trešdiena, 2013. gada 27. marts

Kas es Esmu


Kas es Esmu
Šri Rāmana Mahāriši mācība
 
1. Kas es esmu?
Ķermenis, kas sastāv no septiņiem dažādu audu veidiem (dhatus), – tas neesmu es. Pieci maņu orgāni, t.i., dzirde, tauste, redze, garša un smarža, kas attiecīgi uztver skaņas, pieskārienus, krāsas, garšas un aromātus, – tas neesmu es. Pieci rīcības orgāni, t.i., runas, pārvietošanās, satveršanas, ekskrēcijas, radīšanas orgāni, kuru attiecīgās funkcijas ir runāšana, iešana, satveršana, ekskrēcija un izbaudīšana, – tas neesmu es. Piecas dzīvības spēka enerģijas, prāna utt., kas savukārt veic piecas elpošanas funkcijas - ieelpu u.c., – tas neesmu es. Pat prāts, kas domā, - tas es neesmu. Un neziņa, kurā nav ne objektu, ne funkciju; neziņa, kas sastāv vien no atlikušajiem iespaidiem par objektiem ap mums – arī tas neesmu es.
2. Ja es tas neesmu... tad kas es esmu?
Noraidot visu no iepriekš minētā, sakot „tas neesmu es”, „tas neesmu es”, - atliek vien Apziņa. TĀ esmu es.
3. Kāda ir Apziņas būtība?
Apziņas būtība ir esība – apziņa – svētlaime.
4. Kad tiks sasniegts patiesā ES piepildījums?
Tikai, kad izzudīs pasaule, ko redzam, būs iespējams apzināties patieso ES, kas ir redzošais.
5. Vai patiesā ES piepildījums nav iespējams, kamēr pasaule tiek uztverta par īstu?
Nē, tas nav iespējams.
6. Kāpēc?
Redzošais un redzamais objekts ir kā virve un čūska. Tāpat kā zināšanas par virvi neradīsies, ja vien netiks atvairītas maldīgās zināšanas par iedomāto čūsku, arī patiesā ES apzināšanās netiks sasniegta, kamēr saglabāsies ticība, ka pasaule ir īsta.
7. Kad izzudīs pasaule kā redzamais objekts, ko redzam?
Pasaule izzudīs, kad prāts, kas ir visu kognitīvo procesu un visu ķermeņa darbību cēlonis, norims.
8. Kāda ir prāta būtība?
Tas, ko sauc par prātu, ir neparasts spēks, kas mājo patiesajā ES. Tas liek rasties visām domām. Bez domām prāts nepastāv, tādēļ doma ir prāta būtība. Bez domām nepastāv tas, ko saucam par pasauli. Dziļā miegā nav domu un nav arī pasaules. Esot nomodā vai sapņojot, pastāv gan domas, gan pasaule. Kā zirneklis izauž pavedienu un atkal uzņem to sevī, tāpat arī prāts rada pasauli ārpus sevis un atkal uzņem to atpakaļ. Kad prāts iziet ārpus patiesā ES, rodas pasaule. Tādēļ, kad pastāv pasaule (kā īstenība), nevar rasties patiesais ES. Un, kad pastāv patiesais ES, nevar rasties pasaule. Nemitīgi mēģinot izzināt prāta būtību, tas ar laiku pamet patieso ES, atstājot to vienu. Tas, kas ir attiecināms uz patieso ES, ir Ātmans. Prāts vienmēr ir atkarīgs no kaut kā, tas nevar eksistēt viens pats. Prāts ir tas, kas tiek dēvēts par smalko ķermeni jeb dvēseli (dživu).
9. Kāds ir izzināšanas ceļš, lai saprastu prāta būtību?
Tas, kas šajā ķermenī veidojas kā „Es”, ir prāts. Mēģinot izzināt, kurā ķermeņa daļā doma „Es” veidojas, atklājas, ka tā veidojas sirdī, kas ir prāta pirmavots. Pat nepārtraukti domājot: „Es, es”, cilvēks nokļūst līdz šai vietai. Doma „Es” prātā uzaust pirmā no visām domām, tikai pēc tās rodas pārējās domas. Tikai pēc pirmās personas vietniekvārda rašanās sāk veidoties otrās un trešās personas vietniekvārdi, bez pirmās personas vietniekvārda otrā un trešā persona nepastāvēs.
10. Kā prāts norims?
Jautājot sev „Kas es esmu?”, šī doma iznīcinās visas pārējās domas, un, galu galā, tāpat kā miets, ar ko tiek uzirdināts degošs sārts, tā pati tiks iznīcināta. Tad atausīs patiesā ES piepildījums.
11. Kādā veidā ir iespējams nepārtraukti saglabāt domu „Kas es esmu”?
Kad rodas citas domas, nevajadzētu tām nodoties, bet gan jautāt: „Kam tās ir radušās?” Nav nozīmes, cik daudz domu ir izveidojušās. Katru reizi ir nepieciešams nenogurstot jautāt: „Kam šī doma ir radusies?” Atbildei vajadzētu būt: „Man.” Tādēļ, jautājot „Kas es esmu?”, prāts atgriezīsies savā pirmavotā un doma, kas bija izveidojusies, norims. Nepārtraukti vingrinoties, prāts apgūs spēju palikt savā pirmavotā. Kad prāts caur smadzenēm un rīcības orgāniem pamet savu rašanās avotu, rodas vārdi un veidoli. Kad tas paliek sirdī, vārdi un veidoli izzūd. Prāta glabāšanu sirdī un neļaušanu tam iziet ārpus tās - sauc par „iekšup-vēršanos” (antar-mukha). Ļaušanu prātam iziet ārpus sirds - sauc par „uz āru-vēršanos”(bahir-mukha). Tādēļ, kad prāts paliek sirdī, „Es”, kas ir visu domu cēlonis, izzūd un rodas patiesais ES, kas pastāv vienmēr. Jebkurā darbībā vajadzētu izvairīties no egoistiskā ES. To ievērojot, viss notiks ar Šivas (Dieva) svētību.
12. Vai nav citu veidu, kā panākt, lai prāts norimst?
Bez izzināšanas cita piemērota veida nav. Mēģinot valdīt pār prātu ar citiem līdzekļiem, šķitīs, ka tas tiek kontrolēts, tomēr tas tik un tā turpinās kustību. Arī kontrolējot elpošanu, prāts norims, tomēr tas būs rāms tikai tik ilgi, kamēr elpošana tiks kontrolēta, un pēc tam tas atkal uzsāks kustību un klīdīs atlikušo iespaidu mudināts. Prāts un elpa rodas no viena avota.Doma ir prāta būtība. „Es” ir pirmā doma, kas rodas prātā, un tā ir egoistiskais ES. Elpa rodas turpat, kur egoistiskais ES. Tādēļ, kad prāts norimst, elpa tiek kontrolēta, un kad elpa tiek kontrolēta, tad prāts norimst. Tomēr dziļā miegā, lai arī prāts norimst, elpošana neapstājas. Tas notiek, pateicoties Dieva gribai, lai aizsargātu ķermeni un nemaldinātu apkārtējos, liekot domāt, ka cilvēks ir miris. Nomodā, kā arī samadhi laikā, kad prāts norimst, elpa tiek kontrolēta. Elpošana ir prāta izpausmes rupjā forma. Līdz nāves iestāšanās brīdim prāts uztur ķermenī elpu – kad ķermenis mirst, prāts paņem elpu sev līdzi. Tādēļ elpošanas vingrinājumi ir tikai paņēmiens, kā nomierināt prātu (manonograha), tie nespēj prātu iznīcināt (manonasa).
Tāpat kā elpošanas vingrinājumi, arī meditācija uz Dieva veidoliem, mantru skaitīšana, atteikšanās no pārtikas utt. ir veidi, kā nomierināt prātu.
Meditējot uz Dieva veidoliem un skaitot mantras, prāts koncentrējas vienā virzienā. Tomēr prāts allaž klejos. Kad zilonim tiek iedota ķēde, ko turēt snuķī, tas sekos, satvēris vienīgi šo ķēdi un neko citu – tāpat arī prāts turēsies tikai pie viena vārda vai veidola, kad būs ar to pārņemts. Kad prāts izplešas, radot neskaitāmi daudz domu, katra doma kļūst vāja, bet,kad domas tiek izkliedētas, prāts atkal koncentrējas uz vienu un kļūst stiprs – šādam prātam patiesā ES izzināšana būs viegla. No visiem ierobežojumiem vērtīgākie ir tie, kas saistīti ar satviskas pārtikas produktu lietošanu mērenos daudzumos. Ievērojot šo nosacījumu, uzlabojas satviskā prāta daba, un tas palīdz patiesā ES izzināšanā.
13. Atlikušie iespaidi (domas) par objektiem rodas - kā okeāna viļņiem mutuļojot... Kad tās visas tiks iznīcinātas?
Meditācijai uz patieso ES, kļūstot arvien intensīvākai, domas tiks iznīcinātas.
14. Vai ir iespējams izkliedēt bezgalīgi senos iespaidus par objektiem un kļūt vienīgi par patieso ES?
Neļaujoties šaubām par to, vai tas ir iespējams vai ne, vajadzētu nepārtraukti turpināt meditāciju uz savu patieso ES. Pat, ja esat liels grēcinieks, nevajadzētu raizēties: „Ak, es esmu grēcinieks, kā mani var izglābt?”. Tā vietā ir nepieciešams pilnībā atteikties no domas „Es esmu grēcinieks” un pievērsties vienīgi meditācijai uz savu patieso ES. Tad jums noteikti izdosies. Nepastāv divi prāti – labais un ļaunais. Prāts ir tikai viens. Tomēr atlikušie iespaidi var būt divu veidu – labvēlīgi un nelabvēlīgi. Kad prātu ietekmē labvēlīgie iespaidi, to dēvē par labu, bet, kad prātu ietekmē nelabvēlīgie iespaidi, to uzskata par ļaunu.
Prātam nevajadzētu atļaut klīst starp pasaulīgiem objektiem un cilvēku raizēm. Lai cik slikti būtu citi cilvēki, pret viņiem nedrīkst izjust naidu. Ir jāizvairās gan no iekāres, gan naida. Visu, ko cilvēks dod citiem, viņš dod arī sev. Saprotot šo patiesību, kurš tad nevēlēsies dot citiem? Kad rodas cilvēka patiesais ES, rodas viss. Kad patiesais ES norimst, arī viss pārējais norimst. Cik lielā mērā mēs uzvedīsimies pieticīgi, tik lielā mērā radīsies labais. Ja prāts ir norimis, cilvēks var dzīvot jebkur.
 
15. Cik ilgi ir jānodarbojas ar izzināšanu?
Jautājums ”Kas es esmu?” ir jāuzdod tik ilgi, kamēr prātā saglabājas iespaidi par objektiem. Domas vajadzētu iznīcināt to rašanās brīdī un vietā - ar pašizziņu. Patiesā ES sasniegšanai pietiek ar to, ka cilvēks nepārtraukti kavējas pārdomās par patieso ES, līdz brīdim, kamēr tas ir sasniegts. Kamēr ienaidnieki ir cietoksnī, tie turpinās uzbrukt. Ja naidniekus iznīcinās, tiklīdz tie parādīsies, cietoksnis būs mūsu.
16. Kāda ir patiesā ES būtība?
Patiesībā eksistē vienīgi patiesais ES. Pasaule, dvēsele un Dievs ir tikai parādības tajā. Kā sudrabs perlamutrā šīs trīs parādības rodas vienlaicīgi un izzūd vienlaicīgi. Patiesais ES ir tur, kur nepastāv neviena „Es” doma. Tas tiek dēvēts par Klusumu. Patiesais ES ir pasaule. Patiesais ES ir „Es”. Patiesais ES ir Dievs. Viss ir Šiva – patiesais ES.
17. Vai tad viss nav Dieva radīts?
Bez vēlmes, lēmuma vai piepūles aust saule, un tās klātbūtnē saules akmens pārvēršas liesmās, lotoss zied, ūdens iztvaiko, cilvēki pilda dažādas funkcijas un pēc tam atpūšas. Tāpat kā magnēta klātbūtnē kustas adata, arī dvēseles, pār kurām valda trīs kosmiskās funkcijas vai piecas dievišķās darbības, Dieva klātbūtnes ietekmētas, veic savas darbības un tad atpūšas, atbilstoši attiecīgajām karmām. Dievam nav nolūka, un neviena karma sevi Viņam nepiesaista. Tas ir līdzīgi tam, kā pasaulīgās darbības neietekmē Sauli vai kā pārējo četru elementu labās īpašības un trūkumi neietekmē plašo Kosmosu.
18. Kurš no sekotājiem ir labākais?
Lieliskākais sekotājs ir tas, kurš atdod sevi patiesajam ES, kas ir Dievs. Atdot sevi Dievam nozīmē nepārtraukti atrasties savā patiesajā ES, neļaujot rasties citām domām, kā vien domām par patieso ES. Lai kādas nastas tiktu uzliktas uz Dieva pleciem, Viņš tās nes. Ja visvarenā Dieva spēks liek visam darboties, tad kādēļ gan mums vajadzētu nepārtraukti satraukt sevi ar domām par to, ko mums vajadzētu darīt un kā to darīt, un ko mums nevajadzētu darīt, un kā no tā izvairīties? Mēs zinām, ka vilciens spēj vest jebkuru kravu. Tad kādēļ mums pēc iekāpšanas vilcienā vajadzētu nest savu nelielo bagāžu uz galvas, radot sev neērtības, ja tā vietā mēs varam nolikt to vilcienā un justies atviegloti?
19. Kas ir nepieķeršanās?
Nepieķeršanās ir domu pilnīga iznīcināšana to rašanās brīdī un vietā, neko aiz sevis neatstājot. Tāpat kā pērļu nirējs piesien akmeni pie sava vidukļa, nogrimst līdz jūras dibenam un tur salasa pērles, arī ikvienam no mums vajadzētu nodrošināties ar nepiesaistīšanos, iegrimt sevī un sasniegt patiesā ES Pērli.
20. Vai Dievs un Guru nevar ietekmēt dvēseles atbrīvošanos?
Dievs un Guru tikai parāda, kādā veidā ir iespējams sasniegt atbrīvošanos, bet viņi neaizvedīs dvēseli līdz brīvībai. Patiesībā Dievs un Guru nav atšķirīgi. Laupījums, kas nokļuvis tīģera zobos, vairs nevar izbēgt. Tāpat arī tie, kas ir pietuvojušies Guru žēlsirdīgajam skatienam, tiks glābti un nepazudīs. Tomēr katram Dieva vai Guru norādītais ceļš ir jāveic saviem spēkiem un pašam jāsasniedz atbrīvošanās. Cilvēks var izzināt sevi tikai ar savu zināšanu redzi, un nevis kāda cita redzējumu. Vai tad tam, kurš ir Rāma, ir nepieciešama spoguļa palīdzība, lai zinātu, ka viņš ir Rāma?
21. Vai tam, kas tiecas pēc atbrīvošanās, ir nepieciešams izzināt kategoriju (tatvu) būtību?
Tāpat kā tam, kurš vēlas izmest atkritumus, nav nepieciešams tos analizēt un zināt, kas tie ir, arī tam, kurš vēlas izzināt savu patieso ES, nav nepieciešams skaitīt kategorijas vai iedziļināties to būtībā. Tā vietā nepieciešams atteikties no visām kategorijām, kas slēpjas patiesajā ES. Pasauli vajadzētu uzskatīt par sapni.
22. Vai nepastāv nekādas atšķirības starp nomodu un sapni?
Nomods ir ilgs, bet sapnis – īss; citu atšķirību nav. Tāpat kā notikumi, kas norisinās nomoda laikā, šķiet īsti, kamēr esam nomodā, arī notikumi, kas norisinās sapnī, šķiet īsti vienīgi sapnī. Sapņojot prāts izmanto citu ķermeni. Gan nomodā, gan sapnī domas, vārdi un veidoli rodas vienlaicīgi.
23. Vai tiem, kas tiecas pēc atbrīvošanās, ir vērts lasīt grāmatas?
Visi teksti teic, ka, lai sasniegtu atbrīvošanos, ir nepieciešams nomierināt prātu, tādēļ mācība, ko sniedz grāmatas ir tāda, ka prātam ir jānorimst. Tiklīdz tas ir saprasts, nebeidzama lasīšana vairs nav vajadzīga. Lai nomierinātu prātu, ir tikai jājautā sev, kas ir patiesais ES. Kā gan šos meklējumus var izdarīt caur grāmatām? Savs patiesais ES ir jāizzina ar savu gudrības redzējumu. Patiesais ES atrodas zem pieciem apvalkiem, bet grāmatas ir ārpus tiem. Tā kā patieso ES ir iespējams sasniegt, nometot šos piecus apvalkus, ir veltīgi to meklēt grāmatās. Nāks laiks, kad cilvēkam būs jāaizmirst viss, ko viņš ir iemācījies no grāmatām.
24. Kas ir laime?
Laime ir patiesā ES būtība; laime un patiesais ES nav atšķirīgi. Nevienā pasaulīgā objektā nav laimes, tikai savā neziņā mēs iedomājamies, ka gūstam no tiem laimi. Kad prāts iziet ārpusē, tas piedzīvo ciešanas, bet, kad alkas tiek piepildītas, - tas atgriežas savā vietā un izbauda laimi, kas ir patiesais ES. Līdzīgi tas ir miegā, samadhi vai bezsamaņā, kā arī brīdī, kad cilvēks iegūst kāroto objektu vai atbrīvojas no netīkama objekta, - prāts vēršas iekšup un ir iespējams izbaudīt īstu patiesā ES laimi. Tādējādi prāts nepārtraukti pārvietojas, izejot no patiesā ES un atgriežoties tajā. Zem koka ēna ir patīkama, bet karstums klajumā ir svelmains. Cilvēks, kas ir staigājis zem atklātas saules, atvēsinās, kad sasniedz ēnu. Tas, kurš turpina iet no ēnas saulē un tad atpakaļ ēnā, ir muļķis. Gudrs cilvēks nepametīs ēnu. Tāpat arī prāts, kas zina patiesību, nepametīs Brahmanu. Nezinošā prāts, turpretī, atgriežas pasaulē, jūtoties nelaimīgs, un vien uz īsu brīdi nokļūst pie Brahmana, lai sajustu laimi. Patiesībā tas, ko saucam par pasauli, ir tikai doma. Kad pasaule izzūd, t.i., kad nav domu, prāts piedzīvo laimi. Un, kad pasaule atkal parādās, tas piedzīvo ciešanas.
25. Kas ir gudrības atklāsme (jnana-drsti)?
Par gudrības atklāsmi tiek saukta klusēšana. Palikt klusam nozīmē saglabāt prātu patiesajā ES. Telepātija, pagātnes, tagadnes un nākotnes notikumu izzināšana un gaišredzība nav gudrības atklāsme.
26. Kāda ir saikne starp nekā nevēlēšanos un gudrību?
Nekā nevēlēšanās ir gudrība. Tās ne ar ko neatšķiras, tās ir vienādas. Nekā nevēlēšanās attur prātu no pievēršanās kādam objektam. Gudrība nozīmē to, ka nav neviena objekta. Citiem vārdiem, tiekšanās vienīgi pēc patiesā ES un nekā cita ir norobežošanās jeb nekā nevēlēšanās. Palikšana pie patiesā ES ir gudrība.
27. Kāda ir atšķirība starp izzināšanu un meditāciju?
Izzināšana norisinās, saglabājot prātu patiesajā ES. Meditācija norisinās, domājot, ka patiesais ES ir Brahmans, eksistence – apziņa – svētlaime.
28. Kas ir atbrīvošanās?
Atbrīvošanās ir savas sasaistītās būtības izzināšana un patiesās būtības atbrīvošana.
Raugies tukšumā
“Lietas ir atkarīgas no uztvērēja. Tātad lūkošanās tukšumā nozīmē "skatīties iekšpusē, kur (vai no kā) parādās šis uztvērējs, kas ir vienāds ar ego, un šī izzināšana/izpēte (vicAra) noved pie Patiesā "ES" (sat-cit), kur nav nekā, ne konceptu, ne - ego, ir tikai Svētlaime (Ananda). Šī ir Ramanas Mahariši mācības esence.”
Visa Patiesība
"Es Esmu, Kas Es Esmu" ietver visu patiesību; metode ir apkopota šajā - " Esi Kluss/ Mierīgs."
Nav paaugstinājumu, nav pakāpju
„ Realizācijā nav paagstinājumu. Atbrīvošanai nav pakāpju, šeit nav realitātes līmeņu, ir tikai katra indivīda pieredzes līmenis.”
Patiesā ES Klusums/ Miers
"Ja var iegūt Patiesā ES Klusumu/ Mieru, tas izplatīsies bez jebkādas indivīda piepūles."
Īsts Klusums
“Īsts Klusums ir patiesi bezgalīga valoda”
 
http://www.draugiem.lv/#/blogs/?p=9314094