http://www.urantija.lv/lv/dienasd/
17. marts
ES arvien saku, ka ciešanas atver sirdi.
Bet ir cilvēki, kuri šķiet pierādām
pretējo. Izskatās tā, it kā ar ciešanām viņi ir kļuvuši pa īstam cietsirdīgi.
Izklausās tā, it kā ES pats būtu
cietsirdīgs, sakot sekojošo, bet tā ir tīra patiesība: ir cilvēki, kuri
izšķiras par labu ciešanām. Viņi ir it kā kļuvuši atkarīgi no ciešanām un
negrib vairs no tām atlaisties. Ciest viņiem ir īsta bauda.
Viņi izmanto ciešanas kā ieganstu, lai
arī turpmāk varētu dzīvot kā egoisti.
Viņi dzīvo it kā ar moto: labāk ciest,
nekā dzīvot citiem.
Šiem cilvēkiem tik ilgi jāpinas
ciešanās, līdz viņi vairs nevar, un tad atklāti lūdz palīdzību.
Tad ES sūtu kādu cilvēku, kas viņiem
palīdz atvērt sirdi.
18. marts
Tev jāmācās izšķirt, kad ir nepieciešama
cilvēcība, kad profesionālas spējas un kad tās abas kopā.
Ir situācijas, kad cilvēcība ir
izšķirīgā, piemēram, ja kāds cieš un viņa dvēselei sāpēs ir vajadzīga
līdzjūtība.
Profesionālās spējas ir galvenās,
piemēram, kad lidotājs vada lidmašīnu. Šajā gadījumā nav svarīgi, vai viņš ir
ļoti līdzjūtīgs cilvēks. Daudz nozīmīgāk ir tas, ka viņš labi prot vadīt
lidmašīnu un droši nogādās tevi pie mērķa.
Turpretī ārstam absolūti nepieciešama ir
tiklab cilvēcība kā profesionālās zināšanas. Viņam jāvar iejusties pacientā,
tai pašā laikā jānosaka pareizā diagnoze un jāzina un jāizraksta īstās zāles.
Daudzi pārprot Manu mācību tādējādi, ka
galveno akcentu liek tikai uz līdzjūtību cilvēkiem.
Kā mēs redzam, tā var būt liela kļūda,
kas ārkārtējā gadījumā var prasīt tavu dzīvību.
Ja tu šaubies par to, ko darīt, tad
atceries, ka ES izšķiršanas spējai piešķiru principiālu nozīmi. Tas nozīmē:
vispirms apsver, lūdz Manu palīdzību un tad pieņem lēmumu.
19. marts
Dziņas ir svarīgas, lai uzturētu savu
dzīvību. Tev jāēd un jādzer, lai uzturētu savu ķermeni.
Seksualitāte ir nepieciešama, lai
turpinātu sugu. Šajā gadījumā dziņas apmierināšana izraisa prieku. Prieks ir
radīts, lai apmierinātu dziņas.
Tomēr tev jāatceras, ka dziņas tevi
piesaista ne tikai ķermenim, bet arī tavam ego.
Dziņas tevi piesaista dzīvnieku valstij.
Dzīvnieki visu savu dzīvi veltī savu dziņu apmierināšanai.
Viņu ego tu vari iepazīt, piemēram, ar
to, cik nesavaldīgi viņi aizstāv savu barību un teritoriju.
Citiem vārdiem sakot: ar dziņām tu
izdzīvo to daļu sevī, kas tevi saista ar dzīvniecisko. Dziņu viena problēma ir
šī: tās tevi pieķēdē pie instinktīvā, pie arhaiskā tevī.
Otra problēma ir tā, ka dziņas pastāvīgi
ir saistītas ar iekāri. Ja tev ir liels izsalkums, tu kāro pēc ēdiena; ja tevi
moka slāpes, pamostas līdzīgas sajūtas; tas pats ir attiecināms uz
seksualitāti.
Cilvēks no dzīvnieka atšķiras, pirmkārt,
ar savu izšķiršanas spēju, otrkārt, ar savu spēju pārdomāt lietas, treškārt, ar
to, ka atsakās, un beidzot ar to, ka spēj atšķirt labu un ļaunu.
Jo vairāk tu pakļaujies savām dziņām un
līdz ar to savai iekārei, jo mazāk esi spējīgs izvērst darbībā minētās četras
spējas. Tas nozīmē: ja tu pilnīgi pakļaujies savām dziņām, tu nevari lietas ne
izkārtot, ne izdomāt, ne atteikties, ne izšķirt labu no ļauna.
Mūsu dienās cilvēce daudzās Zemes daļās
ir nonākusi tādā punktā, kad dziņas bīstamā mērā gūst pārsvaru un ētika tam
atbilstoši arvien vairāk zaudē savu nozīmi.
Kārības tādēļ jāapspiež. Ētika un morāle
jāpaceļ. Atkal jāatrod garīgais ceļš.
Tā ir Mana misija. Tāpēc ES jums
palīdzēšu radīt Zelta laikmetu.
