otrdiena, 2011. gada 4. oktobris

Latviešu tautastērpi no senatnes līdz mūsdienām


 
7. oktobris, Katlakalna Tautas namā
Latviešu tautas Dzīvesziņa - tikšanās ar tautastērpu pētnieci un darinātāju Ingrīdu Kaži, piektdien, 7. oktobrī plkst.19.00
Latviešu tautas tērps no senatnes līdz mūsdienām- saruna par tautastērpu nēsāšanas tradīciju, enerģētisko būtību un jēdzienisko saturu.
Ingrīda Kaže ir piecu tautastērpu īpašniece. Tie ir dažādu Latvijas novadu tautastērpi, kuru gatavošanā Ingrīda ielikusi daudz darba, laika, pūļu, zināšanu, prasmju... Daudzas tērpu detaļas ir pašas Ingrīdas darinātas. Vairakkārt Ingrīda guvusi atzinību Tradicionālajās, Dziesmu svētku laikā norisējušajās, Tautastērpu skatēs.
 Līdztekus vissmalkākajai praktiskajai precizitātei un rūpībai, kas nepieciešama Latvijas dažādo novadu tērpus darinot un nēsājot, līdztekus īpašās tautastērpa estētikas izzināšanai Ingrīda iedziļinājusies arī tautastērpa smalkajā, varbūt neredzamajā satvarā – enerģētiskajā laukā. Tas ir lauks, strāvojums, virmojums, neredzamie viļņi un atskārstās sajūtas, ko tērps izraisa un ar ko ietekmē un iespaido gan nēsātāju, gan apkārtējo vidi.
 Šī tikšanās īpaši svarīga varētu būt tiem, kuri paši darina sev goda un ikdienas tērpus, tiem, kuri domā un vēlas gādāt par mūsu, latviešu tautas senās un mūžīgās estētikas saglabāšanu ne tikai pūra lādēs, bet arī iziet ar tiem tautā, svētkos, godos, ikdienā.
 Mūsdienās daudziem tautastērps ir tikai arhaiska parādība, bet arvien vairojas to ļaužu skaits, kuriem tas ir ne tikai sena un glabājama tradīcija, bet arī tērps, kas tiek uzvilkts svētkos un godos. Jā, tas arī ir mainīgs, jo dzīva tradīcija ir tā, kas mainās un attīstās. Kas tautastērpā drīkst būt maināms, kam jāsaglabājas cauri laikiem, kas ir tā svarīgais kodols... Sarunā arī par šo.
Ieeja- Ls-1.50 ( ar Drauga karti- Ls-1.00)