"Debesu pareģojuma" 10 atklāsmes

Materiālu sagatavoja Irēna Saprovska 

   Īss konspekts Džeimsa Redfilda grāmatai  „Debesu pareģojums“

. . . Mēs ievērojam laimīgos gadījumus, kuri notiek tieši īstajā mirklī un sūta mums ceļā īstos cilvēkus, kas pēkšņi pagriež mūsu dzīves gājumu jaunā, nozīmīgā virzienā. . . . Un zinām, ka dzīve patiesi ir garīga atklāsme, personiska un aizraujoša, kuru ne zinātne, ne filozofija vai reliģija lìdz galam neizskaidro. Un apzinamies vēl kaut ko : Mums ir skaidrs, ka reiz izpratīsim notiekošo un to kā  piedalīties šajā norādītajā procesā un panākt tā biežāku iejaukšanos savā dzīvē, tad cilvēce veiktu pamatīgu lēcienu uz priekšu pilnīgi jaunā dzīves ziņā. . .  Un radītu  kultūru, kura bijusi visas mūsu vēstures mērķis.

                                                                                                          Džeims Redfilds.

Ieskats grāmatas saturā:

Peru atrasts Rokraksts, kas rakstīts 600 gadā pr.m.ē. Tas pareģo lielas izmaiņas cilvēku sabiedrībā. Tajā teikts, ka mēs atklāsim kaut ko jaunu par cilvēka dzīvi uz šīs planētas, par to  ko īsti nozīmē mūsu eksistence. Šī atklāsme globāli  ietekmēs cilvēces kultūru. Rokraksts pareģo, ka šajā laikaposmā cilvēciskās būtnes sāks apgūt šīs atklāsmes pa daļām. Tās sekos cita citai un mēs virzīsimies no tā stāvokļa kādā esam tagad, uz pilnīgi jaunu pasaules garīgo kultūru.

Rokraksts satur desmit atklāsmes:

1. ATKLĀSME: teic, ka mēs apjaušam - mūsu mūžā atrodamas atbilstības;
2. ATKLĀSME: saka, ka nepieciešama korekta nesenās pagātnes pārskatīšana -  tā, kas pēcāk izskaidro

                     izmaiņas;

3. ATKLĀSME: dod jaunu izpratni par fizisko pasauli;
4. ATKLĀSME: stāsta kā cilvēki sacenšas enerģijas dēļ;
5. ATKLĀSME: teic - Universs spēj piegādāt visu, kas mums vajadzīgs, ja vien mēs atvērtos tam;
6. ATKLĀSME: katram cilvēkam pilnībā jāapzinās SAVA kontroles drāma;
7. ATKLĀSME: par apzināto sevis attīstīšanas procesu - izmanot ikvienu sakarību, ikkatru atbildi,

                       kuru katram no mums sūta Visums;

8. ATKLĀSME: māca kā cilvēkiem izturēties citam pret citu - māca ētiskas attiecības starp cilvēkiem un

                        galvenais, kā izturēties pret citiem, lai saņemtu pēc iespējas daudz norāžu;

9. ATKLĀSME: vēstī, kur mēs, cilvēki, evolūcijas rezultātā nonāksim, pie kā tas novedīs un kā

                       mainīsies cilvēku sabiedrība;

10.  ATKLĀSME: stāsta par to, kā izprast garīgo renesansi uz zemes, raugoties no kādas citas

                     dimensijas - Pēcdzīves dimensijas.

Pirmā atklāsme:  mēs apjaušam, ka mūsu mūžā atrodamas atbilstības

Pēkšņi satiec kādu vai izlasi kaut ko, vai nonāc kaut kur - tādā vietā, kas tevi noved tieši pie nodomātā. It kā mūsu dzīvi vadītu kādi neizprotami spēki un nojausma, ka aiz ikdienas dzīves risinās kāda cita dzīve.Pirmā atklāsme ir atzīšana, ka mūsu individuālo dzīvi uz šīs planētas nenovēršami pavada noslēpums.

# Liela daļa garīdzniecības nostājusies pret Rokrakstu - tā nodošanu atklātībā, jo tas apšauba viņu reliģijas izpratni.  Nākošā atklāsme runā pretī baznīcas tradicionālajiem apgalvojumiem un satrauc garīdzniecību, kuri domā, ka ir labi tā kā ir. Priesteri domā, ka rokraksts mazinās garīgo vadītāju status quo, viņu autoritāti pasaulē, jo PATIESĪBA  DARA  BRīVU.

Otrā atklāsme: korekta nesenās pagātnes pārskatīšana -  tā, kas pēcāk izskaidro izmaiņas

Vēsture nav tikai tehnoloģijas evolūcija, tā ir arī domas evolūcija, kad iesaistāmies ilgākā civilizācijas attīstībā - tad izjūtam, kurp mēs ejam. Otrās atklāsmes uzdevums ir - paredzēt tieši šādu vēsturisku perspektīvu. Rietumos vēl neesam skaidrībā, ciktāl esam tikuši un kas notiks tālāk, - mums vispirms jāsaprot, kas  PATIESĪBĀ  noticis pagājušajā tūkstošgadu periodā. Jaatkāpjas pagātnē lai pēc tam dotos uz priekšu. Jāsaprot, ka tā laika (pirms tūkstots gadiem) realitāti noteica kristīgās baznīcas varenie - viņu radītā realitāte iemieso viņu domas par Dieva nolūkiem attiecībā uz cilvēku. Jau pirms četriem gadsimtiem mēs izpratām, ka esam apmaldījušies. Ņemām visu savās rokās - koncentrējāmies uz pasaules iekarošanu un tās bagātību izmantošanu un pilnīgi pazaudējām paši sevi - radījām savu ekonomisko nodrošinājumu, lai aizstātu ar to garīgo, kuru bijām zaudējuši, bet šis ekonomiskais nodrošinājums kļuva par vienīgo dzīves jēgu. Mēs piemirsām, ka joprojām nezinām, kāpēc dzīvojam. Cilvēks nododas darbam kā apsēsts un viņa dzīve sarukusi tikai līdz praktiskajām vajadzībām.

Otrā atklāsme mudina mūsu vēsturiskā laika apziņu, liek visu apšaubīt un pārskatīt, - tā mēs paceļamies augstāk. Jums vajadzētu skaidrāk saskatīt šo apsēstību, šo nepārtraukto noņemšanos ar ekanomisko progresu. Rokraksts vēstī, ka bažas ir vajadzīgas attīstībai kā cilvēces evolūcijas stadija. Mēs jau esam pavadījuši pietiekami daudz laika iekārtojot pasauli, noņēmušies ar milzīgiem materiālo labumu kalniem.

Laiks pamosties un aplūkot sākotnējo jautājumu, - kas slēpjas aiz šīs planētas dzīves, kāpēc mēs īstenībā esam šeit ?

Trešā atklāsme:  dod jaunu izpratni par fizisko pasauli

Trešā atklāsme māca uztvert agrāk nepazītu enerģiju. Visuma  pamatviela savā iekšienē izskatās kā tīrā enerģija, - tā padodas cilvēka nolūkiem un gaidām. Pareģots,  ka tuvojoties otrās tūkstošgades beigām cilvēki atklās jaunu enerģiju, kura veido ikviena priekšmeta un arī mūsu pašu starojošo apvalku. Rokraksts vēsta, ka cilvēka atvērtība pret šo enerģiju sākas ar saasinātu skaistuma izjūtu. Trešā atklāsme vēstī par skaistuma būtību, raksturojot tā uztveri kā vienu no iespējām, kā cilvēks varētu mācīties saskatīt enerģētiskos laukus. Ja tā notiktu, tad mūsu izpratne par Visumu ātri vien mainītos (īpaša loma uzturam, kā arī dabai - mežiem u. c.).

Ceturtā atklāsme: stāsta kā cilvēki sacenšas enerģijas dēļ

Cilvēki spēšot saskatīt Visumu kā enerģijas apkopojumu - tā ir enerģija, kas spēj mūs spēcināt un atbild mūsu vēlmēm. Tomēr mums jāsaskata arī to, ka esam atrauti no lielākā šīs enerģijas avota, jo paši esam sevi no tā atdalījuši, tāpēc jūtamies vāji, neaizsargāti un aplaupīti. Apjaušot šo trūkumu, mēs - cilvēki, allaž mēģinam palielināt enerģiju vienīgajā veidā, kāds mums zināms - ar psiholoģisku paņēmienu , nozogot to citiem: gluži neapzināta sacensība, kura ir pamatā visiem cilvēku konfliktiem šajā pasaulē. 

Kāpēc cilvēki izturas cits pret citu tik vardarbīgi?

Kas notiek cilvēkā, kad  viņam uzmācas vēlēšanās izrīkot kādu?

Pēc cilvēku savstarpējas sarunas, iznākums ir divējāds, - vai nu cilvēks jūtas spēcīgāks kā pirms sarunas vai arī vājāks, atkarībā no tā, kāda bijusi mijiedarbība. Mēs sagatavojamies runāt ko tādu, lai sarunā gūtu virsroku, allaž cenšamies nostāties pavēlošā pozā, meklējam iespēju kontrolēt citus psiholoģiskā pamudinājuma dēļ kuru tādējādi saņemam. Tā ir psiholoģiskā vardarbība, kas notiek gan indivīdu starpā, gan starptautiskajā līmenī.  Psiholoģiskā vardarbība pāriet no vienas paaudzes uz otru - nomācot otru cilvēku, mēs atņemam viņam enerģiju - papildinamies uz citu rēķina un šī papildināšanās ir spēcīgs dzinulis. Viss ko apjēdzam, - ka jūtamies vāji, bet tad, kad pavēlam citiem, jūtamies labāk. Mēs nesaprotam, ka par šo LABĀK jušanos jāsamaksā citam cilvēkam, jo esam nozaguši viņa enerģiju. Ja mēs, cilvēki, noprastu, kāpēc tā nomācam citus, un pārvērtētu savas rīcības iemeslus - šī pārvērtēšana varētu būt daļa no jaunā pasaules uzskata, par kuru runā Rokraksts.

Trešā atklāsme vēsta, ka materiālā pasaule ir plaša enerģiskā sistēma un Ceturtā atklāsme norāda, ka ilgu laiku mēs, cilvēki, esam neapzināti sacentušies tās vienīgās enerģijas dēļ, kura mums pieejama: tās, kas plūsmo starp cilvēkiem. Taču, kad cilvēki šo cīņu izpratīs, vēstī atklāsme, tie sāks pārvērtēt konfliktus.

Mēs varētu kļūt brīvi no sacensības pēc lielāka cilvēku enerģijas daudzuma un beidzot būtu gatavi saņemt enerģiju NO CITA AVOTA.

# Kā pievilkt enerģiju -  tas nav stāstīts tikai kādā vienā atklāsmē, bet par to runāts visās. Ja kāds spēj koncentrēties un savākt ap  sevi pietiekami daudz enerģijas, tad sagadīšanās seko  cita citai.

# Visam, kas ir ap mums - piemīt enerģija, bet ik vienā gadījumā tā ir īpaša un svarīgi vai mūsu enerģija sader ar to. Visuma enerģija - tā, protams ir Dieva enerģija. Kad jūs uzņemat enerģiju, jums prātā nāk citas domas - jau augstākā jūsu ES līmenī. Tās ir jūsu nojautas, kas rodas dažādi, varbūt tikai pazib saprāta dzīlēs, uzplaiksnī kā nomoda sapnis vai vīzija un sāk jūs vadīt, jūs virzīt. Tālāk jūs atklājat nenozìmīgus jautājumus un intuitīvu norādi - ko darīt, vai kurp doties. Jūs saņemat mājienu par nākamo sol - VIENMĒR!  Vienīgā reize kad tas nenotiek, ir tad, kad jums prātā aplams jautājums. Problēma nav atbilžu saņemšanā, bet pazīt svarīgos jautājumus, kuri jārisina. Ja esat uzdevis pareizos jautājumus, atbildes vienmēr atrodas. Tad jūsu intuīcija teiks priekšā, kas notiks tālāk- tad nākamais solis būs būt uzmanīgam un modram, jo agrāk vai vēlāk nāks sakarības, kas pavirzīs jūs intuīcijas norādītajā virzienā.

# Tad, kad jūs novērtējat lietu vai dabas vienreizīgumu un skaistumu - jūs ņemat enerģiju. Ja nonākat tajā līmenī, kad sākat izjust mīlestību, tad sākat atdot enerģiju, ja vien vēlaties.Mīlestības loma ilgu laiku netika izprasta. Enerģijas uzņemšana atgādina pacilātību, pat apreibumu un arī mīlestību. Iegūstot pietiekami daudz enerģijas, lai saglabātu šo mīlestības stāvokli, noteikti iespējams padarīt šo pasauli labāku.

# Atcerieties piestāt dabā pēc iespējas biežāk lai uzņemtu enerģiju. Piepildiet sevi, - uzlādējiet sevi ar mīlestību! Atcerieties, - tad, ja esat šo stāvokli sasniedzis, neviens un nekas nevar atņemt jums vairāk enerģijas kā jūs spējat aizstāt. Patiesībā enerģija kas aizplust no jums, rada plūsmu arī pretējā virzienā - tikpat spēcīgu. Jums tās nevar aptrūkt, bet jums jāapzinās šis process, lai tas paliktu spēkā. Daba jākopj un jāsaudzē - kā neticami spēcīgs enerģijas avots.

# Ik reizes, kad mēs papildinam enerģiju un kāda sakarība liek mums dzīvē pavirzīties uz priekšu, mēs nostiprinām sevī šo enerģijas līmeni- un pēc tam varam pāriet augstākā vibrācijā.  Mūsu bērni manto mūsu vibrāciju līmeni un paceļ to augstāk - tā cilvēki turpina evolūciju.

# Jūsu mistiskā pārdzīvojuma laikā jūsu enerģija izklīst apkārtējā Visumā, tādējādi jūs savienojaties ar to, uzsūcat tā enerģiju un savukārt atdodat savējo itin visam un visur.

#  Viena no atklāsmēm stāsta - kā izprast notikumus cilvēka pagātnē. Tas ir process kurā top noskaidrots, kas jūs esat un kas jums jāveic uz šīs planētas. Apjauta, ka dzīve patiesībā nesākas ar ieņemšanu, bet daudz agrāk, kad radās jūsu pārējais ES - pats Visums.  Rokrakstā stāstīts par jauno izpratni, attiecinot to uz tā saucamo mistisko apziņu - šī atziņa tiks atzīta par vērē ņemamu, jo aizvien lielākam cilvēku skaitam šī apziņa kļūs par realitāti - no pašu pieredzes - šie indivīdi piedzīvos apgaismības mirkļus, apskaidrības uzliesmojumus. Rokraksts apgalvo, ka šī pieredze ir atslēga ar kuru palīdzību noslēgt cilvēku nesaprašanos pasaulē, jo šāda pārdzīvojuma laikā mēs saņemam enerģiju no cita avota un šim avotam varētu tuvoties arī ar gribas palīdzību.

Visam ir jāturpinās - cilvēki virza Visuma attīstību pretī augstākām un augstākām vibrācijām - notiek virzība pretī jaunai garīgai apziņai pasaulē.

Piektā atklāsme: Universs spēj piegādāt visu kas mums vajadzīgs, ja vien mēs atvērtos tam

Piektā atklāsme vēstī, ka ir arī cits  enerģijas avots, bet mēs nevaram pievienoties šim avotam, kamēr pielietojam metodi, ar kuras palīdzību mēs kā indivīdi pakļaujam citus - mums tas jāizbeidz, jo - tikko mēs atsākam  šādu rīcību, tiekam atdalīti no enerģijas avota. Uzspiežot pārējiem savu gribu (šādu izrīkošanu sauc par kontroles drāmu) nevar īstenoties augšupvirzība, kura nodrošina sakarības.

Sestā atklāsme: ir pilnībā jāapzinās SAVA kontroles drāma

Nekas mūsu dzīvē nevirzīsies uz priekšu tikmēr, kāmēr neielūkosimies sevī, lai atklātu kā mēs rīkojamies iegūstot enerģiju.

Jūsu īstās garīgās identitātes meklēšanas process ir - pārskatīt savu dzīvi kā vienu veselumu - garu stāstu, pūloties uzminēt tā pamācošo nozīmi.

Pirms enerģijas uzņemšanas mums jātiek galā ar savu kāri pakļaut citus un tāpēc - jāatgriežas pagātnē noskaidrojot, - kā radies kārdinājums nomākt citus-  izprotot, kā veidojusies jūsu pašu drāma attiecībā ar vecākiem, draugiem, paziņām, gandrīz katrs nopūlas iegūt enerģiju, rīkojoties vai nu agresīvi, - tiešā veidā piespiežot cilvēku pievērst sev uzmanību vai arī pasīvi, - spēlējot uz jūtām.

Drāmu klasifikācija varētu būt šāda: iebiedētājs, pratinātājs, atturīgais un nabaga es.

~

Ja esam savu drāmu saskatījuši, tad kļūstam patiesi brīvi,

lai paceltos pāri neapzinātajām spēlēm, kuras spēlējam.

Sāciet ar to, ka pajautājiet sev: kāpēc es piedzimu tieši šajā ģimenē? Kāda mērķa labad tas notika? Kāpēs jūs dzemdēja tieši šī sieviete un ko jūs varat no viņas mācīties? Jums jāpūlas atklāt, ko māte jums iemācījusi un tajā pašā laikā jāapjauš, kas viņas dzīvē varēja būt citādi - labāk.Tas, ko jūs gribētu mainīt savas mātes dzīvē, daļēji jāpārlūko arī jums. Vecāki nav mūsu radītāji tikai fiziskā nozīmē, - tie radījuši mūs arī garīgi. Jūsu ES sākas kaut kur starp viņu abu būtībām, tāpēc arī piedzimāt tieši viņiem, lai turpinātu abu iesākto, proti, atklātu patiesību, kura ir abu jūsu vecāku uzskatu sintēze.

Saskaņā ar Rokrakstā sacīto, mums visiem jāpatērē tik daudz laika, cik nepieciešams

šim procesam – pagātnes noskaidrošanai, tad būsim ieguvuši skaidru apjausmu par savu garīgo ceļu, tad arī spēsim izprast augstāko jēgu, kuras dēļ esam piedzimuši.

Mums visiem ir garīgais mērķis, misija, kas jāizpilda – pat ja to pilnībā neapzināmies, bet ja izprotam, mūsu dzīve var virzīties tālāk.

Septītā atklāsme:  stāstīts par apzināto sevis attīstīšanas procesu - modri uzmanot ikvienu sakarību, ikkatru atbildi, kuru jums sūta Visums

Septītā atklāsme skaidro - kā mēs varam palīdzēt citiem un kā citi sniedz mums atbildes, kuras meklējam. Un vēl, tur rakstīts par pilnīgi jaunu ētiku cilvēku savstarpējās attiecībās, kas padara vieglāku katra atsevišķa cilvēka evolūciju. Ļaujat savai skaistuma izjūtai un starojumam sevi vadīt, jo tās vietas un tie cilvēki, kas spēs jums atbildēt izskatīsies starojoši un pievilcīgi.

Septītajā atklāsmē stāstīts par sapņiem - sapņi parasti ir vissvarīgākās norādes. Sapņi nāk, lai mums paziņotu par mūsu dzīvi ko tādu ko mēs nezinām. Mūs vada ne tikai sapņi, bet arī domas un nomoda sapņi. Ja mēs pievēršam šai norādei uzmanību, tad varam sagatavoties kādam dzīves pagriezienam. Septītā atklāsme māca, ka baiļpilnās domas ir jāpadzen un jādomā labākas domas. Ja atkārtoti parādās sliktas nojautas, - tādā gadījumā tās jāuzlūko ļoti nopietni, tās nedrīkst neievērot.

Septītā atklāsme māca - svarīgi atrast nozīmi jeb SUDRABA PAVEDIENU, kas slēpjas ikvienā notikumā, ka visas atbildes kuras noslēpumainā veidā saņemam, nāk arī no citiem cilvēkiem – saņemam caur citu cilvēku rīcību tos it kā nejauši satiekot. Tas, kā mēs atsaucamies cilvēkiem, norāda vai spējam šos paziņojumus uzņemt. Rokraksts māca, - jāapstājas, lai ko mēs tobrīd darītu un jārod tā norāde, kuru sniedz šī persona, vai otrādi - mums pašiem jāsniedz šai personai. Mēs intuitīvi pazīstam domubiedrus, kuriem ir mums kas ziņojams - telepātija ir ļoti dabisks process un ja uzmanīgi izvērtējam ar ko un par ko jārunā, tad saņemam atbildes uz mūsu uzdotajiem jautājumiem.

Gadījuma tikšanās nenotiek!

Astota atklāsme:  māca kā cilvēki izturēsies cits pret citu - māca ētiskas attiecības starp cilvēkiem un kā izturēties, lai saņemtu pēc iespējas daudz norāžu

Astotā atklāsme stāsta, kā noris cīņa par varu romantiskās attiecībās (jūsu attīstība var beigties, ja sāksiet pilnībā nodoties otrai personai). Kad cilvēks mācās tikt skaidrībā ar sevi un attīstīties tālāk, viņš var apstāties savā attīstībā pieķeroties otrai personai -sākot uzņemt enerģiju no otra cilvēka, mēs traucējam Visuma enerģijai nokļūt līdz mums. Romantiskās attiecībās svarīgi ir - katram jāizveido pastāvīgs mehānisms enerģijas uzņemšanai no Visuma un, galvenais, jāiemācās dzīvot nepakļaujot vienam otru. Jāveido superpersonu. . .taču šāda savienība nekad nedrīkst novirzīt mūs no individuālās evolūcijas ceļa. Jāatrod īsto romantisko attiecību modeli, kas jums atbilst un netraucē abiem turpināt savu evolūciju!

Rokraksts stāsta arī par saskarsmi ar citiem sev tuviem cilvēkiem, bet, galvenais, kā veidot attiecības ar bērniem - ieteicot saukt vārdā kontroles drāmas, lai tās izbeigtu.

Rokraksts teic, ka slēptas manipulācijas enerģijas dēļ nevar pastāvēt

 ja jūs uz tām norādāt - padarāt tās apzinātas.

Astotā atklāsme stāsta par jauno enerģijas izmantošanas veidu cilvēka audzināšanā, jo ļaunākais,

ko varam izdarīt, ir izsmelt bērnu enerģiju visu laiku pamācot, - tā radot viņu kontroles drāmas. Ir arī norāde par bērnu skaitu ģimenē, ka nevajadzētu laist bērnus pasaulē, ja vismaz viens pieaugušais nevar veltīt laiku un uzmanību bērnam, jo kad bērns sāk attīstīties viņš automātiski saņem pretējā dzimuma enerģiju un tikai ar laiku viņš pārslēdzas citam enerģijas avotam.

Mācoties veidot platoniskās attiecības ar pretējā dzimuma pārstāvjiem, jāatceras, - šādas attiecības var veidoties tikai ar tādiem cilvēkiem, kuri ir pilnīgi atklāti.

Jo vairāk mēs mīlam un apbrīnojam citus, jo vairāk enerģijas saņemam.

Tāpēc mīlestība pret citiem un viņu apveltīšana ar enerģiju

ir labākais, ko varam darīt savā labā.

Devītā atklāsme:  vēstī, kur mēs, cilvēki evolūcijas rezultātā nonāksim, pie kā tas novedīs un kā mainīsies cilvēku sabiedrība

Rokraksts skaidro kā mainīsies cilvēces kultūra nākamajā gadsimtā apziņas evolūcijas rezultātā. Tā attēlo pilnīgi citādu dzīvessveidu - pareģo, ka cilvēki brīvprātīgi samazinās savu skaitu, lai visi varētu dzīvot enerģētiskajās un skaistākajās zemes vietās, dzīvos intuīcijas vadīti un tiekšanās pēc varas tiks atmesta, jo nevajadzēs nevienu kontrolēt, lai radītu sev drošības sajūtu.

Devītā atklāsme attēlo cilvēku pasauli, kur katrs var dzīvot lēnām un nesteidzīgi - uzmanīgi gaidot nākamo nozīmīgo tikšanos, pacilātībā par saņemtajām intuitīvajām norādēm. Un vēl, ja mēs apzināti rīkotos tā, lai izdabūtu no katra cilvēka labāko, ko tas spēj dot, nevis mēģinātu pakļaut, šādu pieeju varētu pārņemt visa cilvēce.

Rokraksts māca, ka mūs vadīs tieksme pēc patiesības.

Devītā atklāsme parāda mūsu dzīves augstāko jēgu, - ka mēs, cilvēki esam evolūcijas vainagojums un tagad mēs sākam visu šo procesu apzināties un rodas izpratne par paaudžu maiņas virzību uz augstākām garīgām vibrācijām t. i. katra paaudze patērē vairāk enerģijas un akumulē vairāk patiesības, pēc tam nododot savu pieredzi nākamām paaudzēm, kuras turpina šo tālākvirzību - dzīvo uz šīs planētas, lai apzināti attīstītos. Devītā atklāsme vēstī, ka kultūra attīstīsies šajā paredzētajā virzienā - teic, ka mēs, cilvēki paceļot savu vibrāciju līmeni, varam piedzīvot neticamas lietas un apgalvo, ka lielākā daļa indivīdu sasniegs šo vibrāciju līmeni trešajā tūkstošgadē.

Jo vairāk skaistā spējam saskatīt, jo ātrāk attīstamies, jo augstākas top mūsu vibrācijas. Uztverei attīstoties - vibrācijām pieaugot, mūs atvērs Debesīm, jo esam šeit, lai sasniegtu Debesis Zemes virsū un galvenais - tagad mēs zinām, kā tas izdarāms!

Rokraksts vēstī, ka tad, kad zināsim vairāk par enerģijas dinamiku Visumā, mēs pieredzēsim, kas īstenībā notiek tad, ja mēs kādam kaut ko dodam. Dodami, mēs saņemam atpakaļ – šādā veidā darbojas Visuma enerģija –mums allaž ienāks vairāk, nekā mēs spētu dot projām un jo vairāk ļaužu pievienotos šādai garīga rakstura ekonomikai, jo jūtamākas būtu pārmaiņas nākamības kultūrā.

Galvenā doma - lai mēs dotu ko dodami, saņemsim atpakaļ daudz vairāk.

Došana ir Visuma atbalsta sistēma.

Un vēl: jums šķiet, ka Rokraksts grauj jūsu reliģiskos uzskatus, ka evolūcija ir mīts, ka Dievs ievirza nākotni kā to vēlas PATS? Vai arī apgalvojums, ka cilvēki paši var virzīt savu evolūciju, nozīmē noliegt Dieva gribu, jo tā cilvēki top egoistiski un šķirti no Dieva? Izejot no šiem jautājumiem - nav brīnums, ka ir cilvēki, kas vēlas noslēpt Rokraksta esamību.

Kas vajadzīgs, lai pārliecinātu tos, kas nevēlas Rokrakstu darīt zināmu cilvēcei?

Atbilde: Tam būtu jāzin visa patiesība un jābūt skaidrībā par to,

kā cilvēki izturētos cits pret citu, ja katrs rīkotos kā māca  Rokraksts.

                                                                   ~

Un vēl: enerģijas uzņemšana ir kas tāds, par ko atklāti jārunā,

citādi visa cilvēce var sākt virzību atpakaļ un iedomāties, ka dzīves jēga ir valdīt pār citiem un izmantot planētu savām iegribām. Ja mēs atgriezīsimies pie tā, tad neizdzīvosim.

~

 Katram no mums ir jādara viss ko spējam, lai izplatītu šo ziņu!

Desmitā atklāsme: vēstī par to, kā izprast garīgo renesansi uz zemes raugoties no kādas citas dimensijas - Pēcdzīves dimensijas

Šai atklāsmei ir kaut kas kopīgs ar intuīcijas patiesās dabas noskaidrošanu un norāžu paturēšanu vērā, - ar mūsu dzīves takas pārlūkošanu. Pēcdzīves dimensija – tās ir zināšanas, kuras pastāv tikai Pēcdzīvē - tā vienmēr ir informācija un beigu beigās top pietiekami tverama, lai būtu pieejama arī fiziskajā dimensijā, un kāds to spētu darīt zināmu citiem - kāds, kas varētu pierakstīt. Mēdz sacīt:

”pār pierakstītāju ir nākusi dievišķa iedvesma”, bet galvenais, kas jāsaprot, lai uztvertu šo informāciju ir jākāpina savs enerģētiskais līmenis.

# Karš ir nepieciešams, ja raugās uz visu no šīs pasaules vareno viedokļa un viņu politisko sabiedroto pozicijām. Viņuprāt nākotni vajaga veidot pēc viņu ieskatiem, manipulējot ar to un kontrolējot to, - tādu ļautiņu interesēs, kuri dara pasauli par drošu vietu kapitālieguldījumiem. Bet. . .  jelkāda vardarbība visu padara vēl ļaunāku. Jā, notiek pasaules degradācija, jo politiķiem rūp tikai pašu labklājība un iespējas to paildzināt. Viņi rūpējas par īslaicīgiem labumiem, nevis plāno ilglaicīgu labklājību. Drīz vien visas nestabilās vienošanās un apvērsumi, kas satur cilvēci kopā, pajuks.

Mēs zinām, ka pēc nāves nāksies pārskatīt savu dzīvi, nožēlojot katru garām palaisto izdevību, ikvienu gadījumu, kad varējām rīkoties, bet to nedarījām. Uz zemes mēs varam vēlēties un radīt gandrīz visu, taču īstais piepildījums ir tikai tad, ja mēs lūkojamies sevī un uzminam pareizo virzienu. Naids. . . karš. . . Ar visu var tikt galā atrodot īsto redzējumu, bet jāzin, ka mums piemīt vēl neatklātas spējas ietekmēt visu, kas ar mums notiks nākotnē. Šī prasme ir atkarīga arī no katra atsevišķa indivīda - varam izlietot dažādas atklāsmes, lai mainītu savu nākotni, varam atrast sevī iedvesmu, lai veidotu labāku, ideālāku nākotni un ja mēs to darām, tad notiek brīnumi.

Cilvēce ir sākusi izprast Pēcdzīvi. Tajā laikā, kamēr mēs esam uz zemes, dvēseļu grupas sūta mums papildus enerģiju un mūsu intuitīvās norādes un sapņi nāk no savienošanās ar šīm dvēseļu grupām un ar dievišķo, tā atbalstot mūs.

Intuīcijas norādes, sapņi un sakritības, kas ir mūsu rīcībā, nonāk pie mums tāpēc, lai turētu mūs uz īstā ceļa. Ar dvēseļu palīdzību mums atvērsies Pasaules redzējums. Kad tradīcijas mainās - vecie priekšstati un uzskati tiek lauzti un pārvērtēti - pārvērsti jaunās jeb aizmirstās vecās tradīcijās, -  tas vairumam ļaužu liek baidīties un  šīs bailes varbūt ļoti bīstamas, jo nobijušies cilvēki bieži ķeras pie galējiem līdzekļiem, jāsaka, ka jelkāda vardarbība visu padara vēl ļaunāku. Ir jāsāk ar dzīves pārskatu – JĀMEKLĒ PATIESĪBA. Zināšanu atcere rada enerģijas uzplūdus, ar kura palīdzību iespējams uzvarēt bailes. . . un izbeigt šo eksperimentu, kas ilgst jau aptuveni 6000 gadus. Pastāv kāds paņēmiens, kas ļauj atcerēties mums vajadzīgo un tas ir dvēseļu ziņā - tas liek pāri mums gāzties atmiņām un zināšanām par patiesību. Tādā veidā mēs varam uzlūkot cilvēces vēsturi kā garīgu procesu, kā dziļāku, sistemātisku dvēseļu tiekšanos paaudzi pēc paaudzes, dzīvi pēc dzīves - caur tūkstošgadēm dzenoties pēc viena vienīga mērķa: atcerēties to, ko jau apguvām Pēcdzīvē, un darīt šīs atmiņas zināmas uz Zemes.

# Šīs atklāsmes daļā ir teikts, ka jāatšķir dvēseles, kuru apziņa ir nomoda stāvoklī un savienojusies ar mīlestības garu, no citām, kuras ir izbijušās un ieslīgušas kaut kādā transā. Taču mums jāizturas tā, lai neaizskartu tos garus, kurus skārusi baiļu drāma- tās ir dvēseles attīstības procesā tāpat kā mēs. Patiesībā tie, kas Zemes dimensijā iesaistīti vardarbības drāmās, no kurām nespēj tikt ārā, bieži vien ir ļaudis, kuru dzimšanas vīzijas bijušas ļoti cerīgas.

Bailes bija un ir lielākais ienaidnieks cilvēces ilgajā un mokošajā vēsturē.

~

Mēs, cilvēki, bijām tuvu dabas pasaulei un visos savos ritmos saistīti ar to,

instinktīvi atsaucoties tai. Mēs beidzot apjēdzam arī baiļu būtību, jo, būdami beigu laika analītiķi, spējam izskaidrot šos ļaunuma uzplūdus, kuri sākās ar pasaules polarizāciju LABAJĀ un ĻAUNAJĀ

(Bībeles pravietojums par Apokalipses tuvošanos).

Mēs nespēsim ieviest Pasaules redzējumu – un atrisināt polarizācijas jautājumu,

iekams nebūsim izpratuši paša ļaunuma būtību.

Ļaunuma nesēji - tie ir ļautiņi, kas nekad nepaļaujas uz likteni, bet domā, ka viņiem jāgādā, lai nākotne būtu tieši tāda, kādu viņi to plānojuši. Jākontrolē it viss- ekonomiskā attīstība, valdības, naudas plūsma, t.i., cilvēki jādzen barā un jākontrolē pēc iespējas stingrāk. Ja nebūtu neviena ko iebiedēt, šo ļautiņu enerģijas līmenis zustu un viņu apziņā mostos baža, tāpēc viņiem nemitīgi jāuztur spēkā šī iebiedētāja loma.

# Pravietojums vēsta - sākšoties svētais karš, kura laikā cilvēki sadalīšoties pretējās nometnēs, kur svarīgi tikai viens – būt pareizajā pusē, kad sāksies cīniņš. Ja abas puses tic, ka cilvēki rīkojas nosodāmi, sabiedriba dehumanizējās un liek katrā no mums pamosties visļaunākajām tieksmēm.

Spēdami atcerēties kas jāpaveic cilvēcei, mēs spēsim dziedināt visu pasauli.

Mums tikai vajadzētu pacelt enerģijas līmeni, tad mēs varētu atcerētis arī savu un cilvēces misiju.Tikai tādu cilvēku grupa, kuri pilnīgi apguvuši Astoto atklāsmi (runa par to, kā pacelt, cilvēku enerģijas līmeni), būs spējīgi noskaidrot šo - AUGSTĀKO PATIESĪBU.

# Neviena grupa nespēj sasniegt pilnīgu radošo iespēju potenciālu, iekams nav apzināti attīrījusies un paaugstinājusi savu enerģētisko līmeni. Mums tas jādara, saskatot katrā cilvēka augstākās patības izpausmi un jāvaicā pašiem sev: “Ko es varētu darīt, lai saniegtu jaunu informāciju? Kā saglabāt jau tā trauslo līdzsvaru  kas pastāv dabā? Vai tehnoloģija ko mēs radām kalpo augstākam mērķim?” Taču nekas no tā visa nešķiet loģisks, iekams nesākam apdomāt atklāsmes – Devīto un Desmito. Ja kāds turpina uzskatīt, ka dzīve ir tikai viņa paša izdzīvošana nedraudzīgā pasaulē, tad viņš koncentrēsies tikai uz to, lai dzīvotu cik bagāti vien iespējams un rūpēsies, lai viņa bērni domātu tāpat. Bet, ja cilvēks apguvis pirmās deviņas atklāsmes un saskata dzīvi kā garīgu evolūciju ar garīga rakstura pienākumiem, viņa uzskati var pilnībā mainīties.

Izprotot Desmito atklāsmi, saprotam, - esam šeit tādēļ, lai panāktu Zemes dimensijas tuvošanos debesu sfērai. Saskatot Pasaules redzējumu, mēs uzņemam radniecisko dvēseļu grupu spēku no otrās dimensijas un sakūstot ar to, atceramies vēl daudz vairāk un galu galā aptveram visu Pasaules pārskatu. Mēs apgūstam vēstījumus, kuri mums jānodod citiem un kad tā notiek visur uz zemeslodes - mēs varam garīgā plānā savienoties un censties kopīgi pacelt vibrāciju līmeni, tā ietekmējot ne tikai cilvēku sabiedrību, bet arī kultūru Pēcdzīvē. Mēs aizraujamies ar to, kas notiek uz dzīves skatuves, taču idejas attīstās lēnāk, un mums jāsasniedz zināma vienprātība par to, ko vēlamies no nākotnes – tas palīdz apvienoties dvēseļu grupām Pēcdzīves dimensijā, tāpēc Zemes dimensija tiek uzskatīta par tik svarīgu.

Fiziskā dimensija - vieta, kur notiek īstā dvēseļu vienošanās

un šī vienprātība ir tas mērķis uz kuru savā garajā attīstības ceļā virzās cilvēce.

Pēcdzīves dvēseļu grupas izprot Pasaules redzējumu, to pārskatu, kas ļauj apzināties, kā fiziskā pasaule var attīstīties tālāk, bet dimensijas - savstarpēji tuvoties, taču vēlamo tālākvirzību var nodrošināt tikai tie indivīdi, kuri piedzimst fiziskajā dimensijā, cerot iekustināt Zemes realitāti, lai viss risinātos vajadzīgajā virzienā. Fiziskā pasaule ir teātris, kurā tiek izspēlēta evolūcija, kas paredzēta abām dimensijām un tagad mēs esam noveduši izrādi līdz kulminācijai, kad apzināti atceramies to, kas notiek un ir notices, lai saprastu kam jānotiek nākotnē. ATCERĒTIES NĀKOTNI - nozīmē paaudzēm ilgi dzimt fiziskajā dimensijā, lai beigu beigās atmodinātu savu apziņu un apvienotos, lai uz Zemes ieviestu tādu pašu garīgo kultūru, kāda ir Pēcdzīvē.

Vai spējat sakatīt, kā mainījusies pasaule kopš apguvāt atklāsmes?

~

Jūs varat saņemt informāciju par katru atklāsmi, bet neapjēgt ko tās nozīmē.

Jums tās jāatklāj savā paša dzīvē!

~

Šobrīd ir svarīgi saprast, kurp ejam, jo esam šeit uz šīs planētas ne jau tāpēc, lai dibinātu personīgās impērijas, kuras pārvaldīt, bet, lai attīstītos.

~

Patlaban mūsu priekšā paveras divējāda izvēle – mocīties bailēs, ticot, ka pasaule nonāks Lielā Brāļa varā, noziedzības un posta jūklī, vai arī iet otru ceļu un uzskatīt sevi par tiem, kuri spēj šo nihilismu pārvarēt, atveroties augstākām vibrācijām.

No mums tiek prasīta tikai rīcība un drosme un tie, kas no mums to prasa - pirmkārt un galvenokārt ir mūsu senči.