trešdiena, 2012. gada 21. marts

Visneparastākais terapeits visā pasaulē


VISNEPARASTĀKAIS terapeits visā pasaulē
Dr. Džo Vitales publikācija,
kas ievietota
http://www.e-puzzle.ru/forum/index.php?s…
No krievu valodas tulkoja Maija Čepule ...

Pirms pāris gadiem padzirdēju par kādu havajiešu dakteri, kas ārstējot pašus ielaistākos ārprāta gadījumus pacientiem, nemaz neredzot pašus slimniekus. Viņš lasot pacienta diagnozes rādītājus, bet pēc tam skatoties savā iekšienē, lai ieraudzītu – kā viņš ir radījis šī cilvēka slimību. Un kad viņš sevi uzlabojot – arī pacienta veselība mainoties uz labo pusi.

Kad pirmo reizi klausījos šo stāstu, es nodomāju, ka tā acīmredzot ir kārtējā pilsētnieku tenka. Kā gan var kāds IZĀRSTĒT KĀDU CITU – ĀRSTĒJOT PIE TAM VIENĪGI PATS SEVI? Kā gan var, lai arī tas būtu pats izcilākais pašpilnveidošanās meistars – izārstēt pilnīgu neprātu?

Es uzskatīju stāstīto par izdomājumu. Tas bija neloģiski, un es izmetu no galvas šo stāstu.

Bet paejot vēl kādam gadam, es atkal no jauna izdzirdēju to pašu. Uzzināju, ka terapeits izmanto havajiešu dziedināšanas metodi, kas saucas „ho’oponopono”. Es par tādu neko nezināju, bet tagad tā cieši bija iesēdusies manā galvā. Ja nu šis stāsts ir patiesība, tad man jau sagribējās uzzināt par to ko vairāk.

Es vienmēr tiku uztvēris vārdus „pilna atbildība” tādā veidā, ka es nesu atbildību par visu, ko es domāju, un ko es daru. Bet tas, kas iziet AIZ šī principa robežām – vairs nav manā varā.

Esmu pārliecināts, ka daudzi cilvēki saprot „pilnu atbildību” tieši šādi. Mēs atbildam par to, ko darām paši, un nevis par to, ko dara kāds cits. Havajiešu dziednieks, kas ārstē cilvēkus, kas zaudējuši prātu – varētu man iemācīt jaunu, dziļāku „pilnas atbildības” izpratni.

Viņu sauc doktors Ihaleakala Hjū Len. Pirmā mūsu telefona saruna mums aizņēma gandrīz veselu stundu. Es lūdzu viņu padalīties par savām dziednieka gaitām. Viņš pastāstīja, ka nostrādājis Havaju štata klīnikā četrus gadus.

Tā nodaļa, kur atradās vājprātīgie slimnieki, bija diezgan bīstama vieta. Fiziologi sniedza atlūgumus no darba – burtiski pēc mēneša. Personāls – vai nu izlikās saslimuši, un negāja strādāt, vai arī vienkārši meklēja citu darbu. Visi, kam nācās iet cauri šai nodaļai – virzījās pa to vienīgi, turot muguru pret sienu, bīstoties no pacientu uzbrukumiem. Tā nebija labākā vieta dzīvošanai, ne arī darbam un apmeklējumiem.

Doktors Lens man teica, ka nekad nav aplūkojis pacientus. Viņš ir izskatījis pacientu medicīniskās kartes, sēžot kabinetā. Tai laikā, kad viņš skatījis šos ierakstus, viņš ir strādājis ar sevi. Un atbilstoši tam, kā viņš ar sevi strādājis – pacienti ir sākuši atveseļošanos.

„Pēc dažiem mēnešiem – pacientiem, kuriem līdz šim bija ļauts pārvietoties vienīgi roku dzelžos, tika atļauta brīva pārvietošanās” – viņš man pastāstīja – „Citi, kam tika izrakstīts milzīgs medikamentu daudzums, tika no tiem atbrīvoti. Bet tie slimnieki, kam netika dotas ne vismazākās cerības kādreiz izkļūt no šīs iestādes sienām – ieguva brīvību.”

Tad, kad biju to noklausījies, es izjutu lielu bijību.

„Bet tas vēl nav viss” – viņš turpināja – „Personāls sāka ar prieku nākt uz darbu. Darba kavējumi un kadru mainība izbeidzās. Mēs beidzot nokomplektējām darbinieku sarakstu – visā pilnībā, kā tas bija nepieciešams pacientu aprūpei, un viss personāls strādāja lieliski. Šodien jau šī nodaļa ir slēgta.”

Un tad pienāca brīdis, kad es uzdevu „miljonu vērto” jautājumu: „Ko gan jūs darījāt ar sevi TĀDU, ka visi šie cilvēki izmainījās?”

„Es vienkārši dziedināju TĀS savas daļas, kas viņus ir radījušas” – viņš atbildēja.

Es neko nesapratu.

Doktors Lens paskaidroja, ka pilna atbildība par savu dzīvi nozīmē, ka Tu atbildi par VISU, kas notiek Tavā dzīvē – tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tā ir TAVA dzīve, un tādēļ tā ir TAVA atbildība. Burtiskā nozīmē – visa pasaule ir Tevis radīta.

Tad nu gan !!! Kaut kas tāds uz līdzenas vietas uzreiz nepielec ...
Būt atbildīgam par to, ko es saku, vai daru – tas ir viens. Bet uzņemties atbildību par to, ko jebkurš runā, vai dara manā dzīvē – tas jau ir pavisam kas cits !!!

Bez tam – jāņem vērā, ka, ja vien Tu uzņemies Pilnu atbildību par savu dzīvi, tad arī par visu, ko Tu redzi, dzirdi, sajūti uz mēles, kam pieskaries, vai uztver kādās citās sajūtās – par visu to tu tāpat nes atbildību, tādēļ, ka tā IR Tava dzīve.

Tas nozīmē, ka arī vērienīgais terorisms, prezidents, un ekonomika – viss, ko tu piedzīvo, un arī viss, kas Tev nemaz nepatīk – tas viss Tev pašam ir jādziedina. Tas viss eksistē, varētu teikt, vienīgi kā projekcijas no Tavas iekšienes. Problēma nav viņos. Problēma ir Tevī. Lai izmainītu viņus – ir jāmainās Tev pašam.

Es saprotu, ka to grūti ir izprast. Grūti ir nodot atbildību par VISU – vienās rokās. Nosodīt būtu daudz vienkāršāk, nekā uzņemties Pilnīgu atbildību. Bet, kad es runāju ar doktoru Lenu, es sāku aptvert, KO nozīmē sevis dziedināšana, un ka ho’oponopono nozīmē – MĪLĒT SEVI.

Ja Tu vēlies uzlabot savu dzīvi – Tev viņa ir jāizdziedina. Ja Tu vēlies izdziedināt kādu – pat arī vājprātīgu – tu vari to izdarīt, ja dziedināsi SEVI.

Es pajautāju doktoram Lenam – kā viņš sevi dziedina. Ko viņš konkrētu darīja, kad aplūkoja pacientu kartiņas?

„Es vienkārši sev teicu:
„PIEDOD MAN”,
„ES MĪLU TEVI”,
"ES PATEICOS TEV",
un atkārtoju šos vārdus vēl un vēl” – viņš paskaidroja.

Un tas ir viss ???

Un tas ir viss.

Izrādās, ka sevis mīlēšana ir pats labākais veids sevis uzlabošanai. Un kad Tu uzlabo sevi – Tu uzlabo arī savu pasauli. Ļaujiet man parādīt no personīga piemēra – KĀ tas strādā.

Vienreiz man caur e-pastu tika atsūtīta vēstule, kas mani sarūgtināja.

Senāk es būtu uzsācis darbu pie saviem „karstajiem punktiem”, vai arī ilgi piedomātu par šo cilvēku, kas bija atsūtījis man šo nepatīkamo vēstuli. Šoreiz es atcerējos par doktora Lena metodi. Es vienkārši klusiņām atkārtoju – „Piedod man” un „Es mīlu Tevi”. Es netiku teicis šos vārdus nevienam konkrēti. Es vienkārši pamodināju Mīlestības Garu, lai dziedinātu manī to, kas izraisīja šos ārējos apstākļus.

Apmēram pēc stundas es saņēmu vēl vienu vēstuli no tā paša cilvēka. Viņš man atvainojās par iepriekšējo sūtījumu. Ņemiet vērā, ka es netiku veicis nekādas darbības uz ārējo pasauli, lai saņemtu šo atvainošanos. Es pat netiku viņam uzrakstījis atbildes vēstuli. Atkārtojot „Es mīlu Tevi” – es kaut kādā veidā izdziedināju sevī to, kas bija šo situāciju radījis.

Vēlāk es paciemojos pie doktora Lena. Viņam tagad ir 70 gadu, un viņš tiek uzskatīts par Šamaņu pēcteci, un piekopj viņš diezgan vientulīgu dzīvesveidu. Viņš uzslavēja manu grāmatu „Pievilcības faktors”, un pateica – kad es dziedināšot pats sevi – pieaugšot arī manas grāmatas vibrācijas, un katrs, kas lasīs šo grāmatu – to sajutīs. Īsi sakot – ja uzlabojos es pats, tad uzlabojas arī mani lasītāji.

„Bet kā tad būs ar tām grāmatām, kas jau ir nopirktas, un man vairs nav pieejamas?” – pajautāju es.

„Viņas Tev nav nepieejamas” – paskaidroja viņš, no jauna satricinot manu prātu ar mistisku Viedumu – „Viņas vēl līdz šim ir Tevī.”

Īsi sakot – nav nekā ārpus Tevis.

Šīs tehnikas skaidrojums varētu aizņemt veselu grāmatu, un būtu to pelnījis.
Bet pietiekami ir pateikt, ka viss, ko vien Tu varētu vēlēties uzlabot savā dzīvē –
viss tas atrodas vienā vienīgā Tev pieejamā vietā – TEVĪ.

„Kad Tu SKATIES – dari to – AR MĪLESTĪBU”

--------------------------------------
**piebilde**

Šai publikācijai ir pievienoti arī vairāki komentāri,
un viens no šo komentāru autoriem,
kas, redzams, pats ir lietpratējs – piebilst,
ka izrunāt šos vārdus vajag no visas Sirds,
pazemā (krūšu) balsī,
balsī, kas spēj aizkustināt sevi
ar dziļumu un uzticēšanos.

Un izrunāt vajag vien četrus spēcīgus vārdus –
PIEDOŠANA,
MĪLESTĪBA,
PATEICĪBA,
SVĒTĪBA.
 
http://www.draugiem.lv/group/16019359/gaismasberni/?f_tid=817963