07.10.2011
No angļu/krievu valodas tulkoja Maija Čepule
Pirms lasiet šo rakstu, vispirms atbrīvojiet savu prātu no jebkuriem agrākajiem priekšstatiem,
viedokļiem, pārliecības, un gaidām par to, ko jums nozīmē ATTIECĪBAS, jo lai ieviestu apzinātu un saprātīgu
attiecību paradigmu, mums ir jāsāk ar jaunu
skatījumu. Līdz šim attiecības bija ieliktas romānu sfērā, un mēs tiecāmies tās
uzlūkot romantisku partnerattiecību kontekstā, taču tās ietver sevī ikvienu
savienojumu, kas mums ir ar katru personu, situāciju un lietu savā dzīvē. Lai
patiešām izprastu attiecības – mums jāsāk ar sapratni, ka mums
ir attiecības ar VISU mūsu dzīvē. Un UZSĀKT – vispirmām kārtām – mūsu
PIRMĀS VISSVARĪGĀKĀS, un VIENĪGĀS JĒGPILNĀS attiecības, kuras mums vienmēr
katram ir bijušas – ATTIECĪBAS PAŠAM ar
SEVI.
Ir došana un ņemšana
attiecībās, kur mēs dalāmies ar
citiem, un citi dalās ar mums. Un mēs esam tendēti raudzīties uz attiecībām –
pēc tā – ko mēs saņemam, bet īstenībā – attiecības sākas ar
mums, ar to – ko mēs sniedzam. Visa mūsu enerģija tiek atstarota
atpakaļ pie mums mūsu attiecībās, tās aizsākas no mums, no mūsu dziedināšanās un
karmiskajiem mērķiem. Brīdī, kad attiecības šķiet
sarežģītas un samezglotas – ja vien mēs uzdodam sev ‘īstos’ jautājumus – visas
tās var atklāt bagātīgu informācijas krātuvi par mūsu mērķi, un par to, ko mums
nepieciešams izdziedināt pašiem sevī, lai gūtu piepildījumu dzīvē un sagādātu
sev tādas attiecības, kādas mēs vēlamies. Viss, ko mēs vēlamies
no mūsu attiecībām – prieks, miers, mīlestība, un pārpilnība – mums būs, ja mēs
apskatīsim savas attiecības – saistībā ar mums pašiem, un
izdziedināšanās dāvanām, ko tās mums nes.
Visas ārējās attiecības, kuras mums
ir mūsu dzīvē ar cilvēkiem, situācijām, un īstenībā ar pašu dzīvi – ir
atspoguļojums mūsu iekšējām attiecībām pašiem ar sevi.
Par cik mēs esam dzīves ceļojumā – mums ir piešķirts
spogulis, lai mēs varētu redzēt savu iekšējo savienojumu ar Sevi. Ja mēs mēģinām raudzīties
uz attiecībām savā dzīvē bez šī iekšējā savienojuma – mēs viegli varam nonākt
upura lomā, jo mēs tad esam atdalīti no attiecību patiesā cēloņa, dabas, un
nolūka: ATKLĀT – KAS MĒS ESAM mūsu dziedinošajā ceļojumā, un VIRZĪTIES UZ
VESELUMU ķermenī, domās, emocijās, un Garā.
Kādas ir mūsu attiecības pašiem
ar sevi? Ko mēs domājam par sevi mūsu dzīves kontekstā? Vai mēs patīkam
sev? Tie varētu būt – vai nu
pēdējie jautājumi, ko mēs gribētu uzdot, vai nu arī mēs nemaz neiedomājamies tos
noskaidrot; un tomēr – tie ir vienīgie nozīmīgie jautājumi, kad mēs runājam par
attiecībām, jo tie ir tie, kas palīdz mums saprast – kas vispār notiek mūsu
attiecībās, un noteikt – kāda veida attiecības mēs vēlamies. Jo dziļāk sevī mēs
esam gatavi ielūkoties, lai atbildētu uz šiem jautājumiem – jo lielākus
panākumus mēs varēsim gūt savās attiecībās.
Taču pārāk bieži mēs pievēršam uzmanību tam – kas
notiek ārpus mums, mūsu attiecībās ar dzīvi, ar citiem – dažādās situācijās; un
ja tur nav tā, kā mēs iedomājāmies vai vēlējāmies lai tas būtu – mēs domājam, ka
pret mums kāds slikti izturas. Tad mēs cenšamies piefiksēt šo situāciju vai
cilvēku, un izmainīt viņus vai to enerģiju, ko viņi nes – cerībā, ka tad viņi
izturēsies pret mums savādāk. Taču tas, ja tā var teikt, ‘zirgu jūdz aiz
ratiem’, jo viņi nevar izdarīt vairāk mums, nekā mēs izdarām paši sev. Citiem
vārdiem – viņi ir tikai SPOGULIS, kas mūsu enerģiju atgriež mums atpakaļ. Ja mēs
vēlamies citu iznākumu – mums jāsāk ar CĒLONI, kas vienmēr
esam mēs paši.
Kā lai piespiež kādu paskatīties
uz mums savādāk, iemīlēt, godāt un cienīt mūs, kad viss jau ir izmēģināts? Mēs to nevaram, un to
darot, mēs tukši tērējam savu laiku un enerģiju. Tas, ko mēs varam izdarīt –
mēs varam paskatīties uz viņiem – kā uz savas enerģijas
spoguli – un izmainīt to, ko mēs izstarojam
enerģētiski. Tad viņiem būs izvēle – vai nu pārslēgties, un satikt
mūs atkal no jauna mūsu paplašinātajā apziņas līmenī, vai arī aiziet, un ļaut
kādam citam ieņemt šo vietu.
Un tas ir tas, kur mēs iestrēgstam, jo mēs vēlamies
saglabāt mūsu attiecības, un tikt atalgoti par iztērēto laiku, par savām
emocijām, un pūlēm, ko bijām šinīs attiecībās ieguldījuši. Balvā mēs sagaidām
pateicību, uzticību, un mīlestību, taču to negūstam. Tā vietā – mēs varam saņemt
noraidījumu, nosodījumu ... visu kaut ko, izņemot mīlestību, kuru tikām
meklējuši. Kas ar mums ir ‘ne tā’ ? Nekas. Kas ar
citiem ir ‘ne tā’ ? Nekas. Viņi tikai dara to, ko dara tie, kas atspoguļo mūsu
enerģiju mums atpakaļ. Un ja mēs nemīlēsim, necienīsim un
negodāsim PAŠI SEVI – arī citi to nedarīs.
Kad mēs sagaidām kaut ko no citiem mūsu
attiecībās – mēs uzveļam atbildību par savu izdziedināšanu kaut kam, vai
kādam citam. Pēc tam tas pāriet aizvainojumā un upura apziņā, ja rezultāts nav
tāds, kā bijām gaidījuši. Tad mums sev ir jāuzdod sāpīgs jautājums – kāda bija
mūsu programma? Par cik mums katram ir sava attiecību programma, kur ir lietas,
ko mēs sagaidām un vēlamies no citiem. Mēs atstājam sevi bez uzmanības, ja
apgalvojam, ka vēlamies to labāko citiem. Bet īstenībā mums vajadzētu vēlēties
to labāko sev. Un nav tur nekā nepareiza, ja vien esam godīgi pret sevi.
Visas attiecības kalpo mūsu
dziedināšanās nolūkam, jo
tas ir mūsu dzīves galvenais mērķis, un mēs ‘satiekamies’ ar
citiem – atbilstoši šim enerģētiskajam mērķim ... kaut arī iespējams, ka tas
nemaz nav mūsu emocionālais mērķis, un neapmierina mūsu emocionālās
vajadzības. Taču dziedināšanās un transformāciju enerģētiskās
vajadzības mums ir tās – kuru dēļ mēs izvēlamies šo noteikto personu vai
situāciju, – lai cik arī neromantiski un neglaimojoši tas
neizklausītos.
Par cik mēs kļūstam garīgi daudz nobriedušāki – mēs
esam spējīgi atzīt savu dziedināšanu, un pieņemt tos cilvēkus
un situācijas savā dzīvē, kuri mūs tuvina mūsu VESELUMAM. Viņi ir
mūsu Skolotāji, un viņi nostāda mūs iespaidīgu Mācību priekšā, kuras – tā
vai citādi – vienmēr darbojas mūsu pašu labā, neatkarīgi no tā – cik
problemātiskas, vai arī sāpīgas tās nebūtu. Kad mēs izvēlamies
izturēties ar cieņu pret citiem, iekšēji sabalansējam sevi, un paliekam uzticīgi
savai virzībai uz VESELUMU – mēs savas attiecības ieraugām pavisam citā
gaismā.
Tad mēs varam noskaidrot mūsu
attiecību nolūku, un ja šo attiecību mērķis ir dziedināšana – mēs to
zināsim, un apzināti iekļausimies šinī dziedinošajā ceļojumā – pilnībā
apzinoties to, kas mums ir nepieciešams, un lietojot savu enerģiju fokusētā un
virzītā veidā, kāds nepieciešams mūsu attiecībām, lai tās mūs tuvinātu mūsu
VESELUMAM. Un tad arī mēs PIEDZĪVOSIM to emocionālā piepildījuma sajūtu, kuru
bijām alkuši, ... neskatoties uz to, ka nebijām praktiski nemaz strādājuši lai
to radītu – jo šī sajūta atnāks pie mums – bez piepūles, ietērpta jaunās
attiecībās, kuras sagādās mums, cieņu, mīlestību, uzticību, un prieku – bez
drāmas un nepiepildītu gaidu traumām, un bez smaga darba, mēģinot izdabāt citu
prasībām, jo tāda būs tagad viņu reakcija, mūs ieraugot.
