http://www.urantija.lv/lv/dienasd/
2. decembris
Lielu svēto, resp. Dievcilvēku ierašanās
pasaulē ir paziņota jau ilgi pirms tam. Dievs sūta sūtņus, kam jāsagatavo
cilvēki uz lielo notikumu.
Bet tas ir tikai viens iepriekšējās
paziņošanas aspekts. Otrs pastāv Dieva mācībā un attieksmē.
Proti, ar to Viņš grib pamatot Savu
domu, vārdu un darbu pilnīgo un absolūto vienību.
Dievs nedomā neko, kas nekļūst par
īstenību.
Dievs neizšķiež nevienu domu. Dievs
nesapņo. Dieva sapnis kļūtu īstenība, jo Viņa priekšstats pastāvīgi ir saistīts
ar gribu un Viņa griba vienmēr ar īstenību.
Dievs kā absolūta realitāte nevar domāt
neko nereālu, jo Viņam doma, vārds un darbs ir viens.
Ņem Dievu par kritēriju un savā dzīvē
savieno domu, vārdu un darbu. Neapsoli neko, ko nevari izpildīt. Labāk klusē,
nekā saki kaut ko aplamu. Mācies paradoksu runāt klusējot.
Cilvēks runā daudz par daudz. Ar to viņš
zaudē ļoti daudz iekšējā, t. i. garīgā spēka.
Kas zaudē iekšējo spēku, tas zaudē sava
ES nozīmi. Kas zaudē sava ES nozīmi, tas domā, ka varēs to kompensēt ar
aizvietotājām darbībām.
Viena no tādām aizvietotājdarbībām ir
daudzrunāšana. Tā iedarbina velna apli, kas patērē aizvien vairāk iekšējā
spēka.
Tādēļ klusē un atbildi klusējot. Esi
klātesošs un klusējošs. Bet neesi nedraudzīgs vai nepieklājīgs - atbildi, ja
tas citiem ir vajadzīgs. Pēc tam atgriezies savā klusēšanā.
Runā, ja tu ar saviem vārdiem gribi kaut
ko pateikt. Citādi klusē.
Koncentrējies uz savu Es un piepildi to
ar šānti, ar iekšējo mieru. Tas ir visskaistākais, ko tu vari dot savai
sabiedrībai. Jo mieram seko pacietība, pacietībai - pareiza darbība, pareizai
darbībai - sekmes, ar sekmēm kļūst skaidra ES nozīme. ES nozīmes izpratnei seko
ES īstenošana, resp., ES Atklāsme. ES Atklāsme dod mieru.
Tas ir dievišķais aplis, kas noslēdzas
nevis savā ego, bet ānandā (svētlaimē): ar klusēšanu noslēgts, ar ES Atklāsmi
pilnīgi atvērts, ar svētlaimi skaidri saskatāms.
3. decembris
Tagad mēs tuvojamies laikam, kad Eiropas
ziemeļos snieg pirmais sniegs - vai ir jau uzsnidzis. Sniegam ir liela
simboliska nozīme. Tas parāda, kā kāda ainava visīsākajā laikā var pilnīgi
pārmainīties. Lai tā būtu bijusi cik nepatīkama, sniegs apklāj visu un padara
to gaišu un tīru. Ko tas nozīmē tev, kas centies pēc kā vairāk, pēc sevis
īstenošanas? Kļūsti tīrs kā sniegs, tad viss, kas ar tevi nonāks saskarē, būs
tīrs.
Domā par Krišnu, kā Viņš gāja uz pēdējām
miera sarunām ar Kauraviem, Pāndavu ienaidniekiem. Pāndavi bija baiļu pilni un
gribēja Viņu no šī soļa atturēt. Bet Krišna bija izlēmis iet un gāja. Un kas
notika? Pārrāvums starp Pāndaviem un Kauraviem bija galīgs un karš nenovēršams,
bet neviens no Kauraviem neuzdrošinājās Krišnam pat pirkstu piedurt. Viņš bija
pārāk svēts, pārāk tīrs, lai kāds Viņam būtu varējis nodarīt ko ļaunu. Un Viņa
šķīstība bija tik liela, ka tā dziļi aizskāra Kauravu sirdis.
Ņem sev piemēru no Krišnas vai no
neskaitāmajiem svētajiem, kas ar savu šķīstību izvairījās no ļaunuma, un kļūsti
šī vārda visīstākajā nozīmē mirdzoši tīrs un žilbinošs kā sniegs.
4. decembris
Vai Dievam ir iespēja pie tevis?
Vai savā debeta un kredīta grāmatvedībā
tu esi godīgs?
Cik tu uzkrauj Dievam un cik maz esi
pateicīgs par to, ko no Viņa dabū?
Daudzkārt ir tā, ka dāvanas, ko Viņš tev
dod, tu pieņem kā kaut ko pilnīgi pašu par sevi saprotamu.
Bet, ja kaut kas nenotiek tā, kā tu biji
iedomājies, tu Viņu dari atbildīgu par to.
Un kā ir ar tevi? Vai tu skaties tikpat
kritiski?
Atbilde ir: jā. Dievā tu neredzi nekā
cita, kā vienīgi sliktās domas, kādas tev ir pašam par sevi.
Tu sevi neieredzi. Tu sevi nesaudzē. Tu
neredzi, ko tu nodari..
Faktiski tu sevi pastāvīgi kritizē un
pie citiem meklē uzslavu, ka tu sev nevari iedot un tāpēc arī nedabū.
Pastāvīgi meklējot uzslavu, tu sevi
padari atkarīgu no citiem. Kas tevi dabiski novājina vēl vairāk.
Ja jau tu savu vērtību nespēj saskatīt,
vismaz redzi citu vai Dieva vērtību.
Atzīsti, cik daudz citi, respektīvi,
Dievs tev dod.
Atver savas acis pret citiem un lai tevi
nemoka slikta sirdsapziņa, bet esi vienkārši pateicīgs.
Pateicība ir vislabākā dziedināšana
visām iedomājamām slimībām, lai tās būtu fiziskas vai psihiskas dabas.
Turklāt pateicība izgaismo to tava ego
daļu, kas mēģina aprakt tavu paša vērtības apziņu.
Un no tā rodas neskaidrība tavā
psihiskajā grāmatvedībā.
5. decembris
ES vienmēr no jauna apgalvoju, ka Dievs
ir mīlestība.
Vai tu īsti zini, kālab ES to tā saku?
Vispirms, protams, tāpēc, ka tā ir
patiesība. Bet it īpaši tādēļ, lai norādītu tev uz kaut ko izšķirīgu: tev ir
savs laiks tavai attīstībai.
Dievs tevi nesoda. Dievs tevi
nepiespiež. Dievs necenšas tevi iespiest kādā formā, kas neatbilst tavai
būtībai.
Arvien no jauna ES pievēršu tavu
uzmanību briesmām, ko sevī slēpj domāšana. Vai tu īsti zini, kālab?
Jo tā ir kļūdaina domāšana, kas tev
iestāsta, ka Dievs tevi sodīšot, ka Dievs tevi notiesāšot.
Dievs to visu nespēj. Tieši pretēji.
Viņš pastāvīgi cenšas tevi no ļaunuma pasargāt.
Faktiski tu pats esi tas, kas visu tā
iekārto, kā tu pēc tam izdzīvo.
Jo pasaule ir "brīnumu
mašīna". Tā rada tieši tos nosacījumus, kas tev vajadzīgi, lai tu varētu
mācīties to, kas tev jāmācās ar nolūku iepazīt savu patieso misiju.
Tu esi Dievs. Tu esi Universa radītājs,
pasaules radītājs. Tu radi sev visu tā un tik ilgi, kamēr atzīsti, ka tu esi
Dievs.
Dievs tevi pavada tavā ceļā ar visu Savu
mīlestību, lai tu nekādu ļaunumu neciestu.
Skaties, tagad tu jau esi pienācis pie
punkta, kurā tava domāšana iet bojā: Dievs, kas tevi pavada un sargā - šis
Dievs esi tu.
Vai tagad tu saproti, kad ES tev saku,
ka Dievs ir tikai spogulis.
Šī saprašana ir ceļš un mērķis vienlaikus.
