Nākošais solis.
Erceņģelis Lucifers.
Ercenģelis Lucifers[1]
Caur Natāliju Koteļņikovu,
Krievija
Čenelings Rīgā seminārā “Nākošais
solis”
Vēstījums ir rediģēts publikācijai
žurnālā
Es sveicu jūs, mani mīļotie revolucionāri. Saucu
jūs tā, tāpēc katrs no iemiesotajiem Gaismas Darbiniekiem nes savā Es dumpīgu
garu uz pārmaiņai tam, iekš kā jūs izaugāt, jūsu realitātes pārmaiņai visos
esības plānos un grandiozai tieksmei uz savu augstāko Mērķi, par kuru jau ir
pavēstīts cilvēkiem. Mēs, Radītāji, arī apzināmies šo Mērķi, un šim Mērķim ir
daudz dažādu aspektu, šķautņu un pakāpienu. Nav iespējams tādu augstu Mērķi
(jūsu Lielā Visuma izvērsumu) vienkārši “ņemt un uzreiz izdarīt”. Mums ir daudz,
daudz dažādu lietu dažādās realitātēs, dažādās galaktikās jāīsteno, lai
rezultātā pienāktu pie pilnīgas vienotības visos līmeņos, kļūtu Viena Liela
Būtne, saplūstu Radītājā un atbrīvotu Viņu, tam, lai Viņš varētu aiziet vēl
augstāk, pakāptos savās vibrācijās vēl augstāk.
Jau zināt, ka praktiski puse no jums – tā ir
Nebadonas[2] “zelta jaunatne” – kā mēs sakām. Jūs esat tie, kas radīti Nebadonā,
Ercenģeļa Mihaēla līmenī. Faktiski jūs visi – ercenģeļi, jūs esat veikuši
milzīgu ceļu uz fiziskajām planētām. Un jūs tagad esat ne tikai uz Zemes, jūs uz
citām fiziskajām planētām mītat dažādos ķermeņos – vienlaicīgi, izzinot pieredzi
visur. Taču mēs runāsim tikai par planētu Zeme un par pieredzi, kuru iegūstat
šeit.
Protams, viens no uzdevumiem – tā ir labā un ļaunā
izzināšana, tāpēc ka jūs agrāk nekad ar ļaunumu nebijāt saskārušies un
teorētiski izzināt ļaunumu nav iespējams. Un jūs atnācāt izzināt to uz saviem Es
– izjust līdz galam bēdas, dusmas, šausmas un visu, ko jūs tagad rakstījāt pašā
apakšā (seminārā tika veikta emocionālā ķermeņa vibrāciju
plānu atšķiršanas prakse – N.K. piezīme), tā kā tikai tādos blīvos
plānos (tumšos plānos) iespējama ļaunuma izzināšana. Un jūs uzaicinājāt ĻAUNUMU
uz planētu tam, lai iegremdētos tajā, lai daži no jums pat varētu dot priekšroku
ļaunajam labā vietā. Un jūs sadalījāt visus jūsu dzīves notikumus labajā un
ļaunajā, gaismā un tumsā, vīriešos un sievietēs. Un tā ir būtība mūsu
Eksperimentam dualitātē. Taču tas nav pats galvenais, mani draugi, ko jūs
izzināt uz planētas...
Es nekad neesmu runājis par to, ka... (pauze), ka mēs varam iet ne tikai augšup, pie Tēva, mēs
varam radīt paralēlo Tēvu.(Man tagad rāda manu ceļu augšup,
neitralitātē, un no šejienes nāk spēcīga bulta-raķete uz šo pusi (uz labo pusi).
Tā ir ļoti augstās vibrācijās – N.K.).
Lucifers smejas: “Negaidījāt neko tādu? Ja
alternatīva, tad alternatīva! Pašos augstākajos līmeņos!”
“Es nepretendēju, – saka Lucifers, – uz Debesu Tēva
lomu. Taču radās tāda ideja pašam mūsu Tēvam. Radīt vairākas alternatīvas Viņam,
un tad iznāks, ka mēs krāsim pieredzi jau ne vienā realitātē, bet vairākās
vienlaicīgi, ar dažādiem uzdevumiem un rezultātiem, un ar dažādiem aparātu
paņēmieniem. Tā tik ļoti būs cita realitāte, ka tur arī fizika būs cita, un
apziņa cita būs. Tu zini, ka mūsu Visums ir ierobežos tieši ar to, ka Radītājs
ir radījis mūs vienādus, tāpēc Visumā mēs cits citu saprotam. Jūs varat saprast
Debesu Tēvu, bet Viņš – jūs. Tāpēc ka mēs esam Viens, un šis Viens saprot cits
citu. Mums ir viena milzīga apziņa, kuru mēs saucam VISS, KAS IR. Un šajā līmenī
mēs saprotam cits citu ļoti labi.
Taču ir tādas idejas – radīt jaunus mūsu pasaules
atzarojumus mūsu Visumā...
N.K.: Skatieties, kāda dumpīga ideja!
Pret Tēvu – tiek piedāvāts vai nu turp, vai turp iet! Tas tik ir
numurs!
Radīt gan tur, gan tur, gan tur tādus spēcīgus
pievilkšanas spēkus, kāds ir mūsu Visuma Radītājs augšā, un tādejādi palielināt
iespēju iziet pieredzi dažādos apstākļos, tas ir, mēs taču kļūstam tad pilnīgi
jauni, citi, mēs vēl jaunu pieredzi izejam. Norit attīstības brīdis, tāpēc ka
mums trūkst attīstības, mums ir ļoti veca realitāte, kura attīstīta līdz galam,
izsmēlusi savus attīstības ceļus, un mēs meklējam jaunus ceļus. Mēs vērsāmies
tumšajās pasaulēs – tas ir viens no attīstības ceļiem – mēs vērsāmies “lejup”!
Taču, kāpēc mums nevērsties pa labi, pa kreisi, uz priekšu un atpakaļ? Mēs
vienmēr viss Visums esam gājuši tikai augšup, tikai augšup un tikai augšup, tas
bija vienīgais ceļš, alternatīvas nebija. Tagad viss Visums meklē attīstības
alternatīvu, tāpēc ka, kad mēs atnākam “augšup”, tur ir tikai svētlaime,
radošuma neesamība, kūrorts, atpūta un PARADĪZE. Tur arī nav attīstības!
(Jautājums no zāles: “Bet varbūt,
sakumā atnākt turp?”)
N.K.: Mēs visi jau tur esam bijuši,
mēs taču esam Paradīzes Dēli! Mēs taču esam no Lielās Centrālās Saules! Un, lūk,
kāda grandioza ideja pirmoreiz izskanēja jūsu seminārā.
Jābūt nospraustam mērķim šī ceļa galā – vilinošam,
tādam pašam kā mūsu Tēvs, varbūt, ar citu ievirzi, ar kaut kādu citu nokrāsu.
Mēs zinām, cik milzīga ir mūsu Tēva gravitācija, viņa AICINĀJUMS – jūs jūtat to!
Mums vajag atrast tādas pašas Būtības, tādas pašas šo alternatīvo realitāšu
Centrālās Figūras, kuras spētu daudzas, daudzas būtības piesaistīt ar savu Ceļu,
savu pievilcību, savu enerģiju, savu mīlestību un tīrību utt. Un tad mūsu būs
vēl vairāk dažādu, tāpēc ka mēs negribam būt vienādi. Pašam Radītājam nav
interesanti – visu laiku atkārtot vienu un to pašu ceļu, no laikmeta uz
laikmetu, un visiem būt vienādiem. Es apsveicu jūs ar to, ka jūs esat gatavi jau
izdzirdēt manu ideju! Bet tagad sajūtu jūs, skanēju jūs – ir starp jums tādi pat
dumpinieki kā es? Katrā no jums, gandrīz katrā no jums, sēž dumpības gars, un
tas ir vai nu vienkārši aizklāts ar jūsu izglītību un audzināšanu, vai arī sāk
lauzties ārā cauri šim aizsegam. Un jūtu interesi jūsu sirdīs! Saprotu, ka es
esmu atradis līdzradītājus, ka jūs, iespējams, izvēlēsieties vienu no šiem
alternatīvajiem ceļiem un sāksiet tos būvēt. Protams, pagaidām neeksistē
Radītāji, kuri varētu TUR būt kā alternatīva mūsu Tēvam, bet tā taču ir
kolektīva apziņa.
Jebkurš radītājs – tā ir kolektīva apziņa, tā sastāv no
miljardiem būtību. Un ir iespēja radīt alternatīvus attīstības ceļus. Tas nebūs
ne Dēls un ne Svētais gars, bet tie būs tieši tādi paši Debesu Tēvi, taču...
viens būs apelsīns, cits – citrons, bet trešais – greipfrūts. Tas ir, no vienas
Ģimenes, vienas Dzimtas, bet absolūti dažādi pēc uzdevuma un pēc
enerģijām.
Šī grandiozā ideja piedzima ne tik sen. Tā piedzima
tad, kad mēs sākām apspriest mūsu Eksperimentu saistībā ar manu reabilitāciju,
ar to, ka Es beidzot iemantoju savu paša Slavu, iegāju savā paša enerģijā...
Bija ļoti liela apspriešana par to, ko mēs esam sasnieguši, ko mēs nespējām
sasniegt, ko mēs varam vēl uzsākt šajā ceļā, kādas vēl attīstības ceļa zīmes būs
Nebadonā un pat mūsu Sātanijā, jūsu realitātē. Bija ļoti karstas debates, daudz
radošu ideju pasniegtas, mēs apspriedām un pieņēmām tās, un dzima tāda ideja.
Šajās tādu pašu lielu būtību kā es karstajās debatēs tika padota tāda ideja.
Mēs
saprotam, ka visas idejas dzimst sākumā TUR, augšā, un tiek ieliktas tāpat, kā
jūsu Augstākais Es ieliek jūsu idejas jums vai es tagad ieliku šo ideju jums...
Jums tiek nodotas drosmīgas, revolucionāras, dumpīgas idejas, kuras, kā varētu
likties, iet pret Tēvu, bet patiesībā – Viņa Idejas. Tā ir pirmā daļa no tā, ko
es gribēju tev sacīt.
Eksistē vēl neparastas, grandiozas idejas, kuras
man gribētos izteikt tagad.
Lucifers man rāda mūsu Visumu kā
lodi, un lodē ierakstīta daudzstaru zvaigzne. Ne tik daudz viņā ir staru,
varbūt, septiņi, astoņi stari. Un tie izskatās kā konusi. Centrā ir sfēra,
apkārt tai konusi, un patiesībā tas viss – ir Visums. Un, lūk, šie konusi ir
alternatīvās realitātes, visādas vienādi stipras. Viens stars ir Tēvs, un
pārējos Starus viņi grib radīt tikpat spēcīgus, lai tas būtu harmoniski, lai
viena enerģija nepārvilktu citu, šai formai ir jābūt harmoniskai.
Cilvēku rase – viena no tām rasēm, kura spēj
strādāt ar šo ideju, spēj to saprast, novērtēt, neizmest, tāpēc ka tas it kā nav
reāli vai nav vajadzīgs. Cilvēku rase ir radīta ar tādu saprāta un sapratnes
rezervi, kura šajā dualitātes realitātē ir iemācījusies neatmest variantus un
izmanot iespēju. (...) Ja to teiktu, piemēram, Ercenģeļiem, tad viņi teiktu –
neiespējami! Iet pret Tēvu – neiespējami, nereāli, tāpat, kā viņi mūsu
dualitātes ideju nosodīja – ievietot savu Es ļaunumā un saprast, kas ir ļauns un
labs. Kas ir tumsa un ko nozīmē kļūt tādam mazam, un vēl daudz ko citu.
Tu esi sapratusi, kāpēc mēs attīstām Vienotu
Saprātu? Tādu ideju ir pa spēkam izpildīt tikai visu realitāšu kopā apvienotam
saprātam. Nav pagaidām būtību, simts vai tūkstoš būtību, kuras varētu izpildīt
to. Mums vajadzīga absolūti pilnīga visu saprātu saplūšana, lai šo ideju uztveru
absolūti visi un attīstītu kopā, lai nebūtu sajukuma – viens – par, cits – pret.
Disharmonija var nodarīt kaitējumu mūsu Visumam. Un cilvēce – tie ir tie
skolotāji, kuri spēs aiznest līdz pārējiem grandiozo ideju. Tāpēc ka ir daudz
planētu, kur cilvēki ir verdziskā pakļautībā, cilvēki vai būtības, kuras nes
apziņu un saprātu. Viņi nespēj saprast šīs idejas, pārāk abstraktas tās ir
priekš viņiem.
Taču jūs, izgājuši caur ļaunumu, caur dualitāti, spējat parādīt
ar pašu piemēru, ka, sasniedzot dibenu, var pacelties ļoti augstu un par radīt
alternatīvu! Tas ir, eksistē ļoti daudz darbu vietās, un jūs – skolotāji,
spējīgi aiziet uz šīm vietām, lai aiznestu jauno revolucionāro ideju, mūsu
mīļotā Tēva “dumpīgo” ideju. Līdz visiem saprātiem aiznestu tā, lai viņi to
saprastu.
Taču tagad vēl man gribas pateikt par to, ko mēs
nepaspējam izdarīt šeit, uz planētas Zeme. Mums vajag izdarīt pēdējo izrāvienu
Gaismā. Mēs mazliet, mazliet neaizsniedzamies līdz savai latiņai.
Kāpēc mēs visi runājam – laiks rīkoties, “Ikss”
stunda ir pienākusi? Rīkojieties, bet ne domājiet, izšķirieties un izpildiet
savas misijas. Mēs visiem sakām par jūsu misiju, mēs pat nosakām dažreiz
misijas, taču jūsu realitāte ir tāda, ka jūs izvairāties no misijas un domājat,
ka tas no jums nekad neaizies, ka kaut kad nākotnē, varbūt pēc gadiem pieciem
jūs jau būsiet gaišāki, nobriedīsiet... Mums vajag pastrādāt
nākošajā gadā visiem. Mums vajag izdarīt izrāvienu tagad, bet ne pēc pieciem
gadiem. Un es gribu aiznest to līdz visiem un katra. Pastrādājiet ar
sevi. Augšupceliet savu Es augstās vibrācijās, palīdziet citiem. Dodiet
grāmatas, stāstiet. Mieriniet cilvēkus – daudzi ir ļoti izbiedēti. Palīdziet
viņiem apzināties, ka nenotiks nekāda kataklizma, ka mēs jau esam vērsti uz
nākotni, mums jau nākošās idejas virzās. Par kādu kataklizmu jūs vienmēr
atceraties? 2013. gadā kataklizmu līmenis kritīsies! Un jūs to jau drīz
sajutīsiet!
Neticat man? Pasauksim Debesu Tēvu un parunāsim ar
viņu.”
Es piesaucu Mūsu Tēvu, lai viņš
teiktu savu nozīmīgo vārdu. (Viņš ir tāds maigs. Lucifers salīdzinājumā ar Viņu
ir tāds... vīrietis, bet Tēvs – Viņš/Viņa[3], tāds
liegums, tāda mīlestība, tāda gaisma, tāds maigums...)
Tēvs saka: “Es dzemdēju savus bērnus pavisam ne
tam, lai viņi būtu mazi un bezpalīdzīgi. Es gribu, lai manas Meitas un Dēli
kļūtu tādi paši kā Es, labāki kā Es, stiprāki un spēcīgāki kā Es. Es devu spēku
saviem Bērniem – Radītājiem pavisam ne tam, lai viņi būtu Man pakļauti
verdziski, būtu pazemīgi vai zem manas pēdas.
Es gribu kļūt par vienu šīs zvaigznes staru. Es
gribu papriecāties par saviem Bērniem, kuri kļūs tādi paši kā Es. Mēs būsim
Vienotībā. Mēs kļūsim par milzīgu Ģimeni. Starp citu, pagaidām ir viens Tēvs,
bet būs vairāki – tādi paši kā Es (vairākas
Ģimenes). Man patīk šī ideja. Es – par viņu. Saprotu, ka tā ir
riskanta, ka Diženajā Radīšanā nav vieglu ceļu. Mēs ļoti daudz radīsim. Mēs
iegūsim milzīgu Radīšanas un Radošuma pieredzi. Mēs izdarīsim milzīgu
revolucionāru lēcienu mūsu Visuma attīstībā. Es priecājos par to.
Un tas nav pretrunā mūsu idejai – kļūt par milzīgu
vienotību, apgriezt uz otru pusi (Lielo) Visumu. Tieši tā tas arī notiks. Un tas
ir viens no ceļiem uz šo Mērķi.
Svētu jūs! Sāciet, mani Bērni, radīt mīlestībā,
mierīgumā! Garantēju no savas puses piekrišanu un svētību!
Bet tagad Es gribu vērsties pie tiem, kas sēž šajā
zālē. Droši vien jūs pagaidām vēl slikti esat apzinājušies, par ko Mēs te ar
Natāliju “sludinām”, pārāk jau nu grandioza ideja... Taču tā Man ļoti patīk. Es
esmu radījis godājamus Bērnus. Viņi ir tādi paši kā Es, radītāji. Tas iepriecina
manu sirdi, piepilda to ar mīlestību un spārno. Es gribu piepildīt ar savu
mīlestību, spārnot arī jūs. Atceries Lucifera rindiņas: “Pasvied augšup savu
spārnoto saprātu![4]” Mēs radījām saprātu, tagad Mēs to spārnojam, lai viņš
nezinātu sava radošuma robežas, jo tikai jūsu prātā ir ierobežojums. Mēs novācam
visus ierobežojumus un radām bezgalīgu iespēju radīt dažādos variantos, ar
dažādām galvām... Radīt idejas un iemiesot tās...
Un visas tās vienalga nonāks pie Manas
Augšupcelšanās.
Uz redzēšanos, mani bērni. Es jūs mīlu.”
Lucifers saka: “Nu ko, apēdi? (smiekli) Mūsu Tēvs
svētī mūs uz šo ceļu!
Protams, priekšā ir miljardi gadu darba... Varbūt
miljoni, bet varbūt miljardi, taču tas ir attīstības ceļš, saproti. Mēs esam
atraduši attīstības ceļu! Mēs pabeidzām lielāko attīstības daļu šajā Visumā un
nezinājām, ko darīt tālāk.
Bet tagad Mēs esam atraduši jaunu veidu mūsu
attīstībai, vienotībai, pilnveidošanai, apvienošanai vienā milzīgā piepūlē, visa
Visuma milzīgā saprātā. Tā ir mūsu savienošanās forma. Un Es mīlu visus jūs,
svētu visus jūs radošam ceļam uz miljoniem gadu... Bet varbūt uz
miljardiem...”
2011. gada 6. oktobrī
No žurnāla “МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: духовные
сообщения”
Žurnāla e-pasta adrese:
mirovoy_channeling@mail.ru
[1] Žurnāla redakcija informē lasītājus, ka runa
iet par Garīgu Sazināšanos ar Gaismas Valdnieku - Ercenģeli Luciferu.
[2] Nebadona – lokālā Visuma nosaukums Urantijas
grāmatā (skat., piemēram, http://ru.wikipedia.org/wiki/Книга_Урантии(tulk. piezīme)
[3] Krieviski: Оно (tulk.
piezīme)
[4] Krieviski: Взметни свой окрыленный разум!
(Tulk. piez.)
