Runā, ka mīlestība dzīvo trīs gadus.. Tā tas arī ir.
Bet ja mēs ieliekam šajās attiecībās dvēseli, kopīgi tās veidojam, ir iespēja, ka mīlestība turpināsies ilgāk.
Ir tikai jāzina kā to panākt.
Viss sākas ar tieksmi vienam pret otru. Pagaidām šajā ziņā mēs neesam aizgājuši tālu no dzīvniekiem. Sieviete vienmēr ir tā, kas izvēlas, atlaižot savus feromonus (pheromone) un pievelkot pie sevis vīrieti. Viņa –iedvesmotāja. Tieši sieviete izsauc vīrietī vēlmi paveikt kaut ko. No viņas ir atkarīgas vīrieša veiksmes un neveiksmes. Vīrietis iet uz sievietes smaržu un tā veidojās šī tieksmes saite.
Tieši šāda, būvēta tikai uz seksuālo tieksmi, mīlestība arī dzīvo trīs gadus. Tā ir nosacīta ar mūsu dzīvniecisko izdzīvošanu. Daba ir devusi vīrietim un sievietei šo termiņu apmēram trīs gadus, kad viņus tik stipri velk vienu pie otra, priekš tam, lai kopīgi uzceltu uz kājām savu bērnu. Pēc tā fiziskā tieksme vienam pret otru kļūst vājāka. Un ja mēs neprotam būvēt uz tās bāzes pilnvērtīgu emocionālu saikni, kopīgas intereses, garīgu vienotību, tad attiecības izbeidzas. Interese vienam pret otru zūd. Gribās citu sievieti, citu vīrieti.
Ir jāveidojas intelektuālai radnieciskai saitei- kopīgas intereses, kopīgi virzītas domas. Tā var būt tieksme kopīgi iepazīt pasaules uzbūvi un sevi. Tas viss ir ļoti liels divu mīlošu cilvēku darbs, ka ir pirmām kārtām balstīts uz kopīgu atdevi, kompromisu un dziļu otra cilvēka saprašanu. Tā ir māksla ne tikai ņemt priekš sevis, bet arī atdot sevi otram cilvēkam.
Fiziskajā līmenī, lai veidotu stirpas attiecības ir svarīga seksuālā potenciāla sakritība. Tomēr pati daba ir parūpējusies par to un ir izveidojusi tieksmi starp cilvēkiem, kas der viens otram un atgrūž tos, kas neder viens otram.
Tāpat ļoti liela nozīmē attiecības ir vēlmei abiem pilnveidoties, lai mēs nenonāktu to sarakstā ‘’mīlestība dzīvo trīs gadus’’. Ja viens partneris var un grib pilnveidoties, bet otrs nē, tad tas arī var kļūt par iemeslu neveiksmīgām attiecībām.
Attiecības būvētas tikai uz seksu un kopīgām izklaidēm, nevar pastāvēt ilgi un tāpēc mēs patstāvīgi meklējam jaunas attiecības, cerot kādreiz sameklēt tās patiesās jūtas, kuras turpina vēlēties mūsu sirds.
Jau sen ir aizgājuši tie laiki, kad sex- tikai pēc kāzām. Mūsu senči labi zināja šīs rīcības iemeslu. Tagad tā ir normāla parādība, bet par cik attiecību sākumā ‘’rullē’’ tomēr sieviete, viņai ir jāizdara tā, lai vēlmē nogatavotos. No sākuma ir labāk jāiepazīst vienam otrs, jāveido kaut vai kādu iesākuma bāzi priekš emocionālās saiknes. Nevar uzreiz līst zem viena jumta dzīvot. Tā nav pareizi. Vīrietim ir visu laiku jāizjūt šis sievietes trūkums sevī, tā it kā viņam viss būtu, bet visu laiku tomēr tā sajūta, ka kaut kā pietrūkst. Priekš vīrieša, kopīga dzīvošana būs vienāda ar laulībām. Viņš savu vēlmi būs apmierinājis un viņam nebūs stimula attīstīt šīs attiecības tālāk. Tādas attiecības jau domas mainās- kur aizbraukt, kur aiziet uz kādu tusiņu. Un nekādas atbildības par ģimeni. Sieviete turpretim jau sāk kaunēties pati no savām domām par laulībām.
Pirms tam kā veidot ģimeni, sievietei ir tomēr labāk realizēt sevi sociālajā plānā, realizēt savus iedzimtos talantus, pilnveidot sevi. Tad arī attiecības veidosies daudz pilnvērtīgākas un harmoniskākas. Tad arī mēs varēsim atbildēt uz šo – Mīlestība dzīvo trīs gadus? Nē, tas nav par mums.
http://www.draugiem.lv/#/www.ilurelivejournal.com/news/?p=10893365
