By Andis Geste
Visām horoskopu zīmēm. Varētu būt svarīgi. Par pozitīvo un negatīvo motivāciju, jeb kā lasīt horoskopus un kā labāk tos nelasīt. (Kāpēc Andis Geste raksta ultra-pozitīvi.)
Cilvēks domā un dara. Dažkārt dara un tad domā. Jebkurā gadījumā tiek pieņemti kādi noteikti lēmumi. Mums ir tāds noteikts lēmumu pieņemšanas līmenis, kurš saucas MOTIVĀCIJAS LĪMENIS. Par to būs arī šis stāsts.
Lai izdzertu glāzi minerālūdens (kas?) mums ir tā jāpaņem rokā (ko darīt? kā darīt?), jāpieliek pie lūpām un jādzer. Lai tas notiktu ir jāzina KĀPĒC es to gribu vai negribu darīt. Tad, lūk, motivācijas līmenis ir KĀPĒC līmenis.
Lūk, piemērs! Mēs ejam pa pilsētu un pie krustojuma iedegas sarkanā gaisma un mēs apstājamies. Kāpēc? Jūs atbildēsiet: „Skaidrs kāpēc! Lai mani nenobrauktu!” ... Un šī atbilde ir par 90% slima!
Motivācijas līmenis ir mūsu dzīves pieredzes BILŽU GALERIJA. Mēs pieņemam lēmumus instinktīvi (reti) un mūsu pieredzes vadīti (bieži). Mūsu pieredze glabājas bilžu formā mūsu iekšējā bilžu galerijā. Piemērā ar sarkano luksofora gaismu ir tā:
- Negatīvā motivācija: es daru to (apstājos pie sarkanā), lai kaut kas NENOTIKTU. Respektīvi, es apskatos iekšējā bilžu galerijā kā izskatās nobraukts cilvēks ar izšķaidītām smadzenēm un baltu paladziņu, kas līķim uzklāts un izlemju, ka es negribu, lai tas ar mani notiktu, vismaz šobrīd - nē. Tāpēc es apstājos pie sarkanās gaismas. Viss jau būtu labi, bet es esmu apskatījis šo šausmu bildi UN SAJUTIS TO NOSKAŅU, KAS NO TĀS BILDES NĀK. Un tas ir par 90% slimi. Jo vairāk mēs apskatām negatīvās iekšējās bildes, jo smagāka paliek mūsu kopējā sajūta.
- Pozitīvā motivācija: es daru to (apstājos pie sarkanā), lai dzīvotu un priecātos. Es gribu jaunu auto, gribu aizbraukt uz Rio sambas festivālu, gribu uzkāpt Everestā utt., tāpēc es apstājos pie sarkanās gaismas. Es daru kaut ko (apstājos pie sarkanā), lai NOTIKTU kaut kas, ko es gribu, jo es ļoti gribu piedzīvot to, ko es apskatīju savā iekšējā bilžu pasaulē. Vairāk apskatot iekšējās pozitīvās bildes, rodas gaišāka un priecīgāka mūsu kopējā sajūta.
Rīcība viena (apstājos pie sarkanā), bet motivācijas dažādas. Mums ir vajadzīgas abas motivācijas (gan lai kkas notiktu, gan lai kkas nenotiktu). Tikai attiecībai ir jābūt 9:1 par labu pozitīvajai motivācijai. Realitātē ir savādāk. Diemžēl.
Esmu diplomēts psihoterapeits un daudz esmu strādājis ar grupām. Dažās grupās mēs nolēmām izpētīt abu motivāciju attiecību. Rezultāti bija bēdīgi – stipri dominēja negatīvā motivācija. Kronis visam bija lauku sieviete, kura slauca savas govis, lai tās nenosprāgtu!! (Nevis lai man būtu piens, kuru pārdot utt.)
Kad es rakstu horoskopus, es apzināti rakstu tos pozitīvā atslēgā. Kā jau iepriekš rakstīju, astroloģija NEVAR UN NEKAD NAV VARĒJUSI paredzēt notikumus. Nevienu pašu!!!!! Tā ir brutāla un naiva pieeja šai lietai. Astroloģija runā par noskaņām – arhetipiskām noskaņām. Ir pasaules mīti par neptūniem, ūdensvīriem, lilitām, marsiem, venērām u.c. meža dīvaiņiem. Mītos, notikumu veidā ir aprakstītas noskaņas. Paņemsim Jauno Derību. To lasot, cilvēkā rodas noteikts noskaņojums, noskaņa. Šī noskaņa ieplūst cilvēkā no kaut kurienes. No kurienes gan? No grāmatas? Nē!! Iedodiet to grāmatu paturēt rokās iezemietim. Viņam radīsies dīvaina, sausa objekta (grāmatas) noskaņa. Noskaņa nāk no arhetipiskā lauka (kolektīvās zemapziņas, cilvēces pieredzes utt). Tad, lūk! Astroloģija ir par mītiem, arhetipisko lauku un noskaņām (debesjuma laikapstākļiem).
Es apzināti izvēlos rakstīt par labo, kas iedvesmo, vai to, kas man šķiet iedvesmojošs. Tas ārstē negatīvās motivācijas slimību (arī manī).
Domājot par pozitīvo, cilvēks iededzina lampiņas, kas apgaismo gaišās un patīkamās bildes mūsu pieredzes galerijā. Šīs bildes tiek uzfrišinātas, tiek piekarinātas jaunas bildes. Domājot par negatīvo, skatoties šausmas televizorā, klausoties riebīgus stāstus no citiem, mēs iededzinām lampiņas zem negatīvajām bildēm un paši sevi indējam. Vistiešākajā nozīmē. Nu paņemiet vienu standart-māmiņu, kurai no skolas nav atnācis mājās bērns, pazudis uz 2 stundām, vēl pie kam bērnam ir izslēgts mobilais telefons. Kādas bildītes viņas iekšējā pasaulē iedegsies? Morgs, slimnīca, pedofils. Maz būs tādas māmiņas, kas pirmām kārtām padomās, ka gan jau bērnam tagad ir jautri un viņš/viņa ar draugiem māmiņām taisa dāvanas un neslēdz telefonu iekšā, jo dāvana vēl nav gatava. Nē!! Skaidrs, ka ar bērnu nav kārtībā. Un ja ir kārtībā, tad bērns būs jāsoda par māmiņas novešanu tuvu infarkta stāvoklim. Tā rodas pilnīga neuzticība pasaulei, jo iekšā tik spēcīgi ir izgaismotas negatīvās bildes. Negatīvajam nez kāpēc noticēt ir vieglāk. Tādu piemēru ir daudz: sieva/vīrs neceļ klausuli, tātad ar kādu mīlējās. Svešs cilvēks uz ielas uzdāvina konfekti, tad tajā konfektē kkas nelāgs ir iestrādāts. Kāds vakarā pieklauvēja pie durvīm, labāk tad pat skaļi neelpot, lai nezina, ka kāds ir mājās. Tas noteikti razbainieks. Utt., utt. Un no kurienes tās visas domas? No turienes! No motivācijas līmeņa izvērstās negatīvo bilžu galerijas. Saucās: skataties vairāk kriminālinfo, būs drošāk dzīvot. :) Ā, pēdējo hītu es redzēju RIMI, kur sievietei puisis piedāvāja palīdzēt aiznest iepirkuma maisiņus līdz mašīnai. Sieviete sāka baurot pa visu veikalu, ka viņu grasās apzagt. Laikam tā ir radusies homoseksualitāte, nu vismaz Latvijā. :)
Es vēlreiz uzsveru: horoskopus ir jālasa kritiski. Ja tas sasaucas ar iekšējo pasauli, viss kārtībā! Ja nesasaucas, tātad šī noskaņa uz mani neattiecas. Horoskopos nav jāmeklē: būs vai nebūs. Būs, ja gribēsiet! Es cenšos nerakstīt par negatīvo. Es to pat lāga nesaredzu un negribu saredzēt. Esmu dzirdējis, ka kkur (laikam Sīrijā) iet karš. Es negribu tajā piedalīties. Ja visi cilvēki negribētu tajā piedalīties, karš beigtos tajā pat acumirklī. Pozitīvo noskaņu ķeršana un realizācija ir pasakaini skaista. Tā neitralizē negatīvo. Ja ar pozitīvo vien nepietiek, galējā gadījumā nāvi un postu var izsmiet. Nu atcerēsimies slaveno Limuzīnu: ...bija tāds gadījums, brauca žigulis, bet pretī samosvals. Žigulim apžilbināja acis... Runā vien, novērš domas... :)
Ja mūsu motivācijas līmenī nav pieredzes un attiecīgo bilžu – mēs rīkojamies instinktīvi. Tautā tas saucas: taustīties pa tumsu. Tā arī ir, mūsu motivācijas bilžu galerijā tad nedeg neviena lampiņa. Tur ir tumsa. Tad ir jāuzticas, ka PASAULE IR LABVĒLĪGA.
Ja par negatīvo motivāciju. Tā ir vajadzīga apm. 10% apmērā. Nevajag kāpt ārā pa logu no 7.stāva, nevajag likt kāju zem tramvaja riteņiem utt. Ir vajadzīgas DAŽAS negatīvas bildes ar uzrakstu ‘Uzmanību!’, kuras mūs tad arī pasargā. Bet šo bilžu nav nemaz tik daudz. Bet mums to ir daudz. Diemžēl.
Es rakstu pozitīvi, jo patiešām debesjums šad tad piedāvā kko tik interesantu, ka var tikai pabrīnīties! Un ja tas norezonē iekšpasaulē, tad vispār super. Ja nenorezonē, tad gan jau būs kkas vēl interesantāks, kas norezonēs. Un debesjums tuvākajā laikā skanēs ļoti koši un interesanti. Lai veicas mums ar visu skaisto!
By Andis Gestewww.facebook.com
