Diagnoze – “Candida” sēnīšu saslimšanas
Iemesls smalkajos ķermeņos
Slimība
1. Kandidoze, sk. arī piena sēnīte, rauga sēnīte
2. Rauga sēnīte; sk. arī piena sēnīte, Kandidoze
3. Piena sēnīte, sk. arī kandidoze, rauga infekcija, ādas rags
Rakstura īpašība
Nevīžība, aprobežotība , nogurums, mantrausība, neizvēlīgums, vienaldzības, cietsirdība, slinkums
Nevīžība, neregularitāte, nogurums, mantrausība, neizvelīgums, vienaldzība, cietsirdība, slinkums
Nevīžība, slinkums, izvirtība, vienaldzība, nomaktība, pesimisms, nolemtība, neizvēlīgums
Slimība
Rakstura īpašība
1.Kandidoze, sk. arī piena sēnīte, rauga sēnīte
Nevīžība, aprobežotība , nogurums, mantrausība, neizvēlīgums, vienaldzības, cietsirdība, slinkums
2.Rauga sēnīte; sk. arī piena sēnīte, Kandidoze
Nevīžība, neregularitāte, nogurums, mantrausība, neizvelīgums, vienaldzība, cietsirdība, slinkums
3.Piena sēnīte, sk. arī kandidoze, rauga infekcija, ādas rags
Nevīžība, slinkums, izvirtība, vienaldzība, nomaktība, pesimisms, nolemtība, neizvēlīgums
-Viena vai vairākas no iepriekšminētajām rakstura īpašībām (prāta smalkais ķermenis) izraisa sēnīšu dzīvotspēju jūsu ķermenī
-Medikamenti neārstē jūsu raksturu;
-Pat ja jums izdosies izārstēties lietojot medikamentus, kas ir maz ticami, jūsu raksturs vienalga pievilks atpakaļ to pašu vai citu sēnīšu slimību;
Risinājums prāta līmenī:
Uzraudzīt savu iekšējo stāvokļi (introspekcija) un mainīt savu raksturu.
Mainīt savu raksturu var:
-Prātā
-Ar vārdu
-Ar rīcību
Padziļināta iepazīšanās ar tādu rakstura īpašību kā melīgums:
Šī ir tā rakstura īpašība, kura visbiežāk ir saistīta ar sēnīšu infekciju. Sēnītes arī ir melīgas tāpēc tās ir tik grūti ārstēt. Sēnītes parazitē, izmantojot savu spēju apmānīt cilvēka imunitāti. Viņas cenšas “izlikties par savējiem”, taču patiesībā parazitē un kaitē organismam.
Melīgs cilvēks vispirms jau krāpj pats sevi (melo pats sev). Tas ir saistīts ar pašu piemānīšanas faktu. Lai piemānītu , vispirms šai rīcībai ir jāatrod attaisnojums pašam sev (savam saprātam). Sākumā notiek prāta un saprāta iekšējais dialogs, kurā prāts cenšas pierādīt saprātam šīs rīcības vajadzību (nepieciešamību). Pēc tam, ja saprāts ir vājš un neizprot mānīšanās sekas, tad prāts uzvar un maina koncepciju saprātā.
Tagad cilvēkam sāk likties, ka krāpšana ir ne tikai iespējama, bet pat nepieciešama. Tādā veidā saprāts kļūst aprobežots. Šādā stāvokļī saprāts vāji atšķir labu no ļauna gan organisma iekšienē, gan ārpus tā. Tāds cilvēks nespēj pareizi izvēlēties sev draugus, jo nejūt viņos melīgumu, un tas pats notiek arī ar imunitāti. Imunitāte pārstāj atšķirt savējos no svešajiem.
Tādējādi sēnīšu slimību ārstēšanas procesā galvenā uzmanība jāpievērš tam, lai cilvēks beigtu (pārstātu) melot.
Papildu informācija
Rauga būtība ir saistīta ar vislielāko aprobežotību. Primkārt – tās ir sēnītes. Sēnītes – tā vienmēr ir aprobežotība. Ja cilvēks ēd maizi, kuras sastāvā ir raugs, viņš palielina viņā esošo sēnīšu spēku un organisma noslieci uz sēnīšu saslimšanu līdz ar to neiedomājami palielinās . Tas ir tādēļ, ka cilvēks pārņem rauga raksturu.
Līdzīgs pievelk līdzīgu.
Ja cilvēks ēd maizi ar raugu, viņa organismā sak dzīvot sēnītes, un tās izārstēt ir gandrīz neiespējami.
Viss , kas ir saistīts ar sēnītēm, ir parazitēšana, tā vienmēr ir aprobežotība, tāpēc tās bojā kviešus. Ja medus mucā iemaisa karoti darvas , medus vairs nav ēdams. Tieši tāpat kviešus apskādē viens piliens rauga. Viss klaips ir apskādēts, pēc tā vairs nav iespējama labestība.
Labestība – kāpēc tā vispar vajadzīga? Piemēram, jūs vēlaties būt labs un lēnprātīgs. Jā, es vēlos. Visi vēlas, bet mēs to nevaram, jo pats briesmīgakais ir tad, kad cilvēks bojā produktu labestību. T.i. , kad mēs produktus bojājam, sliktais efekts pastiprinās .Tas tāpēc, ka organisms grib kviešus , viņš tiem uzticas, viņam patīk kviešu garša. Prātam ir vajadzīgas šīs īpašības (kvalitātes), viņš izjūt tās kā vajadzīgas. Mēs gribam maizi un ēdam to, taču vienlaicīgi mēs uzņemam arī raugu (mūsu organisms uzņem arī raugu). Un mēs pierodam pie rauga garšas. Paši kvieši ir ļoti vērtīgi , tāpēc labāk maizi iejaukt kefīrā. Ieraugam ņemam kefīru, citronskābi un sodu. Zemāk ir dotas dažas šādas maizes receptes. Ievērojot noteiktas proporcijas, maize briest labi, bet tas notiek lēni, jo tajā nav kaisles. Kad maize briest lēnām, tas nozīmē , ka tajā ir labestība. Kad maize briest ātri , tajā ir kaisle (rauga efekts) , bet no šādas maizes ir maz labuma. Cilvēki kaislībās vienmēr dod priekšroku raugam, jo viņiem visu vajag ātrāk.
Ārstēšanas komponenti.
Parazītiskās slimības ārstē asinszāle. Sēnītes var ārstēt ar asinszāles, vērmeles un strutenes saknes maisījumu savienojumā ar kausētu sviestu.
Metode: iplikatorā fitorefleksoterapija
Šī ārstēšanas metode ir vienkārša. Tās pamatā ir auga un cilvēka raksturu mijiedarbība. Citiem vārdiem, ārstēšana notiek kaltētu augu uzliekot uz ādas kādā noteiktā vietā.
Lai sasniegtu efektu, nav vajadzības noskanoties uz konkrēto augu vai ticēt tā dziedinošajam spēkam. Šai metodei nav nekādas saistības ar iedvesmu, tā vienlīdz labi iedarbojas gan uz skeptiķiem, gan fanātiķiem. Un tā tas ir vienmēr , tikai ar vienu noteikumu: ja ārstēšanas procesā tiek izmantota laika gaitā pārbaudītas vēdu zināšanas , nevis kaut kādi izgudrojumi.
Kaltētais augu dziedniecibas līdzeklis vispirms rūpīgi tiek pārbaudīts ar mērķi noteikt tā individuālo saderību ar pacientu (sk. invdividuālās diētas piemeklēšana). Tālāk pacientam tiek noteikta šī ārstnieciskā auga izmantošanas shēma. Visbiežāk augi tiek piesieti pacientam plaukstas locītavas virspusē (tajā pusē, kurā pirkstiem ir nagi) vai potītes virspusē.
Taču ja jūs ēdat saldumus dienas otrajā pusē, ēdat gaļu un mānāt citus, tad pilnībā jūs sēnīti organismā izārstēt nevarat. Tas ir sava veida sods par to, ka jūs neatsakāties no šīm lietām.
Rekomendācijas:
Ārstējot sēnīšu slimības, ir ļoti svarīgi neaizrauties ar saldu, skābu, asu ēdienu lietošanu dienas otrajā pusē. Cītigi jākopj ķermenis, katru dienu mazgājoties un mainot apakšveļu. Labi palīdzēs prānājama, kas dod cilvēkam mundrumu. Tāpat arī jāatrod un jālieto zāles, kuras pakāpeniski iznīcinās sēnīti jūsu organismā. Taču tas nebūs iespējams bez sēnītes psiholoģiskā iemesla neitralizēšanas.
Maize labestībā (jo ilgāk to uzglabā, jo garšīgāka tā kļūst)
Sausais maisījums (aukstā vietā var uzglabāt nedēļu):
800 gr. augstākā labuma kviešu miltu; 70 gr. rudzu miltu; 100 gr. sausā piena; 2 tējk. sāls; 1-2-3 tējk. sodas (atkarībā no cepeškrāsns temp.); 2 tējk. koriandra; 1/3 tējk. karadamona; 1/6 tējk. zvaigžņu anīsa; 1 tējk. kanēļa; 3-7 tējk. cukura; ½ tējk. citronskābes. Lai maisījumu ilgāk un labāk varētu uzglabāt, citronskābi un sodu pievienot tieši pirms cepšanas.
Iejaukt daļu sausā maisījuma 600 ml kefīra (tā, lai mīklas konsistence līdzinās mannas biezputrai). Jo vairāk kefīra, jo mīkstāka maize (un lielāka viskozitāte).
Iesmērēt pannu ar sviestu. Ja mīkla sķidrāka, ielejiet to pannā, ja biezāka – ielieciet.
Lieciet cepeškrāsnī cepties pie zemas temperatūras. Jo lēnāk maize paceļas , jo vairāk tajā labestības. Maize apjomā piebriest 2 reizes. Cept nedaudz vairāk nekā stundu.
Ar pirmo reizi jums var arī neizdoties , jo jāiemanās piemeklēt pareizās devās kefīru un sodu. Var iejaukt arī pārskābušā krējumā vai skābenā rjaženkā.
Kardamonu un zvaigžņu anīsu var arī nepievienot (ja nav pieejami). Koriandram jābūt obligāti.
Lai uzceptu šādu maizi, ir vajadzīgas 15 minūtes laika. Ja sagatavosiet sauso maisījumu 10 dienām – tad svaigas maizes izcepšana prasīs tikai 5 minūtes dienā.
Rupja maluma miltus labāk izmantot tiem, kam ikdienā ir fiziska slodze, jo tie vairo muskuļu spēku.
KALCIJS – skābeklis, sārmaina vide, vēzis
Divi tūkstošā gada miju civilizācija sagaida ar oriģināliem un unikāliem atklājumiem zinātnē, kultūrā un tehnikā. Mainās cilvēku domāšana, notiek vērtību pārorientēšana, tajā skaitā arī attieksmē pret savu veselību. Arvien biežāk dienas kārtībā parādās tādi jautājumi kā „Ilga mūža priekšnosacījumi", “Uzturs un mana veselība", “Fiziskās sagatavotības pilnveidošana “ u.t.t. Tas ir likumsakarīgi. Vides piesārņošana, ikdienas straujais dzīves ritms un citi negatīvie faktori faktiski noved pie organisma iekšējās vides nesaskaņotības (homeostāzes) - nesabalansētības.
Viens no galvenajiem minerāliem, kas nodrošina organisma iekšējās vides saskaņotu darbību ir kalcijs. Tā deficīts organismā noved pie tādām slimībām kā kaulu vielas noārdīšanās (osteoporoze), kaulu cietības samazināšanās, (osteomolācija, paradentoze) u.c. Cilvēkam kļūstot vecākam lēnām notiek kalcija zaudēšana -samazinās kaulu tilpums un līdz ar to kaulu izturība strauji krītas. Šodien starp 60 gadīgiem cilvēkiem 35% sieviešu un 10% vīriešu slimo ar osteoporozi. Sasniedzot 70 gadu vecumu 50% sievietēm ir trausli kauli. Osteoporoze ir iemesls kaulu lūzumiem 90% gadījumu starp cilvēkiem 65 gadu vecumā. Sevišķi lielam riskam ir pakļautas sievietes, kuras smēķē, lieto alkoholu, kafiju, antibiotikas. Ari stress paātrina kalcija samazināšanos organismā. Liela ir kalcija loma ārstējot saslimšanas ar radioaktīvām vielām.
Kalcijs ir minerāls - elements Mendeļejeva periodiskajā sistēmā. Tas ļoti grūti absorbējas organismā. Jūs varat ēst cementu - arī tajā ir kalcijs, bet vai būs labums no tā? Vajadzīgo kalcija daudzumu organisms nesaņem arī ar augļiem, saknēm un piena produktiem, ko lietojam ikdienā. Organismam ir vajadzīga tāda kalcija forma, kura nonākot organismā būtu gatava uzņemšanai un tiktu pilnībā izmantota mērķu sasniegšanai. Tāds ir kalcija jons Ca + .
Lai šis minerāls nokļūtu organismā un tiktu 100% izlietots, ir jārada produkts ar saliktu sastāvu, kas nodrošinātu tā efektīgu un ātru uzņemšanu. Vislabākos rezultātus iegūst, ja kalciju organismā uzņem ar magniju attiecībā 3 : 1, kā arī kālija, nātrija un dažu citu minerālu klātbūtnē. Tādā gadījumā tas tiek absorbēts 100%. Ir zināms, ka vairāk nekā 150 slimības cilvēkiem rodas no kalcija deficīta organismā. Bet parasto kalciju organisms praktiski neuzņem, jo tā ķīmiskā aktivitāte ir vāja.
Kalcija galvenā bioķīmiskā funkcija ir uzturēt sārmainu vidi organismā. Ja tās nav, tad organismam ir grūti uzņemt barības vielas tādā daudzumā, lai nodrošinātu optimālu veselības līmeni.
Zinātnieks ķīmiķis Roberts Barefuts pierādīja, ka, parādoties kalcija deficītam organismā, tas sāk “aizsargāt sevi" no sabrukšanas - organisms ņem kalciju no kauliem un ar asinīm pārnēsā uz cilām vietām. Tā parādās sāļu nosēdumi locītavās, akmeņi nierēs un žultspūslī. Tieši šo akmeņu sastāvā ietilpstošais kalcijs ir ņemts nevis no mūsu uztura, bet gan no mūsu kauliem. Tas ir pierādīts. Tam ir tikai viens iemesls - kalcija trūkums organismā.
Paaugstināta kalcija klātbūtne asinīs parāda tā trūkumu visā organismā. Dažreiz kļūdaini izsakās mediķi: “Kalcijs asinīs? Par daudz tā!... Jums vajag samazināt kalciju uzturā!“ Secinājums - ja Jūs lietojat kalciju pietiekamā daudzumā, tad tā līmenis asinīs būs robežās no 2,02 - 2,6 mkM/1.
Medicīnas zinātnieks Otto Varburgs 24 gadus pētīja saikni starp kalcija deficītu organismā un vēža slimībām. Zinātnieks saņēma Nobela prēmiju par atklājumu, ka skābekļa trūkums organismā veicina vēža slimību attīstību. Bet skābekļa deficīts ir cieši atkarīgs no skābes pārākuma organismā. Bet skābes daudzumu organismā neitralizē kalcijs (tas ir kalcija jons Ca *2 ).
Doktors Kārlis Ričs 40. gadu beigās atklāja, ka lielākā daļa viņa pacientu, kuriem bija nopietni veselības traucējumi, cieta no kalcija deficīta. Doktors deva saviem pacientiem dažādus kalcija savienojumus kopā ar vitamīniem, lai kalcijs labāk absorbētos. Kad kalcija deficīts organismā izzuda pēc dažiem mēnešiem, kaut kādā veidā pazuda gan vēzis, gan citas slimības.
Kalcijs padara organismu sārmainu. Kalcijs ir vienīgais, kurš pilda šo funkciju. Katrs zinātnieks, kurš nodarbojas ar vēža slimības problēmām, zina, ka vēža šūnas, ievietotas sārmainā vidē, jau pēc 3 stundām nomirst, bet veselās šūnas šajā vidē jūtas labi, jo tajā skābeklis absorbējas 10 - 20 reizes vairāk nekā skābā vidē. Kalcijs tiek izmantots organismā, lai neitralizētu skābes pārākumu tajā.
Parasti cilvēkiem, kuri cieš no hroniskām slimībām, ir nosliece uz pastāvīgu nogurumu, un viņu stāvoklis sāk uzlaboties pēc tam, kad organisms sāk pāriet no "skābā'' stāvokļa uz "sārmaino". Ar pH pieaugumu organismā palielinās skābekļa daudzums tajā. Ja pH asinīs pieaug par 0,15, tad skābeklis asinīs pieaug par 65% (normāls pH asinis ir 7,15 - 7,45). pH uzturēšana vajadzīgajā līmeni - tā ir viena no kalcija galvenajām funkcijām, kuras darbības sekas ir palīdzēt organismam tikt galā ar daudzām slimībām, tajā skaitā ari ar vēzi.
Pārliecināties par sava organisma pH var ļoti vienkārši. Nopērciet aptiekā lakmusa papīriņus un ne ātrāk kā pēc 2 stundām pēc ēšanas ielieciet lakmusa papīriņi mutē:
ja zilais lakmuss kļūst sarkans - Jūsu organismā pārākumā ir skābe;
ja sarkanais lakmuss kļūst zils - Jūsu organismā pārākumā ir sārms.
pH rinda: 0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14
skāba vide sārmaina vide
7,0 - neitrāla vide
Daudziem produktiem, ko mēs šodien ēdam un dzeram, ir skāba vide. Bezalkoholiskajiem gāzētajiem dzērieniem pH bieži ir no 2,2 - 2,5 un tāpēc, lai glāzi dzēriena neitralizētu, vajag izdzen 35 glāzes tīra ūdens, kura pH ir 10. Organisms pastāvīgi meklē sevī rezerves, kā neitralizēt saņemto skābi, kura nonāk mūsu organismā ar uzturu - organisms cenšas panākt sārmainu vidi, ko savukārt var panākt, apgādājot sevi ar kalciju. Bet rezerve ir tikai viena - kauli.
Kalcija lietošana uzturā pareizās attiecībās dod labus rezultātus un tai jābūt pietiekami regulārai. Tad pirmās pozitīvās sajūtas var sagaidīt jau pēc 1 - 2 nedēļām.
Žurnāla “Reader's Digest" 1996. gada aprīļa mēneša numurā nopublicēts raksts "Kalcijs - maģiskais minerāls", kurā teikts par 7 ļoti nopietnām slimībām, kuras rodas no kalcija deficīta. Bet tā ir tikai aisberga virsūdens daļa. Patiesībā šo slimību skaits ir ap 150.
Pieauguša cilvēka organismam nepieciešams 1500 mg kalcija diennaktī. Sevišķi tas ir svarīgi mūža otrajā pusē, sievietēm pēc menopauzes un klimaksa perioda iestāšanās, kā ari augošam organismam.
Tāpēc tas nav brīnums: tad, kad Jūs lietojat kalciju, - Jūsu veselības stāvoklis uzlabojas.
Tā ir elementāra bioķīmija.
