Veselīga ēšana

Veselīga ēšana – 22 Vēdiskie padomi

Šie padomi norādīti Manu-Samhītā (traktāts). Cilvēki Vēdiskajā civilizācijā zināja šos likumus un sekoja tiem.
Nekad neēst bez izsalkuma sajūtas. Ja šo likumu neievēro, tas nozīmē, ka barība paliek nepārstrādāta, bet nepārstrādāta barība ir inde organismam.

 Nekad neēst pie pārguruma, dusmām, aizkaitinājuma, bailēm. Pie jebkurām emocijām notiek Agni (uguns) un Prānas (enerģijas) cirkulācijas traucējumi kuņģī un zarnu traktā, tāpēc barība pārvēršās indē.
Pirms ēšanas izskalot muti, acis, nomazgāt pēdas ar aukstu ūdeni, vēl labāk pilnībā nomazgāties.

 Uzņemt barību vajag ar seju uz Austrumiem, bet ne uz Ziemeļiem, par cik, ja mēs uzņemam barību ar seju uz Ziemeļiem, Rietumiem, tad enerģija aiziet no mums un ķermenī samazinās Odžas.

Ēdienam jābūt gatavotam ar mīlestību. Ēdiens jāgatavo priekš Dieva, un pēc tā piedāvāšanas Dievam, var ēst paši. Tāpēc ēdiens vienmēr ir jāgatavo labā Gara stāvoklī un patīkamā Prāta noskaņojumā, tad barība viegli pārstrādāsies. Ja ēdiens gatavots jums esot sliktā garastāvoklī, aizkaitinājuma stāvoklī, dusmās, trauksmē, nomāktībā, tādu ēdienu nedrīkst piedāvāt Dievam, par cik tas ir gatavots bez mīlestības pret viņu un tāds ēdiens arī jums nenesīs nekādu labumu. Prāta noskaņojums, ar kuru gatavo ēdienu, padarīs to tik pat nevērtīgu un tāpēc šāds ēdiens skaitās netīrs un indīgs.

Ēdiens jāuzņem, kad strādā labā nāss, tā vēsta Ājūrvēda. Ja ēšanas laikā nestrādā labā nāss, nepieciešams paelpot caur to, pieturot ciet kreiso nāsi. Pie kreisās nāss darbības barības sagremošanas Uguns ir pavājināta, tāpēc barība slikti pārstrādāsies. Lai labā nāss sāktu labi strādāt, var pagulēt uz kreisā sāna.

 Pirms ēdiena uzņemšanas vienmēr ir jāveic lūgšana, par cik ēdiena uzņemšana ir svētais process. Tāpēc, kad skaitam lūgšanu, mēs psiholoģiski noskaņojamies.

Ēdiens, kas tiek piedāvāts Dievam, skaitās “Prasāda”. Jāuzliek sev uz šķīvja tik, cik var apēst. Prasādu nedrīkst izmest, tāpēc viss jāapēd, kas atrodas uz jūsu šķīvja. Ja ir dzīvnieki, tad Prasādas atlikumu var atdot tiem. Nedrīkst pārlikt Prasādu no šķīvja uz šķīvja, lai kāds no ģimenes locekļiem apēd ēdiena pārpalikumu pēc kāda. Jāizmanto metāliskie trauki, tie skaitās tīri un nepārnes karmu. Katram ģimenes loceklim jābūt saviem personīgiem traukiem. Šo likumu jāizpilda ik dienas, nevis tikai tad, kad kāds no ģimenes ir saslimis.
Pirms ēst pašam, vispirms ir japaēdina citus. Agrāk, senos Vēdiskajos laikos, ģimenes cilvēkiem bija paradums, kad bija sagatavota Prasāda, tad saimnieki izgāja uz ielas un piedāvāja ēdienu izsalkušajiem.

 Lai uzlabotu gremošanu, ieteicams pirms ēšanas pakožļāt ingveru ar citrona gabaliņu un šķipsniņu sāls, tas dos signālu kuņģim, lai sāktu darboties gremošanas dziedzeri.

Ēšanas laikā nedrīkst runāt. Tukšas sarunas izkaisa enerģiju un pasliktina gaisa cirkulāciju.
 Zobi mums nav doti skaistumam, bet, lai rūpīgi sagremotu barību, tāpēc barība ir kārtīgi jāsakožļā, nevis ātri jānorij. Ēdiens jāuzņem mierīgi. Ja jūs steidzaties, tad priekš jums labāk būs, ja maltīti izlaidīsiet, nekā ēdīsiet.

Ēdienam ir jāiedarbojas uz visiem 5 maņu orgāniem, tam ir jāpriecē acis, jāuzjautrina mūsu sirdi, tam jābūt skaistam pēc izskata un jāizdala patīkams aromāts.

 Nekad neēdiet ēdienu, kurš izdala nepatīkamu smaržu, vai ēdienu, kas gatavots vairāk kā pirms 3,5 stundām. Ja ēdiens tika piedāvāts Dievam, tad to var uzglabāt ilgāk par 3,5 stundām.

 Pēc ēšanas nepieciešams izskalot muti, nomazgāt kāju pēdas ar aukstu ūdeni, noskalot acis ar aukstu ūdeni.

 Tūlīt pēc ēšanas nedrīkst gulēt. Gulēt drīkst stundu vai pusotras pēc ēšanas.. Vispār, Ājūrvēda nerekomendē gulēt pa dienu, par cik tas noved pie visu ķermeņu procesu pavājināšanos un miegs neveicina barības sagremošanos/uzsūkšanos, par cik palēlinās Prānas plūsma ķermenī. Neliels 15-20 minūšu miegs rekomendējās tikai Vatas tipa konstitūcijai, par cik tā ir visnemierīgākā būtne. Tāpat, ja esiet noguris, tad pirms ēšanas var 15-20 minūtes atpūsties, guļot uz kreisajiem sāniem, tas pastiprinās gremošanas uguni un atbrīvos labo nāsi.

 Neēst skābus augļus uz nakti un nedzert skābpiena produktus.

 Nekad neēst līdz Saullēktam un pēc Saulrieta, īpaši krēslas stundās.

 Nedrīkst iekost starp ēdienreizēm un ēst stāvot kājās.

 Nedrīkst dzert ūdeni tūlīt pēc ēšanas un pirms ēšanas. Ja gribiet novājēt, tad dzeriet ūdeni pirms ēšanas, ja saglabāt svaru, tad ēšanas laikā. Bet neaizraujieties ar šo metodi, par cik tas pavājina gremošanu. Ja Pitas konstitūcija ir ļoti izsalkusi, tad tai ir pirms ēšanas jāizdzer daži malki ūdens, lai samazinātu apetīti.

 Ja jums ir jāiztukšo zarnu trakts, tad tas, pēc iespējamības, jāizdara ne agrāk kā 3 stundas pēc ēšanas.
Nekad nevajag ēst, pirms nav atbrīvojies zarnu trakts.

 (torsunov.ru) (tulkoja Ligita Vecrumba)

Pielikums - Oskars Peipiņš (dziednieks)

"... cilvēki slimo no tā, ko viņi ēd; no tā, par ko viņi domā, kad ēd un no tā, par ko viņi domā, kad gatavo ēst. " O.Peipiņš

"Brokasto kā princis, pusdieno kā karalis, vakariņo kā ubags." O. Peipiņš

"Galds ir svētvieta.
 Pie tā nedrīkst darīt to, ko tu nekad nedarīsi baznīcā.
Arī virtuve ir svētvieta, kur pie galda nedrīkst veikt nekādas audzināšanas, attiecību skaidrošanas.
 Tātad īpaša enerģētika, īpaša vieta. Jo tad galds kļūs par dziedinātavu.
Ēd ēdot – meditācija. Tad notiks šis dziedināšanas efekts.
 Biju dzīvoklī, kur mani uzaicināja atrast āderes. Tajā bija ļoti neliela virtuve, kurā bija āderu krustojums. Tur saimniece bija vienkārši ģeniāls dziednieks – kad gatavoja ēst, tad dziedāja dziesmas (Piebilde -Dziedāšana - spēcīgākais negatīvo enerģiju transformators - no P. Donovs. L.V.). Kad atnācu, virtuvē sēdēja 5 ģimenes locekļi, 4 kaķi, 2 suņi, bet tur, kur nebija āderu, neatradās neviens cilvēks. Es teicu, lai turpina darīt tāpat un neko nevajag neitralizēt. Viņa ar savu mīlestību neitralizē tās visas āderes, ģeopatogēnās zonas. Visiem bija labi šajā saspiestajā, bet fantastiskajā vietā.(O. Peipiņš)

 "Lūdzu, nekad neēdiet pie televizora, jo informācija tiek norīta. " O. Peipiņš

"Atrašanās ilgums pie galda -tam jābūt ne mazākam par 20 minūtēm. Ja ir mazāk, tad nesēžaties..." O. Peipiņš

"Slikti pavāri gatavo ar sāli
 Sāls ir konservants, lai saglabātu kaut ko ziemai, nevis gatavojot ēst. Uzskatu, ka cilvēkam būtu jāaizliedz sāls.
 Cilvēkam dienā nepieciešami 1.5 g sāls. Bet 1.5 g sāls ir 1.5 l ūdens. Dienā ir jāizdzer 1.5 l ūdens. Ja jūs izdzerat šo ūdeni, visa pārējā sāls, kas jums nepieciešama, jau organismā ir – maizes, salātiem, konserviem. Tā visa būs jūsu locītavās, kaulos, audos. Ja cilvēks saka, ka viņam spiediens, krakšķ kaut kas, atceries, cik garšīga bija sāls! Tā ir maksa par to, ka savu mēli mīlēji vairāk nekā kaulus. Bet mēle melo. Kā jau teicu, viņa saka:
-Vai, saimniek, garšīgi!
 Acis melo, mēle melo, kuņģis – cieš. " O. Peipiņš

"Mans mīļākais temats ir konservēšana – kā bez sāls konservēt tomātus vai gurķus:
Ņemam tīrus, svaigus, sausus dārza gurķīšus. Palasām lūgšanu. Burkai apakšā ieliekam 7 notīrītas ķiploku daivas. Ar absolūtu ticību un pārliecību ieliekam gurķīšus, atstājot 5 cm līdz kakliņam. Ar absolūtu pārliecību ieliekam eglīšu svecīti. To iededzam. Vēlams ne ar sēru, bet ar šķiltavām un aizdaram ar metālisku vāciņu. Pēc dažām minūtēm svecīte būs izdedzinājusi visu skābekli un nodzisīs.
 Un glabājas līdz pavasarim. Tur nav ne ūdens, ne cukura, ne sāls, ne mikrobu. Tur ir vakuums. Kur nav skābekļa, tur nav mitruma. Veselīgs uzturs. To man iemācīja kāds vīrs ar sievu no Rēzeknes, kuri iepriekšējā gada tomātus ēda vēl maijā un jūnijā. Protams, vajag „piešauties”. Viņiem vienreiz gan kāda sērija – 8 burkas – esot uzsprāgusi. Tas puisis visu pierakstījis dienasgrāmatā. Izrādījās, ka viņi tajā dienā ar sievu bija sastrīdējušies. Viņi tur bija ielikuši dusmas, kuras pēc tam viņus sodīja.

To var ieteikt cilvēkiem. Mēs varam dzīvot pavisam citu dzīvi."
 O. Peipiņš

https://www.draugiem.lv/#/ligitavecrumba/news/?p=12532732