otrdiena, 2012. gada 13. marts

Ješua "Par savstarpējām attiecībām"



Dārgais Ješua, sveicināts. Gandrīz 3 gadu laikā es satikos ar meiteni, un mēs dzīvojām kopā. Šo kopējās dzīves periodu ir grūti nosaukt par neaizēnotu, mēs bieži strīdējāmies un radījām grūtas situācijas. Taču, neskatoties uz to pieredzi, kuru cilvēks uztver kā “nepatīkamu” un “grūtu”, es vienmēr zināju dvēseles dziļumos, ka viņa – ir mans cilvēks. Ka paies gadi, un mēs, samērā ar pieredzes uzkrāšanu, sīksti pārvarot šīs grūtības, tomēr spēsim radīt prieku, harmoniju un laimi kopā. Es domāju tieši tāpat arī līdz šim. Neskatoties uz to, ka viņa aizgāja dzīvot pie savas māmiņas, ko, starp citu, arī es vairākkārt piedāvāju. Tas var likties visai personisks jautājums, kurš nav tik globāls un nozīmīgs daudziem cilvēkiem, bet, kā man saprast, un, galvenais, ienest balansu tajā, ko man saka dvēsele pašā dziļākajā līmenī (ka mēs – teicams pāris, un viss mums būs labi, mēs spējam radīt kopā laimīgu un priecīgu pieredzi) un tajā, kas notika mūsu dzīvē? Kā saprast – kad nepieciešams samierināties un atlaist cilvēku, ja nu reiz tāda ir viņa izvēle, un kad cīnīties līdz galam par savu laimi un mīlestību, neskatoties ne uz ko? Pastāsti, lūdzu, to, ko man nepieciešamas uzzināt par šo konkrēto pieredzi. Paldies.

Es sveicu tevi, dārgais, ar prieku un goddevību. Es pateicos tev par šo jautājumu, jo zinu, ka tamlīdzīgas domas apmeklē daudzus no jums, kas atrodas tādā savas atrašanās uz šīs planētas periodā, kad jūs mēģināt radīt harmoniskas attiecības ar otru pusi. Mums ar tevi ir vērts apstāties pie dažiem šī jautājuma aspektiem. Vispirms, man ir jāatgādina tev par to, ka nekas nenotiek jūsu dzīvē nejauši un neviens no cilvēkiem neparādās jūsu dzīvē nejauši. Jums vajag pieņemt to un saprast to. Pieņemšana – tas ir tas galvenais atslēgas vārds, kuru ļoti daudzi no jums nesaprot tik dziļi, lai rīkotos pēc šīs dziļās sapratnes.

Ņemot vērā to, ko es tev tikko kā teicu, vajag pret visu, kas notiek tavā dzīvē, attiekties ar sapratni un, pirmkārt, ar vēlēšanos saprast, priekš kam un kāpēc radās tā vai cita situācija, priekš kam un kāpēc parādījās jūsu dzīvē tas vai cits cilvēks, tā vai cita sazināšanās, un priekš kam jūs izspēlējat tos savstarpējo attiecību scenārijus, kuri veidojas pie šīs sazināšanās. Tas ir pirmais, par ko ir jāpadomā. Jums ir jāattiecas ļoti atbildīgi pret visu, kas parādās jūsu dzīvē, pret to, kādi cilvēki parādās jūsu apkārtnē.

Eksistē vairāki iemesli, kāpēc tie vai citi cilvēki vai apstākļi parādās jūsu apkārtnē. Vispirms, tie ir karmiski iemesli, par kuriem jūs vēl līdz iemiesojumam norunājat ar to vai citu dvēseli satikties šajā iemiesojumā un iziet kopējas mācības. Tajā skaitā arī, iespējams, pilnīgi pretēju redzes viedokļu pieņemšanas mācību. Šajā kopējā mijiedarbības pieredzē, sazināšanās pieredzē, dzīves mācību iegūšanas kopējā pieredzē, katrs no jums iegūst savas mācības un iegūst labumu savai dvēselei. Karmiskās atstrādes visbiežāk sastopamas starp tām dvēselēm, kuras vairākkārt ir tikušās pagājušās iemiesošanās, un tā vai citādi viņas pievelkas ar notikumiem viena pie otras, lai pabeigtu tos procesus, kurus viņas sāka, iespējams, pirms daudziem iemiesojumiem. Gadījumā, kad notiek tādu attiecību noslēgšanas process, karmisko kopējo mācību pabeigšana, cilvēki šķiras pilnīgi mierīgi un viegli, bez jebkādiem aizvainojumiem un pretenzijām pret to, kas viņiem bija savstarpējās attiecībās ar to vai citu cilvēku. Tāda šķiršanās nozīmē karmiskās atstrādes noslēgumu, un tas nozīmē, ka tā pieredze, kuru bija nodomājušas jūsu dvēseles, ir noslēgusies, piemākusi savām beigām, un tā beidzas dabiskā veidā. Kā pavasari nomaina vasara, vasaru nomaina rudens, ziema un tā tālāk. Tie ir dabiski procesi, un tas nozīmē garīgās mācības pabeigšanu.

Ja cilvēki šķiras ar neapmierinātības ar savstarpējām attiecībām, neapmierinātības ar savām cerībām sajūtu, šķiras ar aizvainojumiem, tad šeit iespējami dažādi varianti. Iespējams, ka cilvēki nav pabeiguši savu pieredzi, vai arī šīs pieredzes iegūšanas procesā, savu karmisko attiecību atšķetināšanas procesā ne tikai tās nav atšķetinājuši, bet ir iesākuši arī kaut kādus jaunus procesus, kuriem jums bija jānotiek, bet nenotika. Tā arī gadās, un tā nav liela problēma jums kā dvēselēm, taču tomēr tamlīdzīgu savstarpējo attiecību un to mācību, kuras jūs neesat izgājuši šajā periodā, pieredzi jums vēl stāv priekšā iziet un, pilnīgi iespējams, ka šī pieredze jums būs piešķirta ne tikai ar šo cilvēku. Jums ar dzīves apstākļiem pievilks analoģiskas situācijas un, tā vai citādi, jūs atkal un atkal mēģināsiet iegūt to garīgo graudu, to patiesību, kuru jūs meklējāt un kaut kādā brīdī vai ar kaut kādu cilvēku nespējāt to atrast.

Variantam, kurš ir klātesošs tavā pieredzē, nav sakara ar karmiskajām atstrādēm. Taču, tomēr, jūs tikāt pievilkti viens pie otra tam, lai iemācītos mijiedarboties uz augstākiem savstarpējo attiecību principiem, kad neviens no partneriem neapspiež otra partnera intereses un gribu. Jums bija nepieciešams iemācīties pieņemt vienam otru, iemācīties saprast vienam otru, saprast ne tikai sociāli-sadzīviskā nozīmē, bet arī saprast katras jūsu dvēseles un katru jūsu interešu dziļās vajadzības. Ja šī pieņemšana nenotiek, tad notiek apmēram tas pats, kas notiek tavā dvēselē. Tu saproti, ka cilvēks, kurš parādījās tavā apkārtnē, – ir tavs cilvēks, ka viņš tev ir nepieciešams un ka caur viņu tu nespēji iegūt to, kas tev bija jāiegūst. Jūs abi nespējāt izstrādāt to savstarpējo attiecību optimālo modeli, kurš būvējas pirmkārt uz savstarpēju cieņu, uz vienam otra kā dievišķu vienību pieņemšanu, kuras satikušās tam, lai pilnīgāk, intensīvāk izzinātu matērijas pasauli, kurā jūs tagad atrodaties.

Caur šo pilnīgas savstarpējās sapratnes pieredzi var iemācīties dzīvot pilnīgi jaunā garīgā telpā, kura atļautu jums apzināties vienam otra tiesības uz paša pieredzi un paša pasaules redzējumu no vienas puses, bet no otras puses jebkurš laimīgs pāris atrod kopējus mērķus un uzdevumus. Tāds pāris atrod tos ne ar gribas piepūli no vienas vai otras puses, bet tieši caur pilnīgu vienam otra individualitātes pieņemšanu jūs radāt tās pasaules koncepciju, kuru jūs gribētu radīt ar savām domām kopā, harmoniski papildinot vienam otru. Radīt realitātē, aiznest šo jauno unikālo katra no jums pieredzi uz vienu kopēju mērķi.

Tad jūsu eksistence ar pūliņu apvienošanu uz tiem principiem, par kuriem es jums tikko kā teicu, spēj veikt ievērojami lielākas plaša mēroga izmaiņas šīs planētas dzīvē. Es runāju šajā gadījumā par jaunajām savstarpējām attiecībām, kuras parādīsies un jau parādās uz šīs planētas. Šīs savstarpējās attiecības tiek būvētas uz pilnīgu vienam otra pieņemšanu un cieņu, un šīs attiecības tāpēc arī kļūst harmoniskas, tāpēc ka tās balstās uz vienu no svarīgiem principiem – PIEŅEMŠANU. Vienam otra kā pašpietiekamu personību pieņemšanu. Pateicoties šai pieņemšanai, jūs būvējat (radāt) tos principiāli jaunos, uz augstāka, harmoniskāka pamata, jaunos dzīves mērķus. Tādejādi jūs radāt harmonisku sabiedrības šūniņu, kura kļūst par savstarpējo attiecību piemēru citiem cilvēkiem, ne tikai cilvēkiem, bet arī visai kolektīvajai apziņai un visai cilvēku savienībai.

Es atgādināšu tev, ka doma ir primāra, bet matērija sekundāra. Jūsu doma rada realitāti un ir tās kolektīvās apziņas neliels elements, kura eksistē uz planētas. Un, jo vairāk tādu harmonisku attiecību parādīsies pāros, jo ātrāk mainīsies kolektīvā apziņa un jo ātrāk tā pārkārtos visu savu struktūru. Mainīsies jūsu sabiedrības vērtības, tajā skaitā arī ģimenes vērtības.
Es pateicos tev par šo jautājumu, tāpēc ka tu devi man iespēju izteikt šo domu, kura ir ļoti svarīga jums tagad. Šī doma ir svarīga visiem, tāpēc ka daudzi no jums tagad meklē savu otro pusi un nevar to atrast. Jūs mēģināt būvēt attiecības tajā vecajā paradigmā, kura eksistē jums apkārt esošo cilvēku apziņā, un jums izdodas tas ar grūtībām. Jūs jūtat nepieciešamību manīt attiecību stilu un būtību, taču ne vienmēr vēl apzināties, iekš kā un kā tam ir jāizpaužas.

Taču jūs, kas skaidri jūtat šo jauno savstarpējo attiecību iekšējo vajadzību, kā zelta spīguļojoši kristāliņi parādāties šajā vecajā attiecību paradigmā. Tādu garīgi-enerģētisku kristālu gan no vienas puses, gan no otras puses, šajā gadījumā es runāju par vīrišķo un sievišķo sākumu, parādās arvien vairāk, un jūs pievilksieties viens pie otra. Neskatoties uz to, ka jums liekas, ka jūs esat vientuļi un blakus nav neviena, kas spētu pieņemt jūsu pasaules uzskatu, ka ap jums nav to, kas vēlas būvēt attiecības uz pilnīgi citiem savstarpējo attiecību principiem, tas nav gluži tik bēdīgi. Šī situācija mainīsies, un tā jau mainās. Tam, lai jūsu jaunais stāvoklis un izaugušais garīgums izpaustos matērijā, nepieciešama jūsu jauna precīza un skaidra doma, bet tas prasa laiku jūsu linearitātē. Situācija ar personīgajām attiecībām mainās un mainīsies, pateicoties tam milzīgajam iekšējam darbam, kuru jūs sākat veikt savā iekšienē. Pirmkārt jūs maināties savā iekšienē, pēc tam jūs maināt savas domas, pēc tam jūs ar savām domām pievelkat sev to pusīti, kura vai nu jau atbilst jums pēc jūsu domāšanas līmeņa un pasaules uztveres, vai arī tuvojas šai jaunās pasaules uztveres un jaunās harmonijas līnijai.

Atbildot uz jautājumu, vai ir nepieciešams samierināties un atlaist cilvēku, ja reiz cilvēks ir izdarījis tādu izvēli, vai arī ir vērts cīnīties līdz galam par savu laimi un mīlestību, neskatoties ne uz ko, šeit man tev ir jāatbild pilnīgi noteikti – jebkura cilvēka viedokli un izvēli ir nepieciešams ņemt vērā. Un šai izvēlei nav jātiek apstrīdētai jūsu iekšienē, šai izvēlei nav jāizsauc jums konflikta situācija. Tavā situācijā jūs nespējāt uzbūvēt tās harmoniskās attiecības, kuras gribētos. Viens no partneriem izrādījās mazāk gatavs tādām jaunām attiecībām kā otrs. Taču tas nenozīmē, ka viņš paliks šajā stāvoklī un ka viņš nemainīsies. Dažreiz ir ļoti svarīgi ar pilnu cieņu un pieņemšanu bez jebkāda nosodījuma atlaist cilvēku un dot viņam iespēju pabūt pašam ar sevi. Dot viņam iespēju veikt to iekšējo darbu, kurš viņam ir nepieciešams tam, lai atjaunotu tās attiecības, kuras bija. Šajā nozīmē jēdzienam “cīņa par savu laimi un mīlestību”, par kuru tu runā, nav jāpārvēršas par cīņu tā, kā daudzi saprot to tagad. Jums nav jāvajā tas cilvēks, jums nav jāapvainojas uz viņu vai jāuzstāda kaut kādas pretenzijas.

Vienīgais, ko jūs varat šajā situācijā darīt, ja jums atļaus šis cilvēks, tas ir – turpināt sazināties, nedzīvojot viens otram blakus, bet sazināties kā draugiem, apmainīties ar kaut kādu informāciju, grāmatām vai domām. Paša domām, saviem garīgajiem pārdzīvojumiem un, tādejādi, palīdzēt otram cilvēkam iziet uz jaunu sapratnes līmeni. Taču to vajag darīt ārkārtīgi korekti, ar pilnu cieņu un otra cilvēka viedokļa pieņemšanu. Tas ir ļoti svarīgi, jo varas lietošana un jebkura ielaušanās bez otra cilvēka atļaujas ir cilvēka brīvās gribas pārkāpums un izsauks pretreakciju attiecībā pret jums.

Esiet viedi, esiet pacietīgi. Ne visi no jums spēja pieiet vienādā pakāpē sagatavoti jaunajām attiecībām, tajā skaitā arī attiecībām ģimenē, attiecībām starp vīrieti un sievieti. Tas ir liels, vispirms katra no jums, iekšējs darbs, un jums ir vērts tiekties uz to, lai paši kļūtu harmoniski. Tādejādi jūs, pateicoties savām jaunajām domām, pievilksiet sev jaunus apstākļus un jaunas iespējas.
Dzīve ir dievišķa. Dzīve bezgalīgi un bez visādiem nosacījumiem mīl jūs. Taču, kad es runāju par mīlestības pret jums beznosacītību, tas nenozīmē, ka tos dievišķos likumus, noteikumus un principus, kuri eksistē visumā un kuri rada pamatu katras dvēseles plānveidīgai attīstībai, var pārkāpt. Tas ir mīlestības līmenis, kurš ir ievērojami augstāks, kā tā sapratne par mīlestību, kura eksistē daudzu cilvēku galvās šajā matērijas līmenī, uz šīs planētas.

Dzīvei vienmēr ir taisnība, un tā mīl jūs ar to dievišķo mīlestību, kura iepriekš zina jūsu dvēseles patiesās tieksmes un zina, uz ko tiecas jūsu dvēsele visos līmeņos, tiecas planēta, uz kuras jūs atrodaties, tiecas sabiedrība, kurā jūs atrodaties. Dzīve ar savām pilnīgi unikālajām strukturētajām dievišķajām programmām, kuras tajā ir ieliktas, vada jūs ar tēvišķu mīlestību un visaptverošu gādību, attālinot jūs no kņadas domās un darbībās. Attālinot jūs no iegrimšanas dažādos garīgos pārkāpumos un kropļojumos, tā visādi tiecas pilnveidot jūs. Par to jums ir jābūt pateicīgiem dzīvei, pateicīgiem par visām mācībām, kuras tā jums pasniedz.

Es novēlēšu tev, dārgais, un novēlēšu visiem, kuri lasīs šo sūtījumu, lai jūs tieši tā attiektos pret dzīvi, attiektos pret to kā pret dievišķu programmu, kura nodrošina jums pašus optimālākos apstākļus attīstībai. Dzīve – tā dievišķā dāvana mīļotajiem bērniem. Ja jūs izkrītat no tiem apstākļiem, kuri veicina jūsu attīstību, dzīve māca jūs, tajā skaitā arī ar šķiršanos. Un pret to attiekties arī vajag viedi, iegūt no tā savas mācības, lai neatkārtotu savas kļūdas. Visu, ko dzīve piešķirs juma tālākajā, jūs uztversiet jau no viedākām un dziļākām pozīcijām un iegūsiet maksimālo skaitu mācību laimīgai un visās nozīmēs pārtikušai eksistencei matērijā.

Visas dievišķās dzīves programmas ir orientētas uz jūsu laimīgu eksistenci, kur jūs varētu pilnībā attīstīties un just sevi par radošu nepieciešamu vienību kopējā. Jums ir jāgūst, un jūs varat gūt milzīgu labpatiku no pašas esības tajos apstākļos, kuros jūs nonākat. Tikai pateicoties jūsu nesapratnei, pateicoties tam, ka ne vienmēr ieklausāties savā dvēselē, neieklausāties un negūstat labumu no tām mācībām, kuras piešķir jums dzīve, jūs iegūstat neapmierinošu rezultātu, kurš, pēc būtības, ir jūsu iekšējā nepatika, jūsu dvēseles neapmierinātība ar to, kā jums ir izdevies realizēt savu paša attīstības programmu.

Es vēlu jums visiem panākumus jūsu personīgās dzīves iekārtošanā, es vēlu jums visiem atrast savu pusīti, tāpēc ka šajā divu pusīšu vienībā ir ļoti liela un diža dievišķa jēga. Kad divi cilvēki satiekas un abi viņi ir gatavi jaunā radīšanai, kad viņi iekšēji garīgi ir pienākuši pie jaunas radīšanas, tad notiek jaunas, ļoti spēcīgas programmas formēšanās. Tad jūs pievelkat uz to realitāti, kurā jūs eksistējat, savu paša līdzradītāja enerģiju, jūs pievelkat pilnīgi jaunas augstas enerģijas jūsu savienībai, un jūs radāt kaut ko pilnīgu unikālu. Jūsu radošās spējas daudzkārtīgi palielinās, un šī savienība, kura iznāk pie tādas saskarsmes, pie tādas tikšanās, ir laimīga tam pārim, kurš ir saticies. Kopīgas līdzradīšanas ar jūsu dievišķajām daļām un kopā ar Dievu process sagādā nepaskaidrojamu labpatiku un baudu, tas ir pilnīgi jauns savstarpējo attiecību pakāpiens.

Vēl vairāk, ar to, ka jūs kopā esat laimīgi, jūs padarāt laimīgu daudzos līmeņos to realitāti, kurā jūs eksistējat, un, tādejādi, caur šādu pāru rašanos iespējas izmainīt šo pasauli, kura daudzus no jums tagad neapmierina, daudzkārt pieaug. Pieaug pēc enerģētikas, pieaug pēc realizācijas ātruma, pēc tiem līdzradīšanas elementiem, kurus jūs atnesat uz šo realitāti.

Panākumus jums, mani dārgie, es ļoti mīlu jūs un labi saprotu jūsu pārdzīvojumus. Atcerieties, ka visas atbildes uz jūsu jautājumiem, tajā skaitā arī par personīgajām savstarpējām attiecībām, visas atrodas jūsu iekšienē. Jūsu dievišķā dvēsele zina, kā iekārtot šīs savstarpējās attiecības uz jauniem garīgiem principiem, un tur jūs varat smelt atbildes uz visiem jūsu pašreizējiem, jūs satraucošajiem, jautājumiem. Tad jums izdosies veikt ļoti daudz pārmaiņu kā jūsos pašos, tā arī tajās savstarpējās attiecībās, kuras izveidosies jums, tā arī tajā realitātē, kura eksistē apkārt jums.

ES ESMU JEŠUA
Pieņemts 20.08.2009. Nika

 tulkoja Jānis Oppe