http://www.urantija.lv/lv/dienasd/
24. augusts
Tu bieži esi neapmierināts ar to, ka
pasaulē ir tik daudz ciešanu. Arvien no jauna tu sev jautā, kā ES tā radīju
pasauli, ka tanī ir tik daudz ciešanu.
Tu ciešanas saproti nepareizi. Pirmām
kārtām ciešanas vajadzīgas, lai tu augtu. Bez ciešanām nav augšanas. Cilvēki
uzskata laimi, ko viņi atrod ārējā pasaulē, par savu draugu. Viņiem vajadzētu
pret to attiekties kritiskāk. Daudz laimes ārējā pasaulē padara kūtru,
egoistisku un trulu. Ciešanas turpretī atver sirdi un māca tev pazemību un
godbijību.
Un vēl kaut kas: ciešanas aizvien rodas
tur, kur neplūst mīlestība. Kas cieš, tam kaut kas ir jāmācās. Visa dzīves jēga
ir mācīties mīlēt. Citas jēgas dzīvei nav.
Mīlestība ir dzīvība un dzīvība ir
mīlestība. Kas nemīl, tas nedzīvo. Ciešanas ir vecmāte, kas jūs ieved dzīvē.
Bet pastāvīgi apdomā: šie vārdi lai tev
palīdz saprast tavas ciešanas, bet tu nedrīksti citus tiesāt viņu ciešanu dēļ.
Jo tiesāt nozīmē nemīlēt, respektīvi, nedzīvot.
25. augusts
Kur tu atrod Dievu?
Pareizā atbilde ir: savā sirdī.
Bet ko darīt, ja tu Viņu nevari tur
atrast?
Tad meklē Viņu savā partnerī.
Ja arī tur tu Viņu nevari atrast, tad
meklē viņu savos bērnos.
Ja arī šeit tu nevari Viņu atrast, tad
tev nav nekāda vienkārša atrisinājuma.
Jo tad tu esi vienkārši slims un viens
no daudziem, kuri šodien nevar atrast ceļu uz piepildījumu ne savā laulībā, ne
ar saviem bērniem.
Un tici Man, ka ceļš, ko jūs šodien
bieži ejat, proti, atstājot partneri un sitoties cauri viens ar vai bez
bērniem, vairumā gadījumu ir nepareizs atrisinājums gan jums, gan jūsu bērniem.
Bēdz no sava partnera tikai vislielākajā
postā. Centies, ja vien kaut kā vari, apgūt mācības, kuras viņš tev uzdod.
Bez tam bērniem vajag tēvu un māti. Ar
vienu vien ir tā, it kā viņi cauri dzīvei ietu ar vienu roku un vienu kāju.
Atrod savus bērnus. Atrod savu partneri.
Tad tu atradīsi sevi. Tad tu atradīsi Dievu.
