otrdiena, 2011. gada 18. oktobris

Intervija ar Agnesi Bērziņu


Viņa spēj ielūkoties nākotnē un ne tikai...
8. decembrī, 2010
Engures novada Ragaciemā dzīvo Agnese Bērziņa, kura kopš 18 gadu vecuma uz apkārt notiekošo raugās ar atšķirīgāku skatījumu nekā vairums citu cilvēku. Bez ierastās tagadnes redzēšanas viņa spēj ielūkoties arī pagātnē un nākotnē, paralēlajās pasaulēs tepat uz Zemes un izplatījumā. Izprot, kā top notikumi fiziskajā plaknē, un tiem, kuri meklē viņas palīdzību, skaidro, kā, mainot attieksmi un skatījumu pagātnē, mainās notikuma fiziskā manifestācija šodien un nākotnē. Agnese uz problēmu spēj paskatīties vairāk nekā vienas Zemes dzīves ietvaros.
 
Kā jūs pati formulējat, kas esat un ar ko nodarbojaties?
– Esmu meklējusi savu identifikāciju, lai varētu formulēt, ko tad īsti daru. Dzīve mani aiztransportēja uz dziedniecības skolu, lai saprastu, ka neesmu tautas dziedniece, esmu skatījusies ekstrasensu cīņas, lai saprastu, ka neesmu ekstrasense. Pietiekami daudz esmu dzirdējusi par guru, lai saprastu, ka arī Indijas guru akurāt negribu būt. Un tad, kad jau sapratu vismaz to, kas es neesmu, viņi (eņģeļi – aut.) jau sāka smaidīt par manu aktīvo pūlēšanos. Uz viņu jautājumu, vai tas, ka nezinu, kas esmu, man traucējis nodarboties ar to, ko daru, mana atbilde ir – nē, nav traucējis. Un tad arī saņēmu atbildi uz saviem meklējumiem, ka tas jau ir tas apziņas līmenis, līdz kuram jānonāk, lai mēs vairs par sevi nerakstītu ailēs: dzimums – sieviete, vecums – tāds un tāds, statuss – precējusies vai neprecējusies, nodarbošanās tāda un tāda. Iemācītos dzīvot pēc principa, ka dzīvē atnāk tas, ko tev vajag, tas, ko tu uzaicini. Tu nevienu nesagaidi ar gatavu priekšstatu, kādam tam jābūt. Vai tas, ka zināšu par kādu, ka viņš ir traktorists, man ko dos, ja šodien viņš nebrauc ar traktoru? Tā arī no gaišreģa gaidām kaut ko vienu, no ekstrasensa – kaut ko citu. Ieliekam rāmī. Mani sargā no identifikācijas, lai varu brīvi strādāt. Varbūt, ka manī eksistē elementi no tiem visiem, bet tajā pašā laikā pastāv brīva izvēle, lai varu darīt visu, kas ienāk prātā. Esmu vienkārši cilvēks.
Ja es gribētu, tad varētu paņemt tenisa bumbiņu un ar to kādam iegāzt pa degunu. Un man neviens nevarētu pateikt, ka es to nedrīkstēju darīt, jo tas neatbilst šablonam.
Lai cilvēki saprastu, varu teikt, ka vistuvāk tam, ko daru, ir parapsiholoģija.
Kā jums nāk informācija?
– Tā nāk kopš astoņpadsmit gadu vecuma. Sākumā es fiziski jūtami laidos ārā kosmosā, atstāju savu ķermeni katru nakti. Un tā gadu.
Vai interesējāties par ezotēriku, kaut kādā veidā veicinājāt, lai ar jums tā notiktu?
– Nē, es gāju kardināli pretējā virzienā. Un tad, kad tas tā notika, man bija vēlēšanās, lai tas beidzas un es būtu normāls cilvēks.
Laišanās kosmosā – vai tas ir tā kā sapnī?
– Nē, tas nav kā sapnī. Tas ir ļoti normāli. Elpošana kļūst ļoti strauja, līdz pārtrūkst. Nākamais, ko zinu, ka esmu ārā no ķermeņa. Brīdi paskatos uz sevi no malas, un tad redzu, ka planēju prom kosmosā dažādos mentālos plānos. Milzīgs informācijas apjoms par to, kas ir kas. Atrados tur, kur informācijas ir ļoti daudz.
Pēc tam man, protams, parādījās ļoti daudzi kāpēc. Kas ar mani notiek? Parastā pasaule uz maniem jautājumiem nespēja atbildēt, bet Visumā pastāv likums: kas meklē, tas atrod. Kur ir jautājums, tur ir atbilde. Es sāku dzirdēt, just. Apzināties savas emocijas, kurām ir savs sakāmais, prātu, kuram ir cits sakāmais, fizisko ķermeni, kuram ir trešais sakāmais. Un es to ļoti labi apzinājos, jo mans ķermenis reiba, gribēja gulēt un viņam bija slikti no šiem kosmiskajiem ceļojumiem, emocijas jutās satrauktas un samulsušas, prāts prasīja, kas notiek, un bija dusmīgs. Tādā veidā sāku apzināties sevi. Apzinājos, ka man domās arvien biežāk nāk idejas, kuras, kā loģiski izspriedu, nevar nākt no manas galvas, jo mana pieredze šajā dzīvē nav bijusi tāda. Es zināju – kā cilvēks gribu pavisam ko citu. Protams, ka man radās jautājums, no kurienes šīs idejas, kāpēc, ko tās dara manā galvā. Man tika parādīts, ka arī prāts veidots no slāņiem, kur katrs nākamais rodas no iepriekšējā, tā attīstības iespējas ir milzīgas. Sāku jautāt un atbildē saņēmu ļoti konkrētu informāciju. Kā bildes, kā signālus. Iesākumā tas bija ļoti konkrēts teksts un vīzijas. Ar laiku pēc tā nav vairs vajadzības.
Uzdodu jautājumu, no augšas tiek dots impulss, kuru var iztulkot cilvēkam saprotamā valodā. Esmu kļuvusi par tulkotāju. Visas idejas nāk no kosmosa.
Tiešām visas?
– Pilnīgi. Kā domu mākoņi. Tie parasti nenāk tikai vienā vietā vien, īpaši pēdējā laikā. Šobrīd alternatīvo tehnoloģiju idejas rodas vienlaikus dažādos pasaules nostūros. Tā kā cīņa par Nobela prēmiju nebūs svarīga, tie laiki, kad kāds cilvēks varēja teikt, ka viņš atklāja, ir vēsture. Nebūs – es atklāju. Ir – mēs. Pasaulē veidojas jauna koncepcija.
Mums nekad nav bijusi liegta informācija, mēs tikai atrodamies neabsolūtas apziņas zonā. Mainot apziņu, kas šobrīd aktīvi notiek, paplašinās iespēja piekļūt plašākam informācijas apjomam. Civilizācija gadsimtiem ilgi dzīvojusi, nejautājot par dzīves jēgu, cilvēki pieņēma versiju, ko piedāvāja, kaut arī iekšēji komfortabli nejutās. Paretam sabiedrībā tika iesūtītas briedušas dvēseles, kuras padalījās impulsos, bet šobrīd aizvien vairāk cilvēku maina savu apziņu, paverot jaunas iespējas.
Es piedāvāju to, kas ir acīmredzams, visapkārt riņķī. Gribu cilvēkam parādīt, ka brīvā griba nenozīmē izvēli starp iet pa labi vai pa kreisi un tādējādi veidot savu realitāti. Ir mans dzīves materiāls, kuru varu pārveidot jebkurā veidā un virzienā, savu likteni iespaidot pilnībā. Esmu no cilvēkiem, kuri redz karmu, to, kas ir cilvēka pieredzē, kāpēc ir izveidojies tieši tas, kas šobrīd notiek ar konkrēto personu. Strādājot ar šo informāciju, varu teikt, ka nav nekā fatāla. Ļoti daudz cilvēku secina, ka kaut kas viņu dzīvē ir tāpēc, un punkts. Tā ir tikai puse. Domā, kā no situācijas, kurā pagātnes izraisītā enerģija ir izveidojusi šādu fizisko manifestāciju, veidot nākotni, mainot situāciju pagātnē. Tagadne ir transformācijas punkts. Pagātni apskatīties varam tādēļ, lai būtu iespēja mainīt nākotnes notikumus. Un gaišredzībai būtiskā nozīmē tieši tādēļ arī nav nozīmes. Var iet pie cilvēka, kurš redz nākotni, bet to nemaina, bet kāda nozīme uzzināt, kas notiks. Nu un tad? Jūs nevarat izmukt no situācijas, apejot to vai atgrūžot. Tas ir tikai uz laiku. Vienīgais īstais atbrīvošanas veids ir pagātne. Ja redzu nākotnē notikumu, kas neizskatās spīdoši, atslēga nav tajā, ko tagad darīšu un pa kuru ceļu skriešu, bet jāiet pagātnē meklēt, kas tā ir par informāciju, kas izraisījusi sabiezējumu priekšā. Un tad, mainot domāšanu un attieksmi pagātnē, mainās notikums priekšā. Tādēļ arī kādreiz ir jēga zināt nākotni vai pagātni. Nākotne mainās caur pagātni.
Dzirdēts, ka par patieso lietu kārtību un likumsakarībām pasaulē informācija jau sen zināma, bet tā netiek pausta plašākām masām. Pār to valdot trīs līdz 10 cilvēku, tādējādi apmierinot savu varaskāri.
– Man grūti spriest, cik to ir pēc skaita, bet, ka tā ir sauja ļoti specifisku un attīstītu prātu, tas gan tiesa. Bet diemžēl bez mīlestības.
Vai tie prāti dzīvo uz Zemes?
– Nosacīti. Nevar visu vadīt tikai no Zemes. Lai vadītu Zemes procesus, ir jāsaprot kaut kas vairāk par to, kā viss te uzbūvēts. Tāpēc es saku, ka tie ir ļoti attīstīti prāti. Viņi ir gribējuši ignorēt cēloņu un seku likumu. Paši padzēruši no apgaismības avota un pēc tam avotu okupējuši.
Tādēļ joprojām dzīvojam maz attīstītā dimensijā, kurā pastāv jautājums, vai esam izplatījumā vienīgā civilizācija. Šis jautājums eņģeļiem skan vienkārši uzjautrinoši. Visums ir pārblīvēts ar dzīvību. Mudž no tās. Bet mēs esam iebāzti cietumā un par to nezinām.
Kaut kad redzēsim?
– Jā. Tas jau ir tas, ko šobrīd daudzi dara – paplašina savu apziņu. Spilgtāk var izdzīvot jebkuru spektru, ja tīšām sevi ieliek ierobežojošā stāvoklī, bet nekad nav bijis uzdevums pilnīgi visu sevi ielikt tikai ierobežojumā. Tā ir tā iztrūkstošā daļa, ko tiekam aicināti just aizvien vairāk. Pilnvērtīga dzīve ir tikai tad, ja tu tomēr nojaut, mazliet vari pieskarties fiziskajā plaknē neredzamajam. Ja katrs izdarītu šādu pavērsienu savā apziņā, tad par kādām problēmām vēl varētu būt runa? Visums vēlas, lai cilvēki sasniedz stāvokli, kurā nav nekādu ierobežojumu, nekā liegta, nekādu tabu.
Pastāv uzskats, ka tad varētu sākties anarhija. Kosmosa dabas likumus jau neviens nav atcēlis. Vai tad dabā ir anarhija?
Katra cilvēka apziņai ir jāmostas, un tas jau notiek. To ir grūti saprast, kamēr esat šajā dimensijā, bet Visumā tas ir pilnīgi normāli, ka vari sevi sadalīt uz ntajām vietām vienlaicīgi. Būt visur un it visā vienlaicīgi. Un, starp citu, visu to arī reizē apzināties.
Teicāt, ka ik nakti laidāties kosmosā, pasaules informatīvajā laukā. Vai mūsu civilizācija ir vienīgā?
– Jautājums – kādā kontekstā. Bet atbilde nepārprotami ir – nē. Visums ir bezgalīgs. Būtu absurdi un naivi domāt, ka esam vienīgie. Arī uz šīs Zemes neesam vienīgie.
Tas ir tā kā paralēlajā pasaulē?
– Paralēlo pasauļu ir ļoti daudz, primāri tās ir tās, kur izvietoti citi mūsu dvēseles aspekti. Mēs esam daudzdimensionālas būtnes.
Tātad arī nākotne jau eksistē?
– Jā, bet tajā pašā laikā tas nenozīmē, ka tā nav maināma. Jo pagātne, tagadne un nākotne eksistē vienlaicīgi. To vieglāk saprast, ja iedomājamies, ka radio kanālā šobrīd skan 21. gadsimts, kurā dzīvojam, jūtam, bet tas nenozīmē, ka neeksistē arī citi kanāli. Ja mēs pārslēgtu programmu, tad tos izjustu. Tādēļ mana konkrētā vai jūsu konkrētā nākotne ir pašu rokās. Tas, vai es izdzīvošu notikumu tieši tāpat kā tas dvēseles aspekts, kas man iet pa priekšu, ir manā ziņā. Ceļš ir iezīmēts, bet es varu to mainīt.
Vai kosmosā ir būtnes, ko saucam par citplanētiešiem?
– Jā. Viņi ir dažādi. Ir, kas atlido šeit, ir, kuri dzīvo uz Zemes cilvēka ādā. Viņi iemiesojušies kā cilvēki. Dzīvo šeit, bet nav zemieši. Tas ir tāpat, kā es varu aizbraukt uz Brazīliju, bet tas nenozīmē, ka esmu brazīliete, jo brazīlietis ir tas, kurš vienojies, ka dzīvo pēc Brazīlijas likumiem. Arī dvēseles, kuras mēs varētu nosaukt par zemiešiem, ir tās, kuras vienojušās, ka ies pilnu zemes evolūcijas ciklu, ko piedāvā Zeme. Bet tām, kuras nāk šeit no citas planētas, parasti ir kāds ļoti konkrēts uzdevums, mijiedarboties ar Zemi. Liela daļa no viņiem paši to nezina. Arī pie manis bijuši tādi cilvēki. Nereti dzirdu jautājumu, kāpēc nevaru integrēties sabiedrībā, kāpēc nesaprotu cilvēkus. Tad varu paskaidrot, ka tas ir tādēļ, ka esi no citurienes, tāpēc, ka tev padodas tas un tas, tāpēc, ka esi atnācis uz šo civilizāciju noteiktā laikā apgūt kādu konkrētu pieredzi. Saskarsmē identifikācijai nav būtiskas nozīmes, jo dvēselei nekas netraucē izpildīties bez identifikācijas kartītes. Esmu ievērojusi, ka alternatīvo tehnoloģiju pārstāvji lielākoties ir citplanētieši. Viņu uzdevums ir ieviest pie mums inovatīvas lietas, piemēram, elektrību no kosmosa.
Un ir tādi, kuri burtiski atbrauc, pabola acis uz cilvēkiem un aizbrauc.
Kādēļ viņi atbrauc šeit pabolīt acis?
        Tāpēc, ka mēs esam interesanti. Mēs arī bolām acis visur kur. Viņi jau neatšķiras no mums. Kāpēc brīnāmies, ja skatās uz mums? Mēs jau arī darītu tāpat, ja tik tiktu kaut kur tuvāk viņiem.