Par rituālu
Atkarībā no rituāla nolūka, tie var būt veikti gan
individuāli, gan publiski, gan tikai noteiktu priesteru lokā. Tomēr neatkarīgi
no nolūka, tie visi sastāv no sekojošām daļām:
· Rituāla plānošana,
sagatavošana
· Dalībnieku sagatavošanās
enerģētiski un fiziski
· Fiziskās vietas
sagatavošana
· Ierašanās rituāla vietā,
sagatavošanās
· Rituāla ievaddaļa
· Rituāla kulminācija, nodoma
manifestēšana
· Rituāla nobeigums
· Darbības pēc rituāla
Rituāla plānošana, sagatavošana
Atkarībā no rituāla nodoma, tiek paredzēts kad tas
notiks (saskaņā ar laika un dabas ritmiem), kur tas notiks, kas tajā
piedalīsies, kādi enerģētiskie un fiziskie „instrumenti” nepieciešami, kādas
darbības nepieciešams iekļaut pašā rituāla norisē.
Nodoms ir veikt rituālas darbības kopējai Latvijas
cilvēku un Latvijas zemes vibrāciju paaugstināšanai, to attīrīšanai un
stiprināšanai.
Lai šis nodoms realizētos, nepieciešama vairāku
saliedētu un spēcīgu Gaismas darbinieku grupu kopdarbība. Tas nozīmē, ka dažādās
Latvijas spēka vietās vienlaicīgi notiek nodoma un satura ziņā vienoti rituāli.
Šo grupu vadītajiem savstarpēji jāvienojas par rituālu vienotajām
darbībām.
Par Pavasara Saulgriežiem priekšlikums ir
koncentrēties uz 20.marta saullēkta laiku, kad jāuzsāk vienotā meditācija. Pirms
šīs meditācijas ir jāveic vietas sagatavošana un dalībnieku vienotas
enerģētiskas telpas izveidošana. Precīzi ko un kā veikt grupu vadītāji
savstarpēji vienojas.
Dalībnieku sagatavošanās enerģētiski un
fiziski
Līdz Saulgriežu laikam šī rituāla dalībniekiem un it
īpaši vadītājam būtu jābūt attīrījušamies enerģētiski un fiziski. Seno baltu
tradīcijās tas ietvēra laiku trīs dienas pirms un trīs dienas pēc Saulgriežu
dienas. Šajā laikā parasti pārtika tikai no ūdens un atbilstošām tīrošām tējām,
veica attīrīšanos pirtīs, kur izmantoja atbilstošas slotas, tējas, uzlējumus
pirts gara uzmešanai. Norādei var teikt, ka ziemā akcentēja skujenieku (kadķis,
priede, egle) izmantošanu, vasarā lapu koku slotas un dažādu augu (piemēram,
raudeņu, vīgriežu, viršu – kopā ieteicams 9 zāļu tējas) tējas un uzlējumus. Tika
izmantotas dažādas zāļu vannas. Vīru slotas skaitījās no ozola, kadiķiem,
pīlādža. Sievu slotas no bērza, apses, liepu lapotnēm, no egļu zariem, no ērgļu
papardēm. Vecu cilvēku un zīdaiņu slotas no liepas, plūškoka, pīlādža. Un
protams, ka šajā laikā jāveic, kā mēs to šajā laikā saucam, dažādas attīrošas
meditācijas un tehnikas. Mūsu senči pamatā to darīja esot dabā saullēktu un
saulrietu laikā, mazgājoties rasā vai tīravota ūdenī vai plūstošā ūdenī
(vasarā), pavadot laiku dabā vienatnē, domās pārskatot nodzīvoto (piedzīvoto,
sadzīvoto) un atbrīvojot to, ko nevelējās ņemt līdzi tālāk.
Rituālu vadītājiem šis laiks bija garāks – vismaz
nedēļa (9 dienas) pirms Saulgriezu rituāla.
Šajā gatavošanās laikā dalībniekiem jāmācās rituālā
lietojamās dainas (var būt gan dziedamas, gan skaitāmas), kustības, ja tādas
paredzētas (rotaļu vai deju soļi, kustība pa apli…). Pirms rituāla visiem
dalībniekiem ir jāzina gan rituāla norise, gan katra paša darbības, lai rituāla
laikā var koncentrēties uz smalko līmeni.
Fiziskās vietas sagatavošana
Šī ir rituāla vadītāja vai organizētāja atbildība.
Iepriekš, vai nu ļaujoties savai intuīcijai vai jau zināmajām tradīcijām, ir
jāapzinās kāda fiziska vieta, kur rituālam jānotiek. Tā var būt kāda zināma
spēka vieta vai svētvieta vai arī jebkura cita vieta, kas „uzrunā” kā harmoniska
un atbilstoša. Kā iemesls vietas izvēlei var būt arī kāds spēka objekts – kāds
spēcīgs akmens, avots, kalns, ezers vai upe. Ar šo vietu un tās enerģijām jau
savlaicīgi būtu „jārunā”, jāvienojas par rituāla izpildi, jau iepriekš
„jāsaredz” rituāla gaita smalkajā plānā.
Pirms rituāla sākuma un dalībnieku ierašanās,
vadītājs vēlreiz „runā” ar vietu, aktivizē to, pieaicina atbilstošās
enerģijas.
Ierašanās rituāla vietā,
sagatavošanās
Ierodoties rituāla vietā, pirms ienākšanas šajā
vietā, katram dalībniekam vajadzētu „aprunāties” ar šo vietu – palūgt atļauju
ienākt, lūgt atbalstu nodomātā realizēšanai, pateikties par to, ka vieta uzņem
un to visu veikt mīlestības gaisotnē. Jo mūsu emocijas, mūsu sajūtas ir
enerģija, kas rituāla laikā daudzkārtīgi pastiprinās un ir mūsu nodoma izpildes
radīšanas sastāvdaļa. Kā pateicību vietai var ko ziedot. Rituāla vadītājs var
ieteikt ko un kur ziedot. Galvenais lai viss notiek no tīras sirds.
Pirms rituāla ieteicams veikt dalībnieku enerģētisko
attīrīšanu. Piemēram, senajos lielajos rituālos tika izmantoti uguns vārti, kuri
varēja būt vairāki.
Rituāla vadītājs var attīrīt katru individuāli pirms
ieiešanas rituālajās vietā.
Ja rituālā paredzēts izmantot ugunskuru vai altāri
(vai svētakmeni), tad arī to visu rituāla vadītājs sagatavo pirms rituāla
dalībnieku ierašanās. Ja grupa jau ir ar ilgstošu kopā darbošanās pieredzi, tad
šīs darbības var veikt kopā.
Ja vietu gatavo rituāla vadītājs vienatnē, tad pirms
dalībnieku ienākšanas rituālajā vietā, viņš jau ir uzaicinājis atbilstošās
enerģijas un vietu iekustinājis jeb sagatavojis darbam.
Rituāla ievaddaļa
Ievaddaļā rituāla vadītājs iesaista dalībniekus
vienotā enerģētiskā laukā, savieno tos ar vietas enerģētiku (arī pirmelementi,
debesu virzieni utt.), savieno ar Zemes mātes un Kosmosa enerģijām. Šim nolūkam
ļoti labi ir izmantot atbilstošas dainas – gan Dieva, gan Saules (labi būtu 3).
Rituāla sākumā visi atkārto rituāla nodomu. Pastiprināt var ar kustību aplī (pa
Saulei), ar ugunskura aizdedzināšanu, vai kāda cita sakrālā objekta
aktivizēšanu.
Rituāla kulminācija, nodoma manifestēšana
Kad visas nodomātās enerģijas ir pieaicinātas,
iekustinātas, kad dalībnieku grupa darbojas kā vienots veselums, tad vēlreiz
atkārto rituāla nodomu – labāk balsī un visi kopā. Tad veic kopīgi saskaņoto
meditāciju, kurā ir iekļauta savienošanās ar lecošās Saules enerģiju . Kādu
brīdi pavada klusumā un stāvot, ļaujot visam iedarboties, notikt, ļaujoties
savām izjūtām par to. Pēc tam var nodziedāt nostiprinošas dainas (labi atkal
3).
Rituāla nobeigums
Kad nodoms ir „nostiprināts”, tad seko šo enerģiju
„laišana pasaulē”. Atkal dzied atbilstošas dainas (atkal labi 3) un aplis kustās
pret Sauli. Dainas var būt gan par izplešanos, gan pateicības dainas. Beigās gan
dalībnieki, gan vadītājs pateicas viens otram. Vadītājs pateicas (kopā ar
dalībniekiem) pieaicinātajām enerģijām, vietai, spēka objektiem utt. Viss dziļā
mīlestībā un pateicībā.
Darbības pēc rituāla
Šo visu var nostiprināt fiziskajā pasaulē ar
latviešiem tradicionālo kopmielastu. Rituālajā vietā gan tas varētu būt tikai
simbolisks (varbūt ar rudzu maizes gabaliņu, medu un avota ūdeni). Izejot no
rituāla vietas atkal pateicamies vietai. Lielais kopmielasts, ja ir sajūta, ka
tādu vajag, var notikt kādā citā vietā.
Lai izdodas!!!
