http://www.urantija.lv/lv/dienasd/
6. oktobris
Brīvība ir izšķirīgs priekšstats cilvēka
dzīvē.
Cilvēks mīl savu brīvību un dara visu,
kas ir viņa spēkos, lai šo brīvību paturētu vai pat paplašinātu.
Bet vairumā gadījumu viņš par savu
brīvību uzskata to, kas, uzmanīgi aplūkojot, ir viņa cietums.
Ar brīvību daudzi saprot darīt un
atļauties, ko viņi grib - t.i., savas vēlmes apmierināt tik ātri un pilnīgi,
cik vien iespējams.
Ar citiem vārdiem: viņi grib būt brīvi,
lai varētu būt savu vēlmju vergi.
Vēlmēm piemīt īpašība iegūt patstāvību,
resp., arvien pavairoties.
Tā saucamā brīvība kļūst arvien
niecīgāka, būris arvien šaurāks.
Tas skan patiešām paradoksāli: tas ir
ceļš uz lielāku brīvību.
Arvien sliktāk jūtoties ieslodzījumā, tu
agrāk vai vēlāk jūti, ka atrodies strupceļā. Šis process var turpināties
vairākus mūžus. Taču kaut kādā brīdī tu sajūti slāpes pēc patiesas brīvības.
Tad tu meklē kādu dziļi apslēptu
patiesību un atrod dievišķos likumus, kuri apsola, ka īstu brīvību dod
novēršanās no pasaulīgā un nodošanās Dievam.
Jau saprotot šo patiesību tu iegūsti
vairāk brīvības.
Taču tu joprojām esi nebrīvs, jo vēl
nezini, kas tu esi, no kurienes nāc un kurp ej.
Tāpēc Šinī laikā tu dzīvo pēc likumiem,
kurus noteikuši citi.
Tikai tad, kad tu izbeidz dualitāti,
atšķirību starp sevi un Dievu, tikai tad, kad tu atsakies no maldiem un ne
tikai zini, bet iegūsti pieredzi, ka Dievs, pēc kura likumiem tu darbojies, esi
tu pats, tu esi patiesi brīvs.
7. oktobris
Zināšana par mīlestības spēku ir ceļš uz
patiesu laimi.
Svētlaime ir cilvēka patiesā būtība.
Tāpēc cilvēks tiecas pēc zināšanas.
Ja zināšanas meklējumi ir vērsti uz
pasauli, tie uz ilgu laiku uzpūš gan prāta darbību, gan ego un noved strupceļā.
Patiesa zināšana ir virzīta uz Dievu un
izpaužas tādējādi, ka to iepazīst ar sirdi. Šī zināšanas forma šodien ir
"nemoderna" un "atzītā" zinātne to vērtē zemu.
Turklāt tā ir vienīgā zināšana, kas
noved pie paliekošām sekmēm.
Īsta zināšana ir veiksmīga, jo tā iet no
sirds uz sirdi. Daudzos gadījumos tā tik tikko sastop pretestību, jo zina, kad,
kā un kur jādarbojas.
Darbošanās, kas nāk no sirds, nav
trokšņaina. Tieši pretēji. Savā izpausmē tā ir pilnīgi atturīga.
Tā sauktā zinātniskā zināšana mīl
sensacionālo un izmanto jebkuru iedomājamo iespēju, lai izceltos. Bet,
skatoties ar zinātāja aci, tieši tur jāatzīst šīs zināšanas vājums.
Jo vairāk tu atšķiries no savas sirds,
jo vājāka un neiedarbīgāka ir tava zināšana, tāpēc, ka tev tā nepalīdz tikt
tālāk.
Cilvēka sirds ir visvērtīgākais dimants
uz Zemes, kas ir tik tīrs un stiprs, ka visus pārējos dārgumus spēj piepildīt
ar gaismu.
Mīli savu sirdi. Mīli savu mīlestību.
Mīli visas būtnes uz Zemes un tava dzīve kļūs vistīrākā svētība.
8. oktobris
Zinātne ir Kali laikmeta zelta teļš.
Bībeles laikos lopi nozīmēja bagātību un
tādēļ tos godāja vai pat dievināja. Šodien šo vietu ir ieņēmusi zinātne un ar
to saistītā tehnika, proti, tehnoloģija.
Zinātne jūs ir atbrīvojusi no
pakļautības baznīcai. Zinātne ir pagarinājusi jūsu mūžu. Zinātne ir jums
atnesusi labklājību.
Ar "jūs" ES, protams, domāju
t.s. industriālo zemju iedzīvotājus. Citi maksā rēķinus par jūsu labklājību un
luksu. Mazliet pārspīlējot varētu teikt: jūs dzīvojat ar moto - labāk skaisti,
bagāti un veseli, nekā riebīgi, nabadzīgi un slimi.
Jums ir labklājība. Pārējiem jūsu mēsli.
Tās ir zinātnes divas sejas, kas ir
tipiskas visam, ko rada prāts.
Prāts pēc savas būtības ir egoistisks un
egocentrisks.
Tas domā par sevi tādā veidā, ka citus
vienkārši nepamana.
Tādēļ jūs visi mierīgi baudāt savu bagātību,
nepārdzīvojot vainas izjūtu.
Tieši pretēji: jo vairāk jūs par sevi
domājat, jo labāk varat baudīt.
Bet šādi jūsu "zinātniskās
revolūcijas " rezultāti ir pretrunā Dieva gribētajai kārtībai. Tādēļ tas
nebūs ilgstoši.
Pasaule ar saviem dārgumiem pieder visiem.
Jaunā laikmeta moto ir dalīšana.
Taisnīgums ir Dieva būtība, kas visiem
ļauj baudīt labklājību.
Katru cilvēku uzlūko par savu brāli vai
māsu.
Jau šodien sāc kalpot citiem, kur vien
tu vari. Tas ir vislabākais pakalpojums, kuru tu vari izdarīt gan citiem, gan
pats sev.
9. oktobris
Cilvēki sev jautā, kas ir Dieva
uzdevums. Un meklē skaidrojumu.
Taču Mans uzdevums ir pavisam viegli
aprakstāms: dot, dot, dot.
Man nevajag nekā ne no cilvēkiem, ne no
pasaules. Man nav nevienas vēlmes. Vārda īstajā nozīmē ES esmu laimīgs tādēļ,
ka Man nav vēlmju.
Ja Man būtu kaut kādas grūtības, tās
varbūt pastāvētu faktā, ka cilvēki aizvien grib Mani saprast.
Manī nav nekā, ko varētu saprast. ES
esmu Ānanda Svarūpa, iemiesotā svētlaime.
Nāc pie Manis. Izjūti Manu tuvumu. Ļauj
Man atvērt tavu sirdi un bez vienas vienīgas domas tu jutīsi, kas ES esmu.
