Mihails Kuzņecovs: Krīzei patīk
skaidrā nauda
Mihails Kuzņecovs, Rietumu Bankas
Ārvalstu valūtas tirgus nodaļas vadītāja vietnieks |
14. oktobris 2011 15:41
Arvien pieaugošais otrais krīzes vilnis jau atkal
liek aizdomāties par naudas vērtību. Pie situācijas attīstības negatīvā
scenārija piesardzīgiem investoriem naudas uzkrājumi kļūst par
nepieciešamību.
/* (c)AdOcean 2003-2010,
delfi_lv.delfi2011.delfi2011LV.IekslapasLV.03SAITERAKSTOS420x60LV */
ado.slave('adoceandelfilvsdlknnpmkk', {myMaster:
'Y7z1ccoQjd5s6jTr2z1tyOsYY_rTMxHh3PdWJC_XWgz..7' } ); if(typeof
adoceandelfilvsdlknnpmkk=='function'){adoceandelfilvsdlknnpmkk();}
Šobrīd jaunus apgriezienus uzņemošās krīzes
paradokss slēpjas tajā, ka dažādu valstu, un it īpaši Eiropas, valdības par
katru cenu būs gatavas glābt lielus uzņēmumus un bankas no bankrota. Tas pats
attiecas arī uz veselām valstīm, kas šobrīd piedzīvo grūtības, tādām, kā,
piemēram, Grieķija, kas pastāvīgi balansē uz maksātnespējas robežas. Šī vēlme
glābt "slīcējus", lai ko tas arī maksātu, ir skaidrojama ar to, kas pretējā
gadījumā ekonomiskā sabrukuma sekas būs tik tiešām
neprognozējamas.
Par galveno atpaliekošo valstu vai uzņēmumu
glābšanas instrumentu kļūst milzīgas naudas ieplūdes tautsaimniecību finanšu
sektorā. No vienas puses tas sekmē naudas vērtības samazināšanos uz ekonomiskās
attīstības palēnināšanās fona. Tomēr no otras puses nauda kā tāda kļūst arvien
mazāk pieejama plašākam patērētāju lokam, jo attiecīgi aug arī bezdarbs, – un
šis faktors var kavēt inflāciju.
Protams, ja klāt būs pamatīga krīze, neviens no tās
neizkļūs cauri sveikā. Bet pie jebkura negatīvā situācijas attīstības scenārija
tieši naudas uzkrājumi kļūst par nepieciešamību. Tāpēc šobrīd "apdrošināties"
pret krīzi var ar sava valūtu portfeļa izveidi, kas sastāv no galvenajām
pasaules valūtām. Prioritāte šajā portfelī ir tradicionāli jāatdod tai valūtai,
kura nepieciešama norēķiniem biznesā un citiem pastāvīgajiem izdevumiem.
http://bizness.delfi.lv/versijas/mihails-kuznecovs-krizei-patik-skaidra-nauda.d?id=41183399
