pirmdiena, 2012. gada 23. janvāris

Optimisma kredo


No Džo Vitales jaunās grāmatas"Atslēga"
Pirms simts gadiem 1912. gadā publicētais Optimisma kredo
*Es būšu tik stiprs, ka manu mierīgo pašapziņu nekas nespēs traucēt.

*Ar katru cilvēku, ko satikšu, es runāšu par veselību, labklājību un laimi.

*Pret draugiem izturēšos tā, lai katrs no viņiem justos īpašs un vērtīgs.

*Vienmēr saskatīšu dzīves saulaino pusi un rīkošos tā, lai dzīve apliecinātu manu optimismu.

*Es domāšu tikai vislabākās domas, strādāšu tikai pie vislabākajiem cilvēkiem un gaidīšu no dzīves tikai vislabāko.

*Par citu panākumiem es priecāšos tāpat kā par savējiem.

*Atmetis domas par pagātnes kļūdām, es nemitīgi domāšu par nākotnes sasniegumiem.

*Mana sejas izteiksme vienmēr būs žirgta un optimistiska, un katram, ko satikšu savā ceļā es veltīšu smaidu.

*Sevis pilnveidošanas darbā es veltīšu tik daudz laika un pūliņu, ka citus kritizēt vairs nebūs vēlēšanās.

*Mana attieksme pret dzīvi būs filozofiska, tāpēc neraizēšos par niekiem. Es būšu tik cēls, ka spēšu nedusmoties, tik stiprs, ka spēšu nebaidīties, un tik laimīgs, ka nepieļaušu domu par to, ka varētu atgadīties kas ļauns.

*Es būšu augstās domās pats par sevi un apliecināšu to visai pasaulei, gan ne ar skaļiem vārdiem, bet ar dižiem darbiem.

*Es dzīvošu ar pārliecību, ka pasaule allaž būs man labvēlīga, ja vien sniegšu tai visu labāko, kas ir manī.