http://www.urantija.lv/lv/dienasd/
20. augusts
Tīrība ir dievišķība.
Kārtība ir svētība.
Sevi un savu apkārtni uzturi kārtīgu,
tas ir izšķirīgi tavām iekšējām un ārējām sekmēm. Iekārto nedēļā dienu, kurā tu
savu mājokli iztīri un uzkop. Tas ir ļoti svarīgi.
Vai tu zini, ka nekārtība aprij
enerģiju?
Nekārtīga atvilktne patērē apmēram
ceturdaļstundas enerģiju dienā. Skapis starp pusstundu un stundu. Nekārtīgā
dzīvoklī vai mājā tev tik tikko - ja vispār - vēl paliek enerģija.
Nekārtība dara depresīvu. Netīrība dara
slimu. Tāpēc pievērs uzmanību kārtībai un tīrībai.
Padomā par visiem dzīvniekiem un augiem
ap sevi: cik daudzi ir tīri vai pat smaržīgi.
Turi sevi tīru arī iekšēji.
Tas pats attiecas uz ķermeni - ēd tīru,
t. i., satvisku, sabalansētu barību un vienu dienu nedēļā gavē.
Tāpat arī garīgajā līmenī - atkārto
Dieva vārdu (27.II). Gājatri mantru un meditē (25. VII).
Ja tu ievērosi iekšējo un ārējo tīrību,
tu viegli varēsi atteikties arī no tonizējošiem līdzekļiem, piemēram, tējas un
kafijas, jo tu būsi enerģijas pārpilns.
21. augusts
Dzīvē nav nekādu neveiksmju, bet ir
tikai alternatīva, vai tu no saviem piedzīvojumiem vari vai nevari izdarīt
secinājumus, kas tev palīdz.
Tavs prāts ir tavs liktenis. Prāts
vērtē. Prāts izšķir starp labu un ļaunu - vai nu palīdz, vai kaitē.
Tāpēc vērs to uz Dievu, lai tu iegūtu
īsto labumu no visa tā, ar ko saskāries.
Ar Manu mācību un Manu mīlestību tavā
sirdī tev uz Zemes nevar atgadīties nekas slikts.
Jo visa esence ir apziņa, ka visam ir
viena apziņa.
Uz Zemes nav nekā bez apziņas, nemaz
nerunājot par to, ka tev atgadītos kaut kas bezapzinīgs.
Turpretī, ja tu tici gadījumam un
bezapzinīgiem notikumiem, ar to tu pierādi vienīgi to, cik maz tu līdz šim esi
sapratis no dzīves.
Neapmulsti no tā, ka kaut kas notiek
citādi, nekā tu esi iedomājies. Pirmkārt, tas tev ir vislabākais, un, otrkārt,
tā tev ir laba izdevība izpētīt, kāda dziļa jēga tur slēpjas.
Tā vietā, lai tik daudz bezjēdzīgi un
veltīgi domātu - kā tu to bieži dari - piešķir cēlumu savam prātam: domā par
Dievu un centies visā atklāt Viņu un Viņa darbošanos, kas notiek ar tevi, tevī
un ap tevi. Tad visbanālākais var kļūt visvairāk ar apziņu piepildīts.
