Beigām tuvojas patreizējais galaktiskais cikls 5125 gadu garumā, un visi procesi, kas notiek ģeofiziskajā, emocionālajā un mentālajā plānā,
paātrinās. Varētu teikt, ka laiks kļūst blīvāks un
intervāli starp pasaulē notiekošajām pārmaiņām kļūst arvien īsāki.
1993. gadā Urāna-Neptūna savienojums uz Dzīvības koka jeb Imix kosmiskajā
sektorā ir ievadījis pēdējo, 260-to Garā skaita katunu. Mēs tuvojamies kārtējā
civilizācijas cikla noslēgumam.
Maiji teic, ka mēs atrodamies Dieva sapnī. Un Dievs drīz modīsies. 2012.gadā beidzas kārtējā nakts, kārtējais Dieva sapnis. Kosmiskās nakts laikā mēs bijām šķirti no veseluma un iekšējās vienotības apjausmas. Mēs attīstījāmies katrs individuāli. Dievs bija sadalījies daudzās projekcijās, kuras šajā laikmetā mēs varējām iepazīt. Mūsu uzdevums bija – iepazīstot tās izveidot pareizu priekšstatu par pasauli, kurā darbojamies un pašiem par sevi. Kad nakts ir beigusies un Dievs mostas, mēs automātiski atmostamies līdz ar viņu. Kas mūs sagaida atmodas brīdī? Katastrofa? Atklāsme? Prātā sajukšana?
Paredzēt šīs atmodas scenāriju praktiski nav iespējams. Maiju svētie teksti vēstī, ka tādas atmodas jau ir bijušas. Pašlaik mēs dzīvojam piektajā Dieva sapnī jeb laikmetā. Sakrālie teksti vēsta, ka iepriekšējā reizē Dievs pamodies, bet nav spējis vienotā veselumā apkopot savas daļiņas un pasaule atkal iegrimusi 5200 tunu miegā. Uz mirkli cilvēce nonāca apskaidrības gaismā un kārtējo reizi nespēja to pieņemt. Kārtējo reizi, tie, kas saprata notiekošo, svinēja sēras un jaunas kosmiskās nakts iestāšanos. Tagad mēs atrodamies uz laikmetu sliekšņa. Mēs esam paaudze, kas sasniegusi mērķi. Par ko mēs domājam lūkojoties nākotnē? Dažbrīd rodas iespaids, ka vairākumam no mums pilnīgi nav sajēgas par notiekošajiem procesiem. Atliek vien brīnīties, kā var nepamanīt acīmredzamu laika paātrinājumu? Mēs cenšamies to izskaidrot ar fizisko vecumu, stresu, informātikas apjomu. Bet visi šie skaidrojumi ir pilnīgi greizi. Pats Laiks rit ātrāk! Ātrāks laika ritējums nosaka lielāku apziņas intensitāti, bet mums tās nav... Rezultātā mēs kavējam. Mēs cenšamies skriet un paspēt, bet tādējādi tikai iztukšojam sevi gan garīgi, gan enerģētiski. Bezjēdzīgi skrienot mēs iekavējam vēl vairāk. Iedomājieties cilvēku, kurš cenšas sakārtot savu māju, bet katras ģenerāltīrīšanas rezultātā iegūst ar vien lielāku nekārtību.
2012.gadā 5.aprīlī subjektīvais laika ātrums būs sasniedzis maksimumu - 17,09 stundas diennaktī. Pašlaik diennakts garums ir aptuveni 18 subjektīvās stundas, kaut arī mūsu pulksteņi reģistrē pilnas divdesmit četras stundas. Kopumā šie procesi, protams, ir apsveicami. Apziņas intensitāte pieaug, objektīvais dzīves laiks pieaug, garīgā izaugsme paātrinās. Diemžēl bez pieslēgšanās objektīvā laika straumei mēs nevaram šos acīmredzamos plusus izmantot. Mēs cenšamies iekļauties 24 stundu diennaktī, 7 dienu nedēļā, 30 dienu mēnesī – bet laiks jau pulsē pavisam citā ritmā. Dievs jau teju, teju ir gatavs pamosties. Bet svarīgākais jautājums - vai mūsu apziņa ir gatava pieņemt jaunu intensitātes līmeni? Pieņemt pavisam citu rakursu, no kura acīmredzamas kļūst daudzas līdz šim neizprotamas likumsakarības.
Padomājiet, kādēļ pēc katra laikmeta civilizācijas attīstība sākas no jauna? Pamēģiniet, atrodoties sapnī, atcerēties, ko esat sapņojis iepriekšējā naktī? Pieļauju, ka vairākumam no jums tas būs praktiski neizpildāms uzdevums. Padomājiet, ar ko atšķiras sapnis no īstenības? Laikam jau ar to, ka sapnī visas lietas atrodas šķietamajās vietās, bet īstenībā – patiesajās. Jau Gautama Buda atgādināja par to – „Mūsu uztveramā pasaule ir maija – ilūzija”.
Dievam mostoties mēs ieņemsim savas patiesās vietas šajā Visumā. Kosmogrammas un horoskopi zaudēs jebkādu nozīmi, mēs kļūsim vienoti ar savu tonālu (ko izsaka viena no 20 sakrālā kalendāra zīmēm). Acīmredzamā atšķirība starp klasisko un maiju astroloģiju ir tā – ka klasiskā astroloģija operē ar kosmiskajā naktī valdošajiem principiem. Tā ataino 12 greizo spoguļu karaļvalsti jeb to sašķelto realitāti, kurā esam atrauti no savas dievišķības apziņas. Savukārt, Maiju (arī senēģiptiešu priesteru) zināšanas vērstas nākotnē. Tās stāsta mums par mūsu patieso būtību, mūsu īsto „Es” – Atmu. Tā darbojas gan sociālās nosacītības rāmjos, gan ārpus jebkādas formas.
Maiju kalendārā zīme ilustrē mūsu tonālu. Apraksta mūsu individuālā apziņas lauka parametrus. To var saukt par formā ieliktās enerģijas rakstura iezīmēm. Horoskops ir forma – tonāls ir enerģija, mūsos degošā apziņas liesma. Dievam mostoties šī liesma uzliesmos ar pilnu spēku un mēs tieksimies izteikt savu patieso būtību. Dievs un Naguāls ir viens vesels un tonāls ir viena no 20 Naguāla šķautnēm. Neskaitot savu iedzimto tonālu, mēs spējam uztvert vēl 12 tonālu vibrācijas, ko ietver mūsu dzimšanas laika vilnis. Mēs spējam mainīt apziņas formu tāpat, kā mainām kreklus, dodoties ārpus mājas. Mūsu uztveres diapazons ir grandiozs! Tikai 7 tonalitātes no 20 atrodas ārpus mūsu sasniedzamības robežām. Tas arī atšķir mūs no augstākajiem Dieviem, kuri sapņojot veido šo realitāti.
Tieši tāpēc, lai Dievs mostoties spētu aptvert visu savu veselumu nepietiek ar pāris apskaidrotajiem. Mēs visi esam neaizvietojami šī procesa reaģenti. Tāpat, kā bitēm spietā vai skudrām skudru pūznī – katram no mums piemīt sava sakrālā funkcija. Savs dienas zīmogs jeb tonāls. Dievam mostoties cilvēces bišu spiets ir nolemts darboties saskaņā ar saviem kosmiskajiem principiem.
Maiji teic, ka mēs atrodamies Dieva sapnī. Un Dievs drīz modīsies. 2012.gadā beidzas kārtējā nakts, kārtējais Dieva sapnis. Kosmiskās nakts laikā mēs bijām šķirti no veseluma un iekšējās vienotības apjausmas. Mēs attīstījāmies katrs individuāli. Dievs bija sadalījies daudzās projekcijās, kuras šajā laikmetā mēs varējām iepazīt. Mūsu uzdevums bija – iepazīstot tās izveidot pareizu priekšstatu par pasauli, kurā darbojamies un pašiem par sevi. Kad nakts ir beigusies un Dievs mostas, mēs automātiski atmostamies līdz ar viņu. Kas mūs sagaida atmodas brīdī? Katastrofa? Atklāsme? Prātā sajukšana?
Paredzēt šīs atmodas scenāriju praktiski nav iespējams. Maiju svētie teksti vēstī, ka tādas atmodas jau ir bijušas. Pašlaik mēs dzīvojam piektajā Dieva sapnī jeb laikmetā. Sakrālie teksti vēsta, ka iepriekšējā reizē Dievs pamodies, bet nav spējis vienotā veselumā apkopot savas daļiņas un pasaule atkal iegrimusi 5200 tunu miegā. Uz mirkli cilvēce nonāca apskaidrības gaismā un kārtējo reizi nespēja to pieņemt. Kārtējo reizi, tie, kas saprata notiekošo, svinēja sēras un jaunas kosmiskās nakts iestāšanos. Tagad mēs atrodamies uz laikmetu sliekšņa. Mēs esam paaudze, kas sasniegusi mērķi. Par ko mēs domājam lūkojoties nākotnē? Dažbrīd rodas iespaids, ka vairākumam no mums pilnīgi nav sajēgas par notiekošajiem procesiem. Atliek vien brīnīties, kā var nepamanīt acīmredzamu laika paātrinājumu? Mēs cenšamies to izskaidrot ar fizisko vecumu, stresu, informātikas apjomu. Bet visi šie skaidrojumi ir pilnīgi greizi. Pats Laiks rit ātrāk! Ātrāks laika ritējums nosaka lielāku apziņas intensitāti, bet mums tās nav... Rezultātā mēs kavējam. Mēs cenšamies skriet un paspēt, bet tādējādi tikai iztukšojam sevi gan garīgi, gan enerģētiski. Bezjēdzīgi skrienot mēs iekavējam vēl vairāk. Iedomājieties cilvēku, kurš cenšas sakārtot savu māju, bet katras ģenerāltīrīšanas rezultātā iegūst ar vien lielāku nekārtību.
2012.gadā 5.aprīlī subjektīvais laika ātrums būs sasniedzis maksimumu - 17,09 stundas diennaktī. Pašlaik diennakts garums ir aptuveni 18 subjektīvās stundas, kaut arī mūsu pulksteņi reģistrē pilnas divdesmit četras stundas. Kopumā šie procesi, protams, ir apsveicami. Apziņas intensitāte pieaug, objektīvais dzīves laiks pieaug, garīgā izaugsme paātrinās. Diemžēl bez pieslēgšanās objektīvā laika straumei mēs nevaram šos acīmredzamos plusus izmantot. Mēs cenšamies iekļauties 24 stundu diennaktī, 7 dienu nedēļā, 30 dienu mēnesī – bet laiks jau pulsē pavisam citā ritmā. Dievs jau teju, teju ir gatavs pamosties. Bet svarīgākais jautājums - vai mūsu apziņa ir gatava pieņemt jaunu intensitātes līmeni? Pieņemt pavisam citu rakursu, no kura acīmredzamas kļūst daudzas līdz šim neizprotamas likumsakarības.
Padomājiet, kādēļ pēc katra laikmeta civilizācijas attīstība sākas no jauna? Pamēģiniet, atrodoties sapnī, atcerēties, ko esat sapņojis iepriekšējā naktī? Pieļauju, ka vairākumam no jums tas būs praktiski neizpildāms uzdevums. Padomājiet, ar ko atšķiras sapnis no īstenības? Laikam jau ar to, ka sapnī visas lietas atrodas šķietamajās vietās, bet īstenībā – patiesajās. Jau Gautama Buda atgādināja par to – „Mūsu uztveramā pasaule ir maija – ilūzija”.
Dievam mostoties mēs ieņemsim savas patiesās vietas šajā Visumā. Kosmogrammas un horoskopi zaudēs jebkādu nozīmi, mēs kļūsim vienoti ar savu tonālu (ko izsaka viena no 20 sakrālā kalendāra zīmēm). Acīmredzamā atšķirība starp klasisko un maiju astroloģiju ir tā – ka klasiskā astroloģija operē ar kosmiskajā naktī valdošajiem principiem. Tā ataino 12 greizo spoguļu karaļvalsti jeb to sašķelto realitāti, kurā esam atrauti no savas dievišķības apziņas. Savukārt, Maiju (arī senēģiptiešu priesteru) zināšanas vērstas nākotnē. Tās stāsta mums par mūsu patieso būtību, mūsu īsto „Es” – Atmu. Tā darbojas gan sociālās nosacītības rāmjos, gan ārpus jebkādas formas.
Maiju kalendārā zīme ilustrē mūsu tonālu. Apraksta mūsu individuālā apziņas lauka parametrus. To var saukt par formā ieliktās enerģijas rakstura iezīmēm. Horoskops ir forma – tonāls ir enerģija, mūsos degošā apziņas liesma. Dievam mostoties šī liesma uzliesmos ar pilnu spēku un mēs tieksimies izteikt savu patieso būtību. Dievs un Naguāls ir viens vesels un tonāls ir viena no 20 Naguāla šķautnēm. Neskaitot savu iedzimto tonālu, mēs spējam uztvert vēl 12 tonālu vibrācijas, ko ietver mūsu dzimšanas laika vilnis. Mēs spējam mainīt apziņas formu tāpat, kā mainām kreklus, dodoties ārpus mājas. Mūsu uztveres diapazons ir grandiozs! Tikai 7 tonalitātes no 20 atrodas ārpus mūsu sasniedzamības robežām. Tas arī atšķir mūs no augstākajiem Dieviem, kuri sapņojot veido šo realitāti.
Tieši tāpēc, lai Dievs mostoties spētu aptvert visu savu veselumu nepietiek ar pāris apskaidrotajiem. Mēs visi esam neaizvietojami šī procesa reaģenti. Tāpat, kā bitēm spietā vai skudrām skudru pūznī – katram no mums piemīt sava sakrālā funkcija. Savs dienas zīmogs jeb tonāls. Dievam mostoties cilvēces bišu spiets ir nolemts darboties saskaņā ar saviem kosmiskajiem principiem.
Autors: Ivo Puriņš – Astrologs Maiju (tolteku) tradīcijā
Tolteki – Atlantīdas magu garīgie
pēcteči, kuru zināšanas pateicoties Maijiem ir nonākušas līdz mūsdienām.
Maģiskās tradīcijas turpinātāji mūsdienās. Šīs tradīcijas praktiskie aspekti
detalizēti aprakstīti Teuna Mareza, Karlosa Kastanedas un viņu sekotāju
darbos.
http://horoskopi.maiji.lv/lv/horoskopi-2012/
