Saņēmos un parakājos, kas tad ir
Dzīvās Ētikas Mācība. Uzrunāja. Ātrumā pašķirstot, īpaši speciāla sadaļa (ap 600
punktiem) par SIRDI.
Tikai daži:
- Sirds ir centrs, bet vismazāk egocentrisms. Sirdī
mīt nevis patība, bet vispārcilvēcība. Tikai saprāts ietin sirdi egocentrisma
tīmekļos. Labsirdības mēraukla ir ne tik daudz tā saucamie labie darbi, kurn
cēloņi ir pārāk dažādi, bet gan pati iekšējā labestība. Tā iededz gaismu, kas
kliedē tumsu. Tādējādi sirds patiešām ir starptautisks orgāns. Auras simbols
mums ir gaisma, bet tās radītāja ir sirds. Cik nepieciešami ir iemācīties izjust
sirdi nevis kā sev, bet visai pasaulei piederošu. Vienīgi šī izjūta palīdzēs
atbrīvoties no egoisma, saglabājot uzkrājumu individualitāti. Nav viegli
apvienot individualitāti ar Visuma ietveršanu, bet ne velti sirds magnēts
savienojas ar "kausu". Var saprast, ka sirds izstaro īpašu gaismu, ko nervu
viela lauž dažādi. Psihiskās enerģijas kristāls taču var būt dažādi
iekrāsots.
- leteiciet runāt par garīgo. Garīgo atmiņu vidū
var rast daudz noderīga. Turklāt garīga rakstura pārruna pasargā no netīrumiem
un aizkaitinājuma. Garīgu izpausmju apliecinājums mazinās naidu pret Neredzamo
Pasauli. Tur, kur bieži notiek garīguma pilnas sarunas, uzkrājas īpaša aura. Ja
arī šīs sarunas ir nepilnīgas, tomēr tās ir pārbaudes akmens
klātesošajiem.
- Jūs zināt, ka iedvesma iespējama jebkurā valodā;
tādējādi uzskatāmi tiek pierādīts, ka saprašanas jēga un būtība nav atkarīga no
konvencionālajām valodām. Sirds sapratnes pastāvēšanu uzskatu par nepieciešamu
soli, lai tuvotos Mums. Smalkās Pasaules valoda ļauj īstenot sapni par
savstarpēju saprašanos. Šī iespēja ir jāapzinās, pirms sāk to izmantot.
- Kā magnēts pievelk zināmus metālus, tā sirds
pieņem Svētību. Kā sūklis sevī ievelk šķidrumu, tā ādas poras sevī iesūc Zemes
indi. Bet apzināti uzņemta prāna padara rāmu indes izplūšanu.
- Ļaujiet sirdij šad tad parunāties ar Augstāko
Pasauli. Šī saruna var notikt dažādās valodās. Varbūt sirds atsauks atmiņā
daudzu dzīvju stundas? Varbūt saruna notiks bez vārdiem, bez norādījumiem un
padomiem - tikai augšupceļoša un pacilātību nostiprinoša. Var būt pateicības
pilna klusēšana un klusēšana gatavības spēkā. Pieaug sirds liesma, tiecoties
savienoties ar Augstāko Pasauli. Vienīgi sirds atradīs ceļu uz Hierarhiju. Sirds
stiprināsies ar Augstākā vareno spēku. Vienīgi sirds būs cietoksnis cīņā.
- Doma ir esošās laimes izpaušanās. No sirds
atrauta doma nespēj izurbties cauri Esošā virsmai, bet sirds doma ir kā
neapturama bulta! Nevajag apmulst, ja doma dzimst, enerģijai kāpinoties; šīs
domas kā tarāns ietrieksies Esošā dzīlēs. Tādēļ pēc ārējās darbības novērtēsim
radošās domas īstumu.
- Saule ir sistēmas sirds - tāpat kā cilvēka sirds
ir organisma saule. Daudz ir siržu - sauļu, un Visums ir siržu sistēma, tāpēc
Gaismas kults ir sirds kults. Saprast to abstrakti nozīmē atstāt sirdi aukstumā.
Bet, tiklīdz saules - sirds Gaisma top par dzīvību, kā īsta saule iemirdzas
vajadzība pēc magnēta siltuma. Ir teikts: "Pārej Santanu pa sirdi." Tā var
padarīt tuvāku sirds jēdzienu. Sirds ritmu var uzskatīt par dzīves ritmu. Mācība
par sirdi ir gaiša kā saule, un sirds siltums ir tikpat steidzīgs kā saules
stars. Ikviens ir brīnījies, kā uzlecošas saules stars vienā mirklī visu
sasilda. Tāpat to spēj sirds! Runāju par sirds siltumu, kad tas ir īpaši
vajadzīgs. Tiekšanās doma iededz izplatījumu, bet sirds siltums ir kā pastāvīgs
pavards. Sirds siltumā mīt vīrišķība - tas ir jāiegaumē! Tumšo spēku parādīšanās
ir kā salna sējumiem. Vienīgi sirds siltums dod mirdzošu vairogu. Bet, cik maigi
izbaudām gaismas viļņus, tikpat uzmanīgi jātuvojas sirdij.
- Sirds, kas atdevusies labajam, nemitīgi izstaro
svētību neatkarīgi no apzinātajiem sūtījumiem. Arī saule nesūta iepriekš
paredzētus starus. Sirds, kas nodevusies ļaunumam, nemitīgi raidīs apzinātas un
neapzinātas bultas. Labestības pilna sirds vairo ap sevi veselību, smaidus,
garīgo labklājību. Ļaunuma pilna sirds iznīdē siltumu un kā lietuvēns izsūc
dzīvības spēkus. Tā nerimstoša ir tiklab labās, kā arī ļaunās sirds darbība.
Labā un ļaunā nosacījumi Esības zemākajā plānā atšķiras no to nozīmes Augstākajā
Pasaulē. Var iedomāties mirdzošas Gaismas ēzi un draudīgu tumsas bezdibeni. Tik
baismīgi krustojas dēmonu un Ercenģeļu zobeni! Cik daudz siržu tiek pievilkts
Gaismai un tumsai šīs kaujas dzirksteļu vidū!
- Skaidri jāiztēlojas pastāvīgais sirds izstarojums.
Jāsaprot, kāpēc labai sirdij tā sāp ļaunu siržu tuvums. Ne smaids, ne piespiedu
grimase nenoslēps ļaunas sirds izstarojumu. Laba sirds var just arī taisnīgu
sašutumu, bet dusmas ir ļaunuma jomai piederīgas. Tikai tiekšanās uz Hierarhiju
var novilkt robežu starp daudzajām jūtām.
- Pēc visiem norobežojumiem neizbēgami nonākam pie
sirds sintēzes. Neatgādināsim, ka klusēšana ceļas no visu skaņu sajaukšanas.
Tāpēc iemācīsimies salīdzināt sirdi ar klusēšanu. Bet šī klusēšana nebūs tukšums
- tā piepildīs izplatījumu ar domas sintēzi. Kā sirds lūgsnai nav vajadzīgi
vārdi, tā piepildītam klusumam nav vajadzīgas formulas. Spriegai klusēšanai
vajadzīgi daudzi domu un labu velmju uzslaņojumi. Klusēšanas saspriegta sirds,
piesātināta kā dinamo, pukst Pasaules ritmā, un personiskās vēlmes pārtop
vadošajā Pasaules Gribā. Tā veidojas sadarbība ar tālajām pasaulēm.
- Ja sirds ir enerģiju akumulators un
transmutators, tad jābūt arī labākiem apstākļiem šo enerģiju aktivizēšanai un
pievilkšanai. Galvenais pamatnosacījums ir darbs - kā garīgais, tā fiziskais.
Šajā kustībā pulcējas kopā enerģijas no izplatījuma. Bet darbs ir jāsaprot kā
dabisks dzīves piepildījums. Ikviens darbs ir svētība, bet bezdarbības
pārgudrība kosmiskajā nozīmē ir viskaitīgākā. Iemīļot darba bezgalību jau ir
nozīmīgs ievadījums, kas sagatavo uzvarai pār laiku. Laika uzveikšanas
nosacījums nodrošina pakāpi Smalkajā Pasaulē, kur darbs ir tikpat nepieciešams
noteikums, kā fiziskajā ķermenī atrodoties. Par darbu gaužas miesas
vergi.
Varbūt tomēr sākam ar sirdi un tad sapņojam par
īpašo posteni aizsaulē!
http://www.draugiem.lv/group/16115802/no-ego-uz-patieso-es./?f_tid=3448876
