http://www.urantija.lv/lv/dienasd/
13. augusts
Pie Manis ierodas neskaitāmi
cilvēki meklēt palīdzību.
Turklāt "meklēt
palīdzību" dažiem nav īstais apzīmējums. Viņi nemeklē palīdzību, viņi
drīzāk meklē kādu, kas viņiem palīdz tik lielā mērā, ka visu viņiem izdara,
atrisina visas problēmas, visas grūtības paņem uz sevi.
Bet Mans uzdevums ir palīdzēt
jums tā, ka jūs paši sev palīdzat.
ES neesmu pašapkalpošanās
veikals sliņķiem vai tādiem, kas bez lieliem izdevumiem grib tikt pie mērķa.
ES tev piedāvāju Visaugstāko
Mērķi: Sat, Čit, Ānandu - Esamību, Apziņu, Svētlaimību.
Un kas tev Man jāpiedāvā?
Disciplīna, uzcītība, ticība,
tikumība, mīlestība un uzticēšanās.
Ja tu to visu praktizē un
paļaujies uz Mani, vēl šinī mūžā tu vari sasniegt Visaugstāko Mērķi.
Viss ir tavās rokās. Bet nekas
pats nekrīt tev klēpī.
14. augusts
Pašcieņa ir dzīves sāls.
Ir dažādi aromāti, kas dzīvei
nepieciešami, lai piešķirtu tai labu garšu. Starp tiem pašcieņa ir
vissvarīgākais. Sālij piemīt spēja pliekanu viru padarīt par lielisku ēdienu.
Līdzīgi ir ar pašcieņu.
Vairums cilvēku mūsu laikā
pārdzīvo visas iespējamās dvēseles mokas, jo viņiem nav pašcieņas, sevis
vērtības apziņas.
Spēcīga pašvērtības apziņa ir
vislabākais līdzeklis pret garīgām problēmām.
No kurienes rodas tik svarīgā pašcieņa?
No vairāku dzīvju pieredzes.
Tev jāiegūst pieredze, ka visam
ir viens prāts un Dievs ir tavā pusē. Tad nekas vairs nevar tevi satriekt.
Tā kā runa ir par Paš-cieņu
(vāc. Selbst-Achtung), tad neizbēgami tas attiecas uz ES (vāc. Selbst=Pats, ES)
un līdz ar to uz Dievu tevī.
Šo Dievu sev var atrast vienīgi
katrs atsevišķi.
Dievs var parādīt, Dievs var
pamatot un atvieglot ceļu.
Bet jāiet šis ceļš ir tev.
Tādēļ meklē Dievu savā tuvākajā
apkārtnē un sevišķi dabā un atzīsti, cik nesavtīgi dabā viss kalpo. No dabas
noklusti pie sevis, t.i. pie savas iekšienes un no šejienes pie kalpošanas
tuvākajiem.
Lūdz Dievam vadību un ar
garantiju tu atradīsi svēto vietu Sirdī, kurā staro tavs ES (Selbst) un līdz ar
to arī tava Pašcieņa (Selbstashtung).
15. augusts
Visam ir savs laiks.
Ir laiks, kad tev jābūt aktīvam, un ir
laiks, kad tev jāpaliek mierā.
Ir laiks, kad tev jāiet, un ir laiks,
kad jāsēž. Tieši tāpat ir arī ar mācīšanos un darbošanos, runāšanu un
klusēšanu, ēšanu un gavēšanu.
īstais vidus ir dharma (godīgums,
dzīvības būtība).
Gudrais zina visu. Viņš iejūtas lietās,
jo ir iepazinis pats sevi.
Gudrais ir gudrs, jo viņš prot gan
gaidīt, gan klusēt.
Ieinteresēts viņš aplūko lietas ap sevi.
Tikai tad, kad viņš zina, ka ir pienācis īstais acumirklis, viņš darbojas. Tas
ir viņa sekmju noslēpums.
Mācies pacietību. Nedarbojies tāpēc, ka
vairs nevari gaidīt.
Ka tev nav pacietības, to tu vari
uzzināt arī pēc tā, ka - no vienas puses - tu runā par daudz, bet -no otras
puses - klusē tad, kad jārunā.
Mācies gavēt. Gavēšana neattiecas tikai
uz barības neuzņemšanu sevī.
Gavēšana ir tīrīšanās un stiprināšanās
sakarā ar neapēsto barību, jo tieši ar ēšanu tu uzņem daudz enerģijas, kas tevī
izraisa spriegumu un nemieru - tieši ne vislabākos priekšnosacījumus, lai
iegūtu pacietību.
Ja tev kaut kas jāizlemj vai jādara,
apsēdies, piemēram, pie savas mājas altāra, lūdz iekšēju vadību un pilnīgi
iztēlojies situāciju, kurā gribi iesaistīties. Iztēlojies, kā viss notiks, un
pasniedz to Dievam (7.I).
Laikam pirmo reizi tev neizdosies
pilnīgi iekļauties lietas gaitā.
Vingrinies arvien no jauna. Centies
atklāt savas kļūdas. Atrodi īsto momentu sev un savai apkārtnei. Laidies iekšā
notikumu plūsmā un tev sekmēsies.
