06.03.2012 caur Emmanuel Dagher
No angļu/krievu valodas tulkoja Maija Čepule
...
Sveiks, mans brīnišķais draugs,
Kā jūties tagad pēdējā laikā? Pastiprināto enerģiju tiešā iespaidā šinī laikā daudzi no mums notver arvien vairāk burvīgu atskārsmju par savu iezemēšanos un ievīšanos savā ikdienas dzīvē. No gaišās puses raugoties, šīs enerģijas parādās vairākos veidos. Daudzi no mums pamana vairāk sinhronismu, piedzīvo vairāk apskaidrības brīžu, pieķer sevi pie „déjà-vu” [„tas jau ir bijis”] sajūtām, un pārliecinās par daudz ātrākām manifestācijām.
Līdz ar pastiprinātajām enerģijām tāpat nāk arī
pamatīga attīrīšanās. Šis attīrīšanās periods ir
licis daudziem no mums sajusties nedaudz smagāk, nekā iepriekš. Šī smaguma sajūta var dažkārt izraisīt apjukumu, jo mēs bijām
domājuši, ka visas vecās lietas jau sen ir atlaistas. Svarīgi ir apzināties, ka
– pat tad, ja dažas no patreizējām enerģijām liek mums atgriezties atpakaļ pie
tāda punkta savā dzīvē, ko bijām pārliecināti, ka esam jau pārvarējuši –
patiesībā mēs esam veikuši lielu progresu. Šāda pārslēgšanās uz pagātnes lietām
vienkārši ir, ka mēs esam vēl nedaudz tuvāk tam, lai tās atlaistu. Tāpat arī
daudzi no mums, kas ir stipri jutīgi uz enerģijām, var vienkārši būt iekšā
kolektīvās attīrīšanās notikumos patlaban, kurus mēs dažkārt interpretējam kā
savus personīgos. Mēs parunāsim par to vēl nedaudz vēlāk šinī prognozē.
Izdziedināšanās uz Mūžīgiem
Laikiem
Visu Martu, un arī Aprīļa sākumā mēs ieiesim vēsturiskā izdziedināšanās ciklā. Visas līdzšinējās dziedināšanās, kuras mēs tikām piedzīvojuši līdz pat šim brīdim, sagatavoja mūs noslēdzošajai izdziedināšanai, kuru mēs tagad saņemsim. Patreizējais izdziedināšanās cikls atšķiras no jebkā, ko mēs tikām piedzīvojuši līdz šim, jo mēs esam tagad tādā laikā, kad mēs vairs n e v a r a m atkārtoti rīkoties pēc tiem pašiem paterniem, pēc tām pašām likumsakarībām, kuras mūs tika noturējušas pie trūkuma, ierobežojumu, atšķirtības un baiļu enerģijām. Tās mēs tikām lietojuši visu laiku pasaulē, lai gūtu savas mācības no atrašanās šinīs vibrācijās, bet nu mēs sākam gūt šīs mācības momentāli. Iekšēji tas var būt nekomfortabli, gandrīz, it kā viss mūsos tiktu izvērsts uz āru. Tomēr palikšana šinīs enerģijās būtu vēl mokošāka un nepanesamāka. Par cik tas, ko mēs visu laiku bijām lietojuši, vairs nestrādā, un jaunās enerģijas ir ārkārtīgi intensīvas – ir absolūti normāli, ja dažkārt tās mūs satriec.
Pati galvenā lieta patlaban ir – palikt saskaņā ar savām personīgajām garīgajām praksēm, un smelties komfortu no domas, ka drīz mēs būsim tikuši tam visam cauri, un otrā pusē jutīsimies daudz labāk kā jebkad.
Es zinu, ka tas var izklausīties savādi, bet bija laiks, kad daudzi no mums mierinājumu spēja rast tieši vecajās trūkuma, ierobežojumu, atšķirtības, un baiļu enerģijās, kaut arī mēs zinājām, ka tās nekalpo mūsu Augstākajam Labumam. Tam nav būtiskas nozīmes – kādēļ mēs sajutāmies ērti šinīs enerģijās – jo galu galā te ir tāda mūsu būtības daļiņa, kas komfortu spēj rast tikai tanī, kas pazīstams. Tas ir veids, kā PRĀTS centās mūs pasargāt un saglabāt mūsu drošību. Tādejādi, zināmā līmenī, kad mēs „iepirkāmies” , jeb „uzķērāmies” uz šīm enerģijām – mēs to darījām savas pašaizsardzības dēļ. Tikai ar šo apziņu vien mēs varam sākt saraut apburto loku.
Labā ziņa ir tā, ka mums vairs nenāksies uzķerties uz šīm enerģijām, lai mēs sajustos pasargāti. Mēs patlaban esam TAGAD laikā, kur mēs tiekam atbalstīti – ārpus vecajiem izdzīvošanas paņēmieniem – tieši no tā Visuma, kas ir katrā no mums. Par cik mūsu Apziņa paplašinās – mēs sākam saprast, ka te nav nekādas vajadzības aizstāvēt sevi ar vecajiem paņēmieniem, jo mēs sākam aptvert, ka mums ir mūsu pašu Dievišķais, un Augstākais Kosmiskais Aspekts, kas uztur mūs drošībā visu laiku. Par cik enerģijas turpina parādīties un pieaugt kolektīvā līmenī – mūsu savienojums ar saviem Dievišķajiem un Kosmiskajiem Aspektiem arvien vairāk pietuvojas tam punktam, kurā mēs esam spējīgi to IZJUST vēl dziļāk.
Tādejādi – īstenā aizsardzība nāk vairāk no paļaušanās uz savu Dievišķo un Augstāko kosmisko Aspektu, un mazāk – uz tām vecajām enerģijām, kuras vairs nekalpo mūsu Augstākajam Labumam. Visas lietas, kurām mēs tieši tagad ejam cauri, vienkārši atgriež mūs atpakaļ pie savas Patiesās un daudz Īstākās Būtības.
Tas viss izpaudīsies arī globālā arēnā. Sākot ar šo
mēnesi, mēs varēsim piedzīvot virkni notikumu, kuri uzpildīs cilvēkos
APVIENOŠANĀS enerģiju, ar mērķi – izvilkt gaismā daudzu
sistēmu slepenas un negodīgas darbības, kas līdz šim ir sekmējušas atšķirtības
un baiļu iluzoro realitāti. Cilvēkiem uz Zemes nu ir gana, un tas būs
redzams daudz skaidrāk tuvākā laikā. Te ir sagaidāmi milzu notikumi un akcijas
pasaulē – tādēļ absolūti nepieciešams mums ir – saglabāt
distancēšanos no drāmas, kad tā izvēršas. Ir ārkārtīgi svarīgi –
iezemēt sevi, un apzināti izvēlēties nest Mīlestības enerģiju
it visur, kur mēs ejam.
Izdziedināšanās Definējums
Izdziedināšanās Definējums
Par cik mēs izejam vairākus dziedināšanās periodus,
ļoti svarīgi ir, lai mums būtu labs priekšstats par to – KO PATIESĪBĀ NOZĪMĒ –
IZDZIEDINĀTIES. No sabiedrības viedokļa raugoties,
mēs uzskatām, ka izdziedināšanās saistās ar iepriekšējā stāvokļa fiksēšanu tam,
kas tagad šķiet sabojāts vai zaudējis savu pilnību kaut kādā veidā, bet patiesībā tā ir tikai ilūzija, kuru mēs PAŠI SEV esam
radījuši.
ĪSTĀ IZDZIEDINĀŠANĀS ir –
ATCERĒŠANĀS – Kas Esam MĒS, un Kas īsti ir – DZĪVE.
Runa ir par IZLAUŠANOS caur ilūziju
Aizkaru, un par SAVIENOJUMU pašiem ar Sevi, ar Citiem, un ar Visu Pastāvošo, kas
VIENMĒR ir bijis pilnīgs un nevainojams.
Tā ir tā daļa, kas nekad nav tikusi
bojāta vai ievainota – itin nekādā veidā.
Izdziedināšanās ļauj mums IZIET
ĀRPUS sava PRĀTA ierobežojumiem, kurus mēs radījām Sev un savai
Sirdij, – jo tagad jau mēs
apzināmies – Kas Mēs Esam Patiesībā.
KAD Prāts ir gatavas atlaist savus
uzskatus par to, kādai ir jābūt
dziedināšanai, vai kā tai ir jānotiek – TAD IZDZIEDINĀŠANĀS PATIEŠĀM VAR
NOTIKT.
Tādejādi – izdziedināšanās visā pasaulē tagad – tā
nav kaut kāda „pareizā” stāvokļa nofiksēšana – runa
ir par ATCERĒŠANOS. Līdz ar katru cilvēku, kurš atceras (to sauc arī par atmošanos) – pasaule ievērojami pārbīdās. Lūk, cik varens ir
katrs no mums. Un ar ŠĀDU sapratni mēs varam paskatīties uz to, kas notiek mūsu
dzīvē un pasaulē, ceļojot uz patiesu atcerēšanos
... Kolīdz mēs atceramies – mēs vairs neatļausim,
lai mūs pārvalda kas tāds, kas atrodas ārpus mums.
Sūkļa Efekts
Iepriekš jau pieminēju, ka daudziem no mums, kuri ir
pietiekami jutīgi – patreizējie kolektīvās attīrīšanās procesi ir sajūtami daudz
vairāk, nekā citiem. Parasti tādus jutīgus cilvēkus mēs saucam par empātiskiem.
Empātiska persona ir tā, kas, vienalga – apzināti vai neapzināti – absorbē
enerģiju no savas lokālās vai globālās apkārtnes. Kāds ir empātisma nolūks?
Empātisks cilvēks ir dabisks „alķīmiķis”. Pašam pat to nenojaušot, viņam ir
spēja – transformēt – blīvumu – Gaismā. Un tātad kopumā notiek tas, ka
empātiskie cilvēki, pašiem par to nezinot, absorbē to cilvēku enerģijas, kuri
nav tik jutīgi pret savām apkārtējām enerģijām, un tad ja viņiem ir
nepieciešamie spēka instrumenti – viņi spēj tās transmutēt – uz daudz augstākām
enerģijām. Ir tāda lieta, ka daudzi, kam piemīt empātija, iespējams, vēl nav
iemācījušies – kā alķīmiski transmutēt blīvās enerģijas, kuras tie absorbē.
Rezultātā notiek tas, ka viņi uzņem citu cilvēku vai apkārtējās vides enerģiju
kā savējo, un tādejādi apkārtējie sajūtas labāk, bet viņi, kā empātiski cilvēki
– jūtas sliktāk.
Visi empātiskie cilvēki tiek aicināti uz RĪCĪBU tieši tagad, vienalga – zina viņi par to, vai nē. Tādejādi – ja mēs esam tādi kā nedaudz nospiesti, jūtamies bezpalīdzīgāki vai smagnējāki kā parasti, un nevaram saprast – kādēļ tas tā notiek pēc tik smaga garīga darba, kuru esam veikuši visus šos gadus, ... tad ļoti iespējams, ka mēs absorbējam kolektīvo blīvumu kā sūklis, lai alķīmiski to pārvērstu. Tas ir tas iemesls, ka mēs redzam cilvēkus, kurus, šķiet, galīgi neskar izmaiņas, kas notiek patlaban, ... un tanī pat laikā citus, kuri cītīgi strādājuši visus šos gadus – mēs redzam vēl arvien cīnoties. Tam tā nevajadzētu būt. Vienkārši ir jāiemācās alķīmiski piestrāvot blīvumu, kurā mēs atrodamies – un mēs varēsim iegūt atkal savu spēku, un saprast, ka būt empātiskam – tā ir Dāvana, nevis slogs.
Par cik mēs virzīsimies caur to nākamo mēnešu laikā – burvības acumirkļi, kurus mēs bijām spējīgi reizi pa reizei baudīt – kļūs par mūsu realitātes pastāvīgu sastāvdaļu. Tam tikai jāļauj notikt, un jāļaujas Mīlestībai. Tieši tad visas lietas nostāsies savās vietās.
Līdz nākamai reizei!
Apbrīnojot jūs,
Emmanuel
http://www.draugiem.lv/group/16019359/gaismasberni/?f_tid=3915797
