Mazu solīti … uz Sevis Apzināšanos
19.10.2014 … publicējis Neale Donald Walschhttp://spiritlibrary.com/neale-donald-wa…
No angļu valodas tulkoja Maija Čepule …
Mans dārgais draugs …
Ir daudz runāts šinīs dienās par paplašināšanos, un par ceļu pie Sevis-Apzināšanās. Esmu pārliecināts, ka tieši tādēļ visa šī informācija par šo tēmu tiek piespēlēta manam prātam jau vairākus mēnešus pirms šī materiāla uzrakstīšanas.
Nu tagad vairāku pēdējo nedēļu garumā es esmu savā Biļetenā runājis par ”paplašināšanos”, kā par Nākamo Galveno Soli ceļā uz Sevis-Apzināšanos, un es gribētu paskaidrot, ka ar ”paplašināšanos” šeit es domāju – pilnīgāku SEVIS apzināšanos (pieaugošu sapratni par to, Kas Es Esmu Patiesībā), un lielāku daudzveidību un konsekvenci daudz bagātīgākai šīs sapratnes iegūšanai.
Es biju teicis, ka redzu triju pakāpju pieeju šeit. Pirmajā līmenī – citi jūs piespiež apgūt šo pieredzi. Es to esmu piedzīvojis agrāk. Otrajā līmenī – jūs paši sperat soļus, lai aptvertu SEVI pilnībā, kaut arī tikai uz mirkli. Es šinī līmenī tāpat esmu bijis diezgan pamatīgi līdz šim. Nav nepieciešams gūt ”neaizmirstamu” pieredzi, lai jūs tiktu pie ”pilnīgas” pieredzes. Šinī ziņā lielu maldīšanos es redzu cilvēkos, kuri cenšas veidot tā saukto Jaunās Ēras sabiedrību. Savā nesenajā diskusijā es biju paudis šo domu skaidri un gaiši. Atļaujiet man atkārtot šeit to, ko biju teicis:
Sasaistiet kopā dažu savu ”necilas” Paplašināšanās [less-than-eternal Enlargement] pieredžu savirknējumu – un pavisam negaidot jūs būsiet piekļuvuši durvīm, kas ved uz Bezgalību.
Tādēļ ļaujiet Sev Paplašināties soli pa solim. Katrreiz vienu mazu soli.
Varbūt iedot kādu piemēru, lai jūs varētu atpazīt soļus, par kuriem tikko runāju?
Reiz, kad es vēl biju jauns, lielveikalā iepērkoties, dāma pie kases man izdeva veselus 20 dolārus pa virsu. Es nevaru saprast, kā šie liekie 20 dolāri nonāca pie manis, bet te nu tie bija. Es iedomājos gan, ka vajadzētu atgriezt tos atpakaļ, taču neko nedarīju. Es attaisnoju šo naudas neatdošanu, iegalvojot sev, ka Safeway ir liela kompānija, un ka viņiem tas nebūs sāpīgs zaudējums, un nevienam tas nekaitēs. Šādi apsverot ”necerēto veiksmi”, es turpināju savu ceļu.
Pēc desmit gadiem atgadījās tas pats. Man izdeva atlikumā atkal vairāk pie kādas kases. Kad to pamanīju, es pagriezos, un devos atpakaļ. „Šķiet, ka jūs man izdevāt atlikumā vairāk, nekā vajadzīgs,” es ieminējos sievietei pie kases aparāta. Viņa izskatījās apjukusi vispirms, bet tad pateicības smaids sāka rotāt viņas seju. „Esmu jums tik pateicīga!” – viņa teica. „Man šo naudu būtu atvilkuši no algas, ja kases aparātā dienas beigās pietrūktu šīs summas.”
Nu protams, ka tā – un es par to pat nebiju iedomājies pirms desmit gadiem. Pēc šī pēdējā piedzīvojuma es nosolījos sev – vairs nekad neņemt vairāk, kā man pienāktos. Nevienā situācijā, un ne no viena.
Es cieši esmu nolēmis būt godīgs pret citiem. Es domāju, ka tā ir laba zīme, ja kāds apņemas tā darīt. Es domāju, ka tā ir Paplašināšanās pazīme. Kad jūs kļūstat Lielāks ES – jums nav nekāda iemesla būt negodīgam pret citiem. Nevienā lietā. Vispār ne pret vienu. Jūsu Paplašinātais ES vienkārši nevar atrast nekādu iemeslu, lai neteiktu taisnību itin visā, un visu laiku.
Ļaujiet man dot jums vēl vienu ”necilas” Paplašināšanās piemēru.
Jūs tiekat līdz viesnīcai, kur bijāt rezervējis sev numuriņu, taču neviena istaba jums nav sagatavota. Vēl ļaunāk. Viņiem vispār nav nevienas istabas priekš jums. Nekas nav rezervēts uz jūsu vārda. Vēl ļaunāk. Jūs tikko esat pavadījis 17 stundas ceļojumā, lai nokļūtu šurp. Jūs esat nomodā jau 24 stundas. Maršruts ir ticis saplānots jau mēnesi iepriekš. Jūsu ceļojuma aģentūras pārbaudīts un apstiprināts. Jums ir pilnīgi skaidrs, ka kļūda nav jūsu pusē. Tagad jūs stāviet viesnīcas vestibilā, nolicies pār reģistratūras galdu, un jūs pieprasat no viņiem, lai viņi izlabo savu kļūdu. Dariet kaut ko !!! Atzīstiet to !!! Jo viss, ko vēlos patlaban – tā ir vieta kur atgulties!
Viņiem nekā nav. Viesnīca ir izpārdota. Piedāvājiet man kaut ko citu, jūs prasāt! Atrodiet man numuru blakus viesnīcā! Piedodiet, viņi jums atbild, liels pasākums šinīs dienās pilsētā notiek, visā pilsētā neviena brīva numura nav. Jūsu temperatūra ceļas. Jūsu asinsspiediens pieaug. Jūs izskatāties piesarcis.
Es esmu bijis šādā situācijā. Ne reizi vien. Faktiski, pārāk daudz reižu, lai tās saskaitītu.
Dažas pirmās reizes es sadevu viņiem kā nāks. Es biju laimīgs, ka varu parādīt viņiem savu pārākumu. Skats nebija no tiem patīkamākajiem. Viss vestibils zināja, kas šeit par problēmām. Tad kādu dienu, kad notika atkal tas pats – kaut kas manī atslēdzās. Tas bija, it kā manās smadzenēs kāds būtu nospiedis sīku slēdzīti. Viena manis daļa pagāja malā, un ieraudzīja atkal to pašu scenāriju – un saprata – ka es pats, mans ES ir to visu radījis, ka es nebūt neesmu upuris, ka šeit nav neviena ļaundara šinī notikumā, un – lai izvairītos no visa tā niknuma un sašutuma – šinī brīdī man vienkārši bija jāpieņem jauns lēmums par to – KĀ DĒĻ tas viss notiek, un par to – KAS ES ESMU.
Mana attieksme izmainījās uzreiz. Tas bija, it kā gluži Jauns ES būtu ieliets manā ķermenī, līdzīgi kā svaigs piens krūzē. Es nevēlētos būt banāls, taču tas bija, it kā cilvēciskās labestības piens piepildītu mani. It kā tas piepildītu visu manu būtību tanī brīdī. Un paplašinātais, Pilnīgais ES saprata, ka visā notikušajā sieviete aiz reģistratūras galda nebūt nav vainojama. Arī viesnīcas menedžeris nav vainojams. Neviens nebija ”pie vainas”. Noticis, gluži vienkārši bija tas, kas noticis. Un mans Pilnīgais ES zināja, ka ES PATS biju radījis to visu. Es biju to uzradījis noteiktos Radīšanas līmeņos, par kuriem man nebija ne jausmas, patiesību sakot, taču to uzradījis biju PATS ES tik un tā. Un man acīmredzot bija nodoms – izveidot šādu situāciju tā vai citādāk, atkārtojot to laiku pa laikam atkal – līdz es to neaptveršu.
Kas tad tas bija, ko es centos ”aptvert”?
– Kas Es Esmu Patiesībā.
Es biju tiecies sagādāt sev pieredzi (īstenībā tā man izmaksāja ļoti maz, ja jūs par to domājat) par to – Kas Es Esmu Patiesībā. Patiešām, visas situācijas manā dzīvē – ne tikai šīs nelielās sadursmes pie viesnīcu reģistrācijas galda – tika MANIS PAŠA izveidotas priekš MANIS, lai es varētu novietot SEVI pareizos un perfektos apstākļos, kuros es varētu pamanīt un deklarēt, izpaust un piedzīvot, nonākt līdz tai, un piepildīt sevi ar savu turpmāko visaugstāko izpratni par SEVI.
Dzīves mērķis, Sarunās ar Dievu tas tika man teikts, ir – lai uzradu atkal Sevi no jauna, ikvienā TAGAD zelta brīdī – pašā grandiozākajā versijā, pašā grandiozākajā redzējumā, kas man jelkad ir bijis par To, Kas Es Esmu. Es negaidot biju ticis pie Mācības. Tanī brīdī es ne tikai biju ticis pie vēstījuma – es biju to SAŅĒMIS.
Es atklāju, ka runājot par šiem Sarunās ar Dievu saņemtajiem materiāliem – runāt par tiem, un izdzīvot tos – tās ir divas dažādas lietas. Tādejādi – šeit, pie šī reģistrācijas galda viesnīcā, es tiku izlēmis dzīvot, atbilstoši manis paša grāmatām, manis paša rakstītajam, manis paša vēstītajam.
Tiesa gan, patiesībā tie bija Dieva vēstījumi. Tie nebija manis, bet gan Dieva vēstīti.
Ja vien es negribētu aptvert un akceptēt vēl vienu momentu no šiem vēstījumiem – to, kas apgalvo, ka ”MĒS VISI ESAM VIENS”. Tādā gadījumā tas ir bijis arī ”mans” vēstījums, saskaņā ar kuru es tiecos tagad dzīvot savu dzīvi. Tas bija MANS PAŠA vēstījums MAN.
Dzīve pastāsta Dzīvei par Dzīvi – caur saviem Dzīvošanas procesiem. Es pastāstu Sev par SEVI – caur saviem manis paša ESĪBAS procesiem. Un te ir tas, ko varētu nosaukt par transformācijas brīnumu: Caur SEVI PAŠU es tieku pie atziņas – kā es izskatos jebkurā konkrētajā brīdī.
Tā es to daru tagad. Daudz biežāk es to daru tagad. Daudzos savas dzīves brīžos es atkāpjos mazliet tālāk, lai saskatītu – KAS ir bijis tieši ŠEIT tieši TAGAD priekš MANIS uzradīts, un tad es izlemju – KUR Es Patiesībā Esmu, savās attiecībās ar Visu Pastāvošo. Un kad es izdaru savu visaugstāko izvēli – es piedzīvoju Paplašināšanos.
Es varu ziņot jums, ka šāda pieredze nav uz ilgu laiku. Tas nav, kā dzīvot bez mandelēm. Tas nav uz mūžiem paliekošs. Es nevaru ”saimniekot tur”, cik vien es vēlētos. Taču es varu šādai pieredzei piekļūt. Tas ir svarīgi. Es varu piekļūt, kad vien vēlos. Tas ir kaut kas tāds, ko līdz šim nebiju darījis.
Vai tas ir ietekmējis kaut kā manu situāciju viesnīcā pie reģistrācijas galda?
Viņi iedeva man Prezidenta Apartamentus.
Ar Mīlestību –
Nils
https://www.draugiem.lv/group/16019359/gaismasberni/?f_tid=5503108
