svētdiena, 2013. gada 29. decembris

Dienas doma

http://www.urantija.lv/lv/dienasd/

17. decembris
Daba ir pilnīga. To tu redzi arī pēc tā, kā tā apietas ar jaunas dzīvības radīšanu: pārsvarā tas notiek apslēptā, pilnīgi aizsargātā telpā.
Olas čaumala aptver cālīti. Mātes miesas sargā mazuli.
Kāpēc daba to dara? Kāpēc tā ir zīme par dabas pilnību?
Tā to dara, lai topošajam būtu savs laiks nobriest un attīstīties, neiejaucoties ārējiem iespaidiem. Mācies cienīt dabu kā skolotāju. Novēro to. Mācies pazīt tās likumus un izmanto tos savā dzīvē. Pastāvīgi sev jautā: "Ko tas nozīmē? Kādu mācību no tā es varu iegūt sev?" No patvēruma, ko daba dod topošajam ķermenim, tu vari mācīties, kā tev jāapietas ar visu to, kas tevī ir pilnīgi jauns un vēl tikai top.
Ja tu kaut ko radi, nedari to zināmu atklātībā, kamēr nav sasniegta izšķirīgā attīstības fāze. Pretējā gadījumā ārējās enerģijas varētu to iznīcināt.
Domā par cālīti olā vai par embriju mātes miesās. Ārpus šī patvēruma viņi būtu pilnīgi nespējīgi dzīvot par spīti savu vecāku rūpēm.
Visam ir savs laiks. Visam nepieciešama sava attīstība. Ja tu mēģini attīstības pakāpēm pārlēkt pāri, viss var sabrukt.
Visam, ko tu radi, kam jaunam no tevis jāizaug, ir vajadzīgs savs laiks nobriešanai. Ja tas ir bijis, tad var stāties atklātības spilgtā skatiena priekšā.
Ja savs laiks nav bijis, tad ar pirmo kritiku radītais vai nu iet bojā, vai ir noraidīts, kas vislielākā mērā var ierobežot tā tālāko gaitu.
Tāpēc ar mīlestību attiecies pret sevi un savu darbu un saproti, ka mīlestība šinī sakarībā nozīmē rūpēšanos, patvērumu, uzmanību un pacietību. Ja tu dzīvo ar šo četrkārtīgo mīlestību, tev panākumi ir nodrošināti.


18. decembris
Dzīvība dzīvo no atjaunošanās.
Jaunajam pieder dzīvība. Vecais mirst.
Tava dzīve ir daudz garāka nekā vairumam citu dzīvo būtņu. Tāpēc atjaunošanās tev jāmeklē pašam sevī.
Atjaunošanās, kas ir tavas dzīvības kodols, atrodas tavā sirdī.
Cik daudz vai cik maz tu esi kontaktā ar savu sirdi, tas nosaka tavu vecumu.
Ja tu nesaproti jauno, ja tava sirds neatsaucas jaunatnei, tad tava sirds ir noslēgta un tu esi vecs.
Tādēļ jautā sekojošo:
Vai tu ar bērnu vari tā saprasties, ka bērns jūtas saprasts?
Vai tu esi spējīgs uzņemt kontaktu ar slimnieku?
Vai tavos acu kaktiņos ir smaids?
Vai tu ar mūziku vari būt saskaņā?
Vai tu lapu šalkoņā esi spējīgs sapņot?
Ja tu to vari, tad tava sirds ir atvērta un tava dzīvība pilna spēka.
Pastāvīgi domā par to, ka nāks lielā pārmaiņa.
Tāpēc esi atvērts jaunajam.
Nebaidies. Bailes tevi dara stīvu. Bailes tevi dara nekustīgu un vecu.
Atveries jaunajam. Apsveic jauno dievišķo dzīvīgumu, kas plūst cauri pasaulei. Ļauj tam iespiesties sevī arī tad, ja jūti, ka tava dzīve pilnīgi pārmainīsies.
Uzskati šo pārmaiņu par savu izglābšanu, ko visaugstāko debesu dievi ir lūguši.
ES esmu atnācis tevi izglābt. ES esmu tas pilnīgi jaunais, uz ko tavs ES kopš daudziem mūžiem gaida.
Kur ES esmu, nekas vecs, sastindzis nevar palikt dzīvs.
ES esmu atvērtā sirds. ES esmu mūžīgās jaunības avots. ES esmu mīlestība, ko tu meklē un kas caur tevi plūst.


19. decembris
ES mīlu decembri ar tā īpašo garīgo spēku.
ES mīlu jauko gaismu, kas ar Kristus dzimšanu ir dāvāta pasaulei un decembrim piešķir sevišķu dziļumu.
Šeit neliels stāstiņš: Reiz bija ļoti vientuļa meitene. Viņai nebija neviena, no kā viņa būtu saņēmusi mīlestību. Viņa nejuta siltumu un viņai nebija nevienas rotaļlietas, ar ko īsināt laiku.
Tāpēc viņa gāja laukā un taisīja sniegavīru. Viņam viņa izsūdzēja visas savas bēdas. Apkampa viņu un savām asarām ļāva plūst pāri viņa vēsajam vaigam. Sniegavīrs kļuva meitenei Vienīgais un Viss.
Bet Saule kāpa augstāk dienu pēc dienas un meitene zināja, ka sniegavīrs vienu dienu izkusīs. Tādēļ viņa mīlēja viņu vēl vairāk. Viņa bija pārliecināta, ka viņas mīlestība var visu novērst. Un viņa savu sniegavīru apbēra ar visu mīlestību, uz kādu bija spējīga. Viņa to darīja dienām. Un Saule kāpa augstāk.
Pēkšņi sniegavīru piepildīja liela gaisma. Viņš izkusa vienā mirklī un meitene atradās vaigu vaigā pretī starojošam jaunam vīrietim.
Savu sniegavīru viņa bija zaudējusi. Bija noticis tieši tas, ko viņa ar visu savu mīlestību bija gribējusi novērst. Un tomēr viņa bija laimes pilna.
Pasakā tas nozīmē to, ka viņa satika savu princi. Turpretī dzīvē tas nozīmē, ka viņas mīlestība viņai uzdāvināja debesis uz zemes, un viņas nodošanās bija atalgota ar vislielāko pilnību.


20. decembris
Vai tu kādreiz esi padomājis par to, kāpēc Ziemassvētki ir gada beigās?
Ziemassvētku laiks ir augstākā mērā garīgs laiks, kurā uz Zemes valda sevišķa enerģija. Tu vari tagad gaismu uzpildīt visam gadam.
Ziemassvētki ir arī rēķinu kārtošanas laiks.
Tev jājautā sev, kā tu šo gadu esi izmantojis, kā ir noritējusi tava garīgā attīstība.
Vai tu visu šo gadu biji Dievam tuvu? Vai tu pastāvīgi jūti Viņu kā savu pavadoni un ievēroji Viņa klātbūtni?
Ja tu uz šiem jautājumiem vari atbildēt ar jā, tad tu esi piedzīvojis vērtīgu gadu, un Kristus Ziemassvētkos patiešām bija dzimis tev un Lieldienās augšāmcēlies no nāves pēc tam, kad bija krustu piedzīvojis, cietis, pārmainījies un paaugstināts.
Tāpēc ES tev novēlu, lai Kristus katru gadu būtu dzimis vairāk tev. Viņš tavu sirdi svētītu ar mīlestību un zināšanu.
Nešaubies. Ej Kristum pretī un nekad neaizmirsti: tu esi izredzēts. Tu esi Kristus, ko tu satiksi.


21. decembris
Vēl tikai desmit dienas ir līdz 31.XII, līdz šī gada beigām.
Kā tev gāja šajā gadā?
Vai tu varēji tik daudz priecāties, kā ES tev novēlu?
Vienmēr domā par to: dzīvība ir prieks. Kas nepriecājas, dzīvo nepareizi!
Un cik tu piedzīvo to, par ko varētu priecāties?
Pat ja tu esi slims, tevī taču vēl ir tik daudz vesela, par ko tu vari priecāties.
Tā vietā, lai vienkārši nevērīgi pieceltos, no rīta sveicini savus orgānus: smadzenes, plaušas, sirdi, aknas, māgu, nieres u.t.t - un pateicies tiem par viņu nesavtīgo kalpošanu. Apsoli, ka tad, kad diena būs pagājusi, tu atkal par tiem domāsi un priecāsies par viņiem.
Priecājies par cilvēkiem, kas ir tev apkārt. Ja tev ir grūtības ar viņiem, tad apsver, ko tu no šīm grūtībām un sakarā ar tām vari mācīties, un priecājies par tev doto iespēju kaut ko mācīties.
Arī tad, ja tev ir grūtības ar apkārtējiem cilvēkiem, priecājies, ka tu neesi viens. Un nedzīvo ilūzijās, ka vienam tev būtu daudz labāk. Tev noteikti nebūtu labāk, jo tu nevarētu izpildīt savu karmu.
Ja tev nav grūtību, nekādā gadījumā neuzskati to kā pašu par sevi saprotamu, bet priecājies, priecājies un esi pateicīgs.
Turklāt pašos pamatos pārmaini savu domāšanu: nedusmojies par cilvēkiem, dzīvniekiem vai lietām, kas neuzvedas tā vai nav tādi, kā tu gaidīji.
Labāk padomā par visu to, kas tev būtu varējis atgadīties, cik grūta varētu būt tava dzīve, un no kādiem nelaimes gadījumiem tu biji pasargāts.
Domā arvien par to, ka uz vienu izglābšanu, kas tev ir zināma, ir tūkstotis citu, kuras tu nepamani.
Priecājies, priecājies. Tev ir pilnīgs pamats to darīt. Tu esi tik bagātīgi apdāvināts.
Kaut kam citam nekā priekam patiesībā nav vietas.
 

22. decembris
Kas šinī gadā tev ir mainījies? Kur tu esi izaudzis?
Vislabāk tu vari atbildēt uz šiem jautājumiem, ja pavēro savu valodu. Ja tā ir kļuvusi mierīgāka, maigāka, sirsnīgāka, tad tu esi progresējis. Ja nē, tad tu neesi attīstījies, bet varbūt esi pat nocietinājies.
Izmanto šo svēto Ziemassvētku laiku, lai savu sirdi atvērtu, un savieno savu runu ar savu mīlošo sirdi.
Tu domā, ka agresija ir tavs vislabākais patvērums? Kāda kļūda! Kā teica Kristus? "Kas zobenu paceļ, tas no zobena krīt!"
Nevis agresija, bet mīlestība ir vislabākais patvērums. Nav labāka par to.
Tas nozīmē, ka tu nedrīksti aizstāvēties vai citiem norādīt viņu robežas. Bet tam jānotiek draudzīgi, bez asumiem un bez sarežģījumiem.
Dzīvo viegli. Esi spalva un tava valoda lai ir vējš, kurā spalva lidinās.
Izvairies no visa cietā un smagā.
Pastāvīgi domā par to: spalva, kas lido, ir brīva. Spalvu, kas ir uz zemes, var viegli sabradāt. Un pēkšņi tā vairs nav spalva, bet vairs tikai ielas putekļi.
Cik žēl. Un tikai tādēļ, ka trūka mazliet vēja, mazliet viegluma, mazliet poēzijas, mazliet sirds.


23. decembris
Saproti Manu mīlestību uz tevi. Saproti, ka ES tevi pastāvīgi pavadu. Ka tas ir Mans uzdevums tevi aizsargāt un padarīt iespējamu visu, lai tu varētu iegūt pieredzi, kas tev jāiegūst.
Zini, ka ES tevi sastopu ar bezgalīgu saprašanu un iecietību.
Šī zināšana tev it kā jādzer. Tai dziļi tevī jāiespiežas.
Un vai tu zini, kādēļ? Lai tu beidzot zini, kāda ir tava identitāte.
Zināšana par savu lielo vērtību ir vislabākais priekšnoteikums, lai tu citus cilvēkus varētu sastapt ar iecietību un saprašanu.
Ja tev ar kādu ir grūtības, tad domā par to, ka jūs visi esat uz ceļa.
Būt uz ceļa nozīmē, ka jūs ar vienu vai otru aci esat akli.
Jūsu pašreizējais aklums ved uz sarežģījumiem.
Sarežģījumi vienmēr nozīmē to, ka jums kaut kas jāmācās. Ka jūs kaut kādā ziņā esat akli.
Domā par to, cik ļoti Dievs tevi mīl un cik daudz Viņš dara, lai tu sekmīgi varētu iet savu ceļu.
Savā tuvākajā redzi savu ceļabiedru, kas tikai tāpēc kopā ar tevi klūp uz ceļa, ka viņš tikpat maz kā tu ir nonācis pie domas ieslēgt spēcīgo lampu, kas katram no jums ir rokā.
Šī lampa ir tava zināšana par tavu identitāti.
Tātad - kāpēc tu dusmojies par to, ka viņš savu lampu nav ieslēdzis ?
Vai viņam vispār būtu vajadzīga gaisma, ja tava lampa būtu degusi?