Gaļinas Uzunovas saņemts vēstījums no
Sanat Kumaras, publicēts 29.04.2010:
No krievu valodas tulkoja Maija Čepule
...
** no Gaļinas ...**
Šis ir viens no maniem pirmajiem
čenelingiem, ko biju nosūtījusi Natālijai [Kotjeļņikovai]. Domāju, ka tas ir
aktuāls vēl šobrīd.
Mans Mīļotais bērns! Esmu nācis sveicināt un
atbalstīt Tevi šodien.
Es redzu to, ka esi sarūgtināta un apjukusi. Tu tagad
domā, ka viss tas, ko mēs bijām devuši Tev caur
Tavu kanālu, nav pareizs, jo tas nesakrīt ar to, ko Tu izlasīji pie
N.
Bet kur tad ir „nesakritība”?
Mēs dodam Tev to, kas Tev jāzina – pakāpeniski.
Nešaubies par savu kanālu, nenododies šaubām un inertumam. Tas sagrauj.
Tu domāji, ka Tavs skološanās Ceļš tikko kā sācies.
Taču tas tā nav. Tu daudz esi mācījusies. Un tagad ir pienācis laiks kam
citam.
Dārgā, Tu vēl arvien redzi mūsos savus Skolotājus,
Pavadoņus, Tēvus, Radītājus ... Tu pozicionējies, distancējoties no mums. Tu
cildini mūs, apbrīno mūs, ieraugot mūsu enerģiju fokusēšanos. Bet saproti, Mīļā
– tas nav vajadzīgs. Nav nekādas atšķirības starp
Mani un Tevi. Vienkārši – Tu tagad atrodies ķermenī, bet Es – nē. Mana
dievišķība – Tava dievišķība. Tu atradi savus skolotājus, cenzdamies
„noslēpties” aiz viņu mugurām: Skolotājs jau labāk zina. Viņš mani apmācīs, Viņš
man palīdzēs, Viņš ir labāks, Viņš ir gudrāks. Tas tā nav. Skolotājs nav aukle.
Viņa nolūks un uzdevums – nav pamācīt, nav apgaismot, nav vest pie rokas. Viņš
tikai cenšas parādīt Tev, ka Tavs Skolotājs, Tavs Dievs, Tavs Radītājs atrodas Tevī pašā.
Neviens neparādīs Tev Tavu Ceļu, neviens neizvadīs
Tevi pa to. Neviens nepateiks – kāds ir Tavs ceļš. Vienīgi Tu pati to
zini.
Izbeidz dievināt mūs un pielūgt mūs. Taviem
Skolotājiem Tevi nav jāmāca, viņiem tikai ir jāparāda Tev ceļš pie Radītāja. Jo
tas ir tas, ko Tu meklē. Mēs ilgu laiku bijām vidutāji starp jums un Radītāju.
Bet tagad jūs esat izauguši. Jums vairs nav vajadzīgi vidutāji.
Saproti, ne jau Radītājs grib izpausties caur Tevi,
bet Tu vēlies Sevi paust caur savu formu. Jo Tu
jau arī ESI Radītājs.
Atceries, kā Tu izmainīji savu uzrunu savam
Augstākajam ES. Tagad Tu vairs nesaki, ka Viņš nonāk pie Tevis, bet gan, ka Tu
pacelies līdz Viņam. Un tā tas ir. Tu virzies uz SAVAS Dievišķības Gaismu. Tu
pārnes savu apziņu uz turieni.
Tu esi apjukusi, Tev šķiet, ka Tu esi atstāta viena,
pamesta galīgi nezināmā vietā. Tevi pārņem bailes. Taču tam tā ir jābūt. Tu
nevari vairs atgriezties atpakaļ, Tu nevari pārtraukt sapni, Tu nevari
atteikties. Viss, ko Tu tagad vari – tas ir PIEŅEMT. Pieņemt SAVU Dievišķību, un
savu Atbildību pašai PAR SEVI.
Skolotāji ir prom. Viņi vairs nenes par Tevi
atbildību. Vienīgi Tu pati. Netaujā mūs, nevērsies pie Dieva ar jautājumiem un
lūgumiem. Viņi nedos atbildi. Pajautā Sev! Jo TU tad arī ESI Skolotājs, Dievs,
Radītājs. Un neviens cits, izņemot Tevi pašu, neatbildēs uz Taviem jautājumiem,
un nepateiks – kur Tev jāiet, un kas Tev jādara. Saņemies drosmi un vīrišķību,
un pieņem to!
Mēs varam tik atbalstīt Tevi. Tālāk Tu iesi
patstāvīgi. Mēs nenorobežojamies no tevis, mēs joprojām esam ar Tevi. Taču –
kā LĪDZĪGI. Es esmu Tavs brālis, draugs, mīļotais.
Nevis Skolotājs, nevis Tēvs, nevis Radītājs. Starp mums nav atšķirības. Mēs esam
vienoti. Tu domā, ka vēl par agru, ka Tev vēl nav nekā, ar ko padalīties. Bet Tu
kļūdies. Piesauc SEVI. Visa Pastāvošā AVOTS atrodas Tavā
SIRDĪ. Tu un Radītājs – esat viena persona. Esi
Radītājs!
Saņemies drosmi – darīt to, ko nekad agrāk nebūtu
darījusi, pateikt to, ko nebūtu nekad teikusi. Dzīvo Radītāja dzīvi savā mazajā
ķermenī.
Es redzu, ka tikai tagad Tu saproti to, par ko
rakstīja Solāra. Esi drosmīga! Tavs „skolotājs” – draugs un
mīļotais vakar Tevi svētīja kalpošanai. Un arī es Tevi
svētīju!
Tu vari būt El Morija, Kut Humi, Maha Čohans, Sanat
Kumara. Tu jau tagad esi ES.
Nekad nedomā, ka Tu neesi cienīga, vai arī, ka neesi
pietiekami tīra. Dievišķība neatnāk ar attīrīšanos, toties tīrība un skaidrība atnāk līdz ar savas Dievišķības
apzināšanos.
Nepārdzīvo, ka Tu nevari saskatīt savus Smalkos
Ķermeņus, un nesajūti pārmaiņu procesus sevī. N ceļš – tas ir VIŅAS ceļš, bet
TAVS ceļš – tas ir Tavs ceļš. Patiesībā tam nav nekādas nozīmes – vai Tu redzi
vai neredzi smalkos plānus un pārmaiņas sevī. Tās notiek, es galvoju. Tev
gribētos apstiprinājumu, kā jebkuram cilvēkam, es zinu. Vienkārši PIEŅEM to
visu.
Dažkārt Tev nemaz nav jāzina – ko tieši Tu attīri vai
pārveido transformāciju Liesmās vai enerģijās. Tam nav nozīmes.
Neuzvel sev nastu, kas Tev nav pa spēkam, nepiebāz
galvu ar pārgudrām praktikām. Visas tās – gan sarežģītās, gan vienkāršās –
domātas tikai vienam – lai vestu pie Radītāja, PIE
SEVIS.
Atceries Imhotepa vēstījumu. Neapgrūtini sevi ar
Mer-Ka-Bu. Aizmirsti par to. Viss notiks savlaicīgi, un varbūt pat Tev nemanot.
Tas Tev nav svarīgi.
Tu domā – ja tas, ko Tu dari ir vienkāršs – tad tas
ir sliktāks. Dārgā! Mēs rūpējamies par Tevi. Mēs zinām, ka Tev nav laika
praktikām un nodarbībām. Izvēlies to, kas Tev iet pie sirds. To, kas nav Tev kā
slogs. Tu jau to dari. Tu taču nevari pamest novārtā savus mazos bērnus, un
aptvert neaptveramo. Tev ir nepieciešams miegs, ēdiens, un atpūta ķermenim. Un
viss Tavs darbs pie attīrīšanās ir vējā, ja esi nesavaldīga un nogurusi.
Tev ir VISS. PIEŅEM to. Es mīlu Tevi un rūpējos par
Tevi. Taču Tu, mans bērns, esi izaugusi, un tagad Es vairs nesaskatu Tevī bērnu.
Tu – mans mīļotais Gars. Mans CilvēkEņģelis. Svēts un Unikāls. Otra tāda nav
bijis un nebūs visā Visumā. Tagad TU esi Pasaules Skolotājs. Pieņem to.
Tagad TU esi Sanat Kumara. Rūpējies par saviem mazāk
apgaismotajiem brāļiem un māsām – kā Es par Tevi biju rūpējies līdz šim. Esi
Tēvs un Māte Cilvēcei.
Vadi viņus – uz viņu pašu Dievišķību, apgaismo tiem
viņu pašu ceļu pie Radītāja – kā es Tev apgaismoju tavējo. Tagad JUMS jāieņem šī
vieta.
Tagad, tieši TAGAD Tu pārņem šo stafeti no mums, lai
nestu Dievišķību Cilvēcei uz Zemes. Kalpo godam. Drīz Tev būs jāpaceļas vēl
augstāk, un jātop par Skolotāju daudziem jo daudziem tūkstošiem apzinīgo būtņu –
gan no Zemes, gan no citām planētām un civilizācijām.
Es runāju ar Tevi, bet caur Tevi – runāju ar
KATRU.
Mani mīļotie bērni! Jūs esat izauguši, un kļuvuši
patstāvīgi. Jūs esat mani mīļotie brāļi un māsas. Tagad, mans bērns, Tu stāvi
durvīs, kas ved Tevi Jaunajā Pasaulē. Aiz šī sliekšņa Tevi gaida Visums, pilns
prieka un mīlestības. Tevi gaida Tavs Radītājs. Tas ir dižens un priecīgs
brīdis. Viņš gaida Tevi jau sen, un viņš vēlas atgriezt Tevi pie SEVIS. Un Tu
arī sen jau to vēlies. Tas ir tas – dēļ kā Tu gāji caur mācībām un ciešanām
daudzus eonus gadu.
Un tagad tā diena ir klāt. Tu atgriezies pie AVOTA.
Tad kāpēc gan Tu nepriecājies? Kādēļ es redzu apjukumu un skumjas Tavā
Sirdī?
Mēs neatstājam Tevi. Vienkārši – tagad Tu vari runāt
ar Radītāju tiešā veidā. Tu esi izaugusi tik tālu. Nav no kā baidīties. Drīz Tu
to pieņemsi, un līksmosi kopā ar mums.
Mīļotā, zini, ka tas viss pilnā mērā attiecas uz
katru, ar kuru es runāju tagad caur Tevi.
Tagad Tu PATI vari parūpēties par SEVI. Taču tas
nenozīmē, ka es neuzmanīšu vairs Tevi.
Es sūtu visiem saviem mīļotajiem brāļiem un māsām
savu Mīlestību un Svētību.
Es Esmu Sanat Kumara
