kultūru? Jūs sakāt – grūti? Bet kompartijai tas izdevās ļoti ātri un ļoti
sekmīgi. Man acu priekšā līdz pat šim stāv plakāti un aicinājumi par veselīgu
dzīves veidu, darba mīlestību, cieņu pret veciem, godbijību pret Dzimteni! Un
tā ir manas sirds būtība. Bet zem dzīves rūsas sūbējuma tik vien ir palicis kā
atmiņa par bijušo un asaras par pagātnes nepieejamību. Un, kas tad sagrāva
sociālismu? Tas pats, pepsikolas un sieviešu zeķbikšu reklāma. Smadzeņu
skalošana. Cilvēki – dzīvnieki. Bet kāds zina, ka cilvēks sākumā veic darbību,
bet pēc tam smadzenēs sākas ķīmiskā reakcija – apdomāšana, kāpēc es tā rīkojos.
Tas pats arī ar nohipnotizētu cilvēku, viņš vienmēr darīs to, ko vajag, bet
nekad par to neuzzinās. Jo viņš taču domā, ka tie visi ir viņa lēmumi. Mēs esam
gaismas darbinieki? Drīzāk iznāk – mēs esam tikai bandinieki, un nekādu darbu
veikt arī nevaram.
Mēs esam tikai vienīgi gaļa, soda
bataljons šajā absurdajā gaismas armijā. Iesaukti izklaidēt leļļu meistarus un
aizmugurē sēdošos. Uz nāvi ejošie sveic Jūs, debesu valdnieki! Lai jūs tikpat
labi dzīvotu! Un arī visi tie, kas tagad uz Zemes, tikai pārnes vienu
vardarbības formu uz citu... Neatšifrēšu, domājot, ka apgaismotajiem arī tāpat
viss skaidrs.
P.S.: Dodu pilnu pieeju manām smadzenēm
un vispār visam. Vai nu izskalojiet man smadzenes, vai arī pārplēsiet manu
sirdi! Es vairs nevēlos būt šī asiņainā farsa dalībnieks. Jebkurš visuma likums
– tā ir enerģijas pakļaušana šim likumam. Bet pakļaušana – tā ir vardarbība. Es
nevēlos nevienam likt kāju uz krūtīm. Tā kā labāk ķerieties pie darba, kamēr es
pats neesmu nosprādzis bada nāvē.
p.p.s.: vēlu visiem laimi, mīlestību un
harmoniju! Panākumus savas Dievišķās dabas pašrealizācijā!
Nu jā... nedomāju, ka saņemšu atbildes
uz saviem jautājumiem, taču būšu patīkami pārsteigts, ja Ješua tomēr atradīsies
apcirkņos kripatiņa mīlestības, žēlsirdības un lēnprātības mana garīgā nemiera
nomierināšanai. Lūk, man ir interesanti, kāpēc, lūk, jau tūkstošiem gadu tiek
noklusēts par to, ka cilvēkam nav vajadzīga barība? Un vēl jo vairāk gaļa,
silts apģērbs un citi paverdzinoši atribūti? Kāpēc zināšana par to vienmēr ir
bijusi apgaismoto noslēpums? Kāpēc garīdznieki tā turas pie savas varas? Lai nu
kam, bet priesteriem būtu jābūt pietiekami gaišās enerģijas, lai kļūtu par
apzinošiem un kosmiskās mīlestības pilniem dievcilvēkiem, uz kuriem mēs tā
tiecamies?
Kādēļ mēs truli gaidām lielās pārmaiņas
tai laikā, kad Āfrikā un Āzijā no bada beidzas nost cilvēki?! Priekš kam mums
mūsu modernās mantiņas, mūsu nekam NEVAJADZĪGAIS KOMFORTS?! Mēs sēžam pie
monitoriem un gaidām augstas vibrācijas no augšupceltajiem skolotājiem. Sēžam
uz svešiem līķiem, tērpušies līķos, barojamies no līķiem, un mēs esam visa tā
vergi. Toties, cik daudz mēs runājam par visuma mīlestību, pat pirkstu
nepakustinot dabiskā taisnīguma, kurš ir vienkāršs racionālisms, triumfam.
Pirms kļūt par dievcilvēku, būtu jākļūst par dzīvnieku, kurš ņem ne vairāk, kā
viņam pienākas. Pat džungļu dzīvnieki sausuma laikā neuzbrūk pie dzeramās
vietas, tāpēc, ka saprot, ka viņi ir vesels. Ka balanss ir augstāks par viņu
sīkumainajām vēlmēm aprīt. Nepatīk manis teiktais? Apsveicu! Tātad, Jūs arī
esat – vergi! Dievs kungs, mans mērs ir pilns, izlej tā saturu virs patiesiem
trūkumcietējiem dzīvē, bet ne dīkā komfortā!
Un sūti man īstus skolotājus nabadzīgā,
bet tīrā ceļā, un dod man spēkus vai, labāk teikt, apstākļus, kuri radīs manī
vēlēšanos iet šo nevieglo, bet pa īstam tīro ceļu.
Lūdzu piedošanu par pārmērīgu, taču
patiesu raupjumu. Visa lieta ir spriedumā un noliegšanā. Lūk, dzīvoju kā
vienkāršs tīrs un patiess bērns. Skatījos uz pasauli ar mīlestību caur sirdi.
Ar mīlestību un interesi rāvu nost spārniņus spārītēm, izbaroju tās skudrām,
bet skudras zirneklīšiem, apstrādāju vabolītes un laidu ārā iekšas ķirzaciņām,
bet no dažām novilku ādu. Un viss bija normāli, kamēr neuzzināju, ka tas,
izrādās, ir slikti. Un, lūk, tā arī iznāk, ka visu mūžu mēs mācāmies vārdus
“nevar” un “vajag”. Bet sirdij nekas cits neatliek, kā ierauties savā klusā
stūrītī un klusi raudāt par to, kāda viņa, izrādās, ir slikta, kaitīga un
neracionāla. Uz pigas visus! Var visu, kas nes tev laimi! Citus arī uz pigas. Šodien
es, rīt tevi – džungļu likums (visuma likums). Lūk, lauvas rij antilopes dzīvas
un “necepas”, bet antilopes guļ mierīgi ar uzšķērstu vēderu un arī “necepas”.
Lūk, tikai, kas mani šurp ienesa? Varbūt tas viss ir “new age” masu kultūras
vēsma?
Es sveicu tevi, dārgais! Es ļoti uzmanīgi
uzklausīju visu, ko nolasīja man Nika, un man jāsaka, ka viss, kas ir tevis
izrunāts, ir pārpildīts ar emocionalitāti un ļoti bieži tu runā pretī pats sev.
Es nevaru neatzīmēt arī ar sāpēm, ka jūs runājat daudz un pavisam nedomājat par
vārdu spēku un kā jūs ar tiem ietekmējat savu likteni.
Es saprotu, ka tagad tas ir dažu cilvēku
domu atspoguļojums, kuri cenšas atrast atbildes uz garīgiem jautājumiem un
pieļauj pie tam pietiekami daudz kļūdu, kuras rodas no vienas lielas problēmas
– jūs visi mēģināt atrast atbildes savā emocionālajā stāvoklī un pagātnē. Jūs
mēģināt novērtēt savu emocionālo pieredzi, kura lielā mērā ir dibināta uz jūsu
prāta pieredzi un tā vērtējumiem, dibināta uz to, ka jūs paši esat ievietojuši
sevi tajos prāta priekšstatu un kolektīvās apziņas ietvaros un slazdos, kuri
ilgu laiku bija klātesoši jūsu pēdējā civilizācijā. Šie priekšstati visi ir
būvēti uz pretrunām, plus šeit ir pievienotas emocijas, un iznāk ļoti sarežģīts
kokteilis, kurā jūs mītat pastāvīgi un atrodaties noslēgtā telpā no atmiņām,
vērtējumiem un pagājušās pieredzes nosodījuma vai slavināšanas un nemēģināt
iziet no šī apburtā loka, pa kuru kustas jūsu domas.
Jūs nemēģināt iziet no šī prāta slazdu
apburtā loka un paplašināt savu apziņu, lai dziļāk un plašāk paskatītos uz tām
problēmām, kuras eksistē jūsu sabiedrībā un kurās eksistējat jūs paši. Jūs
meklējat atbildes tur, kur jūs nespējat tās atrast, un no tā jums iestājas
garīgās paralīzes sajūta, no kuras jūs neredzat izeju. Bet jūs taču paši novietojāt
sevi šajā ierobežotajā savu priekšstatu no prāta un sabiedrības priekšstatu
telpā. Bet tās fragmentārās ziņas, kuras jūs iegūstat no izglītotiem cilvēkiem,
domājot, ka esat sākuši savu attīstību, – jūs izraujat no turienes atsevišķas
idejas, nepareizi tās novērtējat, un tādejādi jūs pieliekat savā nosodījuma
pavardā jaunu “malku”, kura jau tā lielā daudzumā ir klātesoša jūsu kamīnā
(uztraukts, nenomierināts prāts).
Izeju no šī stāvokļa sen saka priekšā tie,
kas jau ir izrāvušies no šī stāvokļa, taču jūs paši nevēlaties iziet no jums
pierastā priekšstatu apļa. Jums traucē to izdarīt daudzās bailes, un jūs
uzskatāt par labāku nosodīt to, kas jums pagaidām ir nesaprotams un nepieejams
jūsu uztverei. Jums no tā ir vieglāk?
Jautājums par ego, personīgo izaugsmi un
cilvēku kā dzīvnieku radību. Ja tu paceltos pāri tiem priekšstatiem, ar kuriem
operē tavs nosodošais prāts, tad tu ieraudzītu, ka ego mēdz būt mazisks
(neattīrīts) un attīrīts. Tu painteresētos, ar ko cilvēks atšķiras no
dzīvnieka. Ego attīrīšanas process arī ir personīgās izaugsmes un apziņas
paplašināšanas process un raksturīgs tikai cilvēkam. Tu ieraudzītu, ka karma kā
tāda nav cīņa, bet karmiskais likums ir tie apstākļi, kurus tava dvēsele ir
izrakstījusi pati sev uztveres sašķiebumu izlabošanai, kuri bija tev
iepriekšējās dzīvēs. Kurš pieļāva šo “nesakārtotību un visas šīs zemākās
izpausmes”, kā tu saki? Es atbildēšu – pieļāvi to tu pats, jo tu pats paziņo
mums, ka tu uztver sevi kā dzīvnieku radību, kā biorobotu. Un, kamēr tu tā
domā, priekš tevis tas tā arī ir, un tu neizkļūsi no neattīrītā ego. Tev ir
vērts saprast, ka dzīvniekam ir ķermenis, sākotnējais saprāts, taču viņš nav
Radītājs saprātīgais. Kā, starp citu, arī paši dzīvnieki nav bioroboti. Jums ir
dažāda energoapgādes struktūra un dažāda mijiedarbības ar pasauli struktūra, un
pavisam dažādas lomas.
Cilvēks ir ievērojami vairāk kā ķermenis,
kurā viņš mīt. Cilvēks ir dievišķā saprāta izpausme. Tevis pieņemtā koncepcija
par to, ka cilvēks ir biorobots, ka viņš ir ierobežots šī ķermeņa ietvaros, ar
tā maziskajām vajadzībām – tas ir tavs uzstādījums atrasties šo priekšstatu
ietvaros, attaisnojot ar to pašu savu bezgarīgo eksistenci. Tas ir
ierobežotājs, kuru ir uzcēlis tev tavs zemes prāts, tevis kā dievišķas būtības
pasaules uztverei. Cilvēks ar savu augstu un tīru nolūkos domu var radīt
brīnumus, kā jūs sakāt, un mainīt pasauli, kurā jūs dzīvojat. Tev stāv priekšā
vēl ieraudzīt to, kā mainīsies šī pasaule, un tā mainīsies caur tiem, kas ir
apzinājušies sevi kā dievišķas būtnes un apzināti ķērušies pie jaunās
radīšanas. Tā bija viņu izvēle un viņu labā griba.
Ja tu nepaudīsi savu labo gribu tam, lai
izkļūtu no tādas pasaules uztveres, kas tev eksistē, tevi neviens nepiespiedīs
to izdarīt. Tagad tu pats esi izslēdzis sevi no šī procesa ar saviem iekšējiem
uzstādījumiem un priekšstatiem, tu sevi esi ierobežojis. Par kādu tad brīvību
tu sapņo? Viņa ir tev tāpat, kā visiem šeit, un izlikt ierobežotāju sev bija
tava izvēle un tikai tava. Tālāk tu runā par smadzeņu skalošanu, nosodi
reklāmu, par bērniem utt. Nekas nevienam nevar tikt uzspiests. Tā ir ilūzija.
Kad jūs apgalvojat, ka ar varu esat ievilkti gara tumsības spēlēs, tad tādā
veidā jūs vienkārši mēģināt attaisnot pašu nevēlēšanos garīgi mainīties. Ja tu
neizvēlies stāvokli, kad tevi var programmēt garīgi un fiziski, tad neviens
nespēs to izdarīt, tevī personīgi nekas neizmainīsies. Tie cilvēki, kuri ir
orientēti uz savu dievišķību, uz pilnīgi citām pasaules uztveres priekšstatu
koncepcijām, viņi spēj pārvarēt tās barjeras, kuras ir klātesošas pat pašā
zemākajā garīgās krišanas punktā sabiedrībā. Ja tu atļauj apspiest tavu gribu
kā dievišķai radībai, kurai ir likumīgas tiesības savam gribas izpaudumam, un,
ja tu pat nepieņem šo Zināšanu, tad tu tā arī atradīsies izkropļotas kolektīvās
apziņas un to, kurus ne pārāk apmierina, ka mostas cilvēku pašapzināšanās uz
planētas, ietekmē. Nevēloties mainīties, nevēloties mainīt sevi no iekšienes,
grimstot bezgalīgā nosodījumā, tu faktiski palīdzi apziņas kolektīvajai
zombēšanai tajā brīvās gribas apspiešanas procesā, par kuru tu tik nikni un
emocionāli mums pavēstīji, kā arī apspied savas brīvās gribas izpausmi.
Tu arī runā par to, ka pēc laimes un
savdabības, saplūšanas ar savu Augstāko Es alkstošie un tātad paplašinoši savu
apziņu tērē spēkus cīņā ar tām ļaunprātīgām programmām, kas viņos ir ieviestas
ar varu vēl no bērnu dienām. Ir vērts saprast, ka, kad cilvēks pieņem lēmumu
paplašināt savu apziņu, viņš faktiski pieņem lēmumu atiet no tām programmām,
kas bija uzspiestas viņam agrāk, un programmas vairs nestrādā samērā ar to, cik
patiess un apņēmīgs bija jūsu lēmums. Tikko kā viņš pieņem tādu lēmumu un sāk
paplašināt savu apziņu, viņš sāk saprast, ka cīņa ar netikumiem ir nepieciešama
pašdisciplīnas ietvaros pirmajā etapā. Vēlāk cilvēks saprot, ka no jebkuras
cīņas viņam principā vajag aiziet, jo pats cīņas jēdziens paredz ne tikai
pretošanos ļaunprātīgām programmām, bet no otras puses norit sevis ievilkšana
iekšējā konfliktā un pašsagraušana, un tādā veidā pašapzināšanās un apziņas paplašināšanas
process apstājas. Tās pūles, kuras viņš pieliek, lai izrautos no tiem viņu
ierobežojošiem ietvariem, kuros viņš ir atļāvis sevi ievietot, kuri ierobežo
viņa dievišķības izpausmi, apstādina viņa Patiesības meklējumus, kļūst veltas
šī iekšējā konflikta un ieraduma atrasties cīņā dēļ. Un tad cilvēkam ir
jāpieņem lēmums aiziet no šīs iekšējās cīņas, tās konflikta situācijas, kuru
viņš ir radījis savā iekšienē, aiziet no nosodījuma procesiem un iegremdēties
savā iekšienē.
Vienīgais efektīvais ceļš aiziet no
iekšējiem konfliktiem un no konfliktiem sava emocionālā lauka līmenī – tas ir,
aiziet sevis paša dziļumā, savā dabiskajā dievišķajā skaistumā, kuru jūs tik
rūpīgi triepāt ciet ar maldu idejām no sevis pašiem daudzus gadsimtus. Tikko kā
jūs sākat to darīt – jūsu pasaules uztvere sāk mainīties. Pasaule ap mums ir
tāda, kādu jūs to vēlaties redzēt. Jūs esat aizmirsuši par to? Taču tas ir tā!
Tādejādi, vienreiz pieņemot tādu lēmumu, jūs izejat no tā apburtā loka, kurā
paklausīgi esat griezušies daudzus gadus, vesti no sava prāta, pilna baiļu un
pretrunīgu priekšstatu.
Kad tādu cilvēku sakrājas pietiekami daudz,
tad ietekmes uz kolektīvo apziņu procesi pāriet pavisam citā kvalitātē. Tādi
cilvēki kļūst pievilcīgi tiem, kas nav atraduši harmoniju savā iekšienē, kas
vēl nav nostādījuši savas attīstības vektoru, lai atbrīvotos no kolektīvās
apziņas sliktajām ietekmēm un nonāktu pie tā harmonijas un laimes stāvokļa,
kurā jau atrodas, lai arī neliela, taču cilvēku grupa ar potenciālu milzīgām
iespējām, kas viņiem atklājas. Jebkuras dvēseles dabisks stāvoklis matērijā –
laimes un harmonijas meklējumi, un, kad viena dvēsele atrod šo laimi savā
iekšienē un iegūst to, viņa sāk saprast, ka viņas laimes pilnība var tikt
sasniegta pilnā vienotībā ar apkārtējo pasauli un ar visām citām dvēselēm. Tad
šī pašapzinājusies matērijā dvēsele sāk saprast, ka viņas uzdevums un viņas
eksistences jēga nebeidzas ar viņu pašu, ieguvušu harmoniju, bet ir šīs
harmonijas meklējumu palīdzībā citām dvēselēm. Viņa saprot, ka visas bez izņēmuma
dvēseles ir dievišķas un brīnišķīgas un kopā būt laimīgām ir daudz patīkamāk
nekā vienai. Viņa saprot, ka viss ir VIENS patiesībā.
No katra no jums ir atkarīgs visas
sabiedrības un visas civilizācijas stāvokļa kopējais process. Pasauli jūs
maināt tikai caur sevi, un, ja tu gribi izmainīt pasauli tev apkārt, – sāc ar
izmaiņām sevī pašā. Un sākt vajag ar ārējo un iekšējo nosodījumu bezgalīgā
karuseļa pārtraukšanu un lēmuma pieņemšanu par vēlēšanos izmainīt savu pasaules
uztveri. Daudziem no jums tas būs ilgs un grūts garīgu izmaiņu un pārveidojumu
ceļš, un, agrāk vai vēlāk, bet jūsu dvēsele noteikti piesauks jūs to izdarīt,
jo atšķirībā no jūsu zemes prāta viņa redz visu no savas dievišķības
perspektīvas.
Tu meti mums apsūdzības, un tu piedāvā mums
nolaisties uz matērijas pasauli un piespiedu kārtā iegūt jūsu civilizācijas
valstiskā iekārtojuma vadošos posteņus un iesaistīties cīņā par cilvēku apziņas
pārvaldīšanas vadību. Bet, ar ko tad mēs atšķirsimies no jūsu pašreizējiem
līderiem, kas cīnās par varu un ietekmi? Tev ir vērts saprast, ka mūsu pasaules
uztvere ir augstāk par taviem priekšstatiem, mēs sen jau esam pārvarējuši jūsu
pasaules uztveres latiņu. Es pats esmu dzīvojis starp jums un zinu, kā tas ir –
dzīvot un ciest, un zinu, ka ceļš pie sevis patiesā ir iespējams un
nepielūdzams.
Mēs lieliski saprotam jūsu stāvokli ceļā uz
Patiesību, un mēs tikai atbildam uz jūsu jautājumiem, un neviens nekad nav
uzstādījis sev par mērķi ietekmēt jūs, tāpat kā neviens nav pieprasījis no
tevis uzdot jautājumus un lasīt šo atbildi. Es agrāk vienā no sarunām jau
ziņoju, ka pati planēta un cilvēku apzinošās daļas labākie pārstāvji ir
piesaukuši nākošās izmaiņas un tās nāk.
Tas ir notikums, kuru ir gaidījuši ļoti
daudzi. Taču arī šeit jums ir izvēle. Lielā kosmiskā cikla noslēgums ne visiem
jums beigsies ar pāreju, un jūsu dvēselēm ir piešķirti tālākās attīstības
apstākļi līdzīgi zemes apstākļiem.
Kas tagad notiek uz planētas. Saprotot, ka
iejaukšanās no malas ir izrādījusi uz daudzām dvēselēm ne pašu labāko ietekmi,
ka ir klātesošs spēcīgas ietekmes uz apziņu faktors, tās dvēseles, kas
izvēlējās piesaukt pāreju, pieņēma lēmumu piešķirt visiem vienādus izvēles
noteikumus – radīt tādus apstākļus uz planētas, kad apziņa katram no jums tiks
atbrīvota, lai jūs varētu izdarīt izvēli patiesi brīvu. Mani dārgie, telpa
priekš jums attīrās, taču, ja vergs uzskata par labāku palikt par vergu pat,
kad verdzību ir atcēluši, tad tā ir viņa izvēle, un mēs pieņemam to. Tā ir jūsu
brīvās gribas izpausme. Tie cilvēki, kas tagad strādā pie tā, lai nodrošinātu
jums pilnībā šīs likumīgās izvēles tiesības, dara to ne slavas dēļ, viņi ilgi
ir dzīvojuši starp jums gan uz tiem pašiem pamatiem, gan tajos pašos apstākļos,
tāpat kā katrs no jums, un lieliski saprot jūsu sarežģījumus.
Nav bijusi nekad vēlēšanās ne mums, ne
tiem, kas tagad strādā uz planētas, piesauca un veic pāreju, kaut kādā veidā
iespaidot jūsu izvēli, iespaidot no otras puses. Nekad viņi nekļūs par
oligarhiem un prezidentiem vecajos apstākļos, viņiem nav mērķa valdīt pār jums
ne ar naudu, ne ar mācībām, gluži otrādi, viņu mērķis – dot jums brīvību un
piešķirt patiesas izvēles tiesības. Tā ir patiesa kalpošana ar tīriem nodomiem.
Viņu pasaules uzskats kardināli atšķiras no tava un citu pasaules uzskata.
Šaubies? Es atbildēšu tev arī uz šo jautājumu. Dievišķā Gaisma pēc savas
būtības ir beznosacījuma Mīlestība, tā atsaucas tikai nodomu tīrībai un
patiesumam, apmānīt to nav iespējams, un, ja šie cilvēki nodrošina, ka šurp nāk
milzīgas pēc spēka jaunu dievišķu enerģiju plūsmas, tad tas ir lakmusa papīriņš
viņu patiesajiem mērķiem un nodomu tīrībai. Lai cik tu nepiesauktu dievišķo
Gaismu ideju un plānu atbalstam, esot ar “akmeni azotē” – tā nekad neatnāks pie
tevis un neatbalstīs tavus nodomus, un vienmēr tās palīdzība būs adekvāta tikai
tavu nolūku tīrībai.
Ja jūs gribat mainīt dzīvi uz planētas,
izeja jums ir viena – mainīties pašiem.
Jums ir nepieciešams kļūt harmoniskiem,
mierīgiem un visu pasauli mīlošiem, jums ir nepieciešams iegūt patiesu garīgu
skaistumu. Tad jaunās enerģijas atbalstīs jūsu pūliņus. Jums tagad ir pastiepta
palīdzības roka, jo daudzi no jums izrādījās nespējīgi iziet no sava prāta
slazdiem un bezgalīgā nosodījuma. Jūsu tiesības – pieņemt vai nepieņemt
pastiepto palīdzības roku. Tas, kas ir zināms izglītotiem, var tikt pieprasīts
tikai tajā gadījumā, ja pati sabiedrība sāk mainīties. To, ka parādījās
pieprasījums apspriest visas šīs tēmas, apstiprina pieaugošā interese, un,
tātad, jūs iegūstat tās zināšanas, kurām esat gatavi un kuras gaidāt.
Jūs atrodaties labās gribas likuma darbības
sfērā, un jūsu dzīves jēga ir tajā, lai ar savu izvēļu sistēmu jūs paši aizietu
no tās pasaules uztveres, kurā jūs atrodaties matērijas ietekmē. Jūs paši kaut
kad pieņēmāt tādus spēles noteikumus, un tos ievēro visas puses. Tad, ko tu
nosodi tagad? Sevi, jo visi jūs spēlējat jūsu izvēlētās lomas un tā ir jūsu
izvēle, bet ne mūsu. Jūsu izvēle planētas robežās vienmēr ir daudz variantu, un
tur ir dažādi scenāriji, pēc kuriem var attīstīties jūsu dzīve, un izvēloties
jūs spēlējat to vai citu scenāriju kā personīgi, tā arī kolektīvi. Pat tas, ka
daudzi no jums nokļuva zemiešiem nelabvēlīgu būtņu zombēšanas procesos – bija
jūsu izvēle un iespēja, kuru jūs viņām piešķīrāt. Tāpat kā tagad uzskatāt par
labāku nosodīt visu apkārt, taču nemēģināt saprast procesu būtību un sākt
mainīties.
Tavs nosodījums tur tevi piesietu
zemfrekvences astrālajiem plāniem un padara tavu dzīvi tādu, kāda tā ir. Dzīve
vienmēr piešķir jums to, ko jūs esat piesaukuši ar savām domām. Ne pasaule
ietekmē jūs, bet jūs – pasauli, un padarāt jūs to tādu, kāda tā ir, bet ne
otrādi. Tagad tava sirds atrodas disharmonijas stāvoklī, tā ir tavu domu
bloķēta, tu esi aizvēries pret sāpēm, kuras nodarīji sev pats, naivi domājot,
ka tā ir pasaule, kas dara tev pāri.
Pasaule ir tāda, kādu tu to uztver caur
apziņas blokiem un saniknotu sirdi. Mainies, un pasaule tev apkārt izmainīsies.
Tagad tavs pasaules redzējums atgādina mēģinājumus ieraudzīt pasauli caur
stiklu, kurš ir notraipīts ar netīrumiem daudzos slāņos, un tu naivi domā, ka
tā ir pasaule, kas ir tik netīra, bet ne stikls, caur kuru tu skaties. Attīri
stiklu līdz mirdzumam, un tu ieraudzīsi pasauli patiesu tās dievišķajā
skaistumā un pirmatnībā.
ES ESMU JEŠUA
