Dziedinošā trešā acs un
gaišredzība
Cilvēka epifīze – orgāns, kas atrodas galvas centrā,
ir informāciju uztvērēja antena jeb virtuālās smadzenes. Ja domās atslēdzam
redzi, dzirdi, tausti un citus maņu orgānus, varam sajust galvā nelielu
kodoliņu. Šis kodoliņš tad arī ir epifīze. Epifīze, arvien vairāk
iekvēlinādamās, sāk izstrādāt hormonus un citas organismam nepieciešamas vielas,
tostarp arī nakts hormonu melatonīnu (tieši miegā tiek izstrādāts melatonīns).
Šī hormona iedarbība padara jaunāku un atveseļo organismu.
Mēs it kā meditējot, koncentrējot domas uz epifīzi,
ieslīgstam miegā. Taču mūsu apziņa ir skaidra. Lai būtu vieglāk koncentrēties,
uz pieres starp uzacīm iztēlojamies epifīzes projekciju. Aktivizējoties epifīze
liek darboties arī hipofīzei, hipotalāmam un citām smadzeņu struktūrām. Tā
veicina domāšanu.
Attēla skaidrojums:
http://orlejs.files.wordpress.com/2011/02/epifize1.jpg
·
1 – epifīze (‘čiekurveida
ķermenis)
·
2 – hipotalāms
·
3 – hipofīze
Pēdējos gados epifīzi uzskata par galveno dziedzeri
smadzeņu centrā, kas ir zirņa lielumā, savukārt hormonu melatonīnu – par
līdzekli, kas palīdz pret vēzi un stresu, palēnina novecošanos, padara
jaunāku.
Negatīvas emocijas, tabaka, alkohols, nelīdzsvarots
uzturs ietekmē epifīzi un samazina melatonīna izstrādi, tas savukārt atsaucas uz
visu organisma stāvokli.
Ir zināms, ka čiekurveida dziedzeris ir unikāls
bioloģiskais pulkstenis, tas piegādā hormonus diennakts garumā visam organismam.
Tas ir regulatoru regulators, melatonīns ir starpšūnu sakaru koordinējošs
līdzeklis.
Gaisma naktī guļot un elektromagnētiskie lauki – no
televizora, datora, mobilā telefona u. c. traucē čiekurveida dziedzera darbību.
Tāpat negatīvas domas un stresi kavē melatonīna izdalīšanos naktī.
http://orlejs.wordpress.com/2011/02/10/dziedinosa-tresa-acs-un-gaisredziba/
Var atvērt šo:
http://orlejs.wordpress.com/
un parullēt uz leju – ir ko palasīt.
