http://www.urantija.lv/lv/dienasd/
6. marts
Kā tu domā, kas ir vissvarīgākais un
tanī pašā laikā visbīstamākais tavā dzīvē?
Nē, tā nav atombumba, kas tā saucamo
mieru nodrošina un patiesībā visu apdraud. Tas nav arī auto, kas tik daudzus
vadā no vienas vietas uz otru, bet pie tam neskaitāmiem cilvēkiem laupa
veselību un dzīvību.
Nē, tas nav tas viss.
Vissvarīgākā un visbīstamākā vienlaicīgi
ir tava griba.
Tava griba var tavu dzīvi padarīt par
elli vai par debesīm. Viss tavā dzīvē ir atkarīgs no tavas gribas, no tavas
gribēšanas.
Griba ir bezgalīgi stipra vara, kuru tu
nekad nevari novērtēt par augstu un kuru tu nekad nedrīksti novērtēt par zemu -
lai gan tu tik bieži to dari.
Griba trauku mazgātāju padara par
miljonāru - un miljonāru par trauku mazgātāju.
Kā gan griba ir tik spēcīga?
Jo tava griba ir cēlusies no Manas
gribas, un tā bija Mana griba, kas radīja debesis un zemi, uguni un ūdeni,
floru un faunu. Tā bija viena doma, viens vārds, viens darbs:
viena griba, kas tūlīt kļuva par darbu.
Mana griba vienmēr tūlīt
pārvēršas darbā. Es dzīvoju domu, vārdu un darbu vienībā. Šī vienība
rada Manu visvarenību.
Ar šo visvarenību tu esi saistīts. Tu
esi savas dzīves radītājs. Tava griba izšķir, kas no tavas dzīves, kas no tevis
būs.
Pieslēdzies dievišķajai gribai.
Iepazīsti gaismu visur. Apjēdz gaismu. Kļūsti gaisma un dzīvo gaismā, t.i. realizē
dzīvē piecas cilvēciskās vērtības - prēmu, satju, dharmu, šānti un ahimsu (mīlestību,
patiesību, taisnīgumu, mieru un nevardarbību) - un arī tava griba būs kā
Manējā.
Priekšstata un esības tieša vienība.
7. marts
ES esmu mūžīgā svētlaimē. Nekas Mani
nenomāc. Nekas Man nerūp. ES daru, kas Man jādara, un peldu laimē.
Ja ES nebūtu noenkurojies mūžīgā
svētlaimē, Man būtu sāpīgi redzot, cik niecīgu tu sevi padari.
ES devu tev visu. Tu zini visu. Tu esi
visvarens. Tu esi svētlaimes pilns. Un kā tu dzīvo? It kā tu būtu nožēlojams
tārps, kas izvilkts no savas alas.
Daudzos mūžos tu esi ieguvis paradumus,
ko vairs nevēlies atmest. Pa lielākai daļai tie vispār tev nav devuši laimi.
Bet tā kā tie ir paradumi, tie tev ir kļuvuši tuvi un dārgi.
Mans vissvarīgākais uzdevums ir,
pirmkārt, sagraut vecos paradumus, kas tevi ieslēdz kā važās, jo nepielūdzami
tie tevi sien pie neveiksmēm un atkalpiedzimšanas.
Otrkārt, ES gribu tevi darīt uzmanīgu uz
neatrisināmo pretrunu, kurā tu esi sapinies: no viena puses - zemes dzīve tev
sagādā ciešanas, bet - no otras puses - tu arvien vairāk sevi tai piesien.
Un jo vairāk tu piesaisties, jo vairāk
ciet.
ES tev palīdzēšu tavas važas atraisīt.
Bet tev jāapdomājas. Tev jānonāk pie tā, ka tu viegli kā putns lido caur dzīvi
un kā kolibri ļauj sevi pievilkt tikai vissaldākajam nektāram.
Kolibri savus spārnus plivina ārkārtīgi
ātri un tādēļ ir spējīgs gaisā noturēties uz vietas. Pie tam viņa uzmanība
pastāvīgi ir vērsta uz vissaldāko nektāru.
Tas pats jādara tev: lai kādā virzienā
tu dotos, vienmēr tavs skatiens lai ir vērsts uz Dievu, un dzīve arī tev būs
sagatavojusi vissaldāko nektāru.
8. marts
Šodien daudzi svin sieviešu dienu. Tas
ir vismaz kaut kas.
Bet patiesībā sievieti vajadzētu sumināt
jebkurā gada dienā.
Tā ir sieviete, kas veido rītdienas
sabiedrību. Viņa audzina bērnus, kam rīt būs teikšana. Līdz ar to sieviete
iemanto nozīmi sabiedrībā, un šo nozīmi nevar vien pietiekami augstu novērtēt.
Ja sieviete nepilda augsto uzdevumu
rūpēties par bērniem un ģimeni, tad sabiedrības bojāeja ir droša.
Cēlonis visā pasaulē izplatītajam
mūsdienu sabiedrības bezcerīgajam stāvoklim ir tas, ka sievietes vairs nepilda
savu uzdevumu.
Viņas cenšas līdzināties vīrietim. Viņas
grib būt tādas pašas kā viņš - un pie tam pilnīgi aizmirst, kas viņas ir.
Viņas ir miera pols ģimenē un
sabiedrībā. Viņām jābūt cieņas, cēluma un tikuma paraugam.
Viņām jāzina, ka viņas ir cilvēku
sabiedrības sirds.
Man sevišķi tuvu.
