http://www.urantija.lv/lv/dienasd/
8. decembris
ES Sevi identificēju ar ES. Tu
identificē sevi ar savu ķermeni un ego.
ES esmu vienmēr laimīgs un apmierināts.
Tu bieži esi nelaimīgs un gandrīz vienmēr neapmierināts.
ES esmu pastāvīgā mierā. Tev grūti padodas
vienu mirkli nosēdēt mierīgi un neko nerunāt, kur nu vēl neko nedomāt.
Mana zināšana par ES, Mans miers un Mana
apmierinātība nosaka arī to, ka ES drīkstu spriest. ES zinu savstarpējās
sakarības. ES zinu dziļākos iemeslus.
Turpretī tu spried pēc šķietamības,
nevis pēc būtības, jo tu taču būtību vēl nepazīsti.
Piemēram, Jūdasa situācija.
Jūs viņu nosodāt kā Kristus nodevēju.
Un jūs maldāties. Jūdass nebija
nodevējs, bet mīlēja Kristu neprātīgi. Viņš tikai nesaprata un tādēļ bija
mazdūšīgs.
Viņš Kristū redzēja jauno ķēniņu. Svētu
ķēniņu, kas valdītu gan pār Zemes, gan debesu spēkiem. Jūdass ticēja, ka viņš
var paātrināt Kristus darbību, Viņu piespiežot parādīt Viņa patieso varu. Viņš
Viņu nebija sapratis.
Kristus bija pārāk liels, pārāk
neaptverams Jūdasa garam.
Viņš tādēļ nevarēja iedomāties, ka
Kristus varētu bez pretošanās padoties vajātājiem. Ar to Jūdasam sabruka
pasaule: viņš pazaudēja cilvēku, kuru mīlēja par visu vairāk. Līdz ar to viņš
zaudēja ilūziju, ka redzēs tādu Jūdeju, kādu bija iztēlojies. Tāpēc viņš
izdarīja pašnāvību.
Taču Kristus viņam izrādīja Savu
žēlastību un divus mūžus vēlāk Jūdass sasniedza galīgo atbrīvošanos. Mācies no
šī gadījuma.
Atturies no spriedumiem. Tu nezini
sakarības. Labāk mācies no Jūdasa uzvedības, ka var būt ļoti bīstami, ja kāds
par katru cenu realizē savus uzskatus un citiem grib uzspiest viņu laimi. Labāk
ievēro pavēli, kas saista pašu Dievu un visus eņģeļus: tikai nepieciešamības
gadījumos ierobežo kāda cilvēka brīvo lēmumu. Un esi ļoti piesardzīgs
izvērtējot, ko uzskatīt par nepieciešamības gadījumu.
9. decembris
Daudzi, kas atbrauc pie manis uz Indiju,
kļūst slimi, reizēm ļoti slimi.
Jūs tad stipri vaimanājat. Jūs tad
zākājat Mani, jo uzskatāt Mani par vainīgu.
Atkal notiek tas pats, kas tik bieži: tu
neredzi, ka pats esi sava likteņa kalējs.
Un ka ES tev piešķiru visu Savu
aizgādību.
Jo ES tev ļauju dažās dienās vai nedēļās
izdzīvot to, kam citādi tev būtu vajadzīgi gadi, ja ne vairāki mūži.
Daudzos gadījumos ES tev aiztaupu vismaz
vienu nāvi un vienu atkalpiedzimšanu.
Turklāt ES tev nelieku veltīgi ciest,
tikai izpildu Savu lozungu: kas nāk pie Dieva, tā dzīve sākas no jauna.
Daudziem, daudziem ES esmu devis jaunu
dzīvi, jaunu mērķi, jaunu skaidrību.
Vairāk nekā vienai sievietei ES atdevu
viņas neskartību.
Ja tu ierodies pie Manis un kļūsti
slims, katrā ziņā uzskati to par lielu dāvanu. Pie Manis tu maini pēc ārkārtīgi
izdevīga kursa: mazu slimību pret smagām ciešanām, smagu slimību pret daudzām
pat nepanesamām sāpēm un nāvi.
Nāc saskarē ar Mani un acu priekšā
vienmēr paturi to, ka ES esmu dzīvība, tava dzīvība, Mani interesē tava
attīstība, tava eksistence, tava laime.
Tie ir Mani mērķi.
Tu domā, ka tie ir arī tavi mērķi?
Tieši šeit slēpjas problēma. Tu nezini,
kas tu esi. Tu nezini, kas tev ir vajadzīgs
Tu ielaidies visbīstamākajā piedzīvojumā
un ceri ar to tikt tuvāk savai laimei - un brīnies, ka jācieš.
Bet Mans mērķis ir, lai tu neciestu
nevienu sekundi par daudz, un tik ātri, cik iespējams, sasniegtu savu mērķi,
savu laimi, savu apmierinātību.
