http://www.urantija.lv/lv/dienasd/
17. decembris
Daba ir pilnīga. To tu redzi arī pēc tā,
kā tā apietas ar jaunas dzīvības radīšanu: pārsvarā tas notiek apslēptā,
pilnīgi aizsargātā telpā.
Olas čaumala aptver cālīti. Mātes miesas
sargā mazuli.
Kāpēc daba to dara? Kāpēc tā ir zīme par
dabas pilnību?
Tā to dara, lai topošajam būtu savs
laiks nobriest un attīstīties, neiejaucoties ārējiem iespaidiem. Mācies cienīt
dabu kā skolotāju. Novēro to. Mācies pazīt tās likumus un izmanto tos savā
dzīvē. Pastāvīgi sev jautā: "Ko tas nozīmē? Kādu mācību no tā es varu
iegūt sev?" No patvēruma, ko daba dod topošajam ķermenim, tu vari
mācīties, kā tev jāapietas ar visu to, kas tevī ir pilnīgi jauns un vēl tikai
top.
Ja tu kaut ko radi, nedari to zināmu
atklātībā, kamēr nav sasniegta izšķirīgā attīstības fāze. Pretējā gadījumā
ārējās enerģijas varētu to iznīcināt.
Domā par cālīti olā vai par embriju
mātes miesās. Ārpus šī patvēruma viņi būtu pilnīgi nespējīgi dzīvot par spīti
savu vecāku rūpēm.
Visam ir savs laiks. Visam nepieciešama
sava attīstība. Ja tu mēģini attīstības pakāpēm pārlēkt pāri, viss var sabrukt.
Visam, ko tu radi, kam jaunam no tevis
jāizaug, ir vajadzīgs savs laiks nobriešanai. Ja tas ir bijis, tad var stāties
atklātības spilgtā skatiena priekšā.
Ja savs laiks nav bijis, tad ar pirmo
kritiku radītais vai nu iet bojā, vai ir noraidīts, kas vislielākā mērā var
ierobežot tā tālāko gaitu.
Tāpēc ar mīlestību attiecies pret sevi
un savu darbu un saproti, ka mīlestība šinī sakarībā nozīmē rūpēšanos,
patvērumu, uzmanību un pacietību. Ja tu dzīvo ar šo četrkārtīgo mīlestību, tev
panākumi ir nodrošināti.
18. decembris
Dzīvība dzīvo no atjaunošanās.
Jaunajam pieder dzīvība. Vecais mirst.
Tava dzīve ir daudz garāka nekā vairumam
citu dzīvo būtņu. Tāpēc atjaunošanās tev jāmeklē pašam sevī.
Atjaunošanās, kas ir tavas dzīvības
kodols, atrodas tavā sirdī.
Cik daudz vai cik maz tu esi kontaktā ar
savu sirdi, tas nosaka tavu vecumu.
Ja tu nesaproti jauno, ja tava sirds
neatsaucas jaunatnei, tad tava sirds ir noslēgta un tu esi vecs.
Tādēļ jautā sekojošo:
Vai tu ar bērnu vari tā saprasties, ka
bērns jūtas saprasts?
Vai tu esi spējīgs uzņemt kontaktu ar
slimnieku?
Vai tavos acu kaktiņos ir smaids?
Vai tu ar mūziku vari būt saskaņā?
Vai tu lapu šalkoņā esi spējīgs sapņot?
Ja tu to vari, tad tava sirds ir atvērta
un tava dzīvība pilna spēka.
Pastāvīgi domā par to, ka nāks lielā
pārmaiņa.
Tāpēc esi atvērts jaunajam.
Nebaidies. Bailes tevi dara stīvu.
Bailes tevi dara nekustīgu un vecu.
Atveries jaunajam. Apsveic jauno
dievišķo dzīvīgumu, kas plūst cauri pasaulei. Ļauj tam iespiesties sevī arī
tad, ja jūti, ka tava dzīve pilnīgi pārmainīsies.
Uzskati šo pārmaiņu par savu izglābšanu,
ko visaugstāko debesu dievi ir lūguši.
ES esmu atnācis tevi izglābt. ES esmu
tas pilnīgi jaunais, uz ko tavs ES kopš daudziem mūžiem gaida.
Kur ES esmu, nekas vecs, sastindzis
nevar palikt dzīvs.
ES esmu atvērtā sirds. ES esmu mūžīgās
jaunības avots. ES esmu mīlestība, ko tu meklē un kas caur tevi plūst.
19. decembris
ES mīlu decembri ar tā īpašo garīgo spēku.
ES mīlu jauko gaismu, kas ar Kristus
dzimšanu ir dāvāta pasaulei un decembrim piešķir sevišķu dziļumu.
Šeit neliels stāstiņš: Reiz bija ļoti
vientuļa meitene. Viņai nebija neviena, no kā viņa būtu saņēmusi mīlestību.
Viņa nejuta siltumu un viņai nebija nevienas rotaļlietas, ar ko īsināt laiku.
Tāpēc viņa gāja laukā un taisīja
sniegavīru. Viņam viņa izsūdzēja visas savas bēdas. Apkampa viņu un savām
asarām ļāva plūst pāri viņa vēsajam vaigam. Sniegavīrs kļuva meitenei Vienīgais
un Viss.
Bet Saule kāpa augstāk dienu pēc dienas
un meitene zināja, ka sniegavīrs vienu dienu izkusīs. Tādēļ viņa mīlēja viņu
vēl vairāk. Viņa bija pārliecināta, ka viņas mīlestība var visu novērst. Un
viņa savu sniegavīru apbēra ar visu mīlestību, uz kādu bija spējīga. Viņa to darīja
dienām. Un Saule kāpa augstāk.
Pēkšņi sniegavīru piepildīja liela
gaisma. Viņš izkusa vienā mirklī un meitene atradās vaigu vaigā pretī
starojošam jaunam vīrietim.
Savu sniegavīru viņa bija zaudējusi.
Bija noticis tieši tas, ko viņa ar visu savu mīlestību bija gribējusi novērst.
Un tomēr viņa bija laimes pilna.
Pasakā tas nozīmē to, ka viņa satika
savu princi. Turpretī dzīvē tas nozīmē, ka viņas mīlestība viņai uzdāvināja
debesis uz zemes, un viņas nodošanās bija atalgota ar vislielāko pilnību.
20. decembris
Vai tu kādreiz esi padomājis par to,
kāpēc Ziemassvētki ir gada beigās?
Ziemassvētku laiks ir augstākā mērā
garīgs laiks, kurā uz Zemes valda sevišķa enerģija. Tu vari tagad gaismu
uzpildīt visam gadam.
Ziemassvētki ir arī rēķinu kārtošanas
laiks.
Tev jājautā sev, kā tu šo gadu esi
izmantojis, kā ir noritējusi tava garīgā attīstība.
Vai tu visu šo gadu biji Dievam tuvu?
Vai tu pastāvīgi jūti Viņu kā savu pavadoni un ievēroji Viņa klātbūtni?
Ja tu uz šiem jautājumiem vari atbildēt
ar jā, tad tu esi piedzīvojis vērtīgu gadu, un Kristus Ziemassvētkos patiešām
bija dzimis tev un Lieldienās augšāmcēlies no nāves pēc tam, kad bija krustu
piedzīvojis, cietis, pārmainījies un paaugstināts.
Tāpēc ES tev novēlu, lai Kristus katru
gadu būtu dzimis vairāk tev. Viņš tavu sirdi svētītu ar mīlestību un zināšanu.
Nešaubies. Ej Kristum pretī un nekad
neaizmirsti: tu esi izredzēts. Tu esi Kristus, ko tu satiksi.
21. decembris
Vēl tikai desmit dienas ir līdz 31.XII,
līdz šī gada beigām.
Kā tev gāja šajā gadā?
Vai tu varēji tik daudz priecāties, kā
ES tev novēlu?
Vienmēr domā par to: dzīvība ir prieks.
Kas nepriecājas, dzīvo nepareizi!
Un cik tu piedzīvo to, par ko varētu
priecāties?
Pat ja tu esi slims, tevī taču vēl ir
tik daudz vesela, par ko tu vari priecāties.
Tā vietā, lai vienkārši nevērīgi
pieceltos, no rīta sveicini savus orgānus: smadzenes, plaušas, sirdi, aknas,
māgu, nieres u.t.t - un pateicies tiem par viņu nesavtīgo kalpošanu. Apsoli, ka
tad, kad diena būs pagājusi, tu atkal par tiem domāsi un priecāsies par viņiem.
Priecājies par cilvēkiem, kas ir tev
apkārt. Ja tev ir grūtības ar viņiem, tad apsver, ko tu no šīm grūtībām un
sakarā ar tām vari mācīties, un priecājies par tev doto iespēju kaut ko
mācīties.
Arī tad, ja tev ir grūtības ar apkārtējiem
cilvēkiem, priecājies, ka tu neesi viens. Un nedzīvo ilūzijās, ka vienam tev
būtu daudz labāk. Tev noteikti nebūtu labāk, jo tu nevarētu izpildīt savu
karmu.
Ja tev nav grūtību, nekādā gadījumā
neuzskati to kā pašu par sevi saprotamu, bet priecājies, priecājies un esi
pateicīgs.
Turklāt pašos pamatos pārmaini savu
domāšanu: nedusmojies par cilvēkiem, dzīvniekiem vai lietām, kas neuzvedas tā
vai nav tādi, kā tu gaidīji.
Labāk padomā par visu to, kas tev būtu
varējis atgadīties, cik grūta varētu būt tava dzīve, un no kādiem nelaimes
gadījumiem tu biji pasargāts.
Domā arvien par to, ka uz vienu
izglābšanu, kas tev ir zināma, ir tūkstotis citu, kuras tu nepamani.
Priecājies, priecājies. Tev ir pilnīgs
pamats to darīt. Tu esi tik bagātīgi apdāvināts.
Kaut kam citam nekā priekam patiesībā
nav vietas.
22. decembris
Kas šinī gadā tev ir mainījies? Kur tu
esi izaudzis?
Vislabāk tu vari atbildēt uz šiem
jautājumiem, ja pavēro savu valodu. Ja tā ir kļuvusi mierīgāka, maigāka,
sirsnīgāka, tad tu esi progresējis. Ja nē, tad tu neesi attīstījies, bet varbūt
esi pat nocietinājies.
Izmanto šo svēto Ziemassvētku laiku, lai
savu sirdi atvērtu, un savieno savu runu ar savu mīlošo sirdi.
Tu domā, ka agresija ir tavs vislabākais
patvērums? Kāda kļūda! Kā teica Kristus? "Kas zobenu paceļ, tas no zobena
krīt!"
Nevis agresija, bet mīlestība ir
vislabākais patvērums. Nav labāka par to.
Tas nozīmē, ka tu nedrīksti aizstāvēties
vai citiem norādīt viņu robežas. Bet tam jānotiek draudzīgi, bez asumiem un bez
sarežģījumiem.
Dzīvo viegli. Esi spalva un tava valoda
lai ir vējš, kurā spalva lidinās.
Izvairies no visa cietā un smagā.
Pastāvīgi domā par to: spalva, kas lido,
ir brīva. Spalvu, kas ir uz zemes, var viegli sabradāt. Un pēkšņi tā vairs nav
spalva, bet vairs tikai ielas putekļi.
Cik žēl. Un tikai tādēļ, ka trūka
mazliet vēja, mazliet viegluma, mazliet poēzijas, mazliet sirds.
23. decembris
Saproti Manu mīlestību uz tevi. Saproti,
ka ES tevi pastāvīgi pavadu. Ka tas ir Mans uzdevums tevi aizsargāt un padarīt
iespējamu visu, lai tu varētu iegūt pieredzi, kas tev jāiegūst.
Zini, ka ES tevi sastopu ar bezgalīgu
saprašanu un iecietību.
Šī zināšana tev it kā jādzer. Tai dziļi
tevī jāiespiežas.
Un vai tu zini, kādēļ? Lai tu beidzot
zini, kāda ir tava identitāte.
Zināšana par savu lielo vērtību ir
vislabākais priekšnoteikums, lai tu citus cilvēkus varētu sastapt ar iecietību
un saprašanu.
Ja tev ar kādu ir grūtības, tad domā par
to, ka jūs visi esat uz ceļa.
Būt uz ceļa nozīmē, ka jūs ar vienu vai
otru aci esat akli.
Jūsu pašreizējais aklums ved uz
sarežģījumiem.
Sarežģījumi vienmēr nozīmē to, ka jums
kaut kas jāmācās. Ka jūs kaut kādā ziņā esat akli.
Domā par to, cik ļoti Dievs tevi mīl un
cik daudz Viņš dara, lai tu sekmīgi varētu iet savu ceļu.
Savā tuvākajā redzi savu ceļabiedru, kas
tikai tāpēc kopā ar tevi klūp uz ceļa, ka viņš tikpat maz kā tu ir nonācis pie
domas ieslēgt spēcīgo lampu, kas katram no jums ir rokā.
Šī lampa ir tava zināšana par tavu
identitāti.
Tātad - kāpēc tu dusmojies par to, ka
viņš savu lampu nav ieslēdzis ?
Vai viņam vispār būtu vajadzīga gaisma,
ja tava lampa būtu degusi?
