Skaisti un ļoti pamācoši ir vārdi, kādus izteica Stanislas de Guaita,
kā pamācību iesvētītajam:
"Mēs devām tev pirmo mācību, un tavu Iesvētītāju lomai ar to arī jābeidzas. Ja tu pats patstāvīgi nonāksi līdz Arkānu izpratnei, tad būsi pelnījis saukties par Adeptu; bet atceries labi: pat, ja paši mācītākie meistari censtos tev atklāt maģiskās zinātnes un varas augstākās formulas, Okulto Patiesību nav iespējams nodot ar runas palīdzību: to katram ir jāredz, jārada un jāattīsta pašam sevī.
Tu-Initiatus: tas, kuru citi ir virzījuši pa ceļu; centies kļūt par Adeptus: to, kurš patstāvīgi apguvis Zinātni; kurš parādā pats sev."
Šie vārdi ļoti precīzi parāda atšķirību starp Initiatus un Adeptus, saprātīgi paskaidro ar ko viens jēdziens atšķiras no otra, tieši sasniegumu īpašību ziņā.
"Ezotērisms ir doma, Ekzotērisms - spēks. Ekzotērismu var apgūt, to var nodo t vai pasniegt. Ezotērismu nevar atcerēties, to nevar iemācīties un uzdāvināt. Tas nāk no Augšas!"
Tādējādi, visa veida apmācības un jebkā studēšana, pat Okultā, - faktiski ir Ekzotērisms. Savukārt Ezotērisms sākas tad, kad mācību apgūstam patstāvīgi, kad paši Paceļamies tajās sfērās, kurās notiek Zināšanu (domāts - Gnōsis) nokāpšana no Augšas.
Tikai tad, kad pārstājam atkārtot kopā ar kādu iegaumētus un iemācītus šablonus, kad ar mistiskās atklāsmes un Teurģiskā darba (kurš nav iedomājams bez tāda svarīga tikuma kā "Ore") palīdzību apzināmies Būtību, kāda stāv aiz šo formulu vārdiem, kurus kāds ir pierakstījis - cilvēks sasniedz Ezotērismu.
Viss pārējais - neapšaubāmi ir "no viltīgā", par tik par cik tas cenšas attēlot par Ezotērismu to, kas nav Ezotērisms, tas ir - kaut kādas domas, grāmatas, iespējams pat kļūdas un maldus, un pats galvenais - kā ceļu uz Ezotērismu tas bieži iedvesmo kādas parafilozofiskas idejas un izteicienus no atklātām publikācijām.
Tā īstenojas metafora par aklajiem, kuri vada aklos.
Tomēr apsēju no savām Gara acīm cilvēkam ir jānorauj pašam, ar savas Gribas piepūli un ar patiesu tiekšanos uz Visu Pasauļu Tēvu. Tikai tad, kad tas izdarīts, cilvēks var atrauties no matērijas kvadrāta un pietuvināties Rozei, kura apvij Krustu. Bet līdz tam - cilvēks ir miris, apglabāts dzīvs un viņam tikai šķiet, ka viņš dzīvo, neko nezinot par Patieso Dzīvi.
Jānis I.
"Mēs devām tev pirmo mācību, un tavu Iesvētītāju lomai ar to arī jābeidzas. Ja tu pats patstāvīgi nonāksi līdz Arkānu izpratnei, tad būsi pelnījis saukties par Adeptu; bet atceries labi: pat, ja paši mācītākie meistari censtos tev atklāt maģiskās zinātnes un varas augstākās formulas, Okulto Patiesību nav iespējams nodot ar runas palīdzību: to katram ir jāredz, jārada un jāattīsta pašam sevī.
Tu-Initiatus: tas, kuru citi ir virzījuši pa ceļu; centies kļūt par Adeptus: to, kurš patstāvīgi apguvis Zinātni; kurš parādā pats sev."
Šie vārdi ļoti precīzi parāda atšķirību starp Initiatus un Adeptus, saprātīgi paskaidro ar ko viens jēdziens atšķiras no otra, tieši sasniegumu īpašību ziņā.
"Ezotērisms ir doma, Ekzotērisms - spēks. Ekzotērismu var apgūt, to var nodo t vai pasniegt. Ezotērismu nevar atcerēties, to nevar iemācīties un uzdāvināt. Tas nāk no Augšas!"
Tādējādi, visa veida apmācības un jebkā studēšana, pat Okultā, - faktiski ir Ekzotērisms. Savukārt Ezotērisms sākas tad, kad mācību apgūstam patstāvīgi, kad paši Paceļamies tajās sfērās, kurās notiek Zināšanu (domāts - Gnōsis) nokāpšana no Augšas.
Tikai tad, kad pārstājam atkārtot kopā ar kādu iegaumētus un iemācītus šablonus, kad ar mistiskās atklāsmes un Teurģiskā darba (kurš nav iedomājams bez tāda svarīga tikuma kā "Ore") palīdzību apzināmies Būtību, kāda stāv aiz šo formulu vārdiem, kurus kāds ir pierakstījis - cilvēks sasniedz Ezotērismu.
Viss pārējais - neapšaubāmi ir "no viltīgā", par tik par cik tas cenšas attēlot par Ezotērismu to, kas nav Ezotērisms, tas ir - kaut kādas domas, grāmatas, iespējams pat kļūdas un maldus, un pats galvenais - kā ceļu uz Ezotērismu tas bieži iedvesmo kādas parafilozofiskas idejas un izteicienus no atklātām publikācijām.
Tā īstenojas metafora par aklajiem, kuri vada aklos.
Tomēr apsēju no savām Gara acīm cilvēkam ir jānorauj pašam, ar savas Gribas piepūli un ar patiesu tiekšanos uz Visu Pasauļu Tēvu. Tikai tad, kad tas izdarīts, cilvēks var atrauties no matērijas kvadrāta un pietuvināties Rozei, kura apvij Krustu. Bet līdz tam - cilvēks ir miris, apglabāts dzīvs un viņam tikai šķiet, ka viņš dzīvo, neko nezinot par Patieso Dzīvi.
Jānis I.
