ZEME caur Pamelu Kribbe, no angļu
valodas tulkojis Jans Lisakovs, no krievu valodas tulkoja Vineta
Pēce
Dārgais cilvēka bērns,
Es – Zemes balss. Es vienmēr esmu tevi pazinusi. Es
sajūtu un atpazīstu katru tavu soli. Visdziļākajā līmenī mēs esam vienoti.
Pastāv viena apziņa, kas ietver/apņem mūs abus. Šī apziņa ir majestātiska un
neaprakstāma. Tas ir Dieva Gars. Tas ir noslēpumains, un tajā pat laikā ļoti
pazīstams. Mūsu savienošanās spēle izvēršas šīs radošās
Apziņas rokās. Mēs spēlējam šo spēli kopā. Mēs esam partneri
savstarpējās attiecībās, kuras attīstās jau ilgāku laiku. Un šīs attiecības ir
gatavas transformācijai. Mēs ieejam jaunā ērā. Bet vispirms es vairāk pastāstīšu
par šīs sadarbības procesa sākumu. Tas nav bijis tāds, kādu tu to, iespējams,
iedomājies.
Mūsu pirmajā tikšanās reizē tu vēl nebiji cilvēks.
Tev nebija fiziskais ķermenis, un tu neiemiesojies uz Zemes. Tu biji eņģelis. Un
ne jau vienkārši eņģelis! Tu piederēji eņģeļu ģimenei, kuri nolēma bruģēt ceļu
jauniem piedzīvojumiem kosmosā. Kas tie bija par piedzīvojumiem? Es to
paskaidrošu ļoti vienkāršiem vārdiem. Kosmosā pastāv likums, kad līdzīgs pievelk
līdzīgo. Piemēram, pēc tavas nāves, tevi automātiski pievelk/ piesaista pie tāda
gara veidola, ko atspoguļo tavs apziņas stāvoklis. Tava ārējā
pasaule – ir precīzs, īsts iekšējās pasaules atspoguļojums. Starp
iekšējo un ārējo pastāv vienotība. Garīgajā pasaulē ir gaismas un relatīvās
tumsas jomas. Šīs jomas ir nodalītas. Uz Zemes tas tā nav, vai vismaz tā
nešķiet. Uz Zemes dažādi apziņas veidi pastāv kopā un
mijiedarbojas viens ar otru. Pastāv liela dažādība, un tāpēc Zeme
izskatās kā liels dažādu apziņas sfēru kausējamais katls.
Un arī šeit ar savu iekšējo apziņas stāvokli tu
veido/radi savu realitāti. Bet tas tomēr ir tas, pie kā tu nonāc pamazām – savu
dziļo garīgo meklējumu procesā. Sākumā tevi ļoti mulsina Zemes ārējā pasaule,
kas nu nemaz nešķiet tava paša prāta radīta. Gluži pretēji, tev šķiet, ka tu esi
šīs realitātes produkts, nevis radītājs. Garīgajā pasaulē vienotība starp ārējo
un iekšējo – tā vienkārši ir aksioma – pavisam konkrēta un taustāma. Uz Zemes ir nepieciešama ļoti augsti attīstīta apziņa, lai saprastu šo
vienotību un uzņemtos atbildību kā radītājs.
Uz Zemes norisinās īpašs eksperiments. Tad, kad tu
atnāc šeit uz Zemi fiziskajā veidolā, tev priekšā tiek nolaists priekškars tik
ciešs, ka tu neapzinies savu dievišķo radītāja spēku. Tas pastāvēs tik ilgi,
kamēr tu nepamodīsies un neieraudzīsi, ka pašā kodolā/sirdī tu esi Dievs. Tad
priekškars krīt, un tu sajūti vienotību, kas ir dziļi visa pamatā un caurvij
visu dzīvo. Atmodas process uz Zemes ir ļoti intensīvs, un pati Zemes
pastāvēšana dod spēcīgu evolūcijas impulsu visai garīgajai pasaulei. It īpaši
garīgajā pasaulē var sajust dinamikas un izmaiņu trūkumu. Patiesībā stagnācija
notiek tādēļ, ka visas sfēras tiek stingri nodalītas. Izmaiņas, izaugsme,
attīstība notiek tikai tad, kad tu satiec un stājies pretī citādībai. Kad es
runāju par tikšanos ar citādību, es šeit nedomāju apmainīšanos ar pieklājības
frāzēm, bet gan patiesu iegremdēšanos tanī. Apziņas formu dažādība dod mācību un
izaugsmes iespējas ne tad, kad tu citādību iepazīsti „no augšas”, bet gan tad
kad tu pats par to kļūsti. Tieši tas notiek tad, kad tu iegremdējies inkarnācijā
uz Zemes. Tu ienirsti dziļumā un iemiesojies, un pieslēdzies pie visdažādākajām
apziņas sfērām. Tādejādi tu veido tiltu starp dzīves jomām, kuras citādi pat
nebūtu savienojušās.
Būt cilvēkam nozīmē būt tiltam
starp ievērojami atšķirīgām apziņas sfērām. Šis tilts paver cerības uz apziņas paplašināšanos visās
garīgās pasaules sfērās. Pat visattīstītākās garīgās pasaules sfēras saņem
izaugsmes un atjaunošanās impulsu lielajā Zemes eksperimentā. Cilvēki spēj
izpētīt gaismas un tumsas galējības, un galu galā apjaust vienotību, kas pastāv
aiz visām formām un izpausmēm. Kad cilvēciskās būtnes sasniedz šo iekšējās
vienotības apziņu, viņi kļūst par apzinātiem Radītājiem uz Zemes, un viņu
klātbūtne sniedz pārveidojošu un dziedinošu ietekmi uz visu dzīvo, kas nonāk
saskarsmē ar viņiem.
Jūsu piedzīvojuma mērķis uz Zemes
ir – radīt vienotības apziņu. Es
sāku šo stāstu ar atgādinājumu par to, ka tad, kad mēs sākām šo sadarbības
procesu, jūs vēl bijāt eņģeļi, nevis cilvēki. Jūsu apziņa nebija piesaistīta
nekādām materiālām formām, un jūs sajutāt ciešu saikni ar saviem brāļiem un
māsām – eņģeļiem jums apkārt. Šī saikne starp jums bija tik spēcīga, ka jūs
sajutāties kā viena organisma šūnas. Jūs darbojāties pašaizliedzīgi un atklāti
kopējam labumam, esot viena sirds un viens prāts. Kaut kādā brīdī jūs
sadzirdējāt saucienu no Zemes. Jūs saņēmāt ielūgumu doties uz šo planētu. Kāpēc
tieši jūs? Īsāk sakot, jūs bijāt paši drosmīgākie eņģeļi. Jūs bijāt bezbailīgi,
kaislīgi, un jā, mazliet spītīgi un patvaļīgi. Tiek apgalvots, ka jūs izdzina no
Paradīzes par jūsu vēlmi izzināt un jūsu patvaļību. Un, jā, jūs patiešām bijāt
ziņkārīgi un arī mazliet nedisciplinēti. Bet tas bija tieši tas, kas bija
paredzēts! Vai tiešām jūs domājat, ka Dievs kļūdījās, radot jūs? Nu, nē. Dievs
pavisam precīzi zināja, ko viņš dara, un starp citu, Dievs neko tik vienkārši
neierindo pareizajā vai grēcīgajā. Dievs pavisam viegli sadzīvo ar jūsu
„grēkiem”. Jūs esat tie, kas visvairāk ciešat no saviem grēkiem.
Lai gan ir skaidrs, ka jūs kā cilvēki varētu nožēlot
savu rīcību, taču bezgala ilgi sajust šo smagumu nebūtu īpaši gudri. Šajā sakarā
jūs jau esat smagi cietuši savu reliģiju dēļ, tik spēcīgi akcentējot vainu un
sodu. Dievs ir daudz maigāks un līdzjūtīgāks, nekā jūs jebkad varētu iedomāties.
Jums tika piedots jau pirms izdarījāt pārkāpumu. Dievs jums laipni dod telpu
kļūdām. Viņš dod priekšroku tam, lai jūs izturētos pret savām kļūdām
aukstasinīgi, nevis šaustītu sevi par tām. Ikviena no šīm „kļūdām” ir solis
ceļojumam sevī, ceļojumam, kurā jūs pilnībā iepazīstat sevi. Šim ceļam nav jābūt
taisnam. Tas ir ieplānots juceklīgs un haotisks. Bez līkločiem un pagriezieniem
nav pieredzes, bet bez pieredzes nav atmodas. Lai apzināti
atgrieztos Mājās, jums pirms tam ir jāapmaldās. Jūs bijāt tie, kas ar
aizrautību un patvaļību, ko Dievs ielika jūsu sirdīs, pilnībā pieņēmāt šo
„maldīšanās” pieredzi. Bet es nedaudz novirzījos no savas tēmas.
Izdzirdot Zemes saucienu, jūs ienācāt manā dimensijā.
Jūs atradāt dzīvības pilnu planētu, ar zaļiem mežiem, bezgalīgiem okeāniem un
dzīvnieku valstību, kas attīstās. Manas dzīves bagātība un skaistums
aizkustināja jūs. Jūs sajutāt aicinājumu piedalīties šajā dzīvē, iedvesmot un
papildināt to ar savu eņģeļu enerģiju. Es biju laimīga, kad jūs ieradāties. Jūs
bijāt mani gani, jūs palīdzējāt rūpēties par dzīvību un pat sējāt izmaiņu un
atjaunotnes sēklas jau esošajās dzīvības formās. Kā jūs to darījāt? Jūs bijāt
tik tuvu jaunrades spēku Avotam, ka ieguvāt maģiskas spējas, kā jūs tās saucat
šodien. Jūs ļāvāt sev iedomāties jaunas, interesantas dzīvības formas un šie
priekšstati izauga par garīgām sēklām, kuras pievienojās pie jau esošajām
dzīvības formām. Jūs piepildījāt dzīvi ar jaunām idejām. Tādejādi aizsākās
bioloģiskā evolūcija. Visas dzīvības formas piedzima no Gara. Fiziskās,
materiālās formas – ir garīgo spēku manifestācija. Gars ir daudz spēcīgāks nekā
jūs domājat. Jūs esat uzauguši sava prāta materiālās
domāšanas rāmjos, kas jums stāsta, ka viss fiziskais, kā to apraksta fizikā – ir
realitātes pamats. Patiesībā viss ir otrādi. Gars nav nedzīvās matērijas
produkts. Visa matērija ir pildīta ar radošo apziņu, kas to
uztur.
Ļaujiet sev uz brīdi sekot savai iztēlei.
Atcerieties, kas jūs bijāt tajos senajos laikos. Tas ir iespējams! Jūsu dvēsele
ir atvērta un neierobežota. Viņa nezina ne laiku, ne telpu. Iedomājieties, ka
jūs peldat virs okeāniem un mežiem ļoti tīrā un ēteriskā ķermenī. Jūs esat
apburti no skaistuma, ko redzat, un no piedzīvojuma, kas drīz, pavisam drīz
sāksies. Ieraugiet sevi kā eņģeli, kas pārņemts ar prieku un aizrautību. Jūs
jūtaties brīvi kā bērns, kas var darīt visu, ko vien vēlas. Un tagad
iedomājieties, kā jūs sakopojat visus savus spēkus, lai paustu savu prieka
sajūtu un cieņu dzīves skaistajam ziedam. Ļaujiet tēlam parādīties zieda formā,
kas jums visvairāk patīk. Ieraugiet tā krāsas un sajūtiet to no iekšpuses.
Ieklausieties, kā zieda smiekli plūst no tā sirds kā mazu zvaniņu mūzika, – tā
ir jūsu dvēseles mūzika. Tagad nosūtiet šo tēlu man, Zemei. Iedomājieties, kā
tas iekrīt manā klēpī un piepildās ar fizisko un ēterisko spēku, kas palīdz šai
dvēseliskajai sēklai iegūt materiālo formu. Tieši to jūs darījāt tajos senajos
laikos. Jūs ļāvāt savai iedvesmas plūsmai savaldzināt jūs un piepildījāt mani ar
to. Un es biju atsaucīga. Es, apziņa, kas pastāv materiālajā pasaulē, vēlējos
piepildīties ar jūsu domformām un absorbēt tās.
Mūsu partnerība un sadarbība izriet no šī laika. Tas
ir iemesls, kāpēc dabas skaistums un nevainība, kas nav cilvēka dzīvības formas,
var jūs tik ļoti savaldzināt. Jūs ne tikai sajūsmina to fiziskais skaistums. Jūs
arī atceraties seno saikni starp jums un dzīvību uz Zemes, un to priekpilno
spēli, ko jūs kādreiz spēlējāt. Jūs veicinājāt daudzas dzīvības formas uz Zemes.
Lūk, cik dziļi un tālu stiepjas jūsu radošās spējas.
Tajā laikā, par kuru es tagad runāju, Visumā
pastāvēja arī tumsas spēki, kas ļoti interesējās par Zemes apziņas uzplaukumu.
Tumsas spēki – ir tikai enerģijas, kas nav apjautušas savu
Dievišķo dabu, un tāpēc tie tic, ka, lai būtu veseli un pilnīgi, tiem
ir nepieciešams kaut kas ārējs. Šie tumsas spēki vēlējās baroties no dzīvības uz
Zemes, kura izstaroja tādu milzīgu enerģiju un vitalitāti. Atbildot uz tumšo
spēku iejaukšanos, jūs vēlējāties aizsargāt dzīvību uz Zemes. Jūsu emocijas ļoti
līdzinās vecāku jūtām, kas cenšas pasargāt savu bērnu no briesmām. Lai satiktos
ar nelūgtajiem viesiem un aizsargātos no tiem, jums bija nepieciešami daudz
blīvāki ķermeņi un jādzīvo daudz blīvākās vibrācijās, ne tik smalkās, kā eņģeļu
valstībā. Faktiski tumsas spēku iebrukums iededza jūsos kaislības dzirksti un
cīņas garu, un tas, savukārt, ievilka jūs daudz dziļāk matērijā. Nākamais solis
jūsu ceļojumā bija savas eņģeliskās būtības atstāšana un jūs nostājāties uz
inkarnācijas ceļa.
Līdz ar šo soli jūs kaut kādā ziņā zaudējāt
nevainību. Pirms šī soļa bija vilcināšanās brīdis, kad jūs sapratāt, ka, kļūstot
daudz materiālāki, jūs gatavojaties atlaist kaut ko ļoti dārgu. Jums bija
jāzaudē savi eņģeļu spārni, kas simbolizē brīvību no laika un telpas, no
dzimšanas un nāves, no bailēm un ilūzijas. Un tomēr bija kaut kas, kas jūs ļoti
piesaistīja inkarnācijas piedzīvojumiem. Kā es jums jau teicu, jūs bijāt
kaislīgi un drosmīgi eņģeļi. Un tā tam arī bija jābūt. Acīmredzot jūsu ceļojumā
notika negatīvs pavērsiens, kad jūs atlaidāt savu eņģelisko būtību un
iesaistījāties cīņā ar tumsas spēkiem. Jūs ļoti ilgu laiku bijāt iesaistīti
daudzos konfliktos un karos. No otras puses, šī iegremdēšanās dziļumos ļāva
izplatīt jūsu eņģeliskās enerģijas uz pašiem tālākajiem Visuma nostūriem. Jūsu
eņģeliskā enerģija ir neatņemama jūsu sastāvdaļa un, pat ja
uz laiku tā ir jums nepieejama, to jums nav iespējams atņemt.
Jūsu pirmie mirstīgie ķermeņi nebija no tādas
fiziskās matērijas, kā jūs to pazīstat tagad uz Zemes. Tie nebija tik blīvi un
kompakti. Ar cilvēka acīm tos nebūtu iespējams redzēt. Jūsu apziņa bija daudz
mazāk fokusēta nekā tagad. Jūs vēl aizvien viegli iegājāt fiziskajā formā un
izkļuvāt no tās, un pieredzējāt realitāti tā, kā tagad to piedzīvojat miega
stāvoklī. Jūs nejutāties atdalīti, „Es” nebija atšķirts no ārējās pasaules.
Tagad jūs esat ļoti piesaistīti savai fiziskajai formai. Daudzi no jums domā, ka
viņi ir šī fiziskā forma un ka viņi nomirs kopā ar fizisko ķermeni. Jūsu
agrākajos iemiesojumos tā nebija un jūs bijāt daudz brīvāki, gājāt un darījāt
to, kas tiešām patika. Un tomēr jūs bijāt apmulsuši. Kaut arī jums bija nodoms
cīnīties par gaismu un aizsargāt dzīvību, jums nācās saskarties ar tumsas
emocijām, tādām kā bailes, posts un šaubas. Līdz ko jūs iesākat cīņu ar kaut ko
vai ar kādu, jūs varējāt tikai daļēji absorbēt sava pretinieka vibrācijas. Ja
tas tā nenotiktu, nebūtu nekāda pamata, lai uzsāktos cīņa, un jūs vienkārši
pārceltos uz citām blīvuma sfērām.
Kā eņģeļiem jums patiešām bija tikai lielas un cēlas
jūtas. Tās bija prieks, entuziasms un spēcīgas savienojuma sajūtas. Kad jūs
aizgājāt pa iemiesošanās ceļu, apkārt jūsu Dvēselei veidojās
emocionālais ķermenis. Šis enerģētiskais ķermenis satur emocionālās reakcijas,
kas parādās tad, kad jūs neuztverat realitāti no vienotības un savienojuma
viedokļa. Eņģeļu jūtas mīt sirdī. Emocijas, kuras jūs sajūtat
iemiesošanās stāvoklī, ir saistītas ar trim zemākajiem centriem (čakrām), kas
jūsu ķermenī ir izkārtotas saules pinumā, vēdera lejasdaļā un mugurkaula
pamatnē. Šīs trīs čakras veido iemiesojuma kāpnes. Caur tām
jūs apmainījāt vienotības pieredzi pret dualitātes pieredzi. Tieši
caur tām jūs kāpjat tagad augšā no dualitātes uz vienotību.
Jūsu emocionālais ķermenis ir vislielākais šķērslis iekšējam mieram un brīvībai,
jo tas satur bailes, skumjas un naidu. Tomēr ceļš uz brīvību un
apgaismību iet caur emocionālo ķermeni, nevis tam blakus vai apejot to. Mēs par
to parunāsim vēlāk.
Kad jūsu emocionālais ķermenis kļuva smagāks un
blīvāks un jūs pazaudējāt savas izcelsmes pēdas, parādījās iespēja iemiesoties
kā cilvēkiem. Tajā pašā laikā jūs kļuvāt par plaši ceļojošām dvēselēm. Jūs
iemantojāt gan gaišos, gan arī tumšos dzīves aspektus. Dualitātes enerģijas
sasaistīja jūs, kas nozīmē, ka jūs ilgstoši ticējāt tām ilūzijām, ko tās rada.
Ja jūs dzīvojat dualitātē, tad dziļi sevī ticat, ka esat
vientuļš, bailīgs un bezspēcīgs un ka jums ir nepieciešams kaut kas no ārpuses,
kas jūs pabaro, aizsargā un atzīst jūs. No šī brīža jūs sākāt
izplatīt savu varu pār citiem un slēpāt savu vājumu. Vai arī kļuvāt pavisam vāji
un atdevāt savu spēku citiem, kas vēlējās baroties ar jūsu dzīvības spēku.
Vienalga – vai jūs esat noziedznieks vai upuris šajā spēlē, būtiskāko kļūdu jūs
pieļaujat brīdī, kad domājat, ka nespējat sajust veselumu/viengabalainību sevī.
Ir caurums, ko jūs vēlaties aizpildīt, neatkarīgi no tā, vai jūs esat saimnieks
vai kalps. Kā jau daudzi no jums to ir piedzīvojuši, tā ir ļoti sāpīga spēle.
Tajā tālajā pagātnē bija brīdis, kad jūs to ļoti skaidri sapratāt. Tas bija
pārmaiņu brīdis. Jūs izmēģinājāt spēles abas galējības un uzzinājāt, ka nav
reāla risinājuma nevienai no tām. Jūs zinājāt, ka ir kaut kas jāmaina, bet
nezinājāt kā. Jūs ļoti attālinājāties no sākotnējās iekšējās eņģeliskās brīvības
un prieka. Tomēr jūsu emocionālajam ķermenim atmiņā ir ilgas pēc mājām. Jūs
zinājāt, ka pastāv kaut kas tāds, kur jūs gribētu atgriezties, Mājas, esamības
stāvoklis, ko jūs sajūtat kā debesu ekstāzi. Jūsu
emocionālais ķermenis tagad iziet uz jauna attīstības ceļa. Izpratis duālisma
galējības, tas sāk vērsties sevī. Šīs apziņas izmaiņas radīja impulsu
iemiesojumam uz Zemes cilvēka veidolā.
Tajā brīdī uz Zemes jau pastāvēja cilvēki kā
bioloģiskā dzīvības forma. Tomēr, kad jūs iemiesojāties šajās dzīvības formās,
jūs tām kaut ko pievienojāt un cilvēkus padarījāt par cilvēciskām būtnēm, kuri
apzinās sevi. Cilvēka bioloģija ir attiecināma uz dzīvnieku valsti, tomēr
cilvēks tika radīts ar tādiem spēkiem, kas nav vien tikai Zemes dabiskās
izcelsmes. Cilvēks no dzīvnieka atšķiras ar to, ka spēj
apzināties sevi. Ar šīm spējām cilvēks var
pārveidot savu emocionālo ķermeni un apzināti izplatīt savu sirds enerģiju uz
Zemes. Tajā pašā laikā pārējās dabas valstības izstaro prieku un
neapzinātu eņģeļu klātbūtnes sajūtu, taču cilvēces misija ir
pārvērst to apzinātā enerģijā.
Iemiesojoties cilvēka veidolā, tādā, kāds viņš tajā
laikā bija uz Zemes, jūs viņa attīstībai pievienojāt kaut ko un šis
papildinājums bija pretrunīgs. No vienas puses, pašapziņai bija lielas
perspektīvas, bet no otras puses, tā varēja jūs maldināt. Kļūstot par cilvēku uz
Zemes, jūs vēlējāties apvienoties ar savu dzīvi uz tās un kļūt par maigu
radītāju un glabātāju, kāds reiz bijāt. Būt par cilvēku – tā ir bagāta un
sarežģīta realitāte. Cilvēka būtībā savienojas daudzi realitātes aspekti. Daļēji
jūs esat dzīvnieki, augi un minerāli, daļēji – kosmiska būtne ar garu galaktisko
vēsturi. Cilvēks ir – gaisma un tumsa, pazudinātais un pestītājs, ciešanu un
posta avots, un tajā pat laikā cerības, mīlestības un radošā spēka vēstnesis.
Cilvēkā saplūst daudzi spēki, lai apvienotos un darbotos
kopā. Cilvēka apziņai ir spēja apvienoties ar pavisam atšķirīgām
dzīves jomām un atjaunot visas tās idejas, kuras ir vienotības pamats. Reizē ar
to, ka cilvēce spēj apjaust šo brīnišķīgo ideju, tā saņem arī iespēju izdarīt
nopietnas kļūdas. Mērķis vēl joprojām var tikt sasniegts. Cerības vēl nav
zaudētas.
Šajā gadsimtā cerība pieauga kā nekad agrāk. Cilvēka
apziņā notika būtiskas izmaiņas. Es nupat pieminēju kādu punktu jūsu pagātnē,
kurā jūs sapratāt, ka glābšana nevar notikt enerģijas zagšanas un atdošanas
rezultātā, bet glābšana var notikt iekšējās vienotības
meklējumos. Šī izpratne tagad dzimst cilvēka apziņā. Tas vēl nav
augs, tā ir tikai sēkla. Bet izmaiņas notiek un cilvēces sirdī kaut kas dzimst.
Sirds ir dažādu apziņas sfēru savienojošais spēks, kas ir cilvēkā: zemes,
galaktikas un kosmosa līmenī. Aicinājums uz mieru un brālību tagad tiek
izplatīts visos šajos līmeņos un šis kolektīvais aicinājums rada enerģijas
vilni, kas apņem mani, Zemi.
Ja jūs jūtaties manu vārdu aizkustināti un atzīstat
to, tad jūs esat viens no tiem, kas ir ņēmis vērā šo sirds aicinājumu. Jūs esat
viens no tiem, kas vēlas dot savu ieguldījumu Zemes apziņas pārveidošanā. Es
sveicu jūs un vēlos jums palīdzēt. Es jums stāstu šo garo stāstu, lai jūs
saprastu, ka patiesībā savas būtības pašā kodolā – jūs esat eņģeļi. Jūsu
pieaugošā sevis apzināšanās palīdz man. Ja jūs atcerēsieties, kas jūs patiesībā
esat, – mēs atkal varēsim sadarboties.
Es redzu jūsu skumjas un vēlmi doties Mājās. Es
redzu, kā jūs tiecaties uz laimīgu un bezrūpīgu stāvokli, kas, no vienas puses,
bija jums tik tuvs un pazīstams kādreiz, bet, no otras puses, tik ļoti tāls
tagad. Ir pienācis laiks atgriezties pie tā, kas jūs esat. Ir pienācis laiks
pakāpties pa kāpnēm un iekļaut savu emocionālo ķermeni savā
sirdī. Apņemiet savas sāpes, smaguma sajūtu un skumjas ar eņģeļu
maigo un līdzjūtīgo apziņu, kas jums ir tik dabiska. Jūs varat dziedināt
sevi.
Jūs tagad kļūstat par eņģeļiem,
kas spējīgi uzturēt savu gaismu visblīvākajās realitātes
jomās. Jūs kļūstat par
apzinātiem Radītājiem, kas iemācījušies izpaust sevi gaismas un tumsas jomās,
nezaudējot sevi tajās. Jūs nesat apziņas sēklu, kas pārvērtīs jūsu apkārtējo
pasauli. Jūs kļūstat par garīgajiem skolotājiem. Garīgais skolotājs – nav kāds,
kurš atnācis no augstākām valstībām, lai iemācītu nejēgām, kas ir dzīve. Patiess
skolotājs pats ir izgājis cauri tumsai un pasniedz jums roku ne jau aiz
iedomības, bet no dziļi izjustas iekšējās vienotības.
Piedzīvojums, ko reiz sākāt kā radošie eņģeļi,
tuvojas beigām. Un jo īpaši tieši šajā pēdējā jūsu ceļojuma posmā jūs tiekat
aicināti atkal apvienoties ar mani, ar to dzīvības formu, uz kuras ir
norisinājies jūsu eksperiments. Ļaujiet sev ceļot savā iztēlē. Kļūstiet par
sapņotājiem un gaišreģiem, kas reiz bijāt. Atzīstiet to diženumu, kas caur jums
vēlas iemiesoties uz Zemes. Kļūstiet atkal par eņģeļiem, kas laipni uztic sevi
dzīves maģijai. Ļaujiet, lai jūs vada tas, kas jums sniedz prieku un iedvesmu.
Eņģelis jūsos neko citu nevēlas, kā tikai būt pilnībā par cilvēku. Sajuzdamies
vienots ar šo eņģeli iekšienē – jūs atnesat gabaliņu Debesu uz Zemes.
© Pamela Kribbe 2011
