Gaismasdarbinieki: Par vēdām, zināšanu glabātājiem, seno Zemes vēsturi

Pirmie uz mūsu Zemes (Midgardas) izcēlās rases cilvēki. (Vārds Rase senvalodā nozīmēja tīrs, balts - sākotnējs, tāpēc šo vārdu nevar lietot attiecībā uz citas ādas krāsas cilvēkiem).

Balto cilvēku rase ir nākusi no mūsu galaktikas centrālās daļas, kur atrodas Zelta Saule(Дажьбог-Солнце) ap kuru riņķo vairākas planētas. Mūsu senču planētu sauc par Ingard – zemi, tās apriņķošanas laiks ap sauli ir 576 diennaktis. Tai ir 2 pavadoņi, no kuriem vienam (Lielais mēnesis) ir 36 dienu apriņķošanas periods, bet otram (Mazais mēnesis) 9 dienas. Šī planēta ir daudzu slāvu-āriešu izcelsmes vieta. (Senos laikos nedēļa ilga 9 dienas).

Senās vecticībnieku hronikas vēsta, ka pirmie ieceļotāji uz mūsu planētas Midgardas-zemes ieradās aptuveni 460’523 (460 tūkstoši) gadus atpakaļ. Tās bija 2 āriešu un 2 slāvu dzimtas, kuras glābās no iekarotājiem toreizējās lielās galaktiskās kaujas laikā. Lielais mātes kuģis (vaitmāra), kas nesa sevī 144 mazākus planetāros kuģus (vaitmānas), bija cietis Tumsas spēku uzbrukuma laikā un bija nepieciešamība nosēsties uz kādas piemērotas planētas un to salabot. (Vārds tumsa - Тьма - senslāvu valodā nozīmē 10'000).

Viena no visvairāk piemērotajām planētām bija Midgard-zeme. Āriešu ciltis saucās d’Ārieši (да"Арийцы) un ha’Ārieši (х"Арийцы), bet slāvu: Rassēņi (Рассены) un Svētkrievi (Святорусы). Tie bija baltās rases pārstāvji. Uz Zemes toreiz bija viens liels kontinents, kuru nosauca par Dāriju (Даария – богами, в дар данная). Dārija bija apaļas formas kontinents ar 4-ām lielām upēm, kas tecēja iekšējā jūrā, kur tās centrā atradās liela sala ar Miera (гора Мира - Меру) kalnu centrā. Kalnā uzcēla pilsētu Dārijas Asgardu un kulta celtni (Великое Капище) pilsētas vidū.

Šeit redzamo Dārijas karti 1595. gadā no piramīdas sienas Gīzā nokopēja 16 gs. ģeogrāfs (Герард Кремер) - Merkators.

(Piedošanu, Dārijas karti iekonvertēt neizdevās, bet internetā iekopējot meklētājā viegli atradīsiet.)

Iesākumā mūsu galaktikā nekādu karu un nesaskaņu nebija, līdz mūsu galaktikas (Svati) perifērijā mītošajam Tumsas valdniekam – Melndievam radās doma apiet Zelta Augšupejas Attīstības likumu, pēc kura visas dvēseles gāja pakāpenisku Garīgo attīstību, caur iemiesošanos un pieredzes iegūšanu, sākot ar vienkāršākajiem ķermeņiem, pasaulēm un pakāpeniski iegūstot pieredzi un zināšanas iet dvēseles attīstības ceļu, bagātinot ar savu pieredzi Augstāko – Dievu un likumu pasauli (Правь). Melndievs sasauca no visas galaktikas perifērijas tumšos garus un garīgi vāji attīstītas personības un devās uzbrukumā Gaismas templim, kurā glabājās Zināšanu Lielie Zīmogi un tam izdevās uzlauzt pirmo zīmogu un daļu zināšanu nozagt.

Baltdievs, kurš bija zināšanu glabātājs, drosmīgi aizstāvēja Zināšanu templi un sasauca Gaismas spēkus, lai to aizstāvētu. Kaut arī pirmajā brīdī Tumsas spēki guva nelielu virsroku, drīz viņi tika padzīti no Gaismas tempļa un aizraidīti aiz galaktikas vidusdaļas atpakaļ uz perifēriju. Tumsas spēki ieguvuši zināšanas, mēģināja apiet Zelta Garīgās augšupejas likumus, lai tiktu garīgi attīstītajās pasaulēs, bet tie nespēja atšķirt labu no ļauna un tāpēc galaktikas centrā mītošie Gaismas spēki nodalīja viņus no šī ceļa. Tumsas spēki uzsāka zināšanas izmantot pret gaismas spēkiem un galaktikā uzsākās kari.

Lai Tumsas spēkiem nebūtu iespējas negaidīti uzbrukt, tika izveidota enerģētiskā robeža, kura gāja tieši cauri mūsu Saules sistēmai (tā atrodas uz perifērijas robežas) un to nosauca par Сварожий рубеж.

Lielie kosmiskie kari notika katru reizi, kad mūsu galaktikas atzars, kurā atrodas mūsu Saules sistēma un planēta ievirzījās zonā, ko sauc par Tumsu (Тьма) tas ir no krievu valodas tulkots vārds, kura senā nozīme ir 10’000, nevis tumsa, kā mēs to zinām. Tumsa ir tā mūsu galaktikas daļa, kurā ir atsevišķi stāvošas 10’000 planētas, pie kurām nav sauļu, vai tās ir mums neredzamajos starojuma spektros (infra-sarkanais un ultra-violētais). Mūsu senči tās sauca par Pekles pasauli, jeb Pekles planētām (Mūsu pasakās un mītos ir saglabājies šis nosaukums.) Attīstības pasaules (planētas) galaktikā, atrodas kustībā, bet tās, kurās attīstība nenotiek, vai notiek ļoti lēni, atrodas nekustīgā stāvoklī. Visums izplešas pamatojoties uz radošo spēku izpausmi (Vēdisma pasaules izpratne), nevis sprādziena rezultātā, kā domā daži mūsu zemes zinātnieki, jo ko gan var radīt sprādziens un kurš, vai kas ir tas, kas „piešķiļ” uguni pirmajam impulsam?

Parazīti.

Pekles pasaulēs mīt būtnes (Pelēkie), kas ir garīgi neattīstītas un tām nav emociju, kā tas ir cilvēkiem, nemaz nerunājot par sirdsapziņu. Enerģētiski šīs būtnes ir daudz vājākas par cilvēkiem, bet to spēks ir vienotībā par savu izdzīvošanu, jo viņi dažādu apstākļu spiesti, savulaik ir sevi ģenētiski modificējuši, lai fiziski izdzīvotu un ir ļoti daudz zaudējuši no savām sākotnējām spējām un enerģētikas. Lai uzturētu savu enerģētiku, viņiem ir nepieciešams nemitīgi papildināt savus enerģijas krājumus. Viņiem ir ļoti attīstītas tehnoloģijas un tehnika. Tie spēj savākt ikvienas dzīvas būtnes emocionālo enerģiju un transformēt sev vēlamā un lietojamā enerģijas substancē (Gavvah), no kuras viņi pārtiek un papildina savus enerģijas krājumus sev un savai tehnikai.

Citas rases, kurām ir emocionālā daba, viņiem ir nepieciešamas, lai parazitētu un iegūtu enerģiju. Šīs būtnes ir ieinteresētas, mūsu eksistencē, bet tās pārtiek pārsvarā no negatīvām emocijām, jo tās ir vis tuvāk viņu iekšējai dabai – viņu vibrācijām. Viņiem ir pelēka ādas krāsa un lielas melnas acis, tie ir hermafrodīti un var būt gan vīriešu, gan sieviešu dzimtes – atkarībā no mēness fāzes.

Ne tikai Vēdās („Сантии веды Перуна”), bet arī citos avotos par tiem ir ziņas. Tās var atrast arī Tota, jeb Hermeja Trismegista darbā – Изумрудние скрижали, kā arī Tolteku autora Dona Migela Rīza grāmatā „Zināšanu balss” (2005).

Cīņa par zināšanām.

Parazītiem sākotnēji nebija zināšanu par cilvēku smalkās pasaules tehnoloģijām un iespējām, tāpēc tos sakaut, kad tie uzbruka, nebija lielu grūtību, jo tie bija fiziski vājāki un garīgi atpalikušāki. Taču laikam ejot, parazīti pieaicināja savus saimniekus no reptiļu, jeb Drakonu rases (Innunaki), kas bija šo karu ideologi un vadītāji, palīdzēt apgūt vai nozagt cilvēkiem pieejamās tehnoloģijas. Tas viņiem daļēji izdevās Atlantīdā (skat. Avotus: „Изумрудные скрижали”, „Сантии веды Перуна”). Šo jauniegūto zināšanu rezultātā parazīti apguva tehnoloģiju, ar kuras palīdzību viņi spēj izmantojot savas telepātiskās spējas, gandrīz katrā cilvēkā „iepotēt iekšējo balsi”, kura it kā uztur dialogu ar ķermeņa saimnieku. Tas izpaužas kā cilvēka iekšējais dialogs pašam ar sevi – kā uzmācīgas domas, kuras grib par katru cenu cilvēku aizvest tur, kur tas dabūs kādas nepatikšanas un uzģenerēt parazītiem tik ļoti nepieciešamo barību - negatīvās emocijas.

Protams, šai tehnoloģija nav tiešas letālas sekas, bet tā liek cilvēkam nevajadzīgi satraukties, ražot bailes un nedrošību, bet šo substanci parazīti ļoti labi māk pārvērst enerģijā. Tādā veidā, mēs to paši nezinot, kļūstam par viņu enerģētisko barību. Padomājiet cik lielu mūsu mūža daļu mēs producējam šo „barību”!

Kā to novērst? – ne par ko nesatraukties un atcerēties, ko mēs barojam ar savām bailēm, nemieru, pārdzīvojumiem. Ir radītas daudzas meditācijas un praktikas, kuras atkārtojot vienu un to pašu vārdu mantru, nomāc iekšējo domu plūsmu, iekšējo runātāju (skat. Dona Migela Rīza grāmatu „Zināšanu balss”).

Katrus 40’176 gadus mūsu svastiskās galaktikas Svati atzars, kurā atrodas mūsu planēta un Saules sistēma, kādus 1008 gadus atrodamies tumsas planētu ietekmes sfērā. 2012. gada 22. decembrī mēs no šīs ietekmes zonas būsim izgājuši. Tad būs gaismas gals tumšām personībām, kuras dzīvo pēc sava ego vajadzībām un tumsas gals gaišām personībām, kuras dzīvo pēc sirdsapziņas un senču tikumiem. Līdz šim datumam notiks polarizēšanās un visu enerģiju pieaugums. Tiem, kas būs centrēti egoistiski, pieaugs dažādu negāciju enerģijas (nauda, slava, ietekme, slinkums), tiem, kas dzīvo pēc sirdsapziņas un tieksies uz garīgo sasniegumu pieaugumu – tiem vairosies garīgā enerģija un apskaidrība, kas palīdzēs ātrāk garīgi progresēt - attīstot tādas spējas kā levitēšana, gaišredzība, telepātija, utt.

Zināšanu glabātāji.

Mūsu ēras 988. gadā pēc slāvu un āriešu kalendāra sākās Lapsas laikmets, kas uz 7 dzīves apļiem (1008 gadiem) ieskāva Zemi totālu melu, viltības un alkatības ērā. 40’000 gadus atpakaļ, kad pēdējo reizi mūsu planētu apciemoja Pērkons un atstāja saviem pēctečiem vēdas, lai mēs varētu pārciest šo grūto laiku. Ap 1000 gadus atpakaļ radās visas lielākās pasaules reliģijas, kuras Vēdisma garīgā līdzsvara vietā radīja vardarbības un nežēlības periodu. 1996. gadā šis periods beidzās teorētiski, bet tā sekas mēs vēl jutīsim līdz 2012. gada beigām, kad mūsu Zemi atkal sāks apmeklēt mūsu senie Dievi un citas Gaišās būtnes. Zināšanas šajā periodā bija uzticēts glabāt vaidelošiem. Sākumā, katrā ģimenē bija šāds glabātājs, taču Tumsas laikos lielāko daļu no tiem iznīcināja Inkvizīcija un visādi šaubīgi „misionāri”, kas Kristietības aizsegā vienkārši izkāva zināšanu glabātājus un lietotājus, lai netraucē viņiem taisīt savu „biznesu”. Arī Latviešiem tādi bija, taču pasaules kari un represijas izdzēsa daudzu glabātāju dzīvības un līdz ar to arī zināšanas, kuri tās glabāja.

Par vienu no pēdējiem glabātājiem mums stāsta Oļģerts Zeļickis savas grāmatas „Ļaujiet jel atvases dzīt” ievadā. Nevaru noteikti apgalvot, ka Latvijā vai Baltijā neviens zināšanu glabātājs nav palicis, bet meklējot internetā informāciju, man nevienu Baltu avotu nav izdevies atrast, kaut Dievturu draudžu mums netrūkst un iespējams, ka katrā šādā draudzē tiek izplatīta kāda dziļāka informācija, bet tā netiek plaši piedāvāta, kā tas ir Krievijā. Par mūsu Vēdisma tradīcijām līdz mūsu dienām ir atnākušas tikai zināšanu drumslas, no kurām ir palikušas tikai Tautas dziesmas, kuras atšifrēt, pagaidām, spēj tikai retais. Ir ziņas, ka arī mums – viduslaikos esot bijusi sava vēdu grāmata uz zelta lapām ar izspiešanas veidā uzrakstītiem rūnu rakstiem, bet to krustneši ir aizveduši uz Vatikāna bibliotēku Romā, no kurienes to neviens vairs nevar dabūt atpakaļ.

Tautas dziesmās ir iešifrēta mūsu zināšanu sistēma, pašas tautasdziesamas zina visi, kas vien vēlas tās lietot, taču slēptās zināšanas (atslēgas), kas ir iekodētas Tautas dziesmās, zināja tikai Glabātāji. Informācija sākotnēji bija iekodēta 4 informācijas līmeņos. Pirmo līmeni – zināja visi. Otro, trešo un ceturto zināšanu līmeni no pirmā spēja atkodēt Zināšanu Glabātāji (Vaideloši) un Zintnieki (Krīvi). Pamazām atšifrējot informāciju no visiem 3 slēptajiem līmeņiem un savienojot tos ar pirmā līmeņa informāciju radās pilns vēdu teksts, kuru svešiniekiem neatklāja. Šī informācija bija tikai dzimtas lietošanā. Šifrēšana pasargāja informāciju no nonākšanas nepareizās rokās. Glabāt to bija viegli, jo tās pamattekstu zināja visi. Dažkārt notika tā, ka Glabātāji bija saglabājuši vēdu tekstus, bet izlasīt tos varēja tikai Zintnieki, ja informācija bija īpaši slepena un stratēģiski svarīga, piemēram, par ieročiem vai kosmosa kuģiem.

Vēdisma kultūras avoti Latvju dainās:

Māci mani, māmuliņ, Visādā darbiņā: Govis slaukt, linus plūkt, Linu kreklus balināt.

Māte, mana laba māte, Gudru deva padomiņu: Ļaužu mēles neklausīt, Tukšus vārdus nerunāt.

Paldies devu māmiņai, Kas man` mazu izglabāja No guntiņas, no ūdeņa, No dūmainas istabiņas.

Māte mani tā mācīja, Lai mēs rātni dzīvojam: Ne nīsties, ne bārties, Ne turēt ienaidiņu.

Kura meita māti klausa, Tai māmiņa pūru dara; Kura māti neklausīja, Tai iesēja pauniņā.

Kura meita tēvu klausa, Pilnas krūtis sudrabiņa; Kura tēvu neklausīja, Pilnas acis asariņu.

Vēdu mantojuma atgūšana

Neskatoties uz to, ka Baltijā Vēdisma glabātāji un to glabātās zināšanas ir krietni vien iznīcinātas (izņēmums – Tautas dziesmas), dažas interesentu grupas, tomēr pie šo zināšanu atjaunošanas strādā. Senos zināšanu avotus ir saglabājuši citu Slāvu un Āriešu tautu vēdu glabātāji. Tādi ir Krievijā, Skandināvijā, Slovēnijā un citur. Sevastopolē mītošais teātra režisors Sergejs Strižaks ir radījis veselu dokumentālo filmu sēriju „Igri Bogov”, kurā no 5-ās sērijas stāsta par pareizu izglītības un zināšanu sistēmu un Slāvu un āriešu vēdām, kurās ir saglabātas senās zināšanas par mūsu senču dzīves gudrībām, kā arī internetā atrodamie avoti.

Dažādu ādas krāsu cilvēki un asins struktūra.

Vēdiskās zināšanas nosaka, ka cilvēkiem ar dažādu ādas krāsu piemīt atšķirīga asins energonu struktūra, asins grupas, un psihomatrica. Energonu struktūra ir asins energo - ģenētiskā struktūra.

Viņa ir atkarīga no Kosmosa enerģētikas ietekmes stāvokļa (dzimtās planētas atrašanās vietas kosmosa enerģētikas struktūrā) un gēnu kodola veseluma.

Melnādainajiem cilvēkiem ar 6 kanālu asins energonu struktūra, kas dalās 3 vīrišķajās un 3 sievišķajās ģenētiskajās vienībās. Tāpēc viņi var apstrādāt 6 informācijas plūsmas vienlaicīgi. Gēnu fonds tiek nodots pa tēva līniju.

Sarkanādainajiem cilvēkiem ir 9 kanālu asins energonu struktūra ar 5 vīrišķajām un 4 sievišķajām ģenētiskajām vienībām. Viņi spēj apstrādāt 9 informācijas plūsmas vienlaicīgi. Gēnu fonds tiek nodots pa tēva līniju.

Pelēkajiem cilvēkiem ir 10 kanālu asins energonu struktūra ar 5 vīrišķajā un 5 sievišķajām ģenētiskajām vienībām. Tie spēj apstrādāt 10 informācijas kanālus. Gēnu fonds tiek nodots pa mātes līniju.

Dzeltenās ādas krāsas cilvēkiem ir 12 kanālu asins energonu struktūra ar 6 vīrišķajām un 6 sievišķajām ģenētiskajām vienībām. Tie spēj apstrādāt 12 informācijas kanālus. Gēnu fonds tiek nodots pa tēva līniju.

Baltās ādas krāsas cilvēkiem ir 16 kanālu asins energonu struktūra ar 8 vīrišķajām un 8 sievišķajām ģenētiskajām vienībām. Tie spēj apstrādāt 16 informācijas kanālus. Gēnu fonds iedzimst pa tēva līniju.

Krustojoties melnās ādas krāsas tautām ar dzeltenās ādas krāsas tautām parādījās Hindu tauta, kurai ir 9 kanālu asins energonu struktūra ar 3 sievišķajām un 6 vīrišķajām ģenētiskajām vienībām. Tie spēj apstrādāt 9 informācijas kanālus. Gēnu fonds tiek nodots pa tēva līniju.

Krustojoties baltās un pelēkās ādas krāsas tautām izveidojās vairāki noslāņojumi dažādās tautās, bet visizteiktāk Jūdu tautas augstākie garīgie priesteri, kuri ir Ēģiptes priesteru pēcteči. Šiem pārstāvjiem ir 13 kanālu asins energonu struktūra ar 5 sievišķajām un 8 vīrišķajām ģenētiskajām vienībām. Šiem pārstāvji spēj apstrādāt 13 informācijas kanālus. Gēnu fonds tiek nodots pa mātes līniju.

Lielāko lomu spēlē cilvēka psihomatrica, kura sevī ietver Sirdsapziņu, Garu, Dvēseli un Ķermeni. Vēdiskajos rakstos teikts, ka cilvēka ģenētiskais aparāts atbild par Dzimtas atmiņu un fizioloģiju, bet asins energonu struktūra par Garu un Dvēseli.

Sajaucot dažādu ādas krāsu asinis laulībās, strauji samazina pēcnācēju organisma aizsargspējas no infekcijām. Imūnsistēma pārstāj darboties normāli un nav spējīga efektīvi aizsargāt organismu no infekcijām un slimībām, kas gala beigās noved pie dzimtas izmiršanas.

Mums visiem ir nosvērti un mierīgi jāsaprot, ka Pelēkās, Melnās, Dzeltenās un Sarkanās ādas krāsas cilvēki priekš mums nav ne labi, ne slikti - viņi vienkārši ir citādi. Tas, kas piemīt viņiem, ir graujošs mums. Tas, kas nepieciešams mums, nekādi nav izmantojams viņiem. Vēdas nevienu ādas krāsu nenosoda, tikai izskaidro lietu būtību.

Šajā īsajā rakstā nevar izstāstīt ne tūkstošo daļu tā, kas ir rakstīts Vēdās, bet jo vairāk mēs no tām zināsim, jo veselāki un laimīgāki spēsim būt, jo tās ir mūsu senču pieredzes koncentrāts, kas ir krāts paaudžu paaudzēs un rakstīts savu bērnu un mazbērnu labklājības nodrošināšanai. Ar vārdu senči, tiek domāti tēvi, mātes, vecmātes, vectēvi, vecvecmātes, vecvectēvi,... paaudžu paaudzēs, tāpēc Vēdas ir pati pilnīgākā zināšanu sistēma kosmosā. Pilnīgāku zināšanu par Vēdām nav.

Zemāk es iedošu dažus avotus no vēdām un no pamatdarbiem - pirmavotiem, kas ir vērsts uz cilvēku zināšanu atjaunošanu.

1) „Сантии веды Перуна”,

2) «Велесова книга»,

3) «Хоратии Света»,

4) «Коляды дар»,

5) «Инглизм»,

6) «Песнь птицы Гамаюн»,

7) «Сказ о Ясном Соколе» akadēmiķa Ļevašova redakcijā,

8) «Глубинная книга»,

9) «Кощуны Финиста» Trehļebovs

10) «Изумрудные скрижали» Atlantīdas Tots (Hermejs Trismegists),

11) http://igrybogov.tv/index.php?option=com…