Aluna Joy Yaxk’in
Desmitiem gadu garumā esam pakāpeniski modušies...
saņemot enerģijas viļņus jeb padeves, kas modinājušas un tricinājušas mūsu
miegu. Mēs atceramies tos brīžus, kad sasniedzām izšķirošos „aha” momentus, kad
sāka mainīties mūsu dzīve, lai nekad vairs nebūtu tāda kā agrāk. Mēs esam
izgājuši cauri daudziem tādiem momentiem. Esam pamanījuši arī to, ka šādas
enerģiju padeves notiek arvien biežāk un ātrāk.
No piedzimšanas brīža mēs esam bijuši ieprogrammēti- pamosties. Tā bija pašapjausmas ēra un visu iepriekšējo dzīvju uzkrātās pieredzes ēra. Mēs sākām aptvert visuma patiesības un kolektīvās apziņas masu globālās ilūzijas. Mēs sākam saprast, kas mēs esam patiesībā; ne tikai cilvēkbūtnes, bet arī dievišķas dvēseles un gars.
No 1980. gadu vidus mērķtiecīgi tikām „mērcēti” aizvien pieaugošās enerģijās, lai spētu sasniegt pašreizējo hiper ātrumu. Cilvēkiem, kuri dzima 80.gados vai vēlāk, trūkst dzīves emocionālo stundu un vēsturiskās laika līnijas. Tomēr tiem nācies atrast mājas šajā ātri mainīgajā pasaulē. Un mūsu apziņas lokā nonāca Indigo Bērnu fenomens. Daudzi indigo dzimuši jau daudz agrāk, sākot no 40ajiem līdz 70ajiem gadiem, tikai tiem ir bijis vairāk laika sagatavoties un mācīties, bet tie netika atzīti vai nosaukti par indigo, jo pasaule vēl nebija pietiekoši pamodusies, lai tos saskatītu.
No piedzimšanas brīža mēs esam bijuši ieprogrammēti- pamosties. Tā bija pašapjausmas ēra un visu iepriekšējo dzīvju uzkrātās pieredzes ēra. Mēs sākām aptvert visuma patiesības un kolektīvās apziņas masu globālās ilūzijas. Mēs sākam saprast, kas mēs esam patiesībā; ne tikai cilvēkbūtnes, bet arī dievišķas dvēseles un gars.
No 1980. gadu vidus mērķtiecīgi tikām „mērcēti” aizvien pieaugošās enerģijās, lai spētu sasniegt pašreizējo hiper ātrumu. Cilvēkiem, kuri dzima 80.gados vai vēlāk, trūkst dzīves emocionālo stundu un vēsturiskās laika līnijas. Tomēr tiem nācies atrast mājas šajā ātri mainīgajā pasaulē. Un mūsu apziņas lokā nonāca Indigo Bērnu fenomens. Daudzi indigo dzimuši jau daudz agrāk, sākot no 40ajiem līdz 70ajiem gadiem, tikai tiem ir bijis vairāk laika sagatavoties un mācīties, bet tie netika atzīti vai nosaukti par indigo, jo pasaule vēl nebija pietiekoši pamodusies, lai tos saskatītu.
Kopš 2008.gada līdz šim mēs aizvien biežāk apjaušam, ka
zaudējam interesi par materiālo pasauli un sajūtam sevī vēlmi (gribu)
sastapties ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem. Esam sajutuši sevī spiedienu- radīt
kaut ko jaunu, tikai nezinām- ko tieši. Pasaule pamazām sāk kļūt par „esi te un
izdari to” realitāti. Mūsu dzīve bieži vien līdzinās filmai “Ground Hog Day”.
Nemainīga palikusi mūsu iekšējā sajūta, kodola sajūta- par līdzīgi domājošu
ģimeni. Dziļās saiknes ar dvēseles ģimeni ir vienīgais, kas mūs patiešām
interesē. Mēs pārbaudām un apstrīdam visu agrāk mācīto un pieredzēto. Realitāte
mainās mūsu acu priekšā.
Mēs izjūtam arī lielu vajadzību pēc brīvības. Mēs gribam tapt brīvi... neietekmēti no jebkāda veida fiziskajiem, mentālajiem vai emocionālajiem ierobežojumiem. Tas radījis varenu pārvietošanos uz vēl nezināmiem galamērķiem... fiziski, emocionāli un garīgi. Mums ir bijusi drosme sagriezt vecās saites, vienlaikus nezinot, kur nosēdīsimies nākotnē. Tā ir masu rekalibrācija. Mēs esam mācījušies uzticēties savai sirdij un esam sākuši dzīvot, pārvarot skaļo un trokšņojošo kontrolējošo prātu. Baiļu vietā mēs izvēlamies mīlestību. Soli pa solim, ar katru savu izvēli, ko veicam no mīlestības pozīcijām, mēs transformējam masu nepareizi- kvalificēto zemapziņas enerģiju. Tā kļūst vājāka un ‘kalsnāka’ līdz būs prom pavisam.
Sākot no 2011.gada marta saulstāvjiem, notikumi patiešām ir „uzkarsuši”, jo sākām ieiet dievišķajā neitralitātē un sākam ieņemt aculiecinieku statusu. Mēs izvēlējāmies palikt šajā pasaulē, lai kalpotu, bet mēs vairs neesam un nepiederam šai pasaulei. Un tas mazliet mulsina. Mēs nezinām, ko darīt tālāk, jo gandrīz jau visā pilnībā esam atbrīvojušies no visa, kas mūs te ir saistījis. Pateicoties šai atraisītībai (atšķetinātībai) mēs uzsākam dievišķā meklējumus. Mēs gribam atrast vietu, lai iezemētu sevi, jo tas ir mūsu dabā- to darīt. Mēs sajūtam, ka tuvā nākotnē kaut kas neskaidri iezīmējas, bet nevaram to redzēt, saprast vai izskaidrot. Bet viens ir skaidrs...dziļi mūsu būtības pamatos sākam sajust jaunas pasaules piedzimšanu. Pēc šīs vasaras saulgriežiem un aptumsumiem process ar jaunu spēku iegriezās PAMATĪGĀ šīs jaunās pasaules virzienā. Un tagad jau vairs nav atpakaļceļa. Jaunais mērķis būs klāt pavisam drīz.
Šajā laika punktā šī dievišķā neitralitāte darbojas, sargājot mūsu peldējumu virs mainīgās pasaules. Mēs esam kā reaktīvās lidmašīnas, kurām nav nosēšanās skrejceļa. Mēs esam paraugs. Kad reiz pasaule droši būs ieradusies aiz pārmaiņu punkta, mēs spēsim ieviest tās vīzijas, ko reiz esam skatījuši sevī. Jaunā pasaule sāks ātri manifestēties, un tā BŪS tāda, kādu mēs to veidosim.
Patlaban nepacietīgi turpinām meklēt dziļi savās sirdīs un uzdodam jautājam: „ko mēs gribam?” jo esam raduši manifestēt kādā noteiktā veidā. Ground Hog Day kļūst par apnicīgu nogurdinošu atkārtošanos. Un tad cenšamies izlauzties cauri tai sienai, ko sajūtam. Vai šī Ground Hog Day sagrāves sajūta nozīmē to, ka sākam dzīvot pirmajās jaunās pasaules pakāpēs? Vai tas nozīmē to, ka dabas likumi, kas regulē manifestēšanos ir pārgājuši jaunā dimensijā?
P.S. atgādinājums... Zvaigžņu Vecajie jau gadiem ilgi teikuši, ka visi dabas likumi, kas sasaista kopā mūsu dimensiju mainīsies tad, kad pienāks laikmetu maiņa. Tie daudzas reizes teikuši, ka tas nenotiks tā kā mēs to domājam, un jaunā pasaule nāks ar lieliem pārsteigumiem.
Veids, kā mēs varam noteikt patiesību- ir sajust mūsu centrus. Bet šis centrs jau ir pārcēlies uz jauno nākotni. Tāpēc mums ir tik grūti būt skaidriem kādi jau bijām raduši būt... vismaz patlaban. Tas liek mums justies mazliet fobiski ieslodzītiem un nedrošiem gandrīz katrā mūsu dzīves jomā. Mums kļuvis grūti pieņemt pat relatīvi sīkus lēmumus bez uzmācīgas sajūtas par to, ka kaut kas nav kārtībā. Vecā, pazīstamā sirds skaidrība, kuru visur meklējam, vairs nav atrodama. Tad sanāk, ka mūsu centrs ir pārcēlies kaut kur citur. Tā it kā zeme zem kājām būtu pazudusi, mūsu sirdis ir pārcēlušās tieši tāpat. Mūsu sirdis, mūsu sakne, mūsu māju pamats, mūsu orientācijas punkts, utt...ir pārcēlies uz dziļāku un daudz tīrāku attīstības līmeni. Šim līmenim nav sakara ar individuālo es, tas ir balstīts visā kolektīvajā... VIENĀ. Katrai dzīvajai būtnei tiek uzlabota jauna sirds. Mēs sajūtam, ka tas ir jaunās pasaules jauno dabas likumu kāds no aspektiem.
Mēs atrodamies pamatīgā un spēcīgā sagatavošanās režīmā. Mēs pārejam no manifestēšanas lineārā laikā un sfērisko laiku. Tas ietekmē mūsu dzīves veidu un to, kā mēs radām. Mēs mācāmies radīt sfēriski, no daudzām pusēm un virzieniem, jaunā sirds centrā. Te ir ko mācīties.
Mācīšanās radīt sfēriskajā laikā rada pagaidu rezultātus. Mums atveras dažādas iespējas, lai manifestētu tieši tagad. Tā sakot, ugunī salikts liels daudzums dzelzs. Katra iespēja, kas parādās, ir vienādi svarīga. Un mēs cenšamies izsecināt- ko izvēlēties, apskatot katru ideju vai opciju kā atsevišķu variantu. Katrs šāds apskatītais variants nebūt vienmēr nav nepareizs, bet tas netiek sajusts arī kā pareizs, un mēs nekādi nesaprotam- kāpēc. Un mēs vēršamies pie nākamā varianta, izejam to pašu procesu un atkal nonākam pie tāda paša rezultāta. Tikai tad, kad atkāpjamies un apskatām notikumu plašākā skatījumā, un redzam VISUS variantus kopā kā vienu apvienotu vienību, tad mūsu sirdis saka „JĀ! TAS IR TAS! DARAM TĀ!” Ātri vien pēc šī sava atklājuma mēs sastopamies ar kādu lietu- šie varianti ir diezgan dažādi un šķiet fiziski neiespējams radīt vienotu vienību, jo tie izrādās aiziet daudzos dažādos virzienos. Tā ir sākuma pakāpe sfēriskajai radīšanai un daudz-dimensionalitātei. Vairākuzdevumu režīms (vienlaicīga vairāku uzdevumu pildīšana) paceļas pavisam jaunā un augstākā frekvencē. Tas ir norādījums mums par to, ka daudzdimensionālā radīšana/manifestēšana pavisam drīz būs iespējama. Pašlaik mums jāiemācās atrast savu jauno sirds centru jaunajā pasaulē.
Mēs izjūtam arī lielu vajadzību pēc brīvības. Mēs gribam tapt brīvi... neietekmēti no jebkāda veida fiziskajiem, mentālajiem vai emocionālajiem ierobežojumiem. Tas radījis varenu pārvietošanos uz vēl nezināmiem galamērķiem... fiziski, emocionāli un garīgi. Mums ir bijusi drosme sagriezt vecās saites, vienlaikus nezinot, kur nosēdīsimies nākotnē. Tā ir masu rekalibrācija. Mēs esam mācījušies uzticēties savai sirdij un esam sākuši dzīvot, pārvarot skaļo un trokšņojošo kontrolējošo prātu. Baiļu vietā mēs izvēlamies mīlestību. Soli pa solim, ar katru savu izvēli, ko veicam no mīlestības pozīcijām, mēs transformējam masu nepareizi- kvalificēto zemapziņas enerģiju. Tā kļūst vājāka un ‘kalsnāka’ līdz būs prom pavisam.
Sākot no 2011.gada marta saulstāvjiem, notikumi patiešām ir „uzkarsuši”, jo sākām ieiet dievišķajā neitralitātē un sākam ieņemt aculiecinieku statusu. Mēs izvēlējāmies palikt šajā pasaulē, lai kalpotu, bet mēs vairs neesam un nepiederam šai pasaulei. Un tas mazliet mulsina. Mēs nezinām, ko darīt tālāk, jo gandrīz jau visā pilnībā esam atbrīvojušies no visa, kas mūs te ir saistījis. Pateicoties šai atraisītībai (atšķetinātībai) mēs uzsākam dievišķā meklējumus. Mēs gribam atrast vietu, lai iezemētu sevi, jo tas ir mūsu dabā- to darīt. Mēs sajūtam, ka tuvā nākotnē kaut kas neskaidri iezīmējas, bet nevaram to redzēt, saprast vai izskaidrot. Bet viens ir skaidrs...dziļi mūsu būtības pamatos sākam sajust jaunas pasaules piedzimšanu. Pēc šīs vasaras saulgriežiem un aptumsumiem process ar jaunu spēku iegriezās PAMATĪGĀ šīs jaunās pasaules virzienā. Un tagad jau vairs nav atpakaļceļa. Jaunais mērķis būs klāt pavisam drīz.
Šajā laika punktā šī dievišķā neitralitāte darbojas, sargājot mūsu peldējumu virs mainīgās pasaules. Mēs esam kā reaktīvās lidmašīnas, kurām nav nosēšanās skrejceļa. Mēs esam paraugs. Kad reiz pasaule droši būs ieradusies aiz pārmaiņu punkta, mēs spēsim ieviest tās vīzijas, ko reiz esam skatījuši sevī. Jaunā pasaule sāks ātri manifestēties, un tā BŪS tāda, kādu mēs to veidosim.
Patlaban nepacietīgi turpinām meklēt dziļi savās sirdīs un uzdodam jautājam: „ko mēs gribam?” jo esam raduši manifestēt kādā noteiktā veidā. Ground Hog Day kļūst par apnicīgu nogurdinošu atkārtošanos. Un tad cenšamies izlauzties cauri tai sienai, ko sajūtam. Vai šī Ground Hog Day sagrāves sajūta nozīmē to, ka sākam dzīvot pirmajās jaunās pasaules pakāpēs? Vai tas nozīmē to, ka dabas likumi, kas regulē manifestēšanos ir pārgājuši jaunā dimensijā?
P.S. atgādinājums... Zvaigžņu Vecajie jau gadiem ilgi teikuši, ka visi dabas likumi, kas sasaista kopā mūsu dimensiju mainīsies tad, kad pienāks laikmetu maiņa. Tie daudzas reizes teikuši, ka tas nenotiks tā kā mēs to domājam, un jaunā pasaule nāks ar lieliem pārsteigumiem.
Veids, kā mēs varam noteikt patiesību- ir sajust mūsu centrus. Bet šis centrs jau ir pārcēlies uz jauno nākotni. Tāpēc mums ir tik grūti būt skaidriem kādi jau bijām raduši būt... vismaz patlaban. Tas liek mums justies mazliet fobiski ieslodzītiem un nedrošiem gandrīz katrā mūsu dzīves jomā. Mums kļuvis grūti pieņemt pat relatīvi sīkus lēmumus bez uzmācīgas sajūtas par to, ka kaut kas nav kārtībā. Vecā, pazīstamā sirds skaidrība, kuru visur meklējam, vairs nav atrodama. Tad sanāk, ka mūsu centrs ir pārcēlies kaut kur citur. Tā it kā zeme zem kājām būtu pazudusi, mūsu sirdis ir pārcēlušās tieši tāpat. Mūsu sirdis, mūsu sakne, mūsu māju pamats, mūsu orientācijas punkts, utt...ir pārcēlies uz dziļāku un daudz tīrāku attīstības līmeni. Šim līmenim nav sakara ar individuālo es, tas ir balstīts visā kolektīvajā... VIENĀ. Katrai dzīvajai būtnei tiek uzlabota jauna sirds. Mēs sajūtam, ka tas ir jaunās pasaules jauno dabas likumu kāds no aspektiem.
Mēs atrodamies pamatīgā un spēcīgā sagatavošanās režīmā. Mēs pārejam no manifestēšanas lineārā laikā un sfērisko laiku. Tas ietekmē mūsu dzīves veidu un to, kā mēs radām. Mēs mācāmies radīt sfēriski, no daudzām pusēm un virzieniem, jaunā sirds centrā. Te ir ko mācīties.
Mācīšanās radīt sfēriskajā laikā rada pagaidu rezultātus. Mums atveras dažādas iespējas, lai manifestētu tieši tagad. Tā sakot, ugunī salikts liels daudzums dzelzs. Katra iespēja, kas parādās, ir vienādi svarīga. Un mēs cenšamies izsecināt- ko izvēlēties, apskatot katru ideju vai opciju kā atsevišķu variantu. Katrs šāds apskatītais variants nebūt vienmēr nav nepareizs, bet tas netiek sajusts arī kā pareizs, un mēs nekādi nesaprotam- kāpēc. Un mēs vēršamies pie nākamā varianta, izejam to pašu procesu un atkal nonākam pie tāda paša rezultāta. Tikai tad, kad atkāpjamies un apskatām notikumu plašākā skatījumā, un redzam VISUS variantus kopā kā vienu apvienotu vienību, tad mūsu sirdis saka „JĀ! TAS IR TAS! DARAM TĀ!” Ātri vien pēc šī sava atklājuma mēs sastopamies ar kādu lietu- šie varianti ir diezgan dažādi un šķiet fiziski neiespējams radīt vienotu vienību, jo tie izrādās aiziet daudzos dažādos virzienos. Tā ir sākuma pakāpe sfēriskajai radīšanai un daudz-dimensionalitātei. Vairākuzdevumu režīms (vienlaicīga vairāku uzdevumu pildīšana) paceļas pavisam jaunā un augstākā frekvencē. Tas ir norādījums mums par to, ka daudzdimensionālā radīšana/manifestēšana pavisam drīz būs iespējama. Pašlaik mums jāiemācās atrast savu jauno sirds centru jaunajā pasaulē.
Patlaban mēs tiekam sinhronizēti ar jauno, dievišķo
laiku. Jau sākam sajust to, kāda jaunajā pasaulē varētu būt manifestēšana. Un tā
būs daudz ātrāka, nekā mēs domājam. Mēs radīsim jau tikai ar intuīciju...
pazīstama arī kā mūsu sirds. Lielais ātrums tiks sajusts kā kvanta lēciens
apziņas radīšanā. Dievišķajai laika sinhronizācijai ir savi pavedieni. Mēs jau
tagad sevi sajūtam šurpu turpu lēkājam starp lietām un notikumiem, kurus mēs
domājam, ka manifestējam savās dzīvēs. Kādā brīdī mums viss ir skaidrs, bet
nākamajā, šī sajūta ir pazudusi. Ne jau tas skaidrības mirklis bija nepareizs.
Tikai mēs pārāk ilgi tūļājāmies pirms
sākām rīkoties un visums vienkārši pārgāja jau pie nākamā varianta
(opcijas). Šis jaunais radīšanas stils kustās ātrāk nekā mēs spējam šobrīd radīt;
tāpēc ir vajadzīga dievišķā laika sinhronizācija. Kad savienojamies ar savu
jauno sirds centru, mēs redzēsim, ka manifestēšanās notiek ļoti oriģinālā un
daudz- dimensionālos veidos, un tad būsim ritmā ar visumu.
Mēs nezināsim, kas atrodas mūsu priekšā. Tāpat nezināsim to dienu vai stundu, kad noslēgsies transformācijas un laikmetu grieži. Neviens pareģis, čenelers, mistiķis vai intelektuālis nezina uz to atbildi. Ješua saka: „Turiet ieslēgtas lampas.” Citiem vārdiem- esiet atvērti visām iespējām. Esiet gatavi ielēkt, kad visas iespējamības savirzās jūsu jaunajā sirds centrā, un durvis plaši atveras, lai jūs savu reaktīvo lidmašīnu varētu nosēdināt. Tagad mēs visi atrodamies vienā laivā... tā kā tam jābūt....jo mums jālec visiem kā VIENAM.
.
ALUNA JOY YAXK'IN is a Earth Oracle and Star Messenger.
She is an internationally known author, spiritual life coach, sacred site guide,
alternative historian, ordained minister and modern mystic. She inspires and
encourages others to recognize and accept their own authentic divinity and
connection to God. Copyright © 2011 - Permission is granted to copy and
redistribute this article on the condition that the content remains complete,
full credit is given to the author(s), and that it is distributed freely. Aluna
Joy Yaxk'in, PO Box 1988 Sedona, AZ 86339 USA Web:www.AlunaJoy.com
13.septembris/2011
13.septembris/2011
tulkoja
Māra Brante
.
