otrdiena, 2013. gada 5. marts

Dienas doma


http://www.urantija.lv/lv/dienasd/

3. marts
Ikviens šodien runā par jūsu apkārtējās vides izpostīšanu. Par to spriež katrs. Daudzi lamā cilvēkus. Daudzi Dievu. Daudzi vienkārši zākājas, bet nedara ne nieka, kas ir viņu spēkos.
Tas neko nelīdz, ja tu lamājies par citiem. Kas zākājas par citu, tas dara sevi sīku.
Skaties uz sevi kā uz Dievu. Tici cieši, ka tu un Dievs esat viens, un pasaule fundamentāli mainīsies.
Ja tu uzskati Dievu par vainīgu tādēļ, ka pasaule grimst nabadzībā, tas norāda tikai uz to, cik maz tu spēj saskatīt dziļākās kopsakarības.
Daudzi cilvēki Rietumos - un arī Austrumos! - ir apmāti un saindēti ar kādu pavisam smalku negatīvu ideoloģiju. Šī ideoloģija mājo daudzu prātos un nosaka pasaules uzskatu padsmitiem miljonu cilvēku.
Viens no Manas misijas uzdevumiem ir iznīcināt ideoloģiju, kura apgalvo, ka pasaule ir radīta slikta.
Pasaule bija radīta Dieva mīlestībā un no mīlestības. Tā ir mūžīga un pilnīga. Nekas nespēj to iznīcināt.
Tas, ko jūs šodien redzat, ir tikai nelielas izmaiņas virskārtā. Par to nav vērts pat runāt.
Bet kas ir slims pašos pamatos, tas ir jūsu prāts un līdz ar to jūsu skatiens. Jūs nespējat pasaulē ieraudzīt dievišķo. Jūs nespējat to saost stipro smaku dēļ, nespējat sadzirdēt skaļo trokšņu dēļ, nespējat saredzēt biezajos betona mūros. Šeit nav runa par pasauli, bet vienīgi par jums.
Novērs savu skatienu no pasaules. Aplūko Dievišķo pasauli sevī. Atrodi Mani savā sirdī, un tu pamanīsi, cik dievišķa, cik nevainojami skaista ir pasaule. Pilnīga kā toreiz, kad ES to radīju.
Apjēdz, cik pilnīgs tu esi. Nododies Dievam, un ar to apzināti dzīvo savu dievišķību.
Tā ir vislielākā kalpošana, ko tu pasaulei spēj dot.

4. marts
Platons bija gudrs vīrs. Viņam bija arī teicams skolotājs Sokrāts. Tomēr viņa skolnieka Aristoteļa filozofija Man ir tuvāka, jo viņš atzīst Dievu par visa esošā un topošā Radītāju.
Turpretī Platona ideju augstumi mazina Dieva lomu. Par pēdējo esības pamatu, principu, kas visu nosaka, Platons nosauc nevis Dievu, bet agatonu, pēdējo labumu.
Jēdzienu Dievs viņš pielieto tikai idejām, kuras radījis agatons.
No teorijas viedokļa tas ir ģeniāli, bet kā apgalvojums tas ir bīstams. Jo jau ar Platonu ielavās skepse pret Dievu, kas vēlākos gadsimtos iegūst tik lielu nozīmi.
Minētais piemērs tev dod iespēju mācīties no šī cēlā Rietumzemes skolotāja sekojošo: maza kļūda sākumā kļūst milzīga beigās.
Daudzi aizraujas no sākotnējās sajūsmas un tāpēc nepārdomā sekas, resp., brīnās, ka pēkšņi notiek tas, ko viņi savā sajūsmā nepamanīja.
Tāpēc īpaši rūpīgi domā par katru sākumu.
Pamatīgi pārdomā sekas tam, ko tu domā, saki vai dari. Pastāvīgi atceries grieķu sakāmvārdu: "Kam ir sākums, tam ir puse."
Savas domas, vārdus un darbus pasniedz Dievam (7.1). Padari pilnīgu savu darbu ar Dieva vārdu uz lūpām (27.11).
Tad rezultāts būs svēts.

5. marts
Visam ir savs laiks. Ostot zaļu pumpuru, tu nevari gaidīt, ka tas smaržos. No teļa neizslauksi pienu, ko nest mājup. Negaidi, ka divus mēnešus vecs kucēns būs jau sargsuns.
Visam ir savs laiks. Visam ir nepieciešams savs laiks pašattīstībai.
Ja tu darbosies pret laiku, tu vai nu piedzīvosi neveiksmi, vai tev vajadzēs izlietot ļoti daudz vairāk spēka nekā tad, ja tu sagaidītu īsto brīdi. Tādēļ darboties īstajā laikā un ar īsto laiku nozīmē darboties dharmā, taisnīgumā.
Pacietība un apzinīga pienākuma izpilde ir dzīves sāls.
Vislabākais ēdiens bez sāls būs pliekans. Šķipsniņa sāls - un bezgaršīgs ēdiens kļūst par brīnišķīgu maltīti. Tik maz ir vajadzīgs, lai panāktu tik lielu pārmaiņu.
Vingrinies pacietībā. Mācies gaidīt. Savaldi savu nepacietību, jo tā ir tavs vislielākais ienaidnieks.
Jo nepacietība neļauj nekam nogatavoties. Nepacietība nedod neko un katram atņem laiku viņa attīstībai.
Agrāk vai vēlāk nepacietība pilnīgi droši aizved uz bojāeju.
Nepacietība ir sakne visam negatīvajam. Tāpēc tā vietā, lai negatīvi domātu, cīnies pret savu nepacietību!
Pielāgojies dzīves zelta ritmam un viss veiksies viegli un būs ar sekmēm kronēts.