http://www.urantija.lv/lv/dienasd/
27. novembris
Dzīve ir žēlastība. Jebkura dzīve.
Jūsu rīcībā ir pārāk maz zināšanu par
pagājušajām lietām, tāpēc dažs liktenis jums liekas šausmīgs un Dievs nežēlīgs.
Protams, tev jāatver sava sirds un
jāpalīdz tiem, kam palīdzība vajadzīga. Bet nabagajiem un slimiem palīdzēt no
sirds nenozīmē, ka tev vajadzētu strīdēties ar Dievu un pasauli.
Pavēro Pāndavu pretinieku Kauravu
likteni.
Krišna inkarnējās, un katrs Viņa
darbības solis kā Avatāram bija stingri noteikts no paša iesākuma. Viņa misijā ietilpa arī Kauravu
iznīcināšana.
Tā apskatot, Kauraviem nebija
"nekādu izredžu".
No šāda redzes viedokļa jāaplūko arī
sarunas, ko ar viņiem veda Pats Krišna.
Viņam bija skaidrs, ka sarunām nevarēja
būt nekāda rezultāta, jo vajadzēja būt kaujai un Pāndavu uzvarai.
Kauravi nebija gatavi uz kompromisu.
Krišnas gājiens pie viņiem likās nesekmīgs.
Likās - jo, uzmanīgāk aplūkojot, bija
noticis pavisam kaut kas cits: Krišna ne tikai izpildīja dharmu, pareizo
rīcību, kas liek izvairīties no kara tik ilgi, cik vien iespējams.
Krišna Kauraviem dāvāja arī Savu daršanu
(svēta cilvēka svētību).
Viņi redzēja Dievu vistuvākajā tuvumā.
Viņi varēja ar Viņu uzrunāt, klausīties Viņa maigo balsi, izjust Viņa dievišķo
enerģiju.
Tā bija lielā žēlastība, ko Krišna
Kauraviem piešķīra.
Lai gan kaujā viņus sakāva un
nogalināja. Bet Krišnas tuvuma pārdzīvojums viņiem palika. Un darbojās tālāk.
Tāpēc viņi no jauna piedzima pilnīgi
citādos apstākļos, un daudzi no viņiem pēc diviem – trijiem mūžiem sasniedza
mokšu (pilnīgo atbrīvošanos).
Centies aiz visa arvien redzēt Dievu. Ja
tu ar vislabāko gribu to nevari, vai nu pieliec lielākas pūles, vai vienkārši
pieņem labo, to neredzot.
Nebaidies, tu nekļūdīsies, jo Dieva
žēlastība ir visur.
Bet it sevišķi pie tiem, kas izmanto
savu drosmi, lai atrastu, resp., īstenotu labo.
28. novembris
Reiz bija kāds precēts pāris, kas labi
sapratās un pielika pūles, lai izveidotu nelielu uzņēmumu.
Taču tas viņiem negribēja izdoties. Ilgu
laiku daudz netrūka, ka no nodoma vajadzēs atteikties.
Tā kā viņi bija ļoti ticīgi, tad aizgāja
pie kāda gudra vīra lūgt padomu. Tas uzklausīja viņu rūpes un ieteica divreiz
dienā un visādā ziņā vienmēr vienā un tanī pašā laikā meditēt (25.VII) un katru
dienu ēst precīzi vienā un tanī pašā laikā. Bez tam reizi nedēļā viņiem
vajadzēja gavēt. Pēc trijiem mēnešiem lai viņi atnāk atkal.
Galīgi pārsteigti vīrs un sieva
atgriezās mājās. Viņi bija cerējuši uz kaut kādu "interesantu"
padomu, uz kaut kādu atklājumu. Bet tagad viņiem vajadzēja meditēt un punktīgi
ēst.
Kāds dīvains padoms!
Tāpēc viņi izpildīja ieteikumus un ...
lūk, viņu veikalā bija jūtami zināmi panākumi, kas pastāvīgi palielinājās!
Pēc trim mēnešiem viņi atkal aizgāja pie
gudrā. Viņš viņiem lika turpināt iesākto praksi un pēc trim mēnešiem aicināja
atnākt atkal.
Tā turpinājās daudzus mēnešus. Un viņu
veikals plauka vairāk un vairāk.
Abi atkal un atkal gāja pie gudrā, lai
baudītu viņa izstarojumu, un tāpēc, ka beidzot gribēja uzzināt, kas bija viņa
ieteikuma pamatā.
Pēc diviem gadiem gudrais viņiem teica:
"Tagad jūs esat nostiprinājušies savos jaunajos paradumos, tāpēc es jums
pateikšu, kādēļ devu padomu punktīgi ēst un meditēt.
Jūsu dzīvē jums nebija nekāda ritma un
nekādas kārtības. Tas jūs padarīja vājus. Bez
kārtības un bez ritma uz ilgu laiku neko nevar sasniegt.
Punktualitāte ir ārējā kārtība. Gavēšana
ir gan iekšēja, gan ārējā kārtība."
29. novembris
Kāds sens ķīniešu zīmējums ir ozola un
bambuka salīdzinājums.
Ozols tur stāv, stipri iesakņojies zemē,
ar spēcīgu stumbru, lielu un kuplu zaru kroni. Tas izskatās kā cietoksnis. Nav
brīnums, ka ozolkoks ir sevišķi ciets un pretoties spējīgs. Bambuks ir pavisam
savādāks. Tā stumbrs ir daudz slaidāks. Tā lapas pastāvīgi čab vējā. Bez tam
tas aug - it īpaši, salīdzinot ar ozolu - neticami ātri. Bet kas notiek, kad
uzsnieg sniegs?
Ozols paliek stingri un nesatricināmi
stāvam, kamēr nolūzt.
Turpretī bambuks lokās, līdz ar ko
sniegs nokrīt, un tas laimīgi pārdzīvo visstiprāko sniegputeni. Ko tev saka šī
līdzība?
Dzīve ir pilna pārmaiņām, kas reizēm uz
tevi var izdarīt lielu spiedienu. Reizēm ir svarīgi būt kā ozolam un spītēt
pretestībām.
Bet citreiz ozola noturīgais stīvums ir
tieši nepareizais. Ārējais spiediens būtu pārāk liels un tas varētu nolūzt.
Tad ir svarīgi, ka tu esi kustīgs, ka tu
elastīgi izvairies no spiediena, lai tas tevi nevarētu salauzt. Nozīmīgi ir
tas, ka bambuks neatsakās no sava viedokļa. Tieši tāpēc tas paliek stāvam, ka
var kustēties.
Daudziem vāciešiem šie zīmējumi ir ļoti
nozīmīgi. Pēc savas būtības vācietis ir krietns un nemainīgs. Bet viņam
pietrūkst mainīguma un viegluma.
Nevis ozolam, bet bambukam vajadzētu būt
vāciešu simbolam. Ar bambuku viņi varētu mācīties, ka savu viedokli godīgi var
aizstāvēt arī tad, ja katru spiedienu nesaņem ar pretspiedienu, ja katru
smagumu negrib nokratīt ar spēku.
Turpretī tipiskais vācietis domā, ka
tad, ja viņš nelokāmi nestājas pretī smagumam, tas jau ir gļēvums, resp.,
vājums.
Ej kopā ar Dievu. Pieliec pūles savā
sādhanā, savā garīgajā attīstībā, tad tu no savas sirds uzzināsi, kad tev
jāstāv kā ozolam, un kad tev jākustas kā bambukam. Vienreiz pilnīgi nekustīgi.
Citreiz pavisam kustīgi. Bet abas reizes stingri tavā vidū.
30. novembris
Sava Širdi Babas, tāpat kā Savā tagadējā
inakrnācijā ES esmu daudz darījis, lai psiholoģijai Rietumos liktu izveidoties
un attīstīties.
Galvenokārt ES esmu palīdzējis Zigmundam
Freidam un K.G.Jungam ar mērķtiecīgiem "gadījumiem" nonākt pie
atziņām, kas veido viņu mācību pamatslāni.
Apziņai Rietumos vajadzēja mainīties.
Prūšu audzināšanas metode bija jāpārvar.
Tā kā visas tradicionālās zinātnes
nebija spējīgas dot kaut ko fundamentāli jaunu, vajadzēja psiholoģiju ar
psihoanalīzi ja ne no jauna radīt, tad tomēr spēcīgi veicināt un nostādīt uz
pilnīgi jauniem pamatiem.
Taču it īpaši Freida psihoanalīze ir
ateistiska. Freids bija liels skeptiķis. Tie bija ideāli priekšnosacījumi, lai
viņš darbotos kā pētnieks, jo tie viņam lika arvien no jauna pārbaudīt savus
paša pieņēmumus.
Viņa filozofiskajiem uzskatiem tas tomēr
bija ļoti neizdevīgi.
Freids varēja dziedināt, jo viņam bija
plaša sirds un arī skaidrs prāts.
Turpretī daudziem analītiķiem un citiem
psihologiem, resp., terapeitiem, bija vai nu viens, vai otrs.
Tādēļ ES šinī inkarnācijā psiholoģiju
vēlreiz pārmainīšu. Tai jārada savienojums starp labām, iespējami veiksmīgām
tehnikām un skaidru garīgu izlīdzinājumu.
Jebkura ārstēšanas metode bez saistības
ar Dievu ir bīstama.
Jebkura psihoterapija bez Dieva
palīdzības ir bezatbildīga.
Ko tad jūs ārstēsiet, ja jūs nezināt ne
to, ka Dievs ir, kas Dievs ir, kur Dievs ir, ne arī, kā Viņu sasniegt?
Tā sauktā zinātne izšķiež milzīgi daudz
laika un naudas, lai visu "matemātiski ekzakti" ierādītu.
Tas viss ir rotaļas smilšu kastē.
Vienīgi garīgā dimensija var jums atklāt
to, ko jūs meklējat: zināšanu par visu.
1. decembris
Šodien sākas svētais mēnesis decembris,
kurā jūs varat svinēt Kristus dzimšanu.
Šinī laikā uz Zemes nāk sevišķa gaisma.
Spirituālā pasaule gatavo Pestītāja dzimšanu. Katru gadu no jauna par prieku
visai radībai.
Kristus atnāca un tumsai vajadzēja
mazināties milzīgā apjomā. Viņa fiziskā uzturēšanās uz Zemes bija īsa, bet tās
iespaids paliks mūžīgi.
Viņa spēks ir Dieva spēks. To nekad
nevar izdzēst.
Tev vissvarīgākais ir tas, ka tu
atveries šai mūžīgajai enerģijai, ka tu ļauj tai ieplūst sevī un ar to atbrīvo
savu mīlestību.
Kristus ir mīlestība. Kristus ir
dzīvība, jo dzīvība ir mīlestība.
Ja tu gribi dzīvot kā Kristus, tev sevi
jāatdod Viņam, jo tikai padevības pilna mīlestība var pārmainīt.
Neļauj krustam sevi sabaidīt. Kam ir
ķermenis, tam agrāk vai vēlāk no tā jāšķiras.
Bet, ja tu ļauj Kristum savā sirdī ņemt
sevi pie rokas, tad nāve nav nekas cits kā pārmaiņa no gaismas Gaismā, no
mīlestības Mīlestībā, no zināšanas Zināšanā.
Jo tas viss jau ir tevī. Tas tev tikai
jāatklāj.
